Strauji mainās tirdzniecības objektu funkcijas, turklāt tā, kā to iepriekš bija grūti prognozēt. Ēku īpašniekiem un pārvaldniekiem ir jādomā nestandarta veidā, meklējot risinājumus neaizpildītām platībām, neatmetot ar roku jau pie pirmās neveiksmes.
Pārmaiņas iezīmējās jau iepriekš, šķita loģiski, ka daļa no tirdzniecības centru (TC) telpām turpmāk kalpos citiem nolūkiem, ka tajos būs sporta, medicīnas centri, vairāk atpūtas un izklaides iespēju. Covid-19 pandēmijas rezultātā pakalpojumu klāsts vēl paplašinājās un dažādojās, piemēram, TC “Galleria Riga” tiek veidots kopstrādes birojs “Workland”, bet TC “Galerijā Centrs” šogad atklāta garšu un notikumu telpa “Burzma”.
Kad standarta risinājumi nedarbojas
Šādu funkciju maiņu varējām paredzēt. Taču biežāk nākas domāt ārpus rāmjiem, standarta pieeja, kā turpmāk, pēc Covid-19, varētu attīstīties iepirkšanās centri, vienā mirklī var sabrukt. Tā, piemēram, notika, kad TC “Sāga” nolēma pamest viens no lielajiem nomniekiem – dārza centrs “Hortes”. Tas aizņēma gandrīz 5000 kvadrātmetru lielas telpas, turklāt izmantoja ēku, kas būtībā bija liela siltumnīca. Sākumā līdz galam Colliers komanda nespēja noticēt šim “Hortes” lēmumam, pieļāvām, ka šāda paziņojuma mērķis, iespējams, ir iegūt labākus nosacījumus. Taču, saskaroties ar realitāti, ka uzņēmums patiešām pamet Latvijas tirgu, nācās strauji domāt jaunu risinājumu, stratēģiju.
Tika uzlūkoti lielie nomnieki, kas varētu šādu platību aizņemt, ieceres telpas sadalīt nebija; tika spriests par “cash&carry” formātu, kā arī par liela zooveikala ar izstādes arēnu ierīkošanu. Neviena no šīm idejām tomēr nederēja – vai nu potenciālie nomnieki neticēja vietai, vai tiem nebija nepieciešamas tik lielas telpas, vai arī nesaskatīja iespējamo sinerģiju, atrodoties atsevišķi stāvošā ēkā, starp IKEA un TC “Sāga”. Tobrīd arī secinājām, ka tirgū nav tik daudz spēcīgu nomnieku, kas var aizņemt šādas telpas. Šī situācija atvēra mums acis, parādot, ka pastāv ne tikai viena, it kā loģiska iespējas, bet jāvērtē arī citi varianti.
Saprotot, ka telpa ir ļoti plaša, ka ir pieprasījums pēc vidēja izmēra platībām, atradām tehnisku iespēju ēku sadalīt, izveidot atsevišķas ieejas. Tika pieņemts lēmums pamēģināt uzrunāt nomniekus, kas orientējas uz biznesa klientiem (B2B), nevis gala patērētājiem (B2C) – atrašanās starp IKEA un TC “Sāga” tiem varētu pavērt jaunas iespējas, pieeju citai mērķauditorijai. Tādējādi uzrunājām uzņēmumus, kas ir tipiski noliktavu platību nomnieki, tie, kuri dažkārt aizņem ražošanas telpas, spējām tos ieinteresēt un pārliecināt veidot specializētu veikalu klasteri, attīstīt jaunu biznesa virzienu, gūt sinerģiju no kopā būšanas.
Policijai un ugunsdzēsējiem
Īpaši pēc pandēmijas ir daudz nekustamā īpašuma objektu, kas stāv tukši, kuros nekas nenotiek. Un nereti to īpašniekiem un pārvaldniekiem šķiet, ka nu jau visas iespējas ir izmēģinātas, visi attīstības scenāriji ir “pārcilāti”. Taču faktiski eksistē vēl citas papildu iespējas. Īpašniekiem nevajadzētu aprobežoties tikai ar vienu, divām vai trim idejām, jāmeklē vēl un vēl.
Jaunas idejas dažkārt šķiet neiespējamas, taču tās uzreiz nevajadzētu atmest. Iespējams, šobrīd ir grūti iedomāties, ka pie mums kaut kas tamlīdzīgs var notikt, bet piemēram, Vācijā kādā tirdzniecības centrā ir ierīkots policijas iecirknis un ugunsdzēsēju depo. Gdaņskā TC “Manhattan” atrodas bibliotēka, Varšavas “Galeria Bemowo” – protestantu baznīca. Citviet šādos objektos izvieto sabiedriskus centrus, teātra studijas, mākslas telpas. Iespējams, tas ir tikai laika jautājums, lai arī Latvijas tirdzniecības centros atrastos šādas iestādes.
Un ir skaidrs, ka tirdzniecības funkcija daudzos centros kopumā samazināsies, pakalpojumu un piedāvājums dažādosies.
Spēcīgākie iepirkšanās centri joprojām lielā mērā fokusēsies uz tirdzniecību, kamēr citi pārorientēsies uz citu pielietojumu, platības izmantos citādi. Nākotnē liela daļa tirdzniecības objektu pārtaps multifunkcionālos centros.
