Jaunākais izdevums

Šī gada jūnijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes darbinieki aizturēja vairākas personas par grāmatvedības datu sagrozīšanu kādā ar automašīnu tirdzniecību saistītā uzņēmumā, dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Kopumā septiņas personas tika atzītas par aizdomās turētajām, no kurām viena vēl joprojām atrodas apcietinājumā. Šī gada februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 1. nodaļas amatpersonas uzsāka kriminālprocesu, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļa, 217. panta trešās daļas un 275. panta otrās daļas.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka uzņēmuma valdes loceklis personu grupā ar uzņēmuma darbinieci, kura atbild par uzņēmuma naudas līdzekļu plūsmu, un kāda cita uzņēmuma valdes locekli veica noziedzīgas darbības lietotu automašīnu tirdzniecības jomā. Abu uzņēmumu amatpersonas un darbinieki Latvijā un ārvalstīs no privātpersonām iegādājās lietotus transportlīdzekļus ar mērķi realizēt tos uzņēmuma tirdzniecības vietās Rīgā. Viņi nenorādīja iegādātās automašīnas kā uzņēmuma īpašumu, bet gan fiktīvi, viltojot transportlīdzekļu pieņemšanas aktus un citus dokumentus, reģistrēja tos Transportlīdzekļu tirdzniecības reģistrā un tirgoja iegādātās automašīnas kā komisijā nodotās.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka iegādātie transportlīdzekļi, viltojot dokumentus, tika realizēti privātpersonām par skaidru naudu, slēpjot uzņēmuma mēneša atskaitēs patieso darījuma summu, tādējādi sagrozot grāmatvedības datus.

Tāpat uzņēmuma darbiniece, viltojot kases izdevuma orderus, radīja iespēju uzņēmumiem iegūt nereģistrētus naudas līdzekļus, kas tika izmantoti jaunu transportlīdzekļu iegādei, kā rezultātā veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju personu grupā. 2019. gada jūnijā Rīgā, Rīgas reģionā un Vidzemē tika veiktas 11 sankcionētas kratīšanas uzņēmumu ofisos, transportlīdzekļu tirdzniecības vietās, uzņēmumu amatpersonu dzīvesvietās un uzņēmumu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas vietās.

Kratīšanās tika atrastas un izņemtas 130 vieglās automašīnas, kas iegādātas, izmantojot noziedzīgi iegūtus līdzekļus, 21 235 eiro, automašīnu iegādes dokumenti, datu nesēji, sakaru līdzekļi un citi ar noziedzīgo nodarījumu saistītie priekšmeti. Kratīšanas laikā izņemto transportlīdzekļu kopējā tirgus vērtība lēšama aptuveni 600 000 eiro. Par noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu šī gada jūnijā likumsargi aizturēja septiņas personas, no kurām viena vēl joprojām atrodas apcietinājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cīņā ar legalizāciju - nepazaudēt tiesisku valsti

Tatjana Ļutinska, starptautiska nodokļu konsultante, TX Solutions, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu (NĪ) iegāde, it īpaši īpašumos, kuri domāti uzturēšanās atļauju ieguvei, bieži saistīta ar nelegālas naudas atmazgāšanu, šodien Notāru dienas atklāšanas pasākumā sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Iļjenkovs uzsver, ka naudas atmazgāšana bieži tiek izmantota, piemēram, iegādājoties "zelta vīzu", jeb uzturēšanās atļauju.

FID pārstāvis pauž viedokli, ka pašlaik pircējiem nav obligāti jānorēķinās starp Latvijā reģistrētām bankām. "Pašlaik ir situācija, ka viens Krievijas pilsonis, kuram Latvijā ir uzturēšanās atļauja var nepārdot īpašumu citam Krievijas pilsonim ar uzturēšanās atļauju - neizmantojot Latvijā reģistrētu banku. Līdz ar ko neesot skaidra naudas izcelsme un tādā veidā tiekot legalizēti nelegāli iegūti līdzekļi.

Tāpat kāda amatpersona ar NĪ iegādes palīdzību var mēģināt legalizēt iegūto kukuli, piemēram, maksājot par īpašumu ar bankas starpcienību zem īpašuma tirgus vērtības, bet pārējo daļu nomaksājot skaidrā naudā, kuras izcelsme arī bieži vien nav izkontrolējama.

Komentāri

Pievienot komentāru