Pasaule ir nākamās krīzes priekšā, un tās cēloņi ir akumulētais parāds, sociālās drošības deficīts un sabiedrības novecošanās, uzskata Starptautiskā menedžmenta institūta (International Institute of Management) prezidents Meds Jonss (Med Yones). Visievainojamākās ir valstis ar augstu ārējā parāda attiecību pret iekšzemes kopproduktu, kā, piemēram, Latvija.
ASV un Eiropas iedzīvotāju novecošana un sociālās drošības uzturēšana rada ārkārtēju spiedienu uz valsts budžetu. Daudzas valstis ir uzkrājušas lielas parādsaistības, glābjot bankas un lielos uzņēmumus no bankrota. Valdības izdevumi lielākajā daļā valstu ir 20-40 % no IKP. Pienāks brīdis, kad valdībām nāksies līdzsvarot budžetu un tās būs spiestas samazināt izdevumus vai paaugstināt nodokļus, vai sākt drukāt vairāk naudas, kas izraisīs devalvāciju un inflāciju.
ASV bāzētā Starptautiskā menedžmenta institūta prezidents Meds Jonss bija viens no retajiem ekonomistiem, kuri 2007. gada janvārī brīdināja par ekonomikas krīzi. Db.lv jau vēstīja, ka, pēc M. Jonsa domām, ikvienai valstij, kuru ir ietekmējusi globālā ekonomiskā krīze, vajadzētu domāt par iespējami ātrākiem un efektīvākiem ekonomikas atveseļošanas plāniem, palielinot tās konkurētspēju starptautiskajā tirgū un uzlabojot biznesa vidi valstī, lai tā atkal kļūtu pievilcīga investoriem. Katrai valstij jādefinē tās prioritātes - nozares, kuras tiks atbalstītas un attīstītas ilgtermiņā.
Latvijas gadījumā jāpievērš uzmanība tam, lai eksporta pieaugums būtu vairāk uz preču pievienotās vērtības ne izejvielu rēķina, iepriekš uzsvēra eksperts. Lai stimulētu ekonomikas attīstību, ir jāveido uzņēmējdarbības vide, kas ļautu radīt jaunas darba vietas tieši mazos un vidēji lielos uzņēmumos, kā arī jāatbalsta inovāciju projekti. Šāda stratēģija palīdzētu nošaut trīs zaķus ar vienu šāvienu; radītu jaunas ilgtspējīgas darba vietas, atbalstītu spēcīgas vidējās šķiras veidošanos un caur inovāciju attīstību palielinātu valsts konkurētspēju, stāsta Jons.