Jaunākais izdevums

Pasaule ir nākamās krīzes priekšā, un tās cēloņi ir akumulētais parāds, sociālās drošības deficīts un sabiedrības novecošanās, uzskata Starptautiskā menedžmenta institūta (International Institute of Management) prezidents Meds Jonss (Med Yones). Visievainojamākās ir valstis ar augstu ārējā parāda attiecību pret iekšzemes kopproduktu, kā, piemēram, Latvija.

ASV un Eiropas iedzīvotāju novecošana un sociālās drošības uzturēšana rada ārkārtēju spiedienu uz valsts budžetu. Daudzas valstis ir uzkrājušas lielas parādsaistības, glābjot bankas un lielos uzņēmumus no bankrota. Valdības izdevumi lielākajā daļā valstu ir 20-40 % no IKP. Pienāks brīdis, kad valdībām nāksies līdzsvarot budžetu un tās būs spiestas samazināt izdevumus vai paaugstināt nodokļus, vai sākt drukāt vairāk naudas, kas izraisīs devalvāciju un inflāciju.

ASV bāzētā Starptautiskā menedžmenta institūta prezidents Meds Jonss bija viens no retajiem ekonomistiem, kuri 2007. gada janvārī brīdināja par ekonomikas krīzi. Db.lv jau vēstīja, ka, pēc M. Jonsa domām, ikvienai valstij, kuru ir ietekmējusi globālā ekonomiskā krīze, vajadzētu domāt par iespējami ātrākiem un efektīvākiem ekonomikas atveseļošanas plāniem, palielinot tās konkurētspēju starptautiskajā tirgū un uzlabojot biznesa vidi valstī, lai tā atkal kļūtu pievilcīga investoriem. Katrai valstij jādefinē tās prioritātes - nozares, kuras tiks atbalstītas un attīstītas ilgtermiņā.

Latvijas gadījumā jāpievērš uzmanība tam, lai eksporta pieaugums būtu vairāk uz preču pievienotās vērtības ne izejvielu rēķina, iepriekš uzsvēra eksperts. Lai stimulētu ekonomikas attīstību, ir jāveido uzņēmējdarbības vide, kas ļautu radīt jaunas darba vietas tieši mazos un vidēji lielos uzņēmumos, kā arī jāatbalsta inovāciju projekti. Šāda stratēģija palīdzētu nošaut trīs zaķus ar vienu šāvienu; radītu jaunas ilgtspējīgas darba vietas, atbalstītu spēcīgas vidējās šķiras veidošanos un caur inovāciju attīstību palielinātu valsts konkurētspēju, stāsta Jons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pasaule dosies pa Japānas ceļu?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., AB.LV grupas galvenais analītiķis, 27.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas bankas izkļūst no kredītu krīzes lielākas nekā agrāk, tādējādi radot lielāku risku valstu ekonomikām, raksta Bloomberg.

BNP Paribas SA, Barclays Plc un Banco Santander SA ir starp vismaz 353 Eiropas aizdevējiem, kas ir palielinājušies izmēros kopš 2007.gada sākuma, liecina Bloomberg apkopotie dati.

«Mēs «sējam nākamās krīzes sēklas»»,» akcentējot to, ka pēdējo divu gadu laikā bankas ir kļuvušas lielākas, sacījis Deivids Lascelles (David Lascelles), kurš ir vecākais līdzstrādnieks Londonā bāzētajā Finanšu inovāciju izpētes centrā.

Bankas paplašināja savas bilances «kredītu burbuļa» laikā, aizņemoties lētu naudu, lai finansētu aizdevumus un investīcijas.

Parīzē bāzētā BNP Paribas, kas ir pasaulē lielākā banka pēc aktīvu apjoma, kopš 2007.gada sākuma palielinājusi savu bilanci par 59%, sasniedzot 2.29 triljonus eiro - summu, kas ir vienāda ar 117% no Francijas iekšzemes kopprodukta. Londonā bāzētās Barclays aktīvi «uzlēkuši» par 55% līdz 1.55 triljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu jeb 108% no Lielbritānijas IKP. Santander aktīvi ir pieauguši par 30% līdz 1.08 triljoniem eiro, kas ir aptuvenais Spānijas IKP apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija krīzes cēloņi, sekas un kredītbiroja loma tajā

Evita Vaivode-Šulte, SIA Creditinfo Latvija Klientu apkalpošanas vadītāja, 06.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem ekonomiskajiem notikumiem un pavērsieniem, kas notiek valsts tautsaimniecībā, ir savi cēloņi, sakarības, sekas un skaidrojumi. Kredītinformācijas apmaiņas ietekme uz ekonomiku Latvijā pagaidām nav bijusi pietiekami novērtēta, jo tas, kādā veidā valstī tiek nodrošināta kredītinformācijas apmaiņa starp visiem tirgus dalībniekiem, būtiski ietekmē daudz un dažādus ekonomikas procesus, kas kā ķēdes reakcija iespaido visu tautsaimniecībā notiekošo.

Pasaulē ir veikts daudz pētījumu par kredītbiroju ietekmi gan makroekonomikas, gan mikroekonomikas līmenī un rezultāti ir tiešām vērā ņemami. Arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka savā materiālā par globālās krīzes skartajiem reģioniem raksta: «The global economic crisis of 2008-09 has highlighted the importance of an effective institutional environment within which Credit decisions can be made judiciously» (EBRD Transition report 2011 «Crisis and Transition: The People’s Perspective» 34 lpp).

Kredītbiroja galvenā funkcija ir nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu kredītrisku (zaudējumu rašanās iespējamību) vērtēšanu un vadību visiem tirgus dalībniekiem. Šo funkciju pildīšana atstāj ietekmi uz virkni citu procesu: samazinās kredītriski – samazinās kredītresursu cenas – pieaug kredītportfeļu kvalitāte – uzlabojas maksāšanas disciplīna – uzlabojas uzņēmumu naudas plūsma – uzlabojas konkurences vide – palielinās eksporta un ārvalstu investīciju piesaistes iespējas – samazinās ēnu ekonomika – palielinās ekonomiskā stabilitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 01.07.2020

1. attēls. Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam

Lelde Petrāne, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai Latvija ieklausās ES prasībās atbalstīt tautsaimniecību?

ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze ir smags pārbaudījums katrai valstij, noteiktie valstu ierobežojumi ir apstādinājuši daudzas nozares, savukārt, pētījumi lēš, ka Eiropā varētu tikt zaudēts ap 12 miljoniem pastāvīgo darba vietu [1].

Šāds "sitiens" ekonomikai nepārprotami atstās ilgtermiņa sekas, tādēļ gan valstu valdības, gan arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas strādā pie nākotnes plāniem, kas vērsti tieši uz ekonomikas atveseļošanos pēc globālās krīzes.

Nedz Eiropas Komisija, nedz arī Eiropas Parlaments nav nākuši klajā ar oficiālu paziņojumu par nozarēm, kuras dalībvalstīm būtu jāatbalsta Covid -19 krīzes laikā vai pēc tās. Piemēram, saistībā ar valsts atbalsta nosacījumu pagaidu noregulējumu Komisija ļauj pašām valstīm izvēlēties, kā un kam tiks piešķirts atbalsts. Padarot elastīgākus valsts atbalsta nosacījumus un ieviešot pagaidu noregulējumu valsts atbalsta piešķiršanai, Komisija atstājusi katras valsts ziņā noteikt, kam atbalsts būtu jāpiešķir un pēc kādiem kritērijiem jāvadās atbalsta piešķiršanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Svarīgi domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū

PwC legal vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties ilgtermiņā, Covid-19 ir neatgriezeniski mainījis vidi, kā uzņēmumi konkurēs nākamās desmitgades laikā.

Uzņēmumi, kas izvēlas adaptēties konkrētajai situācijai un plāno ne tikai īstermiņa uzņēmuma atveseļošanos, bet gan ilgtermiņa konkurētspējas plānus, gūs panākumus, savukārt tie, kas stāvēs uz vietas, var arī neizdzīvot. Tādēļ šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas vērsti ne tikai uz īstermiņa krīzes seku novēršanu, bet domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū.

Tehnoloģijas, lai pārorientētos

Šī krīze ir parādījusi, kā veiksmīgi izmantot tehnoloģijas un jaunākās inovācijas, lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām. No dažāda veida aplikācijām līdz sarežģītu un inovatīvu rasinājumu ieviešanai. Skaidrs ir viens - Covid-19 apliecināja, ka statistika, jauno tehnoloģiju risinājumi, informācijas un datu apmaiņa ļauj prognozēt un monitorēt pandēmijas ietekmi visā pasaulē. Iegūtā informācija ļauj mums cīnīties un mazināt negatīvās sekas. Pēdējo mēnešu notikumi daudziem uzņēmumiem likuši pārdomāt to attīstības virzienu pēc krīzes. Novērojams, ka vairāki lieli uzņēmumi Eiropā sākuši domāt par inovatīviem risinājumiem, lai samazinātu to izmaksas, nodrošinātu kopējo ES mērķu sasniegšanai, gan ievērojot Eiropas Zaļā kursa mērķus, gan digitalizāciju drošu informācijas un datu apmaiņu un ieguvi, lai pasargātu uzņēmumu no atkārtotas krīzes un to negatīvajām sekām, ceļot savu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Zviedrija nav liela valsts, tās pieredze deviņdesmito gadu krīzes pārvarēšanā var kļūt par vērtīgu mācību citām valstīm.

Zviedru ekonomists, Zviedrijas uzņēmumu federācijas ģenerālddirekotrs un bijušais Zviedrijas finansu ministra valsts sekretārs Urbans Bekstroms (Urban Bäckstrom) norāda, ka iepriekš krīzes pārvarēšanai Zviedrija izmantojusi atbalstu valsts ražošanai un eksporta palielināšanu.

- Dziļa krīze iedragāja lielu daļu banku sistēmas. Viena banka bankrotēja, tajā pašā laikā citas bankas pieprasīja steidzamu valsts atbalstu;

- Nekustamo īpašumu vērtība četru gadu laikā samazinājās par 35 %, bet banku akciju cena - par 55 % trīs gadu laikā;

- Neskatoties uz Zviedrijas centrālās bankas mēģinājumiem mākslīgi uzturēt nacionālās valūtas vērtību, kronas vērtība samazinājās par aptuveni 25 % 1992. gadā - gadu pēc krīzes sākuma;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena kompānija sava biznesa ciklā nav pasargāta no kritumiem. Nereti veiksme un galvu reibinoši panākumi iemidzina biznesa vadītāju modrību un rada sajūtu, ka viss turpināsies kā līdz šim, bizness zels un plauks. Tomēr biznesā cikliskums ir nenovēršams.

Kā biznesa vadītājiem apturēt krituma laikā radošos zaudējumus? Ko lai dara īpašnieki un investori brīdī, kad parādās pirmās lejupslīdes pazīmes? Var gadīties, ka padoms ir jāmeklē ārpus uzņēmuma sienām.

Turnaround management – jauns termins Latvijas biznesa vidē.

Vārds Turnaround tulkojumā nozīmē apgriezt riņķī. Rietumu pasaulē jau gadu desmitiem ar jēdzienu turnaround management saprot neatkarīgu krīzes vadības komandas iesaistīšanu sava biznesa atveseļošanā jeb biznesa rehabilitācijā.

ASV uzņēmums ar vairāk nekā 130 gadu senu vēsturi - The Spiegel Group, kura darbības jomas bija preču tirdzniecība no katalogiem un apģērbu mazumtirdzniecība, 2003. gadā piedzīvoja smagas likviditātes problēmas. To iemesls bija uzņēmuma izdoto kredītkaršu klientu maksājumu kavējumu pieaugums. Lai īstenotu uzņēmuma restrukturizāciju, tika pieaicināts biznesa rehabilitācijas uzņēmums, kura pārstāvji uzņēmās pagaidu izpilddirektora, finanšu direktora un restrukturizācijas direktora pienākumus. Pēc naudas plūsmas stabilizēšanas, krīzes menedžeri organizēja divu uzņēmuma biznesa virzienu pārdošanu. Šis process sevī ietvēra ne tikai pircēju atrašanu, bet arī biznesa procesu un sistēmu maiņu. Tas, savukārt, sniedza iespēju atdalīt rentablās biznesa jomas no nerentablajām, kā rezultātā uzņēmums paturēja vien apģērbu tirdzniecības biznesu ar zīmolu Eddie Bauer. Šī biznesa attīstībai, krīzes menedžeri palīdzēja reorganizēt zvanu centrus un loģistikas sistēmu, slēdza nerentablus veikalus un pārdeva neizmantotus nekustamos īpašumus, kā arī pilnveidoja preču krājumu pārvaldīšanu. 12 mēnešu laikā paveiktais ļāva ietaupīt vairāk kā 150 miljonu ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Automašīnu tirgotājs rosina kā privāto klientu galvotāju pirmajai iemaksai iesaistīt Altum

LETA, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotirdzniecības nozarē pašreiz 60-70% klientu netiek apstiprināti līzingi automašīnas iegādei, tāpēc nozares atbalstam varētu iesaistīt "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" kā galvotāju privāto klientu pirmajai iemaksai, norādīja automašīnu tirgotāja SIA "Norde" līdzīpašnieks Didzis Bremze.

Viņš skaidroja, ka "Norde" novērtē Latvijas valsts sniegto atbalstu krīzes situācijā. No pieejamajiem atbalsta variantiem uzņēmums izmanto atliktos nodokļu termiņus, dīkstāves pabalstu un "Altum" aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem. "Tomēr uzņēmums turpina attīstīties krīzes laikā un uzskata, ka šo situāciju pārdzīvos tie, kuri šo laiku izmanto uzņēmuma pilnveidošanai, attīstībai un krīzes laikā apgūto prasmju pielietošanai tālākā biznesa izaugsmē," pauda Bremze.

Viņš norādīja, ka uzņēmumam nācies samazināt darbinieku skaitu. "Štata samazināšana nebija viegls lēmums, bet ņemot vērā nozari, kurā strādājam, šis lēmums bija neizbēgams, krīzes laikā mums jārēķinās ar svārstībām," pauda Bremze, skaidrojot, ka "Norde" jau martā pārskatīja izdevumus, lai veiktu optimizāciju, bet uzturētu nemainīgi augstu pakalpojumu kvalitātes standartu. Tāpat uzņēmums vienojies ar piegādātājiem par cenu vai apjomu samazinājumu, kā arī izvērtēja prognozējamās darbinieku slodzes un pārskatīja pienākumu sadalījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

airBaltic veiksmīga restartēšana palīdzētu atveseļoties visai ekonomikai

Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Covid-19 krīzes ekonomikas atgūšanās ātrums būs jauns valstu salīdzinošās konkurētspējas faktors.

Vīruss ir izmainījis starptautisko ekonomikas konjuktūru, un Latvijas atbildes reakcija un ieviestie pasākumi uz vīrusa krīzes pārvarēšanu jau tiek vērtēti pozitīvi. Mums ir iespējas no krīzes iziet ar salīdzinoši spēcīgākām pozīcijām un Eiropas vidējo labklājības līmeni sasniegt ātrāk nekā tas bija iespējams pirms krīzes.

Taču, lai to paveiktu, ekonomikas restartēšanai būs vajadzīgi visi ražīguma faktori – uzņēmumi, kapitāls, darbinieki, infrastruktūra, tehnoloģija. Ja krīzes laikā kaut ko no šiem elementiem (balstiem) pazaudēsim, ekonomikas restartēšana automātiski kļūs lēnāka, bet mūsu konkurētspēja sliktāka.

Latvijai ir svarīgs katrs uzņēmums, kas rada vērtību – darba vietas, nodokļus, investīcijas, peļņu. It sevišķi svarīgi tas ir krīzes laikā un uzreiz pēc tās. Bet ne visi uzņēmumi ir vienādi. Ir uzņēmumi, kas kalpo kā ekonomikas iespējotāji vai katalizatori, proti, rada tālākus attīstības efektus – dod darbu citām nozarēm, nodrošina piegādes ķēdi citiem, rada piekļuvi jauniem ieņēmumiem, atved klientus un biznesa partnerus, rada jaunus biznesus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Gaisā joprojām noteicēji esam mēs, jo mums ir nacionālā lidsabiedrība airBaltic. Bet tas arī viss, ar ko esam pārāki par kaimiņiem transporta jomā.

Pēdējos desmit gados Rīga un Klaipēda ir sacentušās par lielākās Baltijas valstu ostas statusu, jo Ventspils šajā cīņā zaudēja jau 2008. gadā. Abu ostu sekmes bijušas mainīgas – te viena ir priekšā, te otra ar pāris miljonu tonnu lielāku kravu apgrozījumu. Vēl 2015. gadā Latvijas osta bija priekšā par pusotru miljonu tonnu, bet 2016. gadā atkal Lietuvas osta par trīs miljoniem tonnu. Taču pērnais gads bija citāds. Līdzīgi kā savulaik Tallinas gadījumā, tagad arī mūsu galvaspilsētas ostā ir skaidri redzamas Krievijas izcelsmes kravu aizplūšanas sekas. Kravu apgrozījums Rīgas ostā pērn saruka par 9,2% līdz 33,7 miljoniem tonnu, turpretim Klaipēda jau ceturto gadu pēc kārtas piedzīvoja pieaugumu – šoreiz par 7,2% līdz 43 miljoniem tonnu. Līdz ar to Lietuvas osta ir priekšā par nepilniem 10 miljoniem tonnu, un ir grūti iedomāties, kā Rīga to varētu iedzīt, ja sagaidāms Krievijas tranzīta kravu apjomu kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes, un, ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, tajā skaitā, koronavīrusa Covid-19 ietekmi, prognozē, ka Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 6,5%.

Tāpat LB paredz, ka inflācija būs 0,5%.

Turklāt šīs prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ja pasaule negūs panākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanā, kas ir nozīmīgs priekšnosacījums, lai gada otrajā pusē atsāktos ekonomiskā izaugsme, norāda centrālās bankas eksperti.

Saskaņā ar Latvijas Bankas ekonomistu vērtējumu Covid-19 straujā izplatīšanās rada augstu nenoteiktību un krasu tirgus dalībnieku noskaņojuma kritumu globālajā vidē, kā arī nozīmīgus uzņēmējdarbības traucējumus, kas pastiprina globālās recesijas iespējamību. Ietekme uz pasaules tautsaimniecību lielā mērā būs atkarīga no koronavīrusa izplatīšanās un tā apkarošanai noteikto ierobežojumu apjoma un ilguma, šos negatīvos efektus daļēji kompensējot izziņotajām apjomīgajām valstu fiskālās politikas iniciatīvām vienlaikus ar ļoti atbalstošu centrālo banku monetāro politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstu sākotnēji saņems ap 73 000 darba ņēmēji transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs, paredz otrdien Ministru kabinetā pieņemtie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi par nozarēm, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.

Atbalsta mehānisms paredz izmaksāt dīkstāves pabalstu iepriekšminēto krīzes skarto nozaru uzņēmumu darbiniekiem. Tiesa, atbalstu saņems tie uzņēmumi no saraksta, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020.gada martā ir samazinājušies vismaz par 50%, salīdzinot ar 2019.gada martu Covid-19 izplatības rezultātā.

Minētie noteikumi izstrādāti, lai noteiktu tās Covid-19 krīzes skartās nozares, kuru strādājošajiem valsts izmaksās dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Iepriekš politiķi pieļāva iespēju minēto nozaru sarakstu pēc nepieciešamības papildināt.

LASI ARĪ: Vīrusa cirtiens tūrismam

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apgrozāmo līdzekļu aizdevumos piešķirti vairāk nekā 40 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilna mēneša laikā kopš Attīstības finanšu institūcija "Altum" uzņēmējiem nodrošina finanšu instrumentus uzņēmumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, apgrozāmo līdzekļu aizdevumus kopumā saņēmuši 173 uzņēmumi par kopējo finansējuma summu 41 miljons eiro.

Lielākā daļa - 135 uzņēmumi jeb 77% saņēmēju ir mazie un mikro uzņēmumi.

Garantijas banku kredītu brīvdienām, kas ir otrs "Altum" īstenotais Covid-19 ietekmes pārvarēšanas instruments, izsniegtas banku finansējumam par vairāk nekā 30 miljoniem eiro. Kopā ar pārējiem ikdienas "Altum" instrumentiem, kurus uzņēmēji aktīvi izmanto arī vīrusa krīzes laikā, to kopējā ietekme uz tautsaimniecību pārsniedz 125 miljonus eiro pēdējā mēneša laikā.

"Sasniegtos apjomus vērtēju kā ļoti labus un krīzes laikam atbilstošus. Starta pozīcijā bija ļoti svarīgi instrumentus izstrādāt maksimāli ātri, kas arī tika izdarīts. Šobrīd strādājam arī sestdienās un svētdienās, lai nodrošinātu maksimāli ātru lēmumu pieņemšanu. Ja uzņēmējs nāk ar sakārtotām finansēm gan pēc būtības, gan dokumentāli, aizdevumu lēmumus pieņemam vidēji trīs dienu laikā, par garantijām - divās dienās," komentē Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

The Economist: Baltijas valstis ir izņēmums, nevis piemērs eirozonai

Dienas Bizness, 12.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir grūti noticēt, ka Latvija ir pārcietusi tik smagu krīzi, kāda patlaban ir Grieķijā,» rakstot par Latvijas paveikto krīzes seku likvidēšanā un nu jau nodrošināto spēcīgo ekonomisko izaugsmi, norāda izdevums The Economist, atzīstot gan, ka Baltijas valstu piekoptā krīzes politika ir izņēmums un nevar pilnībā kalpot kā modelis eirozonai.

Cīnoties ar krīzes sekām, atšķirībā no Grieķijas, Latvija taupības pasākumus ieviesa ļoti strauji un nu jau valsts atgriezusies pie spēcīgas izaugsmes, turklāt premjers Valdis Dombrovskis, kura vadībā tika ieviesti smagie taupības pasākumi, atkārtoti ievēlēts valdības vadītāja amatā.

Arī Latvijas kaimiņi – Lietuva un Igaunija – atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes, turklāt Baltijas valstīm krīzes pārvarēšana izdevusies, saglabājot nacionālās valūtas piesaisti eiro. «Baltijas valstis rāda piemēru grūtībās nonākušajām eirozonas valstīm, kā paveikt «iekšējo devalvāciju»,» raksta The Economist.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ir labākais tests gan attiecībās ar cilvēkiem, gan attiecībās ar zīmoliem. Tieši šajā laikā, kad cilvēki ir apjukuši, zīmoliem ir iespēja demonstrēt savu cilvēcību, padarot produktus vai pakalpojumus pieejamākus, palīdzot grūtībās nonākušajiem, uzmundrinot un iedrošinot risināt situāciju tā vietā, lai uz krīzes laiku vienkārši pazustu no redzesloka.

Un, kā labi zinām no iepriekšējām krīzēm, "ko sēsi - to pļausi" - ieguldīšana zīmolā krīzes laikā, ietekmēs tavu biznesu pēc tam. Svarigi nepalikt klusiem.

Lai šo testu veiksmīgi izietu, "NORD DDB Riga" stratēģu komanda apkopojusi 10 principus, kā zīmolam veiksmīgi pārdzīvot krīzi. Tie ir balstīti ne tikai pašu pieredzē un datos, bet arī svaigos un praktiskos piemēros no Latvijas un pasaules.

- Attiecības nevis attiecību krīze. Šobrīd ir pateicīgs laiks zīmola stiprināšanai un attiecību dibināšanai, mazāk piemērots pārdošanas akcijām. "Kantar Global" dati parāda - 92% cilvēku vēlas, ka zīmoli nepārstāj komunicēt pandēmijas laikā. Turklāt, ja tev kā biznesam veicas labi un sabiedrība to redz, tev ir zināms pienākums dot atpakaļ un būt pamanāmākam sociālās atbildības lauciņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Dienas biznesa žurnālista jautājumiem atbild Swedbank First Securities galvenais ekonomists Oslo Haralls Magnuss Andreasens.

Kas tagad notiek pasaulē – sākas jauna globāla lejupslīde vai vienkārši ir neliela pavasara depresija?

Kad es runāju ar klientiem par ieguldījumiem, man galvenais jautājums ir, vai jūs apzinieties, ka ikvienā tirgū ir kāpumi un kritumi. Vienalga, vai mēs runājam par akcijām, nekustamo īpašumu vai jebkuru citu ieguldījuma veidu. Galvenais jautājums ir, vai cenas ir vai nav par augstu, ja mēs tās salīdzinām ar vēsturi, vai ilgtermiņa ienākumiem, vai kredīta iespējām. Vienīgais, kas ir jāsaprot – kāda būtu normāla cena? Piemēram, kāda ir normāla zemes cena Rīgā, ja mēs domājam par pilsētas izvietojumu, citiem raksturlielumiem. Protams, vienmēr būs rajoni, kuros dzīvos bagāti cilvēki un tāda būs arī zemes cena tajos, taču jāskatās ir uz kopējo situāciju. Vai arī, padomājiet kāda būtu normāla maksa par būvdarbiem konkrētā ekonomiskā cikla laikā. Kad jūs veicat šo ļoti vienkāršo analīzi, tad ļoti bieži atklājas, ka cilvēki vienkārši gremdējas sapņos, nevis skatās uz lietām reāli. Tas ir tāpat kā paziņot, ka mūs gaida fantastiska vasara pēc vienas saulainas nedēļas, vai arī steigties pirkt biļetes uz tālu kūrortu pēc vienas lietainas nedēļas. Mēs, cilvēki, ļoti bieži nespējam nošķirt īstermiņa parādības no ilgtermiņa prognozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukrainas konflikts negatīvi ietekmē kreditēšanu

Didzis Meļķis, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru