Rīgas Svētā Pētera baznīcā svinīgi atklāts atjaunotais baznīcas pulkstenis. Pēc vairāku gadu desmitu pārtraukuma tas atkal rāda pareizu laiku Rīgas augstākā dievnama tornī.

Rīgas Svētā Pētera baznīcas pulkstenis bija pirmais publiskais laika rādītājs Rīgā. Kopā ar pulksteni noteiktās stundās skanēja darba zvans – skaņas signāls, kas visā pilsētā paziņoja darba dienas sākumu un beigas un bija nozīmīgs sabiedriskās kārtības elements.

“Pagātnē baznīcas pulkstenis bija inovācijas un labklājības simbols. Šodien atjaunotajam pulkstenim ir ne tikai praktiska, bet arī emocionāla un kultūrvēsturiska vērtība, kas atgādina par Rīgas vēsturi, attīstību un gadsimtu gaitā piedzīvotu laiku. Esam gandarīti un sakām vislielāko paldies visiem ziedotājiem un atbalstītājiem, kas šo lielo darbu kopīgi ļāva paveikt,” saka Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājuma valdes priekšsēdētājs Stefans Meisners.

Valdībā otrdien apstiprināja 48,3 miljonu eiro piešķiršanu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" ēkas otrā posma rekonstrukcijas būvniecības īstenošanai, tādējādi nodrošinot pilnu finansējumu centra rekonstrukcijas darbu pabeigšanai, informēja Veselības ministrijā (VM).

Nepieciešamie līdzekļi tiks nodrošināti, pārdalot Latvijai pieejamo Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu no citu nozaru projektiem.

Piešķirtais finansējums ļaus RAKUS slēgt līgumu ar būvdarbu izpildītāju par rekonstrukcijas darbiem, kas ietver operāciju bloka, intensīvās terapijas nodaļas un ar to saistītās infrastruktūras atjaunošanu, kā arī pārējo nodaļu rekonstrukciju otrajā būvdarbu kārtā.

Preses konferencē pēc valdības sēdes veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) norādīja, ka nākamgad tiks sākta visa Onkoloģijas centra telpu secīga rekonstrukcija.

Ministrs uzsver, ka Onkoloģijas centra rekonstrukcija ir ļoti svarīga. "Ticu, ka arī sabiedrības acīs šie ir "dzīvību glābjoši ieguldījumi - droša un mūsdienīga ārstēšanās vides nodrošināšana gan pacientiem, gan ārstniecības personālam," norādīja ministrs.

Decembrī Parīzes Dievmātes katedrāle atkal vērs savas durvis apmeklētājiem, taču Francijas kultūras ministre Rašida Dati un Romas katoļu baznīcas starpā izcēlušās nesaskaņas, vai tūristiem prasīt ieejas maksu par dievnama apmeklēšanu.

Pirms postošā ugunsgrēka 2019.gadā Parīzes Dievmātes katedrāle bija viena no tūristu visvairāk apmeklētajiem objektiem Eiropā. Pēc tam, kad 7.-8.decembrī tajā atsāksies tūristu uzņemšana, gaidāms, ka gada laikā to apmeklēs 14-15 miljoni cilvēku.

Iepriekš Parīzes Dievmātes katedrālē ieeja bija bezmaksas, lai gan, piemēram, Londonas Svētā Pāvila katedrālē ieejas maksa ir 25 mārciņas (nepilni 30 eiro), bet Milānas Domā tiem, kas dievnamu neapmeklē lūgšanu dēļ, ir jāmaksā vismaz desmit eiro.

Francijas kultūras ministre Rašida Dati ir ierosinājusi noteikt piecu eiro ieejas maksu Parīzes Dievmātes katedrālē, lēšot, ka gadā varētu iekasēt 75 miljonus eiro, kas ļautu uzturēt Francijas reliģiskā mantojuma vietas. Savukārt arhibīskaps Ēriks de Mulēns-Bufo ministres ierosinājumu raksturojis kā baznīcas funkciju nodevību.

Latvenergo koncerna iecere izbūvēt vēja parku Telšu apkaimē strauji tuvojas noslēgumam, jau pretī debesīm slejas turbīnu torņi un izbūvēta apakšstacija, kas ģenerēto elektrisko strāvu pielāgos tīkla vajadzībām, būves apskates laikā Dienas Biznesam atklāja Telšių vėjo parkas UAB (turpmāk – Telšu vēja parks) direktors Jānis Urtāns. Sastaptie apkaimes iedzīvotāji vēja parku būvniecību atbalsta.

“2024. gada maijā noslēdzām līgumu ar Utilitas Wind par Telšių vėjo parkas UAB iegādi, tad arī sākās šī projekta praktiskā realizācija, izveidojot SIA Telšu vēja parks. Reālā būvniecība sākās jau pērnā gada jūnija beigās. Pēc plāna bija paredzēts, ka turbīnu pamati un pievadceļi tiks izbūvēti līdz šā gada martam, bet būvnieki spēja to izdarīt līdz pērnā gada decembra beigām,” ieceres realizāciju komentē J. Urtāns.

Jāpiebilst, ka Utilitas Wind ir augsta līmeņa attīstītājs, kas nozīmē, ka Latvenergo savā īpašumā iegūst ar vajadzīgajiem dokumentiem apgādātu vēja parka modeli, kā arī dalību tā būvniecības procesā. Proti, Utilitas Wind vadībā notiek būvniecības darbi līdz pat to pabeigšanai, savukārt Latvenergo nodrošina projekta uzraudzību. Vēja turbīnu ražotājs ir pasaulē labi zināmā kompānija Vestas, savukārt infrastruktūras izbūvi, sākot no ceļiem un beidzot ar vadiem, veic UAB Merko Statyba.

Par jauno pāvestu ceturtdien ievēlēts ASV kardināls Roberts Prevosts.

69 gadus vecais Prevosts, kļūdams par 267.katoļu baznīcas pāvestu, pieņēmis vārdu Leons XIV.

Čikāgā dzimušais Prevosts ir pirmais pāvests no ASV.

Savā pirmajā uzrunā pāvesta amatā Leons XIV sacīja Svētā Pētera laukumā esošajam pūlim: "Miers ar jums visiem!"

"Šis ir pirmais apsveikums, ko teica augšāmcēlušais Kristus, labais gans, kurš atdeva savu dzīvību par Dievu," viņš sacīja, paskaidrojot sava apsveikuma izvēli. "Un es vēlētos, lai šis miera sveiciens ienāktu arī mūsu sirdīs un mūsu ģimenēs."

Leons XIV izskatījās redzami emocionāls, kad viņš uzrunāja pūli laukumā zem Svētā Pētera bazilikas balkona.

Jaunais pāvests arī apliecināja cieņu mūžībā aizgājušajam pāvestam Franciskam, mudinot pūli atcerēties sava priekšgājēja mantojumu.

Vašingtonā pirmdien notiks Donalda Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā.

78 gadus vecais Tramps, kurš bija 45.Savienoto Valstu prezidents un kļūs par 47.prezidentu, svētdienas vakarā Vašingtonas arēnā "Capital One Arena" uzrunāja apmēram 20 000 atbalstītāju, solot "labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē". Trampa runas beigās uz skatuvas uznāca grupa "Village People" un nodziedāja savu dziesmu "YMCA", kas kļuvusi par Trampa kampaņas neoficiālo himnu, bet Tramps dziedāja un dejoja līdzi.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 1.daļa

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības...

Mītiņā runāja arī nākamais viceprezidents Džeimss Deivids Venss un miljardieris Īlons Masks, kam bija liela loma Trampa kampaņā un kuru Tramps gatavojas iecelt par valdības efektivitātes biroja vadītāju.

Vašingtonā un citās ASV pilsētās svētdien notika arī Trampa pretinieku mītiņi, kuros runātāji atbalstīja tiesības uz abortiem, kā arī kritizēja Trampa uzskatus par klimata pārmaiņām un imigrāciju.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 2.daļa

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa...

Pirms inaugurācijas pirmdien Tramps, ievērojot tradīcijas, piedalīsies lūgšanu dievkalpojumā Svētā Jāņa episkopālajā baznīcā, bet pēc tam dosies uz Balto namu, lai dzertu tēju kopā ar aizejošo prezidentu Džo Baidenu. Gaidāms, ka tējas dzeršanā piedalīsies arī Trampa un Baidena kundzes.

Aukstā laika dēļ zvēresta došanas ceremonija un prezidenta inaugurācijas runa notiks Kapitolija telpās, nevis, kā ierasts, uz Kapitolija kāpnēm. Pēc meteorologu prognozēm, pirmdien Trampa zvēresta došanas laikā temperatūra Vašingtonā būs aptuveni mīnus septiņi grādi pēc Celsija, taču salu pastiprinās vējš.

Trampa atbalstītāji ceremoniju varēs vērot uz ekrāniem arēnā "Capital One Arena" ar 20 000 skatītāju vietām, tomēr uz brīvdabas inaugurācijas ceremoniju vietas bija rezervētas vairāk nekā 250 000 cilvēku.

Lai gan ierasti uz ASV prezidenta inaugurāciju netiek aicināti ārvalstu līderi, Tramps ir lauzis šo tradīciju un gaidāms, ka viņa stāšanos amatā vēros vairāku valstu un valdību vadītāji, kuru vidū būs Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Tramps bija uzaicinājis arī Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš tomēr neieradīsies, bet Ķīnu pārstāvēs viceprezidents Haņs Džens.

Gaidāms, ka Tramps pirmajā dienā vai dienās pēc stāšanās amatā parakstīs virkni rīkojumu, kas balstīti viņa kampaņas solījumos. Tie ietver stingrāku imigrācijas politiku, tostarp nelegālo imigrantu deportācijas, kā arī izmaiņas enerģētikas un vides politikā. Paredzams arī, ka viņš apžēlos notiesātos par piedalīšanos 2021.gada 6.janvāra notikumos, kad Trampa atbalstītāji iebruka Kapitolijā.

Jau ziņots, ka republikāņu kandidāts Tramps vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja demokrātu kandidāti, viceprezidenti Kamalu Herisu.

Likvidēta būvfirma AS "RBSSKALS", liecina "Firmas.lv" informācija.

Lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma šogad 3.aprīlī, savukārt kompānija no uzņēmumu reģistra izslēgta piektdien, 16.maijā.

Kompānijai savulaik jau bija sākts likvidācijas process, taču uzņēmuma darbība tika atjaunota - "RBSSKALS" likvidācijas process tika sākts 2020.gada 27.janvārī, bet pabeigts 2020.gada 22.maijā, pieņemot lēmumu par darbības atjaunošanu.

Jau ziņots, ka 2017.gadā maksātnespēju pieteica vairāki ar būvniecības uzņēmumu "RBSSKALS" saistīti komersanti - SIA "RBSSKALS Construction", SIA "RBSSKALS Engineering" un SIA "RBSSKALS būvvadība". Visi šie uzņēmumi ir likvidēti.

"RBSSKALS" grupas īpašnieks Māris Saukāns iepriekš skaidroja, ka problēmas uzņēmumu grupai radīja būvniecības krīze 2016.gadā - 2015.gadā uzņēmums pabeidza vairākus lielus būvniecības projektus, bet jauni to vietā nebija.

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

"Veselības centrs 4" grupa pagājušajā gadā strādāja ar 42,539 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 10,7% - līdz 4,421 miljonam eiro, liecina "Firmas.lv".

Tikmēr pats SIA "Veselības centrs 4" 2024.gadā strādāja ar 33,387 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa auga par 9,7% un bija 4,416 miljoni eiro.

Kompānijas finanšu gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka konsolidētajā apgrozījumā 88% veido veselības aprūpes pakalpojumi.

Vadības ziņojumā teikts, ka koncernā ietilpstošie meitas uzņēmumi turpināja stabilu izaugsmi, izņemot SIA "Dinastija" un SIA "Rīgas Kosmētikas skola", kas strādāja ar zaudējumiem kopsummā 14 847 eiro apmērā.

Koncerna mātes sabiedrība un meitassabiedrība SIA "Kronoss" pārskata gadā sāka piešķirto Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apgūšanu.

Noslēgušies divus gadus ilgušie būvdarbi Mūkusalas ielas krasta promenādē, pārvēršot 2,3 km garo Daugavas krastmalu par mūsdienīgu un labiekārtotu pilsētas telpu un jaunu Rīgas vizītkarti.

22. decembrī promenāde tika nodota ekspluatācijā, savukārt svinīgā atklāšana notiks 9. janvārī.

Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija, kas sākta 2023. gada decembrī, ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, lai attīstītu Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu promenādi.

Nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms bija 1961. gadā izbūvētās Daugavas krastmalas stiprinājumu pārbūve, jo darbi bija jāveic gan sauszemē, gan ūdens daļā. Būvdarbu laikā nostiprināti promenādes pamati, atjaunotas hidrobūvju konstrukcijas, stiprinājumi, margas un citi elementi. Posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu Daugavas krastmala pārbūvēta pilnā apmērā, izbūvējot jaunu rievsienu, kas aizsargās krastmalu no izskalojumiem.

Biroju centru attīstītājs "Mūkusalas biznesa centrs" iegulda 10 miljonus eiro biroju ēkas Dēļu ielā 4 rekonstrukcijā un pārbūvē, informē "Mūkusalas biznesa centra" valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Viņa skaidroja, ka projekts sadalīts trīs kārtās, jo ēkā turpina strādāt tās nomnieki. Pirmo kārtu plānots pabeigt jau decembrī, bet kopumā ēkas rekonstrukciju plānots pabeigt 2025.gada vasarā.

Projekts paredz ēkai veikt nozīmīgus uzlabojumus, tostarp logu un fasādes nomaiņu, kā arī veikt iekšējo inženiertīklu, tai skaitā dzesēšanas sistēmas, modernizāciju. Ēkā tiks uzstādīti četri energoefektīvi lifti, savukārt mansarda stāvs tiks pārbūvēts par pilnvērtīgu stāvu, palielinot kopējo ēkas iznomājamo platību līdz 12 000 kvadrātmetriem.

Uz ēkas jumta paredzēta saules elektrostacija ar jaudu 180 kilovati (kW).

Visi šie pasākumi nodrošinās ēkas kopējās energoefektivitātes uzlabošanu par 30%. Lai papildinātu ēkas funkcionalitāti un uzlabotu komfortu, tās lietotājiem tiks izveidotas arī atpūtas terases.

Latvija līdz šim dažāda veida atbalstos Ukrainai ir ieguldījusi vairāk nekā 890 miljonus eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka līdzšinējais atbalsts Ukrainai vairāk nekā 890 miljonu eiro apmērā veido 0,7% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Mums ir jāveicina arī citu valstu izpratne par to, ka Ukrainai ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts valsts atjaunošanai," uzsvēra Valainis.

Valainis no trešdienas, 9.jūlija, līdz ceturtdienai darba vizītē apmeklē Itālijas galvaspilsētu Romu, kur piedalīsies ikgadējā augsta līmeņa Ukrainas rekonstrukcijai veltītā konferencē un tiksies ar vietējiem uzņēmējiem.

Konferences "Ukrainas rekonstrukcija 2025" galvenais mērķis ir veicināt starptautisku atbalstu un investīcijas Ukrainas atjaunošanai, rekonstrukcijai, reformām un modernizācijai, kā arī uzsvērt Ukrainas progresu reformu īstenošanā un ceļā uz dalību Eiropas Savienībā. Pasākumā tiks pārrunāts Eiropas valstu sniegtais atbalsts Ukrainai un turpmākie rīcības virzieni.

SIA “Rīgas nami” rīkotajā ilgtermiņa nomas tiesību izsolē vēsturiskajam Vidzemes tirgum Rīgas centrā par teritorijas attīstītāju uz nākamajiem 30 gadiem kļuva SIA “GD&L Services”.

Pretendents nosolīja tiesības uz īpašuma nomu mutiskā izsolē, apņemoties, sākot ar nomas objekta pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas brīdi līdz atjaunošanas darbu pabeigšanai un nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā piecus gadus no līguma parakstīšanas, maksāt nomas maksu 13 913 eiro mēnesī, savukārt pēc tam, līdz 30 gadu nomas termiņa beigām ikmēneša nomas maksa būs vismaz 17 366 eiro mēnesī, SIA “Rīgas nami” saglabājot tiesības ik pēc 6 gadiem nomas maksu pārskatīt. Vienlaikus pretendents, saskaņā ar izstrādātu grafiku, apņemas veikt ieguldījumus teritorijas sakārtošanā, prioritāri atjaunojot Piena paviljonu, secīgi Gaļas paviljonu un pārējo teritoriju. Līdzšinējās aplēses paredz, ka teritorijas un ēku atjaunošanai un sakārtošanai būs nepieciešami vairāk kā 10 miljoni eiro.

Piesaistot Eiropas finansējumu, VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) veikusi vairākus ievērojamus infrastruktūras uzlabojumus.

Paveiktais novērtēts arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot arī citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa. Kopumā FM organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024 pieteicās 116 ES fondu līdzfinansētie projekti, Dienas Bizness rakstu sērijā iepazīstinās ar pieciem labākajiem. Vienu no šiem godalgotajiem projektiem īstenojusi Bērnu slimnīca, un tas atzīts par augstas pievienotās vērtības projektu. Kategorijas Sociāla un iekļaujoša Eiropa centrā bija projekti, kuri īsteno Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Pirmajā vietā žūrija virzīja šo Bērnu slimnīcas projektu.

SIA "Rīgas meži" 2024.gadā sasniedza Rīgas domes noteiktos finanšu mērķus, nodrošinot uzņēmuma finanšu stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību - liecina 4.aprīlī uzņēmuma dalībnieku sapulcē apstiprinātais kapitālsabiedrības gada pārskats.

Dalībnieki atzinīgi novērtēja uzņēmuma darbības rādītājus, īpaši akcentējot, ka "Rīgas meži" pirmo reizi ir sagatavojis konsolidētu finanšu un nefinanšu pārskatu, sperot būtisku soli ilgtspējas virzienā un uzsākot ziņošanu atbilstoši Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) prasībām gadu pirms to oficiālās stāšanās spēkā.

"2024.gadā ir paveikts apjomīgs darbs un sasniegts būtisks progress gan "Rīgas mežu" finanšu stabilitātes nodrošināšanā un saimnieciskās darbības ilgtspējas uzlabošanā, gan pētniecības un inovāciju attīstībā, ietekmes pušu vadības, piegādes ķēdes pārvaldības procesu pilnveidē," uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. "Lai arī pagājušajā gadā situācija tirgū un nozarē turpināja būt mainīga un līdz ar to arī ļoti izaicinoša. Tomēr, sekmīgi vadot procesus, efektivizējot saimnieciskās darbības izmaksas un ieviešot mūsdienu tehnoloģiju risinājumus, esam panākuši stabilus finanšu rādītājus."

Rīgā, Skanstē topošajā jaunajā luksusa daudzdzīvokļu projektā Skanstes Rezidences aizvadīts pamatakmens iemūrēšanas pasākums. Projektu, kurā tiks investēti 14 miljoni eiro, īsteno Igaunijas attīstītāji Invego un Reterra, un to plānots pabeigt 2026. gada pavasarī.

“Mēs ticam, ka Rīga ir pilsēta ar lielu potenciālu. Skanste ir viens no perspektīvākajiem un dinamiskākajiem rajoniem Rīgā, un mūsu vīzija ir radīt pasaules līmeņa arhitektūru un augstākās kvalitātes mājokļus aktīva dzīves ritma cienītājiem. “Skanstes Rezidences” piedāvā ne tikai modernu dzīves vidi, bet arī labu iespēju privātajiem investoriem,” stāsta Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).

Pasākuma laikā uzrunu teica arī Rīgas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, akcentējot Skanstes nozīmi pilsētas attīstībā: “Jūsu izvēle attīstīt projektu šajā vietā ir bijusi stratēģiski pareiza – iedzīvotāju skaits šeit aug, un apkārt veidojas arvien dzīvīgāka apkaime. Arī no pilsētas puses mēs Skansti uzskatām par daļu no jaunā centra, un pilsēta turpina ieguldīt šajā rajonā – drīzumā tiks uzsākta Grostonas ielas rekonstrukcija un jauna bērnudārza būvniecība. Soli pa solim Skanste kļūst par vienu no redzamākajām attīstības sejām galvaspilsētā.”

Kopējais Rietumu Bankā reģistrēto ķīlas tiesību apjoms alternatīvās finansēšanas uzņēmumam West Kredit ir palielināts līdz 120 miljoniem eiro. Rietumu Banka ir arī palielinājusi kredītlīniju West Kredit līdz 50 miljoniem eiro.

Tas ļaus būtiski paplašināt kreditēšanas iespējas mazo un vidējo uzņēmumu dibināšanai un attīstībai, nekustamā īpašuma iegādei un rekonstrukcijai, atjaunojamās enerģijas projektu īstenošanai, kā arī citiem West Kredit klientu mērķiem.

Ķīlas tiesību un kredītlīnijas apjoma palielinājums liecina par West Kredit aktīvu attīstību un turpmākās izaugsmes potenciālu.

Kā uzsver Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “West Kredit ir viens no lielākajiem un pieredzējušākajiem alternatīvās finansēšanas nozares dalībniekiem, kuras attīstība šobrīd Latvijai ir ļoti nozīmīga. Tas ļauj īstenot daudzas ieceres un idejas, kas citādi paliktu nerealizētas: uzsākt un izvērst uzņēmējdarbību, iegādāties mūsdienīgu mājokli, uzlabot dzīves kvalitāti. Valsts mērogā tas veicina nodarbinātības jautājumu risināšanu, patērētāju pieprasījumu, sociālo izdevumu samazināšanu un, rezultātā, – ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju.”

Decembra beigās iedzīvotājiem varētu atvērt Mūkusalas ielas krasta promenādi, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

Krasta promenādes pārbūves darbi noslēdzās būvniecības līgumā noteiktajā termiņā šī gada decembrī.

Pašlaik notiekot ekspluatācijā nodošanas process.

Tiklīdz objekts tiks nodots ekspluatācijā un būvdarbu veicējs izpildīs visas saistības, tā promenāde būs pieejama iedzīvotajiem.

Plānots, ka objekts tiks atvērts lietošanai līdz decembra beigām.

Kā ziņots, Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija tika sākta 2023. gada decembrī un ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai.

Veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, pašvaldības mērķis ir attīstīt Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un labiekārtotu promenādi, kurā būs patīkami un droši uzturēties gan rīdziniekiem, gan Rīgas viesiem.

Turpinot ilgtermiņa sadarbību, Luminor banka šogad piešķīrusi papildu 850 tūkstošu eiro ražošanas un metālapstrādes uzņēmumam Weld (Industrial Holding grupas uzņēmums), kopējam uzņēmuma finansējumam kopš 2019. gada sasniedzot jau teju 4,6 miljonus eiro.

Finansējumu uzņēmums izmantos ražošanas ēkas rekonstrukcijai, turpinot ēkas uzlabošanas darbus, tostarp izbūvējot saules paneļu parku “zaļākai” darbībai.

Uzņēmums Weld 2019. gadā Daugavpilī iegādājās degradētu ēku, kas savulaik bijusi ķīmiskās šķiedras rūpnīca un lielākā rūpnīca pilsētā. Pēdējo piecu gadu laikā uzņēmums ēku renovējis un uzlabojis, un šobrīd tur izvietota mūsdienīga un ilgtspējīga metālapstrādes ražotne. Tādējādi pilsētā ne tikai sakārtota degradēta teritorija, bet radīta videi draudzīga un “zaļa” ēka – pateicoties uz jumta izvietotajam saules paneļu parkam, ražotne nepatērē papildu enerģiju, jo tai pietiek ar pašražoto atjaunīgās elektroenerģijas apjomu.

2024.gadā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paralēli apjomīgajiem attīstības projektiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un uzturēšanas ietvaros īstenojusi 415 nekustamo īpašumu restaurācijas, atjaunošanas un remontdarbos, ieguldot 6,4 miljonus eiro.

Kapitālsabiedrība ir veikusi ieguldījumus arī kompetenču paaugstināšanas aktivitātēs. Aizvadītajā gadā VNĪ ieguva divus nozīmīgus starptautiskā ISO standarta apliecinājumus - atbilstību ISO[1] 41001 standarta “Facility management" (NĪ apsaimniekošana) prasībām un ieguva jaunu ISO 14001 sertifikātu, kas apliecina VNĪ ieviestās vides pārvaldības sistēmas atbilstību standarta prasībām, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ikdienā VNĪ īsteno nekustamo īpašumu attīstību un pārvaldību kopumā 233 īpašumos no aktīvu un pamata portfeļa. Tā ietver dažādu uzturēšanas, atjaunošanas un restaurācijas darbu īstenošanu. Aizvadītā gada ietvaros VNĪ īstenojis līdz šim lielāko šāda veida darbu skaitu – 415. Virkne darbu saistīti ar energoefektivitātes uzlabošanu, vides labiekārtošanas darbiem, ugunsdzēsības sistēmu remontdarbiem, kosmētiskajiem un citiem darbiem. Nozīmīgāko darbu vidū ietilpst ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas darbības atjaunošana Brīvības ielā 61, elektroapgādes sistēmas rekonstrukcija Valsts asinsdonoru centram, Sēlpils ielā 9, kā arī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja balkonu atjaunošana​. Lielākā daļa no īstenotajiem darbiem ir veikti no ēku uzkrājumiem, tādējādi uzlabojot ēku tehnisko stāvokli un samazinot nākotnē nepieciešamo ieguldījumu apjomu.

Satiksmes drošības uzlabošana šajā krustojumā ir bijis problemātisks jautājums daudzus gadus, attīstoties uzņēmējdarbībai Garajā ielā, Dreiliņos, tagadējā Ropažu novadā. 2024. gada nogalē autobraucējiem ir pieejams rekonstruētais Lubānas un Rembates ielas krustojums, kas atrisina vairākas satiksmes drošības problēmas un būtiski uzlabo piekļuvi industriālajai zonai.

Krustojuma pārbūves rezultātā izbūvēti luksofori, paplašinātas brauktuves joslas abos virzienos, lai droši varētu veikt kreisos pagriezienus, uzlabota gājēju drošība, šķērsojot brauktuves. Rekonstrukcijā NORDO veicis ieguldījumu 1,8 miljonus eiro apmērā.

„ Krustojuma pārbūve bija stratēģiski svarīgs solis, kas būtiski uzlabo uzņēmumu piekļuvi NORDO teritorijai, padarot to vēl pieejamāku un efektīvāku, kā līdz šim. Šī investīcija ne tikai nodrošina plūstošu kravu kustību, kas ir galvenais faktors loģistikas efektivitātei, bet arī veicina uzņēmumu operatīvo darbību, samazinot kavēšanās un uzlabojot piegādes ķēdes darbību. Ātrāka piekļuve un optimizēta satiksme ļauj uzņēmumiem ātrāk reaģēt uz tirgus prasībām, uzlabojot konkurētspēju un nodrošinot lielāku vērtību visiem iesaistītajiem. Šī pārbūve ir vēl viens solis NORDO teritorijas attīstībā, kas veicina ilgtermiņa izaugsmi un padara šo vietu par vēl pievilcīgāku iespēju uzņēmējiem un investoriem.” stāsta NORDO valdes loceklis Mārtiņš Everts.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" pagājušajā gadā strādāja ar 89,877 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 13,6% un bija 3,367 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma pieaugums 2024.gadā pārsniedza budžetā plānoto, taču, lai gan iepriekšējo gadu būtiskā inflācija pērn galvenajos realizācijas tirgos tika strauji bremzēta, pieaugošās zivju izejvielu cenas un fiksēto izmaksu pieauguma inerce neļāva "Karavela" sasniegt plānotos peļņas rezultātus.

Vadības ziņojumā minēts, ka šī tendence saglabājās visu 2024.gadu, tāpēc koriģēti vadības izvirzītie uzdevumi, par primāro mērķi saglabājot augstus kopējos ražošanas un pārdošanas apmērus.

Kompānijā 2024.gadā saražoja 99 miljonus konservu kārbu un 1473 tonnas kulinārijas produkcijas. Kompānijā saražotā produkcija eksportēta uz 43 valstīm. Eksports pērn veidoja 89% no uzņēmuma pārdošanas apmēra.

Uzsākta tirdzniecības centra “Spice Home” rekonstrukcija, kas paredz būtiskas pārmaiņas centra plānojumā un interjera atjaunošanu.

Projekta ietvaros tiks pārbūvēta 12 000 m2 platība, un kopējās investīcijas sasniegs 11 miljonus eiro.

Rekonstrukcijas darbi norisināsies, nepārtraucot centra darbību.

“Tirdzniecības centrs ir novecojis un tam ir nepieciešamas pārmaiņas. Rekonstrukcijas gaitā “Spice Home” iegūs modernu interjeru un pilnveidotu veikalu klāstu, kas atbilst pircēju mūsdienu vajadzībām,” saka “Spice” un “Spice Home” vadītāja Iveta Priedīte.

“Spice Home” jaunais attīstības posms sākās jau gada vidū, kad tirdzniecības centrā tika atvērts modernākais “Decathlon” veikals Baltijā. Savukārt mobilitātes uzlabošanai pie tirdzniecības centra ir izbūvēts jauns stāvlaukums un ierīkotas velosipēdu novietnes. Izveidots arī moderns sporta laukums aktīvai atpūtai, brīvā laika pavadīšanai un sporta ekipējuma izmēģināšanai tuvējās apkaimes iedzīvotājiem.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) tā dēvēto Maskavas namu Marijas ielā, Rīgā, atkārtotā izsolē piedāvās iegādāties ar 2,856 miljonu eiro sākumcenu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Īpašumu veido zemesgabals 966 kvadrātmetru platībā un uz tā esoša būve. Izsoles sākumcena noteikta 2,856 miljoni eiro, bet izsoles solis - 10 000 eiro.

Izsole ar augšupejošu soli sāksies otrdien, 1.oktobrī, bet noslēgsies 2024.gada 31.oktobrī plkst.13.

Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2024.gada 21.oktobrim ir jāiemaksā nodrošinājuma summa 10% apmērā no izsolāmā nekustamā īpašuma sākumcenas. Par objektu būs jānorēķinās divu nedēļu laikā.

Jau vēstīts, ka iepriekšējā izsolē, kas sākās 2024.gada 20.augustā un noslēdzās 19.septembrī, Maskavas namu piedāvāja iegādāties ar 3,57 miljonu eiro sākumcenu.

Tāpat LETA jau ziņoja, ka Saeima 2024.gada 11.janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas notica tā dēvētā Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Rīgas Starptautiskā Skola (ISR) un Baltic Horizon Fund (BHF) paziņo par nomas līguma noslēgšanu apmēram 3680 m2 plašām telpām ēkā S27, kas atrodas Rīgā.

Šis darījums ir viens no lielākajiem šī gada biroju platību nomas darījumiem Rīgā.

ISR ir starptautiskās izglītības sniedzējs, kas uzņem skolēnus no pirmsskolas līdz pat vidusskolas vecumam. Skola šobrīd ir izvietota divās vietās Rīgā, tajā mācās 310 skolēni, kas pārstāv vairāk nekā 47 tautības. Pieprasījums pēc starptautiskas izglītības Rīgas centrā turpina augt, un to nosaka tādi faktori kā globālās mobilitātes un talantu piesaistīšanas aizvien pieaugošās tendences, kā arī NATO spēku un militāro savienību klātbūtne Latvijā.

Pārvākšanās uz ēku S27 ir solis, kas parāda aizvien pieaugošu nepieciešamību pēc starptautiskas izglītības Rīgā.

Bijušais LNK galvenais birojs ir pārtapis par ēku S27. Telpās tiks veikta renovācija un rekonstrukcija, lai tās atbilstu skolas prasībām – tajās būs mūsdienīgas klases, zinātņu kabineti utt. un ārpusē tiks veikti labiekārtošanas darbi, izveidojot laukumu futbolam, basketbolam utt. Pārvākšanās notiks nākamā mācību gada laikā pēc renovācijas un rekonstrukcijas pabeigšanas un uzlabojumu ieviešanas.