Nodokļi

Parādu važas grib nomest katrs desmitais

Māris Ķirsons, 09.01.2018

Attēls: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Tikai 12 882 no kopumā vairāk nekā 100 000 nodokļu parādniekiem ir pieteikušies divu gadu laikā samaksāt pamatparādu, tādējādi atbrīvojoties no soda un nokavējuma naudas maksāšanas

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2018. gada 2. janvārī bija pieņemti 8283 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 91,03 milj. eiro.

Pēc VID sniegtās informācijas, juridiskās personas visvairāk vēlas atbrīvoties no pievienotās vērtības nodokļa, valsts obligātās sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa soda un nokavējuma naudas maksāšanas. Savukārt fiziskās personas galvenokārt vēlas atbrīvoties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa soda un nokavējuma naudas maksāšanas, bet pavisam nedaudz arī no mikrouzņēmumu, pievienotās vērtības nodokļa, valsts obligātās sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Visvairāk nodokļu atbalsta pasākumam pieteikušies tirgotāji, kā arī nekustamā īpašuma un būvniecībā strādājošie uzņēmēji. Visvairāk nodokļu atbalsta pasākumam pieteikušies no Rīgas un Rīgas rajona – teju 60%.

Visu rakstu Parādu važas grib nomest katrs desmitais lasiet 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tikai 10% Latvijas uzņēmumi ir pilnībā gatavi Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai

Laura Mazbērziņa, 26.04.2018

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz Vispārīgās datu aizsardzības regulas jeb GDPR ieviešanai 25. maijā ir palicis pavisam maz laika, tikai katrs desmitais Latvijas uzņēmums ir pilnībā gatavs izpildīt regulas prasības, atklāj pēc zvērinātu advokātu biroja «Sorainen» un informācijas tehnoloģiju uzņēmuma «Squalio» pasūtījuma veiktā pētījumu kompānijas «Norstat Latvija» aptauja.

«Norstat Latvija» aptauja tika veikta no 2018.gada 19.marta līdz 9.aprīlim. Aptaujā piedalījās 820 Latvijas uzņēmumu, un iegūtie dati ir reprezentatīvi.

Aptauja liecina, ka liela daļa uzņēmumu darbu pie sagatavošanās nav sākusi. Ne velti katrs piektais uzņēmums atzīst, ka pilnībā nav gatavs izpildīt GDPR prasības, kā arī nezina, kādas darbības veicamas, lai sagatavotos brīdim, kad regula stāsies spēkā.

Vismazāk regulas prasībām ir gatavi uzņēmēji Pierīgā, Zemgalē un Latgalē, uzņēmumi ar darbinieku skaitu līdz 19 cilvēkiem, kā arī tie uzņēmumi, kas nodarbojas ar būvniecību un dažādu komunālo pakalpojumu sniegšanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, transportlīdzekļu remontu, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Izpētītas bērnu un vecāku attiecības sociālajos tīklos

Db.lv, 04.09.2018

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veikts pētījums, lai noskaidrotu, kā vecāku klātbūtne sociālajos tīklos ietekmē viņu bērnus.

Konstatēts - katrs ceturtais ir nobažījies, ka vecāki sociālajos tīklos viņu varētu nostādīt neērtā situācijā. Vienlaikus, gandrīz 80% priecājas, ka viņu vecāki lieto sociālos medijus.

Bērnu un viņu draugu ierakstu nepiemērota komentēšana, dalīšanās ar viltus ziņām, pārlieku bieža ierakstu veikšana jeb tā saucamā «spamošana» – tās ir dažas lietas, kā vecāki var, paši neapzinoties, likt bērnam justies neērti vai nostādīt viņu nepatīkamā situācijā draugu priekšā.

Pētījums atklāj, ka katrs piektais bērns pats ir bijis liecinieks situācijai, kurā sociālajos tīklos kādu viņam zināmu cilvēku vecāki vai vecvecāki nostādījuši neērtā situācijā. Katrs desmitais bērns atzīstas - tas noticis ar viņu pašu. Arī puse aptaujāto vecāku atklāj – viņi ir domājuši un nedaudz satraucas, ka ar savu uzvedību sociālajos tīklos bērniem varētu radīt nepatīkamas emocijas vai situācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Savu pensiju katrs pelna pats un tikai pats

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 19.09.2018

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no karstākajiem topikiem publiskajā telpā pirms vēlēšanām ir pensijas – kam tās pienākas, cik lielā apjomā, vai tās jāsaista ar bērnu skaitu, vai 2. līmeņa pensijas ir mantojamas utt. Diemžēl šajās visnotaļ vērtīgajās diskusijās mēdz iezagties arī pa kādam mītam, kas neatbilst patiesībai.

Viens no tādiem ir šad tad sastopamais apgalvojums, ka šodienas bezbērnu strādājošie attiecībā uz pensijām tādi dienaszagļi vien ir un viņiem pensijas pelnīs šodienas jaunā paaudze, kas vēl sēž skolas solā. Un vecākiem, kas šos bērnus audzina, pienākas īpaši bonusi klāt pie pensijas. Un vispār nav īsti godīgi, ka šodienas bezbērnu strādājošie dzīvos uz citu vecāku bērnu sarūpētām pensijām. Te būtu nepieciešams ieviest skaidrību.

Katrs strādājošais, kas veic sociālās iemaksas, neatkarīgi no tā, vai viņam ir vai nav bērni, savu paaudžu solidaritātes pienākumu ir izpildījis.

Naudas avots, no kura tiek izmaksātas pensijas, tiešām ir aktuālie nodokļu maksātāji. Taču tas ir tikai naudas avots, bet savu pensiju katrs nopelna sev pats ar savām darba mūžā veiktajām sociālajām iemaksām un darba stāžu. Ikviena pensija ir atkarīga tikai no cilvēka paša darba mūža ieguldījuma, un tai nav nekāda sakara ar to, ko pelnīs vai nepelnīs šodienas bērni. Katrā ziņā ir aplami teikt, ka kāds pelna pensiju kādam citam. Jo pensiju katrs pelna sev pats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunā UIN režīma ieviestās pārmaiņas uzņēmumu ikdienā

Ieva Aizsila, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 03.10.2018

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms Latvijā darbojas no šī gada sākuma, taču jau pēc pirmās apvienotās deklarācijas iesniegšanas par pirmo pusgadu daudziem uzņēmumiem ir radusies virkne jautājumu.

Līdz šim nodokļu deklarāciju praktiskā aizpildīšana lielā mērā bija grāmatvežu pienākums, taču šobrīd arvien biežāk uzņēmumos rodas situācijas, kad, pildot jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, grāmatvedis bez vadības atbalsta to nemaz nevar izdarīt.

Uzņēmumu vadītājiem ir nepieciešams plānot papildu darbu pie UIN deklarācijas pārbaudes par taksācijas periodu, kas vairs nav 12 mēneši, kā tas bija līdz 2017. gada beigām, bet katrs kalendārais mēnesis – līdzīgi kā PVN deklarācijai. Savukārt šis faktors daudzos uzņēmumos ir ieviesis izmaiņas finanšu uzskaitē – ir radusies nepieciešamība ne tikai izveidot atsevišķus uzskaites kontus grāmatvedībā, bet arī papildu reģistrus un pārbaudes failus prasītajai informācijai par taksācijas periodu. Turklāt tieši šie papildu faili un reģistri prasa atsevišķu uzraudzību un iesaisti no uzņēmuma vadības puses. Papildu administratīvais darbs ir arī tiem uzņēmumiem, kuru pārskata gads neatbilst kalendārajam gadam, jo bez UIN deklarācijas ir jāsagatavo un jāiesniedz arī starpperioda finanšu pārskats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Prasa sakārtot nodokļu parādu jomu

Māris Ķirsons, 29.10.2018

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu parādu jomā ir vajadzīgi risinājumi, lai tie nebūtu statistiski lieli cipari, no kuriem reāli piedzenamās summas ir nelielas.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes darba rezultāts, uzklausot Valsts kontroles ziņojumu par 2017. saimnieciskā gada pārskata revīzijas rezultātiem. Valsts kontrole skaidro, ka kopējā nodokļu parādu dinamika ir ar pozitīvu tendenci – tie samazinās – divu gadu laikā vairāk nekā par 200 milj. eiro. Tomēr to kopējais apjoms uz šā gada 1. janvāri tāpat ir liels – vairāk nekā 1,2 miljardi eiro. Šāda tendence daļēji esot saistīta ar dzēsto nodokļu parādu pieaugumu.

Vienlaikus Valsts kontrole vērsa uzmanību uz to, ka ik gadu ir pieaudzis reāli piedzenamo nodokļu parādu apjoms. Visu nodokļu parādu rašanās cēloņi ir līdzīgi – nodokļu maksātāju nevēlēšanās kārtot nodokļu parādu saistības un sadarboties ar nodokļu iekasētājiem. 57% nodokļu parādu ir radušies VID veiktā audita rezultātā. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš interesējās, vai nākotnē šo nodokļu parādu jautājumu varētu sakārtot līdz saprātīgam līmenim. Savu sacīto viņš pamatoja ar to, ka nodokļu parāds vairāk nekā 1,2 miljardu eiro apmērā, rēķinot pret valsts nodokļu ieņēmumiem nedaudz vairāk par deviņiem miljardiem eiro, ir milzīgs. Turklāt valdība un Saeima, sastādot šā gada valsts budžetu, izmisīgi meklēja 200 milj. eiro, ko papildus piešķirt veselības aprūpei. «Būsim godīgi – to naudu nekad neiekasēs,» tā A. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Biežāk ceļo jauni cilvēki ar augstiem ienākumiem

Monta Glumane, 05.12.2018

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā ceļojumā ārpus Latvijas devušies 45 % iedzīvotāju, liecina jaunākais «Latvia Tours Ceļojumu indekss». Tostarp katrs trešais (28 %) uz ārzemēm devies atpūtā, katrs divpadsmitais (8 %) – darba darīšanās, bet katrs septītais (14 %) no Latvijas izbraucis privātu iemeslu dēļ.

Ja salīdzina ar pērno gadu, šogad par 2 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri devušies ceļojumos ārpus valsts. Taču joprojām ne reizi uz ārzemēm nav izceļojuši vairāk nekā puse jeb 55 % aptaujāto.

Visbiežāk ārpus valsts dodas iedzīvotāji 35 – 44 gadu vecumā (55 %), nedaudz retāk – 25 – 34 gadus veci ceļotāji (53 %). Arī vairāk nekā puse (52 %) iedzīvotāju 18 – 24 gadu vecumā aizvadītā gada laikā bijuši ārpus valsts. Savukārt, visretāk no Latvijas izbraukuši seniori 64 – 74 gadu vecumā (26 %). Iedzīvotāju 55 – 63 gadu vecumposmā uz ārzemēm devies katrs trešais (37 %).

Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumus lielā mērā ietekmē ienākumi. Ceļojumu indekss rāda, ka iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem vidū uz ārzemēm pēdējā gada laikā ceļojuši 66 %, bet iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem starpā – teju trīsreiz mazāk jeb tikai 26 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Kredītņēmēju asociācija iebilst pret VID praksi

Laura Mazbērziņa, 26.03.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rūk nodokļu parādu kalns

Māris Ķirsons, 21.06.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžetā maksājamo nodokļu parādu apjoms turpina kritumu, vienlaikus pieaug nodokļu administrācijas piedziņas darba rezultātā iekasētās summas un sarūk dzēsto parādu apmēri

Tāda aina tika rādīta Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Interesanti, ka, sarūkot kopējam nodokļu parādam un pieaugot kopbudžeta ieņēmumiem, kopējā parāda īpatsvars no 20,7% 2013. gadā ir sarucis līdz 11,1% 2018. gadā.

Cita aina

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes vadītāja Santa Garanča atgādināja, ka tas laiks, kad nodokļu parāds pārsniedza vienu miljardu latu (1,4 miljardus eiro), ir pagātnē (2013.-2017.g). Proti, pēdējā pusotra gada laikā nodokļu parādu apmērs no 1,29 miljardiem eiro 2017. gada oktobrī ir sarucis līdz 932 milj. eiro šā gada jūnijā. Būtiski samazinājies aktuālo parādu apmērs no 857 milj. eiro līdz 554 milj. eiro, turklāt kā pozitīva ziņa tika vērtēti reāli piedzenamo parādu cipari, kas pie sarūkošā nodokļu parādu apmēra ir pieauguši un šā gada 1. janvārī bijuši 174 milj. eiro apmērā. S. Garanča atzina, ka minētais panākts ar dažādiem instrumentiem. Vienlaikus viņa atgādināja, ka 2018. gadā ir būtiski sarucis dzēsto nodokļu parādu apmērs līdz 460 milj. eiro, savukārt 2016. un 2017. gadā tas pārsniedzis 0,5 miljardus eiro. Kā ļoti pozitīvu tendenci S. Garanča rādīja nodokļu administrācijas piedziņas darba rezultātā iekasēto summu kāpumu. Proti, 2018. gadā piedziņas rezultātā iekasēti 554 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir par 127,6 milj. eiro jeb 29,9% vairāk. Jāņem vērā, ka 2015. gadā šādā kārtā tika iekasēts tikai 401 milj. eiro. «Rezultāti sasniegti, pateicoties ne tikai normatīvo aktu izmaiņām,» skaidroja S. Garanča. Viņa savu sacīto pamatoja ar kontu reģistru, kā rezultātā nodokļu administrācijai vieglāk nodrošināties pret iespējamu mantas izvazāšanu. «Analītikas stiprināšana ne tika runājot attiecībā par nodokļu riskiem, bet arī par PVN shēmām, bet svarīgi ir pareizi novērtēt nodokļu maksātājus – klientus – un līdz ar to arī izvēlēties atbilstošus instrumentus,» stāstīja S. Garanča. Analītika rādot situāciju, ka tie uzņēmumi, kuriem maksājamie nodokļi ir samērā nelieli, ir vissliktāk disciplinētie, savukārt visdisciplinētākie ir lielie nodokļu maksātāji (maksā vairāk par 100 000 eiro). VID dati rāda, ka 2018. gadā vidējais termiņā iemaksājušo uzņēmumu īpatsvars ir sasniedzis 59%, bet sapņu latiņa ir 90%. Pēc audita nepaliek tuksnesis, jo, veicot uzrēķinu par trijiem gadiem, tas visbiežāk nav paceļams, tāpēc tiekot saīsināts audita pārskata termiņš, vienlaikus uzņēmējam ir iespēja pārskatīt savu iepriekšējo uzvedību un turpināt strādāt. «Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir pieaudzis uzņēmumu, kuriem veikts audits, izdzīvošanas līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā rīkoties, ja pieaug parādi

Legal Balance SIA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Uzņēmējs: Ar Latvijas simtgadi latvietim domāšana mazliet deformēta

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 05.08.2019

Foto: Elza Zīverte

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata mūziķis un Kuldīgas uzņēmējs Artis Rozītis. Viņaprāt, ar Latvijas simtgadi latvietim domāšana arī drusku deformēta - viņš visu laiku gaida salūtus, vingrojošus delfīnus jebkurā pasākumā, turklāt – par velti. Bet tagad viss palicis uz pašu rīkotāju pleciem.

A.Rozītis, kurš agrāk aktīvi muzicēja grupā RAP, bet tagad spēlē ballītes apvienības Montana sastāvā. Viņam pieder viens no vecākajiem ēdināšanas uzņēmumiem Kurzemē – bārs Stender’s – un nu arī picēriju tīkls un iznomājami apartamenti.

Fragments no intervijas

Kas jūsu uzņēmumam ļāvis izdzīvot jau 20 gadu? Tas, ka maināties līdzi laikam, papildināt savu produktu portfeli?

Būtībā ēdināšanas biznesa veiksme, izdošanās tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes. Astoņdesmit līdz deviņdesmit procenti ir viss pārējais, ar ko jātiek galā. Cik cilvēku ieliek savu darbu, lai tas šķīvis, ko klients pasūtījis, nonāktu uz galda!

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā neiegūt parādnieku, un ko darīt, ja tomēr tāds ir radies

Legal Balance SIA, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parāds – nav rēta, nesadzīs, saka tautas gudrība. Parāda rašanās nav patīkams notikums nedz kreditoram, nedz parādniekam, taču šo procesu var pārvarēt, tam tērējot pēc iespējas mazāk laika, emociju un finanšu resursu. Skaidrs ir viens – bēgšana prom no šīs problēmas un parāda ignorēšana noteikti nav labākā stratēģija.

Katrs uzņēmējs vēlas, lai parāds vispār nerastos. Vai ir iespējama tāda sadarbība, kurai iepriekš notiek sagatavošanās sekmīgai sadarbībai? “Protams, ir iespējama”, – apgalvo Olga Pripodobna, parādu atgūšanas un juridisko pakalpojumu SIA Legal Balance izpilddirektore.

Kas jādara, lai parādi nerastos?

Viens no veidiem kā novērst iespējama parāda rašanos starp biznesa partneriem, ir avansa maksājumi vai priekšapmaksas. Avansa maksājumi (angļ. advance payment) nozīmē daļas vai visas līgumā paredzētās summas samaksu vēl pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas disciplinē gan pakalpojuma vai preces saņēmēju, gan arī piegādātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Drošs un ērts veids kā atgūt parādu interneta platformā

Legal Balance SIA, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens no mums vēlās saņemt pašu labāko - tostarp arī labākos un kvalitatīvākos pakalpojumus no pakalpojumu sniedzējiem. Tieši arī šāds redzējums uz to kādam ir jābūt pakalpojumam, ir parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējam un juridisko pakalpojumu uzņēmumam SIA Legal Balance.

SIA Legal Balance izpilddirektore Olga Pripodobna interneta platformu atgūstinaudu.lv raksturo kā rīku, kurā ļoti ērti un vienkārši var reģistrēt parādu un nodot to parādu atgūšanai. Interneta vietnē ir iespēja izveidot lietotāja profilu, lai varētu sekot līdzi parāda atgūšanas procesam, ātri sazināties ar juristiem un bez sarežģījumiem vai ilgstošiem tiesvedības procesiem atgūt pienākošos naudu.

Apmierināto klientu pulciņš aug un arvien vairāk ir veiksmīgi atgūto parādu, lepni stāsta O. Pripodobna. Mēs strādājam klientu labā, jo uzskatām, ka viņi ir tiesīgi atgūt sev pienākušos naudu pēc iespējas ātrāk un bez liekām raizēm. Par atgūšanas procesu parūpēsies SIA Legal Balance komanda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu skaits ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē sarūk

Evelīna Brenča, speciāli DB, 07.11.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē darbojošos uzņēmumu skaits sarūk, daļēji tāpēc, ka tie izvēlas apvienot spēkus. Cesijas darījumu skaits joprojām saglabājas augstā līmenī.

Šobrīd Latvijā darbojas 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, savukārt pagājušajā gadā to bija 32, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sniegtā informācija. Lai gan pagājušajā gadā licences saņēmuši pieci jauni tirgus spēlētāji, četriem licences ir anulētas. Jāatgādina, ka pēdējos gados parādu piedziņas nozarē bija vērojamas vairākas apvienošanās, kas bija saistītas ar kompāniju vēlmi palielināt pieejamo finanšu resursus un ietekmi tirgū. Lielākie apvienošanās darījumi bija uzņēmuma Intrum Justitia un Lindorff darījums, kā arī SIA Gelvora un SIA Sergel apvienošanās. Pēc reorganizācijas uzņēmumi izmanto abus zīmolus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Efektīvākai parādu atgūšanai

Legal Balance SIA, 24.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēks kļūst par parādnieku jau aizdevuma saņemšanas brīdī, taču problēma rodas tad, kad aizņēmējs nevar vai atsakās nokārtot parādsaistības ar aizdevējiem, tostarp ar finanšu vai kredīta devēja uzņēmumiem. Protams, katrs aizņēmējs ir atšķirīgs, tomēr, kā uzsver parādu atgūšanas uzņēmuma SIA Legal Balance izpilddirektore Olga Pripodobna, ir konkrētas likumsakarības, kas ļauj tos kategorizēt un atrast efektīvāko veidu, kā atgūt parādu.

“Balstoties uz parādu atgūšanas teoriju un praksi, var izdalīt piecus galvenos parādnieku veidus – īslaicīgie, solītāji, klusie, ļaunprātīgie un izmisīgie parādnieki. Iepazīstot šo grupu atšķirīgās iezīmes, ir vieglāk sazināties ar parādniekiem un palīdzēt viņiem veikt parāda atmaksu,” stāsta Olga Pripodobna.

Īslaicīgie parādnieki, pēc Olgas Pripodobnas domām, ir tie, kuri uz laiku ir nonākuši finansiālās grūtībās, kas radušās darbavietas maiņas vai atvaļinājuma dēļ. Šie aizņēmēji ir labvēlīgi, ar viņiem ir iespējams panākt vienošanos, piemēram, pielāgojot ikmēneša maksājuma datumu tā, lai tas sakristu ar parādnieka ikmēneša saņemtiem ienākumiem un parādnieks nekavētu maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: augsts aplokšņu algu risks ir šķirtiem vīriešiem

Lelde Petrāne, 02.12.2019

Foto: Caro/Klaus Westermann/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. Vislielākais risks aplokšņu algu saņemšanai ir ekonomiski aktīviem šķirtiem vīriešiem vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuri izvairās no alimentu maksāšanas un to piedziņa tiek veikta ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību.

Augsts risks aplokšņu algu saņemšanai ir arī cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, jo algotais darbs ir papildu ienākumi pensijai, bet vienlaikus tas var būt ierobežojums pabalstu saņemšanai, secināts biedrības "Business Against Shadow Economy" pētījumā "Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā".

"Parādi nenoliedzami ir paša cilvēka atbildība, un ir jāpastiprina instrumenti cīņai pret ļaunprātīgiem parādu nemaksātājiem, tomēr parādu piedziņas jomā jāņem vērā konkrētā cilvēka situācija, lai neiedzītu viņu parādu slazdā, kur vienīgā izeja ir alga aploksnē. Šobrīd valsts ir ieviesusi stingrākas prasības kredītu ņēmēju maksātspējas izvērtēšanai, kas ir apsveicami. Taču kreditēšana nav vienīgais veids, kā iedzīvotājiem var izveidoties parādi. Vairāk nekā 70 000 iedzīvotāju ir nodokļu parādi, vairāk nekā 40 000 – parādi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, nemaz nerunājot par administratīvajiem un kriminālajiem sodiem, parādiem par komunikāciju pakalpojumiem, autostāvvietām u. c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas iedzīvotāji šogad spējuši uzkrāt vairāk

Žanete Hāka, 06.12.2019

Avots: Swedbank

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Labs brīdis arī finanšu apņemšanās pārdomām

Jānis Šķupelis, 27.12.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākums mēdz būt piesātināts ar mēģinājumiem pildīt dažādas jaunas apņemšanās. Gluži vai tradīcija ir solījumi, piemēram, vairāk sportot, ēst veselīgāk, nomest svaru utt. Šajā periodā gan var padomāt vēl par to, kā nākamajiem gadiem izveidot kādu daudzmaz jēdzīgu finanšu plānu.

Piemēram, Fidelity Investments aptauja rāda, ka gandrīz 70% ASV iedzīvotāji gada beigās apcer to finanšu sakārtošanu vai uzlabošanu. Turklāt eksperti mēdz teikt - patiesībā gadu mija tam nebūt nav tas pats sliktākais mirklis.

Nosacīti sliktākas ziņas jau ir tās, ka ar kādu pliku mērķu, lai kādi tie arī nebūtu, nospraušanu parasti nepietiek. Lai tos piepildītu, jāieliek zināms darbs. Vērā gan var ņemt dažus padomos, lai palielinātu iespējamību, ka šie mērķi tomēr tiks sasniegti.Katrā ziņā krāšana ir ļoti svarīga dzīves daļa, kas paredz, ka tiek izveidots kāds labklājības spilvens, kuru pēc tam var tērēt vai nu aktuālajām vajadzībām, vai turpināt glabāt mazāk baltām dienām. Šāda spilvena esamībai vajadzētu nozīmēt arī mierīgāku ikdienas naktsmieru. Dažādi pētījumi un arī prakse gan rāda, ka liela daļa cilvēku par krāšanu domā vai nu nepietiekami vai novēloti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Brīdina par ceturto parādu akumulācijas vilni

Jānis Šķupelis, 13.01.2020

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam kādā brīdī būs jūtama negatīva ietekme.

Piemēram, Pasaules Banka nupat ziņojusi, ka iepriekšējo 50 gadu laikā bijuši četri lieli parādu akumulācijas viļņi. Jaunākais no tiem sācies 2010. gadā, un turklāt esot pats "lielākais, ātrākais un visplašākais". Vēsture liecina, ka šādu parādu audzēšanas ar neko labu nebeidzas. "Visi trīs iepriekšēji parādu pieguma viņi gan daudzās attīstītajās, gan attīstības valstīs beidzās ar finanšu krīzi," piebilst iestādes speciālisti.

Pirmais saistību palielināšanās vilnis bijis no 1970. gada līdz 1989. gadam, otrais - no 1990. gada līdz 1989. gadam, trešais - no 2002. gada līdz 2009. gadam. Būtība Pasaules Banka brīdinājusi, ka nākotnē varētu būt gaidāma kāda parādu krīze. Tāpat tā norādījusi, ka vēsturiski zemās procentu likmes var nebūt pietiekami, lai aizturētu vēl vienu ekonomikas un finanšu tirgu sabrukumu.Pasaules banka rēķina, ka 2018. gadā pasaules kopējās saistības palielinājušās līdz 230% no globālā IKP. Sevišķi strauji parādi auguši attīstības valstīs - līdz 170% no to IKP. Tas kopš 2010. gada ir pieaugums par 54 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lielākie nodokļu parādnieki gada sākumā

LETA, 17.01.2020

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pilnpiedziņa ne tikai rallijā: kā pilna parādu piedziņa palīdz biznesa vidē?

Konsultatīvā sabiedrība ''Conventus'', 22.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules čempionāts rallijā nav iedomājams bez pilnpiedziņas automašīnām. Turklāt arī ikdienas gaitās tā vairs nav greznība – pārvietojoties pa apledojušu segumu, mežu vai dubļainiem lauku ceļiem, pilnpiedziņa ļauj noturēties uz ceļa, neiestrēgt un sasniegt nepieciešamo mērķi. Tomēr šis raksts nebūs par auto industriju – pilnpiedziņu izmantojām kā salīdzinājumu pilnai parādu piedziņai. Kādas līdzības ir starp šiem risinājumiem un kādos gadījumos parādu piedziņa var palīdzēt biznesa atbalstam, noskaidrojiet šajā rakstā!

Primārais mērķis – cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām

Kā liecina 2019. gadā veiktā SKDS pētījumu centra aptauja, teju trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (32%) vismaz reizi ir aizdevuši ievērojamu naudas summu, kas netika laicīgi atgūta. Līdz ar to varam secināt, ka konkrētā problēma, proti, parādu atgūšana, skar ne tikai uzņēmējus, bet arī lielu daļu pārējās sabiedrības. Šajā rakstā galveno fokusu virzīsim uz parādu piedziņu tieši uzņēmumiem.

Ierasta izvēle gadījumā, kad parādnieks jeb debitors naudu atdot nespēj (vai negrib), ir censties to atgūt, izmantojot tiesas palīdzību. Taču tā pēc būtības ir cīņa ar sekām, un arī rezultāts visai bieži nav iepriecinošs, turklāt tiesas process mēdz izvērsties laikietilpīgs un arī dārgs. Lai netiktu zaudēti gan līdzekļi, gan laiks, pareizākais risinājums būtu izmantot pilnu parādu piedziņu. To diktē arī pēdējā desmitgadē novērojamais attīstības temps un biznesa modeļi – lai uzņēmējdarbība neapstātos pie pirmajām grūtībām, ir svarīgi iespējamos riskus izplānot un paredzēt jau pirms biznesa uzsākšanas. Šeit jau atkal varam runāt analoģijās ar auto pasauli, proti, paļaušanās uz parāda piedzīšanu tiesā ir tas pats, kas iegādāties jaunu auto, taču neaprīkot to ar modernākajām drošības iekārtām un neatlicināt līdzekļus KASKO polisei, cerot, ka zādzības vai bojājumu gadījumā palīdzēs policija un tiesa. Bet – kas tad īsti ir pilna parādu piedziņa, un kāds ir tās pamatprincips?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jurijs Ņikuļcovs

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Parāds nebūs brālis

Jānis Šķupelis, 28.05.2020

Foto: imago/Christian Ohde/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru