Enerģētika

Pasaulē garākais elektrības kabelis savienos Dāniju ar Lielbritāniju

Lelde Petrāne, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dānijā dota zaļā gaisma 750 kilometrus garam kabelim, kas savienos Dāniju ar Apvienoto Karalisti, ziņo thelocal.dk.

Kabelis, kas būs pasaulē garākais, sniegs lielāku potenciālu Dānijai pārdot savu vēja enerģiju laikā, kad rodas tās pārpalikums. Kā piemērs, kad Dānijai būtu ieguvums, tiek minēta nedēļas nogalē notikusī vētra, kad tika saražots lielāks zaļās enerģijas apjoms nekā Dānija viena pati spēj izmantot.

To varēs pārdot Apvienotajai Karalistei, kur elektroenerģijas cenas ir augstākas nekā Dānijā.

Kabelis stiepsies no Vejenas Dānijā līdz Linkolnšīrai Apvienotajā Karalistē, aptuveni 170 kilometrus uz ziemeļiem no Londonas.

Papildu jaunajam kabelim starp Rietumjitlandes Holstebro pilsētu un Dānijas - Vācijas robežu taps augstsprieguma tīkls, darbu sadalot divos projektos.

Trīs projekti, ieskaitot kabeli, izmaksās kopumā 11 miljardus kronu (1,5 miljardus eiro), tādējādi padarot to par lielāko Dānijas ieguldījumu elektroenerģijas infrastruktūrā.

Kabeļa izmaksas uz pusēm segs abas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot tuvojošos Lielbritānijas izstāšanās datumu no Eiropas Savienības 2019.gada 29.martā un patlaban pieejamo informāciju par iespējamajiem variantiem pasta sūtījumu piegādē un saņemšanā no šīs valsts, kā reāli tiek izskatīti divi potenciālie scenāriji: bez vienošanās starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) un ar attiecīgu vienošanos, informē Latvijas Pasts.

Bez vienošanās sūtījumu apmaiņai ar Lielbritāniju tiks piemēroti tie paši nosacījumi, kādi ir spēkā ar jebkuru citu valsti ārpus ES, savukārt vienojoties būtu jāfiksē virkne nosacījumu pasta sūtījumu apmaiņā starp ES un Lielbritāniju. Taču patlaban nav skaidrības ne par vienu no minētajiem variantiem.

Ja vienošanās starp Lielbritāniju un ES Brexit sakarā netiek panākta, sūtījumu apmaiņai ar šīs valsts pasta operatoriem tiks piemērotas visas tās pašas procedūras un tarifi, kas attiecas uz jebkuru citu valsti ārpus ES. Pastkartēm, bandrolēm, vēstulēm un sīkpakām uz Lielbritāniju šādā variantā tarifi mainītos, piemērojot tos atbilstoši sūtījumiem uz valstīm ārpus ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērojams otrs garākais nepārtrauktas ASV tautsaimniecības izaugsmes cikls mūsdienu ekonomikas vēsturē; nekas gan nemēdz būt mūžīgs.

Pasaule jau ilgāku laiku dzīvo tautsaimniecības izaugsmes apstākļos. Tiesa gan, ekonomikas cikliskumu neviens atcēlis nav. Šobrīd populāri paredzēt, ka tuvojamies pieauguma cikla vēlīnajai stadijai (vai tajā jau atrodamies), kur sevišķi izteikts tas esot attiecībā uz ASV. Ekonomisti spriež, ka tautsaimniecības recesiju šajā valstī izsludinātās nodokļu atlaides būs vien aizkavējušas. Piemēram, The Wall Street Journal tirgus speciālistu aptaujas rezultāti liecina, ka ekonomikas lejupslīde ASV, visticamāk, materializēsies 2020. gadā.

Otrs garākais

Šobrīd vērojams otrs garākais ASV tautsaimniecības izaugsmes periods, kuru nepārtrauc kāda recesija, vēsturē (izaugsme vērojama jau kopš 2009. gada vidus). Tomēr arvien lielāka daļa ekspertu sliecas domāt, ka šādi laiki mūžīgi nebūs. Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) finanšu procesu vērotāju aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd 60% privātā sektora ekonomistu paredz, ka, visticamāk, 2020. gadā piedzīvosim ASV recesiju. Vēl 22% uzskata, ka tas notiks 2021. gadā. Attiecīgi - mazākā daļa lēš, ka ASV recesiju sagaidīsim 2022. gadā vai pat vēl vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lattelecom tet: Arvien vairāk klientu elektrību izvēlas pirkt par biržas cenu

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas tirgotāja Lattelecom tet, kas elektrību piedāvā nepilnu pusgadu, klientu skaits sasniedzis 10 000. Turklāt gandrīz deviņi no desmit klientiem (87%) izvēlas biržas cenu tarifus, informē Lattelecom Sabiedrisko attiecību vecākā projektu vadītāja Lāsma Trofimova.

Pēdējo trīs mēnešu laikā ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri izvēlējušies biržas cenu tarifus – ja martā tie bija 82% klientu, tad augustā šādu izvēli izdarīja tikpat kā visi jaunie klienti (98%). Šobrīd mēneša laikā kopējais Lattelecom tet klientu elektroenerģijas patēriņš ir 1,8 miljoni kilovatstundu, un kopējais tet elektrības pakalpojuma lietotāju ietaupījums dažu mēnešu laikā ir sasniedzis jau aptuveni 60 000 eiro.

«Šī gada martā, kad ienācām elektroenerģijas tirgū, ambīcija bija sasniegt 10 000 klientu līdz gada beigām – mums to ir izdevies īstenot trīs mēnešus ātrāk, nekā plānojām. Esam pateicīgi mūsu klientiem par uzticēšanos,» stāsta Lattelecom elektrības pakalpojuma tet vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik neprognozē, kad tieši varētu tikt likvidēta elektrības obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Intervijā telekanālam LNT Kariņš solīja, ka OIK tiks likvidēta, taču viņš neprognozē, kad tas varētu notikt. Pašlaik skaidrs esot tikai tas, ka Ekonomikas ministrijai (EM) divu mēnešu laikā jāpiedāvā risinājums OIK likvidēšanai, bet tālākā rīcība būšot atkarīga no šī ziņojuma.

Kariņš noliedza valdības nespēju risināt OIK jautājumu, jo jau no pirmās valdības darba dienas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) esot ķēries pie šī jautājuma risināšanas. Tagad ir izstrādāts ziņojums par straujas OIK likvidēšanas sekām, kas iezīmētas drūmas, tāpēc tagad uzdevums EM ir atrast pareizo ceļu, kā OIK likvidēt bez negatīvām sekām.

Nemiro ir paziņojis, ka svarīgāk par OIK atcelšanu ir samazināt elektrības rēķinus. Saeima iepriekš uzdeva EM piedāvāt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā. Valdība par attiecīgo lēmumu informēs Saeimas Tautsaimniecības komisiju, kurai tiks iesniegts EM sagatavotais informatīvais ziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Brexit var negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību gan tiešā, gan netiešā veidā

Latvijas Banka, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāda būtu Lielbritānijas izstāšanās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību? Pēc ekspertu vērtējuma, Brexit ietekme būtu negatīva, gan tiešā veidā kavējot Latvijas un Lielbritānijas sadarbību, gan netiešā veidā - caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju.

Šajā situācijā politikas veidotājiem jāņem vērā makroekonomiskie riski, tostarp plānojot nākamo gadu valsts budžetu, bet uzņēmējiem un patērētājiem rūpīgi jāizvērtē attiecības ar sadarbības partneriem Lielbritānijā.

Latvijas tautsaimniecības saite ar Lielbritāniju vērtējama kā mērena. Lielbritānija veido 6.5% Latvijas kopējā preču un pakalpojumu eksporta, Lielbritānijas investīcijas Latvijā veido 1.5% no IKP, un Latvijas valstspiederīgo naudas pārvedumi uz Latviju ir ap 0,6% no IKP. Taču Brexit var negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību arī netiešā veidā caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju.

Latvijas Bankas vērtējumā Latvijas IKP līmenis 3 gadu laikā kopš Lielbritānijas izstāšanās no ES - ja tā notiktu bez vienošanās uz labvēlīgiem nosacījumiem - varētu būt par 0.8% līdz 1.7% zemāks nekā gadījumā, ja Lielbritānija paliktu ES sastāvā. Šeit gan jāpiebilst, ka Brexit procesā ir daudz nezināmo, tādēļ jebkurš vērtējums par tā iespējamām sekām uz tautsaimniecību ir aptuvens un balstīts uz virkni pieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

No nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies

Žanete Hāka, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 27.novembrī, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja AS “Sadales tīkls” elektrības sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Tas paredz, ka no nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies.

“Pateicoties regulatora panāktajam kapitāla atdeves likmes samazinājumam un veiktajām metodikas izmaiņām, kā arī AS “Sadales tīkls” efektivizācijas programmas īstenošanai, kopīgi esam panākuši labāko iespējamo risinājumu visiem elektrības galalietotājiem. Turklāt tas paveikts laikā, kad inflācija svārstās ap trīs procentiem,” norāda SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, atzīmējot, ka Latvijā šis ir vēsturiski pirmais elektrības sadales tarifa vispārējs samazinājums.

Kopumā gala tarifu elektroenerģijas lietotājiem, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem tarifiem, izdevies samazināt, pateicoties trīs būtiskām pozīcijām – SPRK kapitāla atdeves samazinājumam par 26 milj. eiro, ekspluatācijas izmaksu samazinājumam par 13,5 milj. eiro un 7 milj. eiro no nākotnē plānotajiem efektivitātes pasākumiem. Mazāku iespaidu uz gala lietotāju tarifa samazinājumu atstāj papildu ieņēmumi no elektroenerģijas ražotājiem 0,6 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kuras preces uz Lielbritāniju Latvijas uzņēmēji eksportē visvairāk?

Žanete Hāka, 30.10.2017

Koksne un tās izstrādājumi

2016.gada sešos mēnešos: 192 miljoni eiro

2017.gada sešos mēnešos: 171,6 miljoni eiro

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārciņas vērtības izmaiņas var Latvijas eksporta apjomus ietekmēt pat par vairākiem miljoniem eiro ceturksnī, Lielbritānijā dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji tērē mazāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Lielbritāniju sasniedza 1,4 miljardus eiro, kas ierindoja Lielbritāniju 7. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Lielbritāniju bija 931,4 miljoni eiro, kas veido 6,2% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 428,7 miljoni eiro, kas veido 2,9% no Latvijas importa. Salīdzinājumā ar 2015. gadu gan eksports, gan imports ir palielinājies par 8%.

Apvienotajā Karalistē joprojām saglabājas saistībā ar Brexit procesu izveidojies augsts nenoteiktības līmenis, kuru pastiprinājuši Parlamenta vēlēšanu rezultāti, norāda Latvijas Bankas eksperti. Tas atspoguļojās arī ekonomiskās izaugsmes rādītājos, kur šā gada pirmajā pusē bija vērojama kāpuma tempa samazināšanās. Tiesa gan, trešajā ceturksnī ekonomikas dati uzrādīja uzlabošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Norāda uz nepieciešamību vienoties ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu

LETA, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Brexit Latvijas vai Eiropas Savienības (ES) līmenī būs jāstrādā pie vienošanās ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V).

Diskusija par to raisījās, arī deputātam Aleksandram Kiršteinam (VL-TB/LNNK) aktualizējot Latvijas ieinteresētību tautiešiem atgriezties atpakaļ Latvijā. Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže norādīja, ka, lai iedzīvotāji no Lielbritānijas remigrētu atpakaļ uz Latviju, ir jāsakārto arī jautājums par viņu kvalifikāciju un diplomu atzīšanu. Vēstniece vērsa uzmanību, ka pašlaik viņa nevar sniegt skaidrojumu Lielbritānijā medicīnas jomā strādājošajiem Latvijas valsts piederīgajiem, kā viņu kvalifikācija tiktu atzīta Latvijā, ja tautieši nolemtu atgriezties.

Uz nepieciešamību risināt jautājumu par kvalifikāciju atzīšanu norādīja arī deputāti Rihards Kols (VL-TB/LNNK), Reinis Znotiņš (JKP) un Marija Golubeva (AP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ašeradens: OIK nav tā reforma, kuras dēļ būtu nelaimīgs

LETA, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen veiktā OIK reforma deva iespēju samazināt elektrības cenu lielajiem lietotājiem rūpniecībā, tāpēc «šī nav tā reforma, kuras dēļ es būtu nelaimīgs, ka tādu ieviesu», šorīt Latvijas Radio paziņoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens pauda nostāju, ka veiktās izmaiņas OIK regulējumā kopumā bija nepieciešamas, bet problēmas radušās vien sezonālajiem ražotājiem.

Jautājuma risināšanai esot panākta vienošanās, ka no elektrības jaudas varēs attiekties uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, turklāt to varēšot izdarīt elastīgi.

Savukārt iedzīvotājus, daudzi no kuriem OIK reformas rezultātā arī saņēmuši lielākus elektrības rēķinus, ministrs vien atkārtoti aicināja pārskatīt lietotās elektrības jaudas, kas varot samazināt kopējās elektrības izmaksas.

LASI ARĪ:

Redakcijas komentārs: Jāizspēlē atklātības kārts

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Andris Bite savā Twitter kontā ir izlicis foto, kurā redzams «OIK sistēmas rezultāts» – Iecavā jūnija vidū pļauj zaļus rudzus. Maizes un eksportpreces vietā no tiem top biogāzes sūdi, lai no tiem ražotu elektrību par paaugstinātu cenu. Bite ir šokēts, viņš raksta, ka tas ir «kā tualetes papīra vietā izmantot maizes šķēli».

Elektrības obligātā iepirkuma komponente tika ieviesta, intensīvi biedējot ar «slikto» Krievijas gāzi un solot «enerģētisko neatkarību», kas tikšot sasniegta, ja mēs ieviesīsim «labos» atjaunojamos energoresursus, kas turklāt esot «zaļi».

Rezultāts ir šie «Iecavas zaļie rudzi» plus nereti arī kukurūza un rapsis. Ar agresīvām lauksaimniecības kultūrām tiek noplicināta mūsu dabas bagātība - auglīgā zeme, lai ražotu nepamatoti dārgu elektrību, kas grauj Latvijas rūpniecības konkurētspēju. Tiek ķēzīta mūsu zeme, piecūkotas mūsu upes, un mēs vēl piemaksājam gandrīz 300 miljonus eiro gadā par to, lai paši būtu konkurētnespējīgi…

Liepājas metalurgs ir iznīcināts un novests līdz maksātnespējai lielā mērā OIK dēļ, jo tērauda kausēšanā elektrības pašizmaksai ir izšķiroša nozīme. Laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā Liepājas metalurgs OIK veidā samaksāja 10,9 miljonus latu, bet vienā pašā 2013.gadā tam bija jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu. Tādu «dāvanu» Latvijas ekonomikai un dāvanu bez pēdiņām maksātnespējas administratoru mafijai bija sagādājuši politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lietuva paredz 100% pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem elektrības un siltuma ražošanā

Toms Nāburgs - Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā pieņemtā Lietuvas Nacionālā enerģētiskās neatkarības stratēģija elektrības un siltuma ražošanā paredz pilnīgu pāreju uz atjaunojamajiem un citiem nepiesārņojošiem energoresursiem tuvāko 30 gadu laikā.

Lielākais uzsvars tiks likts uz vēja staciju un saules enerģijas izmantošanu. Jau 2030. gadā Lietuva plāno panākt, ka 70% no visa elektrības pieprasījuma tiktu saražots Lietuvā, bet 2050. gadā jāsasniedz pilnīga enerģētiskā neatkarība elektrības un siltuma ražošanā.

Jaunā Lietuvas stratēģija paredz, ka 2030. gadā 45% elektrības un 90% siltuma enerģijas ir jābūt ražotiem no atjaunojamiem resursiem. Lielāko elektrības ražošanas apjomu no atjaunojamajiem resursiem 2030. gadā nodrošinās vēja stacijas – 53%, kam seko saules enerģija ar 23% apjomu un 16% no biomasas saražotā enerģija. Hidroelektrostacijas ražos 8%, bet biogāzes stacijas 1% elektrības, paredz stratēģija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka parakstījusi garantijas līgumu 16 miljonu eiro apmērā ar vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru Latvijā - AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"), lai uzņēmums ar līdzfinansējumu varētu piedalīties Lietuvas – Polijas gāzes starpsavienojuma (GIPL) izveidē.

Gāzes vads, kas savienos Lietuvu un Poliju, būs pirmais gāzes starpsavienojums starp Baltijas jūras reģiona austrumu daļu un kontinentālo Eiropu.

Tādējādi, līdz ar projekta īstenošanu, visām projektā iesaistītajām valstīm būs pieeja Eiropas Savienības gāzes tīklam, nodrošinot, ka dabasgāzes lietotājiem būs iespēja izmantot dažādus-alternatīvus dabasgāzes avotus.

"Atbalstot šī projekta īstenošanu, kā rezultātā Baltijas valstīs tiks attīstīta vienota, neatkarīga gāzes infrastruktūra, tādējādi palielinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas enerģētisko stabilitāti, mēs kā banka apliecinām, ka mums ir svarīgi, lai tiktu realizēti ilgtspējīgi, valstiski nozīmīgi projekti. Turklāt laikā, kad ir tik mainīga ekonomiskā situācija, atbalstīt stratēģiski nozīmīgu valsts uzņēmumu, kuram ambīcijas nav mazinājušās, ir ne tikai likumsakarīgs, bet uz nākotni balstīts solis," komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrum klientiem nākamgad elektroenerģijas rēķini pieaugs līdz 15%

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Būvmateriālu ražotāji: OIK reformas grozījumi būtu bezatbildīgs solis

Zane Atlāce - Bistere, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Piemēram, Liepājas Metalurgam OIK maksājums gadā veidoja teju 10 miljonus eiro.

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferenciācija, kas stājās spēkā no 2018.gada 1.janvāra, mazinājusi pārmērīgo izmaksu slogu Latvijas energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Bez īstenotās reformas notiktu ražošanas uzņēmumu aizplūšana no Latvijas, būtu kavēta jaunu investīciju ienākšana valstī, bet vairākiem Latvijas uzņēmumiem varētu draudēt pat darbību pārtraukušā uzņēmuma Liepājas Metalurgs liktenis, uzskata Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA) izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Asociācijas vadītājs skaidro, ka lielie ražošanas uzņēmumi Latvijā ir lielākie elektroenerģijas patērētāji un tādējādi arī lielākie OIK maksātāji. Pirms OIK reformas uzsākšanas slogs, ko šie maksājumi radīja lielajiem uzņēmumiem, bija nesamērīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbinieku slimošana uzņēmumiem rada 170 miljonu eiro zaudējumus gadā

Elīna Pankovska, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir garākais darba devēju apmaksājamais slimības periods Baltijas valstīs; ar katru gadu pabalstos izmaksājamā summa palielinās.

Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaudzis izrakstīto darbnespējas lapu unikālo gadījumu skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati. 80% no darbnespējas lapām nav iespējams analizēt, jo tās ierindojas kategorijā Vispārējais gadījums, savukārt 20% gadījumu darbnespējas lapas saistītas ar grūtniecību un bērna aprūpi saslimšanas gadījumā, norāda veselības ministre Anda Čakša. Tomēr tieši darba devējiem būtu svarīgi atšifrēt šos 80%, lai saprastu un analizētu iemeslus, kā arī, iespējams, nākotnē novērstu apstākļus, kas izraisījuši darbnespēju. Šobrīd to neļauj normatīvie akti par datu aizsardzību, kas nosaka, ka darbnespējas lapās nedrīkst parādīties slimību diagnozes. Līdz ar to nepieciešamas izmaiņas. A. Čakša gan bilst, ka diagnozei nevajadzētu parādīties darba devējiem, tomēr tā varētu parādīties NVD ieejošajos datos, kas nodrošinātu, ka politikas veidošanai un analīzei tiek izmantoti anonīmi dati. Latvijā jau ilgāku laiku tiek diskutēts par lielo izrakstīto slimības lapu skaitu. Ir bijuši arī dažādi priekšlikumi, lai šo skaitu ierobežotu. Pagājušajā gadā Labklājības ministrija ieteica nemaksāt par pirmajām trīs slimošanas dienām, lai taupītu līdzekļus, taču šāds priekšlikums palika bez atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Binders asfaltbetona rūpnīcā jūlijā saražota miljonā tonna asfalta

Lelde Petrāne, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves firmas SIA «Binders» Vangažu asfaltbetona rūpnīcā (ABR) jūlijā saražota miljonā tonna asfalta. Apjoms sasniegts 11 gadu laikā, kopš darbu sāka fundamentāli atjaunotā ražotne, ko 2007.gadā uzbūvēja vecās rūpnīcas vietā.

Miljonā asfalta tonna ieklāta uz autoceļa A1 jeb uz Tallinas šosejas netālu no Svētciema, kur uzņēmums «Binders» šovasar veic ceļa seguma maiņu kopumā 33 km garā posmā no Duntes līdz Svētciemam.

Uzņēmuma speciālisti aprēķinājuši, ka ar miljons tonnām pietiek, lai noasfaltētu ceļu no Vangažiem līdz Romai ar nosacījumu, ka asfalta kārta ir 4 cm bieza, bet ceļa platums ir 4 m.

Vangažu ABR maksimālā jauda ir 320 t asfalta stundā. Vidējais ražošanas apjoms gadā ir 80 000 t asfalta. Saražotā daudzuma ziņā līdz šim nepārspēts ir 2013.gads, kad produkcijas apjoms sasniedza 145 867 t.

Asfaltbetona rūpnīca Vangažos ir vecākā ceļu būvmateriālu ražotne Latvijā, kas tika uzbūvēta 1956.gadā. Laika gaitā tā piedzīvojusi īpašnieku maiņas, kā arī vairākas pārveides un modernizācijas, līdz 2007.gadā tika pilnībā demontēta un tās vietā uzbūvēta jauna, ko pēc uzņēmuma «Binders» speciāla pasūtījuma izgatavoja Vācijas kompānija «AMMANN Asphalt GmbH».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) «Breksita» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē piektdien paziņojis, ka joprojām pastāv «būtiskas domstarpības» ar Lielbritāniju par pārejas periodu pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) un ka šāda pārejas perioda noteikšana vēl nebūt nav garantēta.

«Ja šīs domstarpības saglabāsies, pārejas [periods] nebūs pašsaprotams,» preses konferencē pēc kārtējās «Breksita» sarunu kārtas brīdināja Barnjē.

Viņš norādīja, ka dziļas domstarpības joprojām pastāv jautājumā par to ES pilsoņu tiesībām, kas pārcelsies uz Lielbritāniju aptuveni divus gadus ilgā pārejas perioda laikā, kā arī par Apvienotās Karalistes tiesībām nepakļauties tām ES tiesību normām, kas tiks pieņemtas šajā laika periodā.

Bernjē piebilda, ka viņš «nerunā par draudiem», taču «ja šīs domstarpības saglabāsies, bez šaubām, būs problēmas».

Tajā pašā laikā EK delegācijas vadītājs pauda cerību, ka šīs domstarpības būs iespējams atrisināt sarunu nākamajā kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada būtiskākais notikums ir Brexit, taču par to, kāds tas būs, īstas skaidrības nav, turklāt Lielbritānijas aiziešana no ES iezīmēs pārmaiņas, jo tā, kā bija, vairs nebūs.

Tādu ainu rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politisko pētījumu institūta sadarbībā ar Ārlietu ministriju rīkotā apaļā galda diskusija Eiropas politikas izaicinājumi un Latvijas politika: pētnieku ieteikumi. To, ka pašlaik ir liels neskaidrību laiks, atzina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka neskaidrības ir ne tikai par to, kāds realitātē būs Brexit, bet arī par ES nākamā perioda daudzgadu – 2021.-2027.g. - budžetu. Jāņem vērā, ka 2019.gadā paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas bez britu piedalīšanās un jaunas Eiropas Komisijas izveide. Jārēķinās, ka Brexit ietekmi Latvija izjutīs gan tieši, gan arī netieši, turklāt pašreizējā brīdī pat neesot pilnīgas skaidrības par šis ietekmes apmēru. DB jau 2018. gada 20. decembrī vēstīja par Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekles, Fiskālās disciplīnas padomes locekles, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomnieces, profesores Innas Šteinbukas sacīto DB Uzņēmēju kluba biedriem, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES. Pirmkārt jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit, bet joprojām īsti neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt – ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī ar tā dēvēto cieto – bez nekādiem nosacījumiem un bez vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Francijas futbola izlase otro reizi vēsturē kļūst par pasaules čempioniem

LETA, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunija aizliedz tiešos lidojumus ar septiņām valstīm

LETA--BNS, 18.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija aizliegusi tiešos avioreisus ar septiņām valstīm, kurās ir augsts risks inficēties ar jauno koronavīrusu, teikts Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministra Tāvi Āsa rīkojumā.

No pirmdienas aizliegti tiešie lidojumi uz un no Beļģijas, Dānijas, Krievijas, Lielbritānijas, Turcijas un Zviedrijas.

No 24.maija būs aizliegti arī tiešie avioreisi ar Baltkrieviju. Aizliegums lidojumiem uz un no Baltkrievijas stāsies spēkā vēlāk, jo līdz 23.maijam paredzēti avioreisi, ar kuriem Igaunijas iedzīvotāji atgriezīsies mājās.

Lidojumu aizliegums uz un no septiņām valstīm būs spēkā līdz 7.jūnijam. Par to, vai aizliegumu nepieciešams pagarināt, lems Ekonomikas un sakaru ministrija un Veselības departaments, izvērtējot epidemioloģisko situāciju šajās valstīs.

"Lai apturētu vīrusa izplatīšanos, mēs vispirms varam atvērt aviosavienojumus ar valstīm, kurās vīrusa izplatība ir pietiekami zema atbilstoši pēdējo 14 dienu statistikai.. Skaidrības dēļ vēlos uzsvērt, ka, lai gan pašlaik aizliedzam arī lidojumus uz Dāniju, saskaņā ar prognozēm epidemioloģiskā situācija tur varētu būt pietiekami uzlabojusies jau tuvākajās dažās dienās, lai lidojumus uz šo valsti varētu atsākt," Āsa teikto citē Ekonomikas un sakaru ministrijas preses dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijas premjers: Enerģētiķiem algu varētu maksāt pat tad, ja viņi reāli nestrādās

LETA/BNS, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņojis, ka drošības apsvērumu dēļ valdība apsver iespējas maksāt algu enerģētiķiem pat tad, ja viņi nestrādās.

Finanšu ministra Martina Helmes aplēses liecina, ka tam būtu nepieciešami 10-12 miljoni eiro, vēstīja laikraksts «Postimees».

Preses konferencē ceturtdien Ratass teica, ka ir ticies ar enerģētiķu arodbiedrības pārstāvjiem, bet ar Ekonomikas un sakaru ministrijas ierēdņiem runās par iespējām valstij palīdzēt risināt problēmas Austrumviru apriņķī, kur valsts enerģijas uzņēumā «Eesti Energia» darbu var zaudēt līdz pat tūkstotim cilvēku.

«Ir jāsaglabā cilvēki, kas dara šo ārkārtīgi svarīgo un specifisko darbu,» sacīja Igaunijas premjers, piebilstot, ka gadījumā, ja valdība izlems par elektrības rezervju nodrošināšanu drošības apsvērumu dēļ vai stratēģiskajām rezervēm, iespējams, būs jāmaksā alga «Eesti Energia» darbiniekiem arī tad, kad viņi reāli nestrādās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ceļu būvnieki pauž sašutumu par astronomiskajiem elektrības rēķiniem

Andris Bērziņš, biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs, 15.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad valdības īstenotās nodokļu reformas un citu ekonomisko aktivitāšu rezultātā ir notikušas izmaiņas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modelī, ceļu un tiltu būves uzņēmumi ir saņēmuši jaunos elektroenerģijas rēķinus, kas ir vidēji par 40-100 procentiem lielāki nekā iepriekš.

Biedrība «Latvijas Ceļu būvētājs» (LCB) ir pārsteigta par atbildīgās Ekonomikas ministrijas nekompetenci un vienaldzību elektroenerģijas cenu izmaiņu kontekstā, aizmirstot par veselu nozaru darbu sezonalitāti, par apzinātu to konkurētspējas pazemināšanu, par prioritāšu radīšanu citu valstu uzņēmējiem Latvijas tirgū.

Tāpēc LCB ir nosūtījis Ministru prezidentam Mārim Kučinskim vēstuli ar aicinājumu noskaidrot un sodīt vainīgos, un, galvenais, operatīvi veikt izmaiņas OIK finansēšanas modelī, lai nepieļautu ceļu būves, lauksaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru iznīcināšanu.

Vēstulē Ministru prezidents tiek informēts - lai gan pašlaik atbilstoši ražošanas sezonālajam raksturam uzņēmumos strādā tikai palīgnozaru struktūrvienības, nav prognozējams, kāds rēķinu kāpums būs tad, kad tiks iedarbinātas asfaltbetona rūpnīcas un citas iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tallink Grupp" kuģis "Romantika" devies uz Nauta kuģu būvētavu Gdiņā, Polijā, lai tam veiktu plānotos apkopes un atjaunošanas darbus. Kuģis atradīsies kuģu būvētavā gandrīz divas nedēļas, un maršrutā Rīga - Stokholma atgriezīsies 25. janvārī.

Plānotās apkopes laikā tiks veikti regulārie tehniskās apkopes darbi un tiks atjaunotas vairākas pasažieru telpas, saskaņā ar atjaunoto zīmolu iegūstot pilnīgi jaunu izskatu.

Pasažieru telpās, piemēram, populārais zviedru galda restorāns tiks atjaunots saskaņā ar "Grande Buffet" konceptu, kuģa kafejnīca - "Coffee & Co" konceptu, kuģa krodziņš - saskaņā ar "Seapub" zīmolu. Pārmaiņas būs arī kuģa restorānos "Grill House" un "Russian Cuisine Aleksandra" un disko zālē "Space Disco".

Kuģa "Romantika" tehniskās apkopes un plānotie darbi paredz sagatavošanās darbus augstsprieguma krasta elektrības pieslēgumam. Kuģim tiks veikti tehniskie uzlabojumi, lai vēl vairāk uzlabotu tā energoefektivitāti un samazinātu emisijas. Palielināta efektivitāte un samazinātas emisijas ir visu "Tallink" kuģu prioritāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jāizspēlē atklātības kārts

Armanda Vilcāne, DB žurnāliste, 16.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Iespējams, šoreiz būtu tā reize, kad elektroenerģijas patērētājiem kautrība būtu jāliek pie malas un jānāk klajā ar konkrētiem skaitļiem un faktiem, publiski daloties ne tikai ar savu viedokli, bet arī ar elektrības rēķiniem.

Nerimstošās diskusijas par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferenciāciju janvāra rēķinus daudziem lika gaidīt ar bailēm. Lai gan Ekonomikas ministrija pērn vairākkārt norādīja, ka OIK finansēšanas modeļa maiņa ļaus maksājumus samazināt, pēc reālo rēķinu saņemšanas lauksaimnieki un uzņēmēji raidīja nepārprotamus signālus, ka bažas par elektroenerģijas rēķinu pieaugumu bijušas pamatotas. Lauksaimnieki draudēja pieprasīt ekonomikas ministra demisiju un norādīja uz nepilnībām Elektroenerģijas tirgus likumā, bet uzņēmēji augsto OIK maksājumu sauca par konkurenci degradējošu faktoru.

Saceltā brēka saistībā ar elektrības rēķinu pieaugumu pēc OIK diferenciācijas bija liela – sabiedrība kāri ķēra skaļo viedokļu druskas, komentējot un daloties sašutumā par nepieņemamo situāciju, tomēr šokējošos uzņēmēju un lauksaimnieku elektrības rēķinus publiski gan nekur nemanīja. Visi rēķini esot konfidenciāli un sabiedrība ar tiem tiks iepazīstināta tikai apkopotā veidā. Ar konkrētiem skaitļiem klajā nākusi vien biedrība Zemnieku saeima, pārējās organizācijas pie «informācijas apkopošanas un analīzes» vēl strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru