Pārmaiņu pretēja virziena vēji Eiropas burās 

Eiropas Savienība atrodas pārmaiņu priekšā, taču, kāda tā būs pēc izmaiņām, pašlaik ir grūti spriest, jo vēl joprojām nav skaidrības par Brexit, par to, kāds būs jaunais Eiropas Parlamenta deputātu sastāvs, kāda būs jaunā Eiropas Komisija.

Māris Ķirsons, 2019. gada 13. maijs plkst. 6:31

Tāda ES, kāda tā ir bijusi, tā vairs nebūs, jautājums ir par to, kāda tā būs un kā šīs pārmaiņas izjutīs Latvija. Par ES nākotni jau līdz šim ir bijušas daudz un dažādas diskusijas, ir apspriesti un diskutēti arī vairāki tās iespējamie attīstības scenāriji. Vienlaikus joprojām miglā tītais Brexit, un līdz ar to arī tā iespējamās sekas – ģeopolitiskā situācija pasaulē, ieskaitot divu pasaules lielāko ekonomiku – ASV un Ķīnas – konfrontāciju tieši preču tirdzniecībā – rada jaunus izaicinājumus nevis tikai atsevišķām bloka valstīm, bet gan visai ES kopumā.

Mainās prioritātes

Lai varētu raudzīties uz tālāku perspektīvu, vispirms ir jāsaprot, kādā situācijā ES atrodas pašlaik. «Eiropa kļūst drošāka, jo 2015. un 2016. gada notikumi, terora akti, piespieda apdomāties un veikt virkni pasākumu, tādējādi vairāk rūpējoties par iekšējo drošību,» vērtē nu jau 15 gadus Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņa norāda, ka, strādājot Eiropas Parlamenta Budžeta komitejā, šo drošības faktora prioritizāciju nevar nepamanīt, un to vēl vairāk rāda ES 2021.–2027. gada budžeta projekts un tā apspriešanas gaita. «Pašlaik robežapsardzība ir katras valsts kompetencē, taču tām valstīm, kurām ir ārējās robežas, ir vajadzīgs pastiprinājums, un ES ārējās robežapsardzības vienība Fronteks tiks pastiprināta, 600 darbinieku vietā tajā būs ap 10 000 un palīdzēs tieši tām dalībvalstīm, kurām ir ārējās robežas,» skaidro I. Vaidere. Viņasprāt, tādējādi arī Latvijā pieaugs darba vietu skaits, un tas tiks finansēts no ES centrālā budžeta. «Vēl viens būtisks faktors ir tas, ka Eiropā arvien spēcīgāks kļūst sociālais pīlārs, līdz šim visas šīs lietas bija dalībvalstu kompetencē,» norāda I. Vaidere. Viņasprāt, pašlaik šajā jomā ir liela atšķirība, piemēram, Francijā un Beļģijā salīdzinājumā ar Latviju darba ņēmējiem ir ļoti augsti sociālā nodrošinājuma apmēri. Minēto iemeslu dēļ arī ir vēlme pēc sociālā nodrošinājuma harmonizācijas. «Šajā jautājumā ir arī zināmi riska elementi, jo, ja pārāk nodrošināmies attiecībā uz darba ņēmējiem, tad problēmas būs darba devējiem,» brīdina I. Vaidere. Viņa norāda, ka tieši šī iemesla dēļ šis jautājums ir dalībvalstu kompetencē, kuras tad arī raugās, cik lielu slogu var uzlikt uzņēmējiem, kā atbalstīt darba ņēmēju. «Sociālajā pīlārā uzmanība tiek veltīta arī veselības jautājumiem, kas arī vienmēr ir bijuši dalībvalstu kompetencē, bet tagad tam ir paredzēti 413 milj. eiro, kas it kā nav ļoti daudz, taču nauda veselības politikai, pētījumiem Latvijas kontekstā būtu kā iespējas un arī atbalsts,» norāda I. Vaidere.

11 miljardu eiro lieta

Nenoteiktība ar Brexit ir milzīga, jo neviens nevar neko precīzi pateikt – Lielbritānija pametīs ES vai tomēr nē, un, ja izstāsies, tad kad, un vai būs konkrēts izstāšanās līgums vai tā būs bez jebkādas vienošanās. «Ir pavadīti jau trīs gadi neauglīgās diskusijās attiecībā par Brexit, un joprojām nav skaidrs, ar ko tas beigsies,» stāsta I. Vaidere. Viņa piemetina, ka tieši neskaidrība ap Brexit ir viens no iemesliem, kāpēc nav izdevies pieņemt ES 2021.–2027. gada budžetu. «Ja Lielbritānija pamet ES, tad jārēķinās ar ienākumu iztrūkumu 11 līdz 13 miljardu eiro, jo tā ir viena no lielākajām ES donorvalstīm, un līdz ar to reāls drauds ir Kohēzijas finansējuma samazināšana par 13%, kā to piedāvā Eiropas Komisija, kaut arī Eiropas Parlaments bija kategoriski pret šādu piedāvājumu,» norāda I. Vaidere. Viņa atzīst, ka ir veidots nosacīts aizvietotājs – Eiropas Strukturālo investīciju fonds, no kura var saņemt aizdevumus, izmantojot Eiropas Investīciju bankas iespējas. «Varbūt brīdī, kad būs iespēja saņemt aizdevumu, nevis dāvanu, būs atbildīgāka pieeja,» uz jautājumu, kādas būs šādas pieejas maiņas sekas, atbild I. Vaidere. Viņa atgādina, ka Brexit kontekstā ir patērēts daudz laika, lai daudzas ES iestādes, kuru mājvieta bija Lielbritānija, atrastu jaunas mājvietas, to pārcelšanās uz citām bloka dalībvalstīm ir izmaksājusi milzīgas summas – gan esošo īres līgumu laušanai, gan pārcelšanai.

Mācību laiks

«Neteiktu, ka tagad būs cita ES, un principiālas izmaiņas ES dalībvalstu starpā neprognozēju,» norāda Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka gan Igaunijai, gan Latvijai svarīgie lēmumi, piemēram, saistībā ar drošību, ekonomikas attīstību, kas lielākoties ir atkarīga no eksporta uz citām ES dalībvalstīm, cieši saistīti ar kopējo tirgu. «Brexit nav bijis profesionāls, neviens nezina, kas būs un kādas būs ES un Lielbritānijas attiecības pēc šīs valsts izstāšanās,» norāda U. Paets. Vienlaikus Lielbritānija nebūs piemērs citām ES dalībvalstīm. «Redzu, ka ir vajadzība un iespējas, lai vairāk sadarbotos tieši aizsardzības un drošības jautājumos un kopīgā pakalpojumu tirgus attīstībā,» tā U. Paets. Viņaprāt, Eiropas sabiedrība arvien vairāk saprot, ka neviena valsts, pat pati lielākā un ekonomiski spēcīgākā, vienatnē nav reāls konkurents Ķīnai un nav arī drošības garanta.


Visu rakstu lasiet 13. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 16. jūlijs plkst. 8:51

ASV ir noraidījušas Eiropas Savienības (ES) aicinājumus nepiemērot sankcijas Eiropas uzņēmumiem,...

2018. gada 27. jūnijs plkst. 17:13

Eiropas Savienība (ES) piedzīvo eksistenciālu krīzi un var sabrukt nākamo 12 mēnešu...

2018. gada 20. jūnijs plkst. 12:53

Eiropas Savienības (ES) digitālās attīstības kopējā novērtējumā Latvija saglabājusi 19. vietu...

2018. gada 15. jūnijs plkst. 12:01

Francijas prezidents Emanuels Makrons vēlas panākt, ka franču valoda atkal kļūst par...

2018. gada 31. maijs plkst. 14:28

Lai cīnītos pret krāpšanos ar lietotu automašīnu odometru rādījumiem, Eiropas Komisijai gada...

Nepalaid garām

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā par mīlētāko auto zīmolu ir uzlēkusi jauna zvaigzne –...

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām...

No šīs sadaļas
2019. gada 10. maijs plkst. 18:08

Latvijā būs jauns Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks. ASV prezidents Donalds Tramps amatam...

2019. gada 10. maijs plkst. 12:02

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis kriminālprocesu par tirgošanos ar ietekmi...

2019. gada 09. maijs plkst. 6:26

Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valde nolēmusi...

2019. gada 07. maijs plkst. 9:42

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā....

2019. gada 02. maijs plkst. 14:14

No partijas «KPV LV» frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata šodien atbrīvots deputāts Artuss...

2019. gada 24. aprīlis plkst. 14:50

Prokuratūra vērsusies Saeimā, lūdzot izdot kriminālvajāšanai deputātu Ati Zakatistovu (KPV LV)....

2019. gada 24. aprīlis plkst. 8:37

Situācija ar Deglava tiltu ir Rīgas domes īstenotās politikas rezultāts, ilgstoši neieguldot...

2019. gada 22. aprīlis plkst. 18:38

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pirmdien informēja piecas valstis, ka vairs neattiecinās...

2019. gada 22. aprīlis plkst. 8:32

Ukrainā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pārliecinoši uzvarējis komiķis...

2019. gada 19. aprīlis plkst. 10:00

Saeimas deputātiem atalgojumā martā izmaksāti 227 594 eiro pēc nodokļu nomaksas, informēja...