Jaunākais izdevums

22 uzņēmumi un organizācijas 18.jūnijā parakstīja sadarbības memorandu par jaunas biorafinēšanas ekosistēmas izveidi, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Biorafinēšana ir nozare, kura nodrošina biomasas pārstrādi enerģijā vai plaša patēriņa produktos, kurus izmanto celtniecības materiālu ražošanā, pārtikas rūpniecībā un citās jomās.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka memoranda parakstīšana ir solis pretim izvirzītajam mērķim - dubultot valsts ekonomikas apmēru tuvāko desmit gadu laikā.

"Sadarbojoties uzņēmējiem, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldei, mēs šim mērķim varam tuvināties daudz straujāk," pauž ministrs.

LIAA direktors Raivis Bremšmits norādīja, ka bioekonomika ir Latvijas dabiskā priekšrocība. Biorafinēšana kā jauna zināšanu ietilpīga nozare sniegšot plašas attīstības iespējas gan investīciju piesaistē, gan eksporta apjoma kāpināšanai līdz 80% no iekšzemes kopprodukta.

LIAA norāda, ka bioekonomikas nozare šobrīd sniedz lielāko devumu Latvijas apstrādes rūpniecībā. Tās kopējais eksporta apmērs 2023.gadā bija 7,86 miljardi eiro, bet kopš 2014.gada eksporta ražošanas līmenis ir gandrīz dubultojies. Nozare nodrošina 125 000 darbavietu un ir ar lielu potenciālu Latvijas ekonomikas attīstībā.

Igaunijas uzņēmuma "Fibenol", kurš iepriekš ziņoja par plānotajām 700 miljonu eiro investīcijām Latvijā, pārstāve Merili Palu informēja, ka "Fibenol" demo rūpnīca pērn atklāta Igaunijā, bet industriālās ražošanas rūpnīcu plānots izveidot līdz 2030.gadam.

Palu skaidroja, ka "Fibenol" izstrādātās biorafinēšanas tehnoloģijas ļauj līdz 90% biomasas izejvielu pārvērst materiālos, kurus var izmantot būvmateriālu ražošanā, iepakojuma ražošanā, mēbeļu pārklājumu ražošanā, bioplastikas ražošanā un citās nozarēs.

LIAA skaidro, ka biorafinēšana ļauj iegūt tādus produktus kā biodegviela, bioplastmasa, dažādas ēteriskās eļļas un uztura bagātinātājus, celulozi, dzīvnieku barību un mēslojumu, kā arī citus vērtīgus produktus. Tādā veidā iespējams samazināt ekoloģisko pēdu, kuru rada ražošanas process un padarīt gala produktus videi draudzīgākus.

Memorandu par biorafinēšanas ekosistēmas izveidi parakstīja pārstāvji no uzņēmumiem "ASNS Ingredient", "Fibenol Latvia", "Aloja-Starkelsen", "Field and Forest", "Biolat" un "Bio-Venta".

Tāpat memorandu parakstīja Ekonomikas ministrijas, LIAA un Zemkopības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus memorandu parakstīja arī Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Vidzemes Augstskolas pārstāvji, kā arī Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta, nodibinājuma "Baltic Studies Centre", Agroresursu un ekonomikas institūta, pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Biro", kā arī nodibinājuma "Vides risinājumu institūts" pārstāvji.

Lai koordinētu sadarbību starp nozares uzņēmumiem, universitātēm, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldi, tika izveidota rīcības komiteja, kura nodrošinās informācijas apmaiņu un sadarbību starp iesaistītajām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Plāno attīstīt biorafinēšanas ražotni Fibenol, investējot līdz 700 miljoniem eiro

Db.lv, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts Saprašanās memorands starp Igaunijas uzņēmumu Fibenol OÜ un Ekonomikas, Finanšu, Zemkopības, Klimata un Enerģētikas ministrijām un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par projekta īstenošanu ar kopējo investīciju apjomu no 600 līdz 700 miljoni eiro, informē Ekonomikas ministrija.

"Nākot no Igaunijas, mēs apzināmies, ka valstis, kas bagātas ar koksnes resursiem, pilnībā neizmanto šī resursa potenciālu. Tas mūs iedvesmoja meklēt risinājumus. Pēc Igaunijas pilotražotnes nodošanas ekspluatācijā nākamais mērķis ir izveidot pirmo komerciāla mēroga biorafinēšanas rūpnīcu. Vēlamies maksimāli izmantot vietējo koksnes biomasu un Latvijai raksturīgās priekšrocības, kuras sniedz attīstīts bioekonomikas sektors. Latvija ir izrādījusi interesi par šīs nozares stiprināšanu un inovāciju attīstību, sniedzot atbalstu zaļo tehnoloģiju ieviešanai. “Fibenol” ir kas vairāk nekā tikai viens liels rūpnieciskās ražotnes projekts. Mēs redzam, ka nākotnē visai Baltijai ir potenciāls kļūt par līderi ražošanas modeļu izstrādē, neizmantojot fosilo kurināmo," skaidro Rauls Kirjanens, “Fibenol” vairākuma akcionārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot 2024. gada pirmo sešu mēnešu ārvalstu investīciju piesaistes rezultātus, secināts, ka arvien vairāk Latvijā ienāk augstākas pievienotās vērtības ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.

“Tas lielā mērā skaidrojams ar algu pieaugumu tautsaimniecībā, jo vairs nevaram konkurēt ar būtiski lētākām darba spēka izmaksām. Kvalificēto darba roku segmentā mēs esam konkurētspējīgāki, nekā, tā sauktajās vienkāršajās profesijās, kur nepieciešami daudz darbinieki par salīdzinoši mazāku atalgojumu,” skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece Investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.

Šī gada pirmajos 6 mēnešos ar LIAA līdzdalību īstenoti 28 investīciju projekti, kuros kopumā ekonomikā tiks investēti 263 miljoni eiro un radītas 1245 jaunas darba vietas. Starp veiksmes stāstiem ir pārstāvētas tādas nozares kā IKT, bioekonomika, viedā enerģētika un mobilitāte, viedie materiāli un fotonika u.c. No šogad uzsāktajiem projektiem 13 tiek realizēti Rīgā, deviņi - Kurzemē, trīs - Latgalē, divi - Vidzemē un viens projekts - Zemgalē. Lielākais projektu skaits tradicionāli ir Rīgā, bet daudz neatpaliek arī Kurzeme, kur, īpaši Liepājā un Ventspilī, tiek radīti labi priekšnoteikumi investoru ienākšanai ražošanas sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru