Finanses

Pārstrādātajā ES Atveseļošanās plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro

LETA, 16.04.2021

Jaunākais izdevums

Pārstrādātajā Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdzšinējo 1,65 miljardu eiro vietā.

Tā piektdien valdības un tās partneru veidojošās Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV).

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā (FM) sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas fonda

LETA, 20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES Atveseļošanas fonda ieviešanas vadībai un kontrolei nepieciešami 32,302 miljoni eiro

Db.lv, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda ieviešanas vadībai un kontrolei papildus būs nepieciešami 32,302 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.

FM papildus būs nepieciešami 2,448 miljoni eiro, Iepirkumu uzraudzības birojam - 2,84 miljoni eiro, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai - 14,57 miljoni eiro, bet citām uzraudzības institūcijām - 12,4 miljoni eiro.

Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas (EK) prasībām atbilstošu ES Atveseļošanas fonda plāna ieviešanu un iespējami novērstu riskus Atveseļošanas fonda finansējuma nesaņemšanai pilnā apmērā, nepieciešama pienācīga Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas kapacitāte - attiecīgi papildu resursu nepieciešamība ir atkarīga no pārbaužu tvēruma, uzraudzības procesa un veicamo kontroļu, kā arī citu administratīvu procesa un pasākumu apjoma, teikts FM informatīvajā ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ES Atveseļošanas fonda plāns – apmēri un finansēšana

Nils Sakss, FM Fiskālās politikas departamenta direktors, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Latvija iesniedza Eiropas Komisijā (EK) Atveseļošanas fonda plānu, kura izmaksas ir 1,82 miljardi eiro un kuru finansēs Eiropas Savienība (ES) no finansējuma, ko EK tās vārdā aizņemsies finanšu tirgos.

Kopumā dalībvalstu plānu finansēšanai EK plāno aizņemties 672,5 miljardus eiro (2018. gada cenās).

Šajā rakstā pievērsīšu uzmanību būtiskākajiem šī finansējuma piesaistes un atmaksas aspektiem un šo plānu relatīvajiem apmēriem.

Vispirms jāatzīmē, ka minētā summa ir jāsadala divās daļās. 360 miljardi eiro no EK aizņēmuma tiks tālāk aizdoti dalībvalstīm. Tās būs tās valstis, kuras būs izvēlējušās savus Atveseļošanas fonda plānus izveidot maksimāli lielus, tos finansējot ne tikai no ES piešķirtā neatmaksājamā finansējuma (granta), bet arī no ES šīm dalībvalstīm piešķirtā aizdevuma. Šajā gadījumā valstis saņemto aizdevumu atmaksās pakāpeniski un sāks to darīt tikai pēc noteikta laika (provizoriski pašlaik tiek diskutēts, ka pēc desmit gadiem). Šo aizdevuma atmaksu, savukārt, EK izmantos, lai atmaksātu tās aizņēmumu no finanšu tirgiem. Kaut arī aizdevums valstij ir uzskatāms par drošu, pastāv iespēja, ka valsts savas saistības noteiktā laikā nespēj segt. Tādā gadījumā EK savas saistības pret finanšu tirgiem sedz uz ES budžeta rēķina un pēc tam atgūst finansējumu no attiecīgās dalībvalsts. Šāda finansēšanas shēma nav jauna un ir līdzīga tai, kādu ES ir izmantojusi arī līdz šim, piemēram, aizdodot naudu Latvijai iepriekšējās krīzes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ANM līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas

LETA, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Eiropas Atveseļošanas fonda (ANM) līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas, norāda Valsts kontrolē (VK).

Gadījumā, ja Latvijas ANM plānā paredzētie reformu un investīciju rādītāji nebūs sasniegti 100% apmērā, tas radīs būtiskas sekas - līdzekļi, kas izlietoti šo reformu un investīciju realizācijai, būs jāsedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, jo tie netiks finansēti no ANM līdzekļiem.

Iestāde publiskojusi situācijas izpētes ziņojumu "Ar kādiem izaicinājumiem saskaramies, sagatavojot un īstenojot Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu?", kur apkopoti fakti par Latvijas ANM plāna sagatavošanu, saturu, finansējumu plānā iekļauto pasākumu īstenošanai.

Tostarp ziņojumā ietverta iespējamā ietekme uz valsts budžetu, kā arī plāna ieviešanas riski un kontroles pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: ANM plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju

Db.lv, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padomes sadarbībā ar Latvijas produktivitātes padomi (LV PEAK) izveidotā ekspertu grupa ir veikusi Eiropas Savienības (ES) jaunā budžeta instrumenta - Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna novērtējumu.

Lai arī ANM plāns ietver daudz labu, ekonomikai un sabiedrības attīstībai lietderīgu pasākumu, pētījuma eksperti atzīst – programmas izstrādē ir jūtama resoriska jeb birokrātiska pieeja; plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju, kas ievērojami ietekmētu ilgtspējīgu ekonomikas un valsts sociālo attīstību.

16 Latvijas vadošo ekonomikas un finanšu ekspertu darba grupa apzinājusi gan ANM plāna makroekonomisko un fiskālo ietekmi, gan novērtējusi iekļauto reformu un projektu atbilstību plānā noteiktajiem uzdevumiem un prioritātēm.

Pēc ekspertu domām, ir nepieciešama ANM plāna ciešāka saite ar citiem valsts plānošanas dokumentiem, īpaši Nacionālo attīstības plānu. Tāpat jāpanāk, lai ANM plāns papildinātu citus valsts mēroga projektus prioritāro mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lauvas tiesa" no Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna finansējuma aizies privātajā sektorā, lai arī no tā izskan pretējas bažas, šādu pārliecību šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Taujāts par pārmetumiem, ka šī instrumenta nauda nepietiekami aizies privātajā sektorā, Kariņš atbildēja: "Tas ir, kā skatās." Viņš ir pārliecināts, ka "lauvas tiesa" - līdz pat trim ceturtdaļām - no šīs naudas "aizies privātās kabatās".

Premjers domā, ka dialogs ar sociālajiem partneriem par šo un citiem jautājumiem notiek. Politiķis atzīmēja, ka sociālie partneri pēc būtības ir lobiji, kas grib, lai viņu intereses apmierina pēc iespējas plašāk, bet valdībai esot jālīdzsvaro visas sabiedrības intereses.

Runājot par no Atveseļošanas un noturības plāna Latvijai pieejamo finansējumu, Kariņš sacīja, ka summa tikusi aprēķināta pēc sarežģītas Eiropas Savienības piedāvātas formulas. Ja Latvijas ekonomikai iešot grūtāk, palīdzības nauda varētu kļūt lielāka. Šobrīd Latvijas valdība vairāk koncentrējoties uz plāna granta daļu, kas nebūs jāatdod.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija 10.septembrī saņēmusi priekšfinansējumu 13% jeb 237 miljonu eiro apmērā no kopējā Atveseļošanas fonda finansējuma apjoma 1,82 miljardu eiro.

“Esam jauna ceļa sākumā, kas ved uz labklājību. Atveseļošanas fonda investīcijas dod Latvijai paātrinājumu reformu īstenošanā, veicinot produktivitāti, ekonomikas un digitālo transformāciju, klimata mērķu sasniegšanu, nevienlīdzības mazināšanu, veselības aprūpes uzlabošanu un likuma varas stiprināšanu. Lai īstenotu plānā iekļautās 24 reformas un 61 investīciju pasākumu, strauji jāsper nākamie soļi, - Ministru kabineta noteikumu izstrāde, apspriešana ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem un sadarbības partneriem, apstiprināšana valdībā, konkursu izsludināšana un projektu realizācija,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un starptautisko tirdzniecību Valdis Dombrovskis uzsver: “Eiropas Komisijas pirmais maksājums 237 miljonu apmērā ir būtisks solis, lai Latvija atveseļotu ekonomiku pēc COVID19 izraisītās krīzes. Latvija ir starp pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras sagatavoja nacionālos reformu plānus, līdz ar to arī Latvija ir starp pirmajām, kas saņem maksājumu no Eiropas Atveseļošanas fonda. Kopumā Latvija saņems 1.8 miljardus eiro, lai uzlabotu dzīves kvalitāti Latvijas cilvēkiem, veidotu ekonomiku noturīgāku un uzlabotu tās konkurētspēju, ņemot vērā transformāciju uz klimata neitrālu un digitālu ekonomiku. Mēs turpināsim ciešu sadarbību ar Latvijas atbildīgajām amatpersonām un sociāliem partneriem pie plāna ieviešanas, realizējot tajā paredzētās reformas un ieguldot plānotās investīcijas. Vēlu veiksmi Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna ieviešanā!”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notiek pārrunas ar inženieri un autosportistu Andri Dambi par iespējām Latvijā ražot elektroautobusus skolēnu pārvadājumiem, otrdien valdības un sociālo partneru veidojošajā nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Latvija plāno iesniegt pieteikumu Eiropas Komisijā (EK) par 1,82 miljardu eiro piesaisti no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda. Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fondā paredz klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem novirzīt 676,2 miljonus eiro, digitālajai transformācijai - 365,29 miljonus eiro, nevienlīdzības mazināšanai - 370 miljonus eiro, veselības jomai - 181,5 miljonus eiro, bet likuma varai - 37 miljonus eiro.

No plāna izriet, ka 40% jeb 643,21 miljons eiro no ES Atveseļošanas fonda būs tiešs atbalsts komersantiem, nedaudz mazāk kā 60% jeb 1,15 miljardi eiro būs publiskais pasūtījums komersantiem, bet valsts pārvaldes izdevumi veidos 26,64 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) 9.februārī diskutēs un balsos par Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas palīdzēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm novērst Covid-19 pandēmijas sekas, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Atveseļošanas un noturības mehānisms veido ES atveseļošanās plāna "Next Generation EU pamatu" - tas paredz 672,5 miljardu eiro izsniegšanu dalībvalstīm grantos un aizdevumos, lai tās varētu mazināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Par regulas tekstu EP un ES Padome provizoriski vienojās pagājušā gada decembrī.

Lai saņemtu ES finansējumu, dalībvalstīm būs jāiesniedz nacionālie atveseļošanās un noturības plāni, kuros jākoncentrējas uz ES politikas prioritātēm­ - "zaļo pāreju", tostarp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, digitālo transformāciju, ekonomikas kohēziju un konkurētspēju, kā arī sociālo un teritoriālo kohēziju.

Uz finansējumu varēs pretendēt arī valsts iestāžu krīzes reaģēšanas pasākumi un projekti ar mērķi nodrošināt gatavību krīzēm, kā arī bērnu un jauniešu politikas pasākumi, tostarp saistībā ar izglītību un prasmēm. Uz Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu varēs pretendēt projekti, kas uzsākti pēc 2020.gada 1.februāra un saistīti ar Covid-19 krīzes seku mazināšanu ekonomikā un sociālajā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES Atveseļošanas fonda līdzekļi būs tieši orientēti uz uzņēmējiem

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pieejamie 1,6 miljardi eiro no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda būs tieši orientēti uz uzņēmējiem, nevis valsts sektoru, otrdien valdības sēdē uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV).

Diskutējot par Ekonomikas ministrijas izstrādāto "Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam", uzņēmēju organizāciju pārstāvji atkārtoti pauda kritiku, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns pārāk lielu daļu finansējuma paredz piesaistīt publiskajam sektoram, bet mazāk privātajam sektoram.

Lai mazinātu uzņēmēju organizāciju bažas, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja ekonomikas ministru viest skaidrību.

Vitenbergs norādīja, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna izstrādē tika meklēti kompromisi, turklāt plāna izstrādē tika ņemtas vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas.

Ministrs nepiekrita paustajam, ka 80% no ES Atveseļošanas fonda 1,6 miljardiem eiro nonāks valsts sektorā, turpretī atlikusī daļa privātajā sektorā. Vitenbergs uzskaitīja piemērus, ka plānā iezīmētie līdzekļi pamatā būs orientēti uz uzņēmējiem, piemēram, līdzekļi zinātnei, klimata politikas īstenošanai un infrastruktūras projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija piektdien, 30. aprīlī oficiāli iesniegusi Eiropas Komisijā (EK) Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, informē FM.

“Pateicoties Atveseļošanas fonda investīcijām, varēsim stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā, īstenot valstī nozīmīgas reformas, radīt jaunas darbavietas un risināt sociālos jautājumus. Nozīmīgi līdzekļi tiks ieguldīti iedzīvotāju digitālo prasmju attīstīšanā un uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā, ekonomikas produktivitātes veicināšanā. Esmu gandarīts, ka šodien oficiāli iesniedzam Latvijas Atveseļošanas fonda plānu Eiropas Komisijai. Pateicos visiem, kas bija iesaistīti izaicinājumiem pilnajā plāna sagatavošanas procesā,” komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eksperti: ANM plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju 

Fiskālās disciplīnas padomes sadarbībā ar Latvijas produktivitātes padomi (LV PEAK) izveidotā...

Atveseļošanas fonda plāns EK iesniegts par visu atbalsta grantu daļu 1,82 miljardu eiro apmērā, kas ir maksimālais Latvijai pieejamais finansējuma apjoms, balstoties uz aktuālajām ekonomikas prognozēm.

Plāns paredz atbalstu sešās jomās. Atbilstoši Eiropas Parlamenta apstiprinātajam regulējumam, 20% no fonda līdzekļiem plānots ieguldīt sabiedrības un uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai novirzīti 370 miljoni eiro (20% no fonda līdzekļiem), veselības nozares projektiem – 181,5 miljoni eiro (10%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 196 miljoni eiro (11%), bet likuma varas stiprināšanai – 37 miljoni eiro (2%).

Nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā – daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Paredzēti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus samazināt patērētājiem elektroenerģijas cenu par 3% – 5%. Tāpat paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.

Būtisks atbalsts paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Vienlaicīgi plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai. Paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.

Nozīmīgas investīcijas plānotas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā. Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību paredzēts nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Tāpat reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Plānots atbalsta palielinājums sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, palielinot finansējumu deinstitucionalizācijas pasākumiem

Slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz 10 lielo slimnīcu un 40 sekundāro ambulatoru pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā un vides pieejamībā.

Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot Klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.

Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar augstākās tiesas tiesnešiem.

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Fonda līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē, un tie investējami līdz 2026. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna projekts iesniegts izvērtēšanai Eiropas Komisijai (EK), aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pēc viedokļa saņemšanas no EK un sabiedriskās apspriedes rezultātiem, plāna projekts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pilnveidots.

FM piebilda, ka ieviešanas nosacījumi konkrētiem investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Ministrijā prognozēja, ka līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondā Latvijai ir iezīmēti 1,6 miljardi eiro.

Ministrijā skaidroja, lai EK apstiprinātu dalībvalstu Atveseļošanās plānus un piešķirtu finansējumu, būtisks pamatnosacījums ir ES Padomes rekomendāciju ievērošana. Tādēļ Latvija plāna izstrādē īpaši ņēma vērā ES Padomes noteiktās rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sešos mēnešos Latvijas tautsaimniecības attīstībā un ekonomikas transformācijā ir investēti 483,8 miljoni eiro jeb 41% no šogad plānotajiem 1,2 miljardiem eiro valsts budžeta finansējuma Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda investīciju projektiem, informē Finanšu ministrijā.

Tas ir divas reizes vairāk nekā 2022. gada sešos mēnešos (227 miljoni eiro).

Otrdien, 8. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtībā iekļautajā Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša ziņojumā ES fondu un Atveseļošanas fonda plāna investīcijām sniegts progress par 2023. gada maiju – jūniju. Investīciju temps ir dinamisks katru mēnesi.

FM aktuālā informācija š.g. jūlijā liecina, ka ES fondu 2014.–2020. gada perioda noslēgumā projektu īstenotājiem šogad un nākamā gada sākumā vēl iespējams izmaksāt ES fondu atbalstu īstenotajiem projektiem 831 miljonu eiro, jeb 18 % no kopējā piešķīruma 4,6 miljardiem eiro. Vienlaikus pastiprināta uzmanība vērsta uz projektiem ar dažādiem riskiem un to sekmīgu izpildi. Tas īpaši attiecināms uz finansiāli apjomīgiem infrastruktūras projektiem transporta (t.sk. elektrovilcienu iegāde, dzelzceļa infrastruktūras modernizācija) un veselības nozarēs. Atbildīgās ministrijas sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un FM meklē piemērotākos risinājumus projektu pabeigšanai, saglabājot ES līdzfinansējumu. Kā vienu no prioritāriem risinājumiem FM aicina vērtēt iespējas pabeigt projektus ar 2021.–2027. perioda ES fondu līdzfinansējumu atbilstoši EK vadlīnijās sniegtām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna plānotajām izmaiņām, informē Finanšu ministrijā (FM).

"ANM plāna iesniegšanas temps EK ir būtisks. Tagad mums ir jāiet uz priekšu, jāapstiprina plāns valdībā un jāiesniedz saskaņošanai EK līdz 30. aprīlim, lai ātrāk investētu šo naudu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ministrs uzsver, ka ANM naudai ir salīdzinoši īss ieguldījumu termiņš. "Tāpēc man ļoti gribētos, lai ANM plāna iesniegšana EK netiek politiski vilcināta un torpedēta, jo tas mums draud ar vakcīnu iepirkumam līdzīgu atpalicību ES mērogā," teic J.Reirs.

LDDK aicina pārskatīt Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot Atveseļošanas un noturības mehānisma...

Plāna būtiskākās izmaiņas paredz, ka Latvija izmantos visu atbalsta grantu daļu 1,82 miljardu eiro apmērā, kas pēc pēdējiem aprēķiniem pieejams Latvijai. Tāpat plānā paredzēts palielināt fokusu uz Nacionālās industriālās politikas (NIP) un Nacionālais enerģētikas un klimata plāna (NEKP) mērķu sasniegšanu ar kopumā vairāk kā 1 miljarda eiro atbalstu.

FM norāda, ka uzlabotajā plānā iekļauti iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtiski projekti, piemēram, energoefektivitātes jomā, lai samazinātu elektroenerģijas cenu ražotājiem un palielinātu uzņēmumu energoefektivitāti, lai pilnveidotu Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes un procesus uzņēmumos, lai atbalstītu inovatīvu produktu radīšanu. Tāpat būtisks atbalsts tiks sniegts mūžizglītībai, sociālajai un veselības jomai, piemēram, ieguldot līdzekļus ambulatoro un stacionāro pakalpojumu uzlabošanā vismaz 11 slimnīcu infrastruktūrā.

"Jau šobrīd varam teikt, ka savlaicīgā plāna projekta iesniegšana EK ir bijis pareizs solis. Šobrīd esam uzklausījuši EK redzējumu par plāna projektu un strādājuši pie plāna uzlabojumiem kopā ar sociālajiem partneriem. Lai arī apzināmies, ka ar šo atbalstu nevarēsim atrisināt pilnīgi visas mūsu vajadzības, tas viennozīmīgi būs neatsverams atbalsts mūsu ekonomikai Covid-19 pandēmijas radīto seku pārvarēšanā," uzsver finanšu ministra padomnieks, ANM plāna izstrādes darba grupas vadītājs Ints Dālderis.

Vienlaicīgi plānots veikt arī plāna saturiskās izmaiņas, novirzot lielāku finansējuma daļu sociālās iekļaušanas pasākumiem. Papildus finansējumu plānots novirzīt arī produktīvajām investīcijām pētniecībā un attīstībā. Tāpat plānots palielināt atbalstu energoefektivitātes pasākumiem, uzsvaru liekot tieši uz daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes un uzņēmējdarbības energoefektivitātes pasākumiem. Palielināt resursus energotīklu modernizēšanai ar mērķi integrēt atjaunojamos energoresursus un samazināt izmaksas. Tāpat piedāvāts palielināt finansējumu privātā sektora digitalizācijai, vienlaikus paredzot būtiski lielākus ieguldījumus digitālajās prasmēs.

Savukārt no plāna paredzēts izslēgt atbalsta pasākumus biometāna patēriņam.ANM (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome velomaršrutu izveidei uz Piņķiem, Ulbroku un Ķekavu plāno piesaistīt 21,2 miljonus eiro no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputātiem iesniegtā informācija liecina, ka Rīga plāno veidot veloinfrastruktūru virzienā Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Ulbroka, Rīga-Ķekava".

Kopējās projekta izmaksas ir 25,6 miljoni eiro, no tām Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējums ir 21,2 miljoni eiro, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums - 4,5 miljoni eiro.

Projekta partneri ir Rīgas plānošanas reģions, Mārupes, Ādažu, Ķekavas un Ropažu novada pašvaldības.

Īstenojot projektu no galvaspilsētas uz Ulbroku tiks uzbūvēti aptuveni 5,4 kilometri veloceļa, uz Ķekavu - aptuveni 4,1 kilometrs, uz Piņķiem - 7,1 kilometrs.

Projektā no Rīgas pašvaldības puses tiks attīstīti tikai pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie posmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No ANM programmām lielākā interese varētu būt par īres un daudzdzīvokļu namiem

LETA, 29.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Eiropas atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) programmām, kuras varētu nonākt "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") pārziņā, lielākā interese varētu būt par atbalstu īres namu celtniecībai un energoefektivitātes celšanu daudzdzīvokļu namos, prognozēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Sarunas vēl turpinās, bet pašlaik izskatās, ka "Altum" varētu uzticēt aptuveni 200 miljonus eiro no šī mehānisma," teica Bērziņš.

Tostarp viņš norādīja, ka apmēram 80 miljoni eiro varētu būt saistīti ar energoefektivitātes programmu. Tāpat būs instrumenti digitalizācijai.

"Ļoti liels prieks ir par to, ka varētu būt finansējums īres namu celtniecībai gandrīz 43 miljonu eiro apjomā, kā arī nepilni 60 miljoni eiro varētu tikt paredzēti daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes programmai. Tas ir ļoti svarīgi, jo līdzīgai programmai mums jau pērn lielā pieprasījuma dēļ vienā brīdī bija jāpārtrauc pieņemt pieteikumi. Ar šo ANM papildu finansējumu mēs šīs programmas apjomu varam turpināt celt," stāstīja Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES savākusi 20 miljardus eiro 10 gadu obligācijās, lai finansētu atveseļošanos no Covid-19 krīzes

LETA/AP, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien paziņoja, ka ir savākusi 20 miljardus eiro 10 gadu obligācijās, kas ir daļa no tās plāniem finansēt Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanos no Covid-19 krīzes.

EK prezidente Urzula fon der Leiena sacīja, ka Eiropas Atveseļošanās instrumenta "NextGeneration EU" inaugurācijas transakcija ir līdz šim lielākais institucionālo obligāciju laidiens Eiropā. Šī nauda palīdzēs finansēt dalībvalstu izstrādātos nacionālās ekonomikas atveseļošanās plānus.

Viņa sacīja, ka šīs obligācijas ir izcenotas uz "ļoti pievilcīgiem nosacījumiem" un ka ES par tām maksās procentus mazāk nekā 0,1% apmērā.

"Eiropa ir pievilcīga," sacīja Leiena. "Mēs paredzam līdz šī gada beigām emitēt apmēram 100 miljardus obligācijās un parādzīmēs."

ES budžeta un administrācijas komisārs Johanness Hāns sacīja, ka atveseļošanās plāna pirmā aizņemšanās operācija piesaistījusi investoru interesi visā Eiropā un pārējā pasaulē, centrālās bankas un pensiju fondus ieskaitot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir nosūtījusi Eiropas Komisijai (EK) pieprasījumu izmaksāt finansiālo atbalstu no Atveseļošanas fonda (AF) 201 miljona eiro apmērā, atskaitot priekšfinansējumu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Finanšu ministrijā (FM) informē, ka iesniegts pieprasījums par 231 miljonu eiro, no kura atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma. Turpmāk no katra Latvijas iesniegtā pieprasījuma tiks atskaitīti 13%, līdz saņemtais priekšfinansējums būs atmaksāts.

Pirmdien, 20.jūnijā, plkst.9 finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) FM tiekas ar EK viceprezidentu Valdi Dombrovski (JV), lai pārrunātu AF plāna ieviešanas gaitu un pirmo Latvijas iesniegto AF maksājuma pieprasījumu 231 miljona eiro apmērā. Pēc tikšanās, plkst.10 FM Preses telpā klātienē notiks preses brīfings, kurā Reirs un Dombrovskis informēs medijus par sanāksmē pārrunāto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Sakret Holdings” (“Sakret”) pērn rudenī uzsāka saules paneļu parka izveidi uzņēmuma ražošanas teritorijā Rumbulā, Ropažu novadā. Šobrīd norisinās darbs pie 518 saules paneļu uzstādīšanas, ko plānots noslēgt jau šī gada pavasarī.

Ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu realizētais projekts ļaus iegūt dabai draudzīgu enerģiju, ko uzņēmums izmantos būvmateriālu ražošanas vajadzībām.

“Sakret” uzņēmējdarbības modelis balstās uz četriem no septiņpadsmit ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, tostarp atbildīgu patēriņu un ražošanu, kā arī pieejamu un atjaunojamu enerģiju. “Atveseļošanas fonda atbalsts sniedz papildu motivāciju uzsākt lielākas pārmaiņas un tiekties uz ilgtspējas mērķiem. Mēs ļoti gaidījām un novērtējam, ka šāds atbalsts ir pieejams. “Sakret” šis ir pirmais lielais šāda veida projekts, un ceram arī Lietuvā un Igaunijā uzbūvēt saules paneļu parkus pašpatēriņam. Latvijā no saules paneļiem iegūtā enerģija palīdzēs nodrošināt pusi no apjoma, ko gada laikā patērējam ražošanas procesiem. Domājot vēl par citiem ieguvumiem, šis projekts ir palīdzējis arī sakārtot rūpnīcas teritoriju, lai veicinātu jēgpilnu tās izmantošanu,” stāsta “Sakret” padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru