Porsche, Ferrari, LVMH (Moët Hennessy Louis Vuitton), Hermès, Cartier – šie ir labi zināmi luksusa zīmoli, ar ko nav nepieciešams īpaši iepazīstināt. Tie ir ne tikai prestiži zīmoli, bet arī biržā kotēti uzņēmumi, kuru akcijas jau daudzus gadus nodrošina investoriem stabilu peļņu. Kas patiesībā ir ienesīgāk – ieguldīt luksusa produktos vai to ražotāju akcijās.

Par “luksusa investīcijām” dažkārt dēvē augstās modes rokassomiņas, pulksteņus, rotaslietas, automašīnas un pat vīnu. Daži no tiem laika gaitā patiešām var dot ievērojamu peļņu, jo īpaši, ja to pieejamais daudzums ir ierobežots.

Luksusa preču tirgus darbojas citādi nekā lielākā daļa tradicionālo nozaru – priekšmetu vērtību nosaka ne tikai materiālu kvalitāte, bet arī dizaina ekskluzivitāte, ierobežota pieejamība patērētājiem un spēcīgs zīmola tēls. Ierobežotas tirāžas Hermès rokassomiņas, piemēram, Birkin vai Kelly modeļi, izsolēs bieži tiek pārdotas par daudz augstāku cenu nekā iegādes brīdī. Tas pats attiecas uz kolekcionāru pulksteņiem vai retu vīnu kolekcijām.

2024. gada pirmajā pusē patērētāju uzvedības maiņa, pirmo reizi būtiski ietekmēja luksusa tirgu, kas iepriekš bijis noturīgs pret ekonomiskajām grūtībām, izraisot tirgus lejupslīdi.

Luksusa ražotāji saskārās ar nopietniem izaicinājumiem. Āzijā, it īpaši Ķīnā, ekonomikas lēnā attīstība un patērētāju piesardzība ievērojami ietekmēja pārdošanas apjomus pasaulē lielākajā luksusa tirgū. Tomēr aizvadītā gada otrajā pusē situācija uzlabojās – pārdošanas apjomi tradicionālajos tirgos pieauga, un pieprasījums pēc vēsturiski vispopulārākajiem luksusa produktiem sasniedza jaunus rekordu līmeņus, ļaujot daudziem zīmoliem veiksmīgi kompensēt iepriekšējo ceturkšņu vājos rezultātus.

Pērnā gada otrajā pusē Hermes izcēlās kā vadošais luksusa preču ražotājs. Uzņēmums 4. ceturksnī ziņoja par stabilu pārdošanas pieaugumu visos reģionos – pat Āzijā, kur, neskatoties uz vājo pieprasījumu Ķīnā, pārdošanas apjomi pieauga par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Hermes ir spējis saglabāt savu produktu ekskluzivitāti un augsto vērtību patērētāju acīs, ko apliecināja arī ādas izstrādājumu nodaļas 21,5% apgrozījuma kāpums. To lielā mērā veicināja tādu ikonisku produktu kā Birkin un Kelly somu augstais pieprasījums. Pozitīvie rādītāji veicināja arī uzņēmuma akciju cenas kāpumu par 20,4% gada laikā.

Finanšu ministrija (FM) rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai, liecina informācija Tiesību aktu projektu portālā.

FM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka ar Ministru kabineta (MK) 2025. gada 15. jūlija rīkojumu tika apstiprināts rīcības plāns investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā. Rīcības plānā ir iekļauts uzdevums FM kā atbildīgajai institūcijai sadarbībā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju (EM), kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), biedrību "Fintech Latvija asociācija" un Latvijas Finanšu nozares asociāciju līdz 2025. gada 31. decembrim iesniegt MK ziņojumu ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē.

Iespējams, ja Jānis Pliekšāns (Rainis) dzīvotu šajos laikos, viņa spārnotā frāze “pastāvēs, kas mainīsies” varētu arī skanēt apmēram kā virsrakstā. Attīstoties kreditēšanas nozarei, mākslīgais intelekts (MI) nav tikai papildu rīks, ko uzņēmumi var izmantot dažādu procesu automatizācijai. MI ir pārveidojošs spēks, kas fundamentāli maina veidu, kā šodien tiek plānots viss kreditēšanas cikls un kas apgāž ierastās kreditēšanas paradigmas.

Iespējas klientu izvērtēšanas procesā

Lai gan modernas klientu maksātspējas izvērtēšanas sistēmas prot dažu sekunžu laikā izanalizēt vairākus simtus un dažkārt pat tūkstošus kritēriju, piemēram, kredītvēsturi, publiskās datubāzes, darījumu vēsturi, nodarbinātību, arī pieteikuma iesniegšanas laikā izmantotās viedierīces, MI paver iespēju iet vēl dziļāk. Jau šobrīd finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un bankas savos klientu izvērtēšanas algoritmos ar MI palīdzību rod veidus, kā analizēt kredīta pieteicēja uzvedības modeļus, izdevumu paradumus, un citkārt arī novērtēt pieteicēja piedāvātās ķīlas vērtību atbilstoši publiskajiem tirgus datiem. Šī visaptverošā analīze ļauj aizdevējiem ieskatīties mazliet tālāk aspektos, kas ir ārpus kredītbiroju datu bāzēm un banku kontu pārskatiem. Rezultātā tā ir iespēja identificēt kredītspējīgas personas, kurām varbūt nav plašas kredītvēstures, bet kurām ir pietiekami un regulāri ienākumi, lai sekmīgi izpildītu uzņemtās saistības. Raugoties uz savu pieredzi, Wandoo Finance klientu datu apstrādē MI izmanto, lai izstrādātu parametrus risku izvērtēšanai un meklējot dziļākas sakarības klienta uzvedības un paradumu analīzē. Šobrīd vairāk nekā 90% no lēmumiem par kredītu izsniegšanu mūsu uzņēmumā pieņem automātiski algoritmi. Šāda pieeja palīdz krietni ietaupīt uz cilvēkresursu noslodzi un arī ievērojami uzlabo uzņēmuma kredītportfeļa kvalitāti.

Nebanku finansētāju nozares ieskatā patērētāju aizsardzības efektivitāti un uzņēmumu darbības efektivitāti nenosaka uzraugošās iestādes nosaukums, bet gan konkrēti instrumenti, pieeja uzraudzībā un vienlīdzīgi noteikumi visiem tirgus dalībniekiem.

Nebanku kreditēšanas nozare ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar politikas veidotājiem un jebkuru no uzraugošajām iestādēm, lai panāktu līdzsvarotu un efektīvu regulējumu, kas veicinātu patērētāju aizsardzību un finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un balstītos uz datos pamatotiem lēmumiem, vienlīdzīgu konkurenci un praktiskiem uzlabojumiem informācijas apritē.

Nozare atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas un Latvijas bankas viesto skaidrību par banku asociācijas lobēto prudenciālās uzraudzības piemērošanu nebanku kreditētājiem. Šeit esam vienisprātis ar Latvijas banku, kura, līdzīgi kā nozare, norādījusi, ka banku un nebanku kreditētāju darbības modeļi būtiski atšķiras. Vienkāršoti runājot, bankas aizdod no klientiem noguldījumos piesaistīto naudu, savukārt nebanku sektors - savu vai no citiem, tai skaitā bankām, aizņemto naudu. Tāpēc prudenciālās uzraudzības piemērošanai, kas pamatā vērsta uz noguldītāju interešu un finanšu stabilitātes nodrošināšanu, un kas būtu viens no faktoriem, kas palielinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, nav pamata.

Francijas tiesas ir konfiscējušas diviem krievu izcelsmes uzņēmējiem piederošas luksusa villas un citus aktīvus vairāk nekā 70 miljonu eiro vērtībā, veicot izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu, pirmdien paziņoja lietai tuvi avoti.

Francijas valdība ir atzinusi, ka tā saskaras ar nopietnām grūtībām aktīvu identificēšanā un konfiscēšanā, kas bieži pieder ārvalstu čaulas kompānijām.

Pēc izmeklēšanas uzsākšanas martā Francijas tiesas ir atļāvušas konfiscēt nekustamo īpašumu Grasas pilsētā un luksusa villas Senrafaelas un Grimo pilsētās Francijas dienvidaustrumos, piebilda ziņu avots.

Šajā izmeklēšanā atklājās "stipras aizdomas" par šo īpašumu iegādei izmantoto "līdzekļu izcelsmes slēpšanu", piebilda ziņu avots.

Saskaņā ar avotu sniegtajām ziņām konfiscētie īpašumi pieder uzņēmējiem Ruslanam Gorjuhinam un Mihailam Opengeimam. Abiem ir Kipras pases.

Kad ziņu aģentūra AFP sazinājās ar šo uzņēmēju advokātiem, viņi nesniedza komentārus.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Viņaprāt, Latvijas tabakas tirgū viens no galvenajiem konkurentiem ir kontrabandisti, bet nozares politikas veidotāju lēmumi nereti ir pretēji citu ES valstu atziņām par efektīviem tirgus uzraudzības principiem. Vienlaikus, viņaprāt, Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši atvērti inovācijām. Par to, kurā virzienā dodas tabakas tirgus šobrīd un kādi ir lielākie nozares izaicinājumi, intervijā stāsta British American Tobacco (BAT) vadītājs Latvijā Matiass Baltess (Matthias Baltes).

Vai un kādas būtiskas pārmaiņas pēdējos gados ir notikušas tabakas tirgū?

Fundamentālas. Tieši tik vienkārši un sarežģīti. Mēs runājam par nozari, kurā vairāk nekā 100 gadus tabakas lapas bija nozares galvenais un pamata produkts, bet pēdējo desmit gadu laika tas ir mainījies. Tādi produkti kā karsējamie produkti, e-cigaretes un šķidrumi principā neeksistēja. Savukārt jau šobrīd šie produkti ieņem ne tikai būtisku un augušo tirgus daļu, bet faktiski ir kļuvuši par mūsdienīgu patērētāju uzvedības sastāvdaļu. Šīs pārmaiņas nenoliedzami prasa strauju pielāgošanos un fleksibilitāti no nozares uzņēmumiem, kas ne vienmēr ir ļoti vienkārši paveicams uzdevums. Kā jau minēju, tabakas lapa 120 gadus bija pamata produktus un inercei arī biznesā mēdz būtu liela nozīme.

Aizstāvot savu investoru un akcionāru intereses, AS DelfinGroup un SIA ViziaFinance Satversmes tiesā (ST) apstrīdējuši pienākumu nebanku kreditētājiem no šī gada 1. janvāra papildu Uzņēmumu ienākuma nodoklim (UIN) maksāt UIN piemaksu 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

Uzņēmumi norāda, ka patērētāju kreditētājiem ir uzlikts nepamatots nodokļu slogs, tos kļūdaini pielīdzinot banku sektoram, lai arī abu segmentu darbības struktūras ir atšķirīgas un nesalīdzināmas. Ja bankas no palielinātas kredītu procentu likmes var gūt peļņu, nebanku kreditētājiem pašiem tas nozīmē dārgāku piesaistīto finansējumu, tāpēc uz nebanku kreditētājiem attiecinātais nodoklis par it kā gūtu virspeļņu pēc būtības ir absurda prasība. Vēl jo vairāk, arī piemaksas aprēķina kārtība nav samērīga un apliek ar nodokli to darbību, kas nav saistīta ar patērētāju kreditēšanu.

Satversmes tiesa ierosināja lietu par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma vairāku pantu neatbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kas ietver tiesības uz vienlīdzību, kā arī īpašuma tiesību aizsardzību.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās otrdien pieauga pēc tam, kad Ķīnas centrālā banka paziņoja par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Ķīnas centrālā banka paziņoja, ka samazinās vairākas procentlikmes, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, kā arī patēriņu un investīcijas. Banka norādīja, ka tiks samazinātas rezervju prasības, kas nosaka to, cik daudz naudas bankām jātur rezervē. Tādējādi finanšu tirgū ilgtermiņa likviditātē tiks iepludināts aptuveni triljons juaņu (127,4 miljardi eiro).

Pekinas paziņojums palīdzēja Volstrītas investoriem ignorēt vājos ASV patērētāju pārliecības datus.

Pēc lieliem akciju cenu kāpumiem Honkongas un Šanhajas biržās pieauga arī akciju cenas Volstrītā. Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunus rekordus, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Foto: unsplash.com/Marvin Mayer

Pārskats par digitālās reklāmas priekšrocībām un tās nozīmi konkurences apstākļos.

Digitālā reklāma jau labu laiku kļuvusi par vienu no izšķirošajiem faktoriem uzņēmumu panākumu nodrošināšanā. Tehnoloģiju attīstība un patērētāju paradumu izmaiņas biznesa vidē radījušas jaunu realitāti, kurā tradicionālie mārketinga risinājumi vairs nav pietiekami efektīvi.

Uzņēmumi, kas vēlas saglabāt konkurētspēju un panākt ilgtspējīgu izaugsmi, nevar ignorēt digitālās reklāmas sniegtās iespējas. Sevišķi nozīmīga šī transformācija ir tieši jaunajiem uzņēmumiem, kuriem digitālā vide sniedz iespēju konkurēt ar pieredzējušākiem amata brāļiem.

Digitālās reklāmas revolūcija mūsdienu tirgū

Konkurences padome (KP) atļāvusi starptautiskajam saldējuma ražotājam "Froneri" iegādāties piena pārstrādes koncerna "Food Union" saldējuma biznesu, informē KP.

KP atļāvusi "Froneri International Limited" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār "Food Union Luxembourg Group".

"Froneri" ražo tādu zīmolu saldējumus kā "Extreme", "Drumstick", "Oreo", "Milka", "Cadbury", "Pirulo", "Nuii" un citus, kā arī darbojas saldētu pārtikas produktu jomā, tas ir, ražo saldētas kūkas.

"Froneri" saldējuma un saldētu kūku vairumtirdzniecību galvenokārt nodrošina ASV, Vācijas, Itālijas, Francijas, Šveices, Austrālijas teritorijās, tomēr atsevišķus produktus uzņēmums eksportē arī uz Baltijas valstīm ar vietējo izplatītāju un mazumtirgotāju starpniecību.

"Food Union Luxembourg Group" ir holdingkompānija, kuras meitasuzņēmumi nodarbojas ar saldējuma, piena produktu, kā arī saldētu pārtikas produktu, tostarp zivju, jūras velšu, gaļas, dārzeņu, pelmeņu un panētu ēdienu, konditorejas izstrādājumu un biezpiena batoniņu ražošanu un pārdošanu galvenokārt Baltijas, Norvēģijas, Dānijas un Rumānijas teritorijās.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Rīgas piena kombināts", kas ietilpst piena pārstrādes koncernā "Food Union", izveidojis meitaskompāniju SIA "Rīgas saldējuma fabrika", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro, un "Rīgas piena kombināts" ir tās vienīgā īpašniece.

Kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Kārlis Putriņš.

"Rīgas saldējuma fabrika" dibināta 2026. gada 15. janvārī, bet Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota pirmdien, 19. janvārī.

"Food Union" pārstāvji pavēstīja, ka "Rīgas saldējuma fabrikas" izveides mērķis ir saldējuma biznesa virziena atdalīšana no piena produktu biznesa.

"Rīgas saldējuma fabrika" darbosies kā "Rīgas piena kombināta" meitasuzņēmums līdz brīdim, kad tas pāries starptautiskā saldējuma ražotāja "Froneri" īpašumā.

Plānots, ka atdalītais piena produktu bizness turpinās darbību kā "Rīgas piena kombināts" ar esošo īpašnieku struktūru, norāda "Food Union" pārstāvji.

Pulksteņi vīriešiem pieejami dažādos stilos un ar dažādām funkcionalitātēm, atspoguļojot gan ikdienas praktiskumu, gan izsmalcinātu eleganci. No sportiskiem līdz klasiskiem modeļiem – katrs vīrietis var atrast tieši to, kas vislabāk atbilst viņa dzīvesstilam un personībai.

https://220.lv/lv/apgerbi-apavi-aksesuari/aksesuari-viriesiem/viriesu-pulksteni

Klasiskie pulksteņi

Klasiskie pulksteņi ir izturējuši laika pārbaudījumu. Tie simbolizē eleganci un izsmalcinātību. Šie pulksteņi bieži tiek izvēlēti svarīgiem notikumiem vai kā dāvana nozīmīgos dzīves notikumos.

Tos izceļ vienkāršs dizains un funkcionalitāte. Parasti tie ir aprīkoti ar ādas siksniņu vai metāla rokassprādzi. Klasiskais pulkstenis var papildināt jebkuru stilu, padarot to par universālu aksesuāru.

Sporta pulksteņi

Sporta pulksteņi ir izstrādāti, ņemot vērā tā nēsātāja aktīvo dzīvesveidu. Tie ir noturīgi pret ūdeni, triecieniem un skrāpējumiem. Bieži aprīkoti ar papildus funkcijām kā hronometrs, kompass un barometrs, tie atbilst vajadzībām dažādās sporta aktivitātēs.

Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels - kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Eksperts skaidro, ka Latvija eksportē lielākoties dažādas luksusa preces, uz kurām eksporta ierobežojumi attiecas, vien sākot ar noteiktu preces vienības vērtību. Pēdējo divu gadu laikā šo preču īpatsvars Latvijas eksportā ir krietni pieaudzis, Latvijai kļūstot par alkohola eksporta lielvalsti vismaz Krievijas virzienā. Tā kā šo preču eksportu uz Krieviju ierobežo preces vērtība, eksporta vērtība ir augusi tieši uz apjomu rēķina. Tomēr Mirošņikovs norāda, ka šo preču kontekstā visbiežāk nav runa par Latvijā ražotām precēm - tas ir citur ražotu preču reeksports.

Eiropas Savienība (ES) kopumā gan ar Krieviju tirgojas krietni mazāk nekā agrāk - sankcijām pakļautās preces netiek eksportētas, un arī luksusa preces veido salīdzinoši mazu daļu no preču eksporta uz Krieviju, informē ekonomists. No pārējām precēm lielākā preču grupa ir dažādi farmaceitiskie produkti, tomēr eksportēti tiek arī dažādi mehānismi, optiskie un precīzijas instrumenti, organiskie ķīmiskie savienojumi un kosmētika. Attiecīgi ne viss ir pirmās nepieciešamības preces vai tādas, kuras vajadzētu turpināt piegādāt Krievijai humānu apsvērumu dēļ.

Reaģējot uz pēdējā laikā aktuālo tēmu - kafijas cenas mazumtirdzniecībā, KP 2025.gada sākumā, veica proaktīvu kafijas cenu ekspress izpēti, un secināja, ka cenas būtiski atšķiras dažādos veikalu tīklos, tāpēc KP aicina patērētājus būt vērīgiem un kritiski izvērtēt pārtikas preču cenas dažādās tirdzniecības vietās.

KP veica ekspress izpēti divas dienas 2025.gada janvārī dažādos Latvijas mazumtirdzniecības tīklos - Rimi, Maxima, TOP, Elvi, Lidl, Mego, Citro, Sky, K-Senukai un Depo. Izpētes rezultāti parādīja, ka kafijas cenu amplitūda būtiski atšķiras ne tikai starp dažādiem veikaliem, bet arī konkrēta veikalu tīkla ietvaros (attiecībā uz iepirkuma grupām). Tostarp, īpaši izceļamas akcijas cenas, kas ļauj patērētājiem iegādāties kafiju gandrīz par divreiz zemāku cenu nekā tajā pašā vai citā mazumtirdzniecības tīklā par regulāro cenu, piemēram:

Tādējādi KP izpēte apliecināja arī to, ka nereti tirgus līderu kafijas cenām ir vērojama vienāda regulārā cena. Ņemot vērā, ka tirgus ir caurspīdīgs, šāds apstāklis var rasties regulāras cenu monitorēšanas dēļ, konkurentiem reāllaikā pielāgojoties viens otram. Tāpat arī to var veicināt konkurences dinamika, tirgotājiem cenšoties saglabāt konkurētspēju, īpaši, populāru un patērētāju iecienītu produktu segmentā. Kā arī nevar aizmirst par patērētāju paradumiem, kas balstās ne vien uz vēlamā pārtikas produkta cenu, bet arī veikala atrašanās vietu un piedāvājumu kopumā, jo, kā norādīja ekspress izpēte, patērētājam šķietami zemāko cenu mazumtirdzniecības tīklā ne vienmēr ir iespējams iegādāties populārākos kafijas zīmolus par viszemāko cenu.

Jaunākais EY patērētāju svētku sezonas uzvedības tendenču pētījums atklāj, ka 69% cilvēku šogad plāno iepirkties izpārdošanās, piemēram tā saucamajās “Singles Day” vai “Melnās piektdienas” akcijās.

Tomēr 64% apšauba atlaižu/akciju patieso vērtību un 58% secina, ka preces, kuras viņi vēlas, nav iekļautas akcijā.

Tāpat pētījums arī parāda, ka cilvēki visā pasaulē mēģinās taupīt dažādos veidos, piemēram, 78% centīsies samazināt ēdiena daudzumu, kas pēc svētkiem paliek pāri, 49% savukārt taupīs elektrību un nedegs papildu gaismas svētku laikā, bet 40% plāno rīkot mazākas svinības kā parasti, lai taupītu izmaksas.

Interesanti, ka šie rādītāji dažādos pasaules reģionos atšķiras tikai nebūtiski, kas norāda uz kopēju taupības tendenci šajā svētku sezonā.

EY pētījums arī atklāj, ka pasaulē kopumā 38% cilvēku jau ir sākuši veikt savus svētku pirkumus, kamēr 37% plāno to darīt novembrī, lai pagūtu dāvanas saņemt pirms svētkiem. Atbilstoši EY pētījumam, tikai 15% patērētāju pirkumus atliek uz decembri. Savukārt, katrs desmitais pētījuma respondents atzīst, ka nekādus svētku pirkumus veikt neplāno.

Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā būtiska loma ir siltumapgādes elektrifikācijai, kas pašlaik Latvijā vēl ir bērnu autiņos.

Siltumapgādes sektora elektrifikācija sniegtu iespēju efektīvāk izmantot jau pastāvošo elektroapgādes infrastruktūru, kā arī samazināt cenu svārstības, norāda nozares eksperti, kas par šo tēmu plaši diskutēja DB organizētajā ikgadējā siltumapgādes nozares konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2024.

Eksperti nonāca pie secinājuma, ka elektroenerģijas un siltumapgādes nozarēm ir jāsadarbojas, uzsverot, ka siltumenerģijas sektors var palīdzēt elektrotīklā līdzsvarot ražošanas un patēriņa jaudas, kā arī ilgtermiņā radīt pozitīvu ietekmi uz energoapgādes izmaksām kopumā.

Process jāpaātrina

Šobrīd lietderīgi būtu apsvērt papildu motivējošu instrumentu ieviešanu siltumapgādes elektrifikācijas paātrināšanai, uzskata Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis. “Ieguvumu šajā gadījumā netrūktu. Pirmkārt, siltuma ražošana ar elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), palīdzētu samazināt siltumapgādes sektora emisijas un tuvināties klimata neitralitātes mērķim. Otrkārt, siltumapgādes elektrifikācija veicinātu siltuma ražošanā izmantoto energoresursu dažādošanu un izmaksu samazināšanu, pozitīvi ietekmējot patērētāju rēķinus. Treškārt, siltumapgādes elektrifikācija jaunu un elastīgu elektroenerģijas patērētāju veidā radītu papildu elektroenerģijas sistēmas balansēšanas resursus, veicinot lielāka apjoma vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanu elektrosistēmai. Turklāt siltumapgādes elektrifikācija nodrošinātu arī elektrotīkla infrastruktūras efektīvāku izmantošanu, kas savukārt veicinātu elektrotīkla pakalpojumu tarifu samazināšanu. Papildus tam būtu svarīgi saprast, ka siltumapgādes elektrifikācija ir salīdzinoši viegli un ātri īstenojama gan centralizētas siltumapgādes sistēmas līmenī, piemēram, ar lielas jaudas elektrisko boileru uzstādīšanu, gan individuālu patērētāju līmenī, uzstādot siltumsūkņus,” pauž G.Junghāns. Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidente, norāda, ka šobrīd elektroenerģijas un siltumapgādes nozares faktiski nesadarbojas. “Tajā pašā laikā mēs šai sadarbībai esam gatavi. Redzam, ka arī tirgus ir pietiekami nobriedis, tāpēc domāju, ka nākotnē šī sadarbība spēlēs ļoti būtisku lomu. AER jaudas, tajā skaitā saules un vēja jaudas, pieaug ātros tempos, un nozares uzņēmējiem šī situācija būtu maksimāli jāizmanto. Arī mums, siltumuzņēmējiem, ir jaudas, ko patērēt, tāpēc vienoties par sadarbības modeli būtu nepieciešams maksimāli ātri. Ja mēs runājam par siltuma nozari kopumā, jāsaka, ka šobrīd būtu īstais laiks izvērtēt, kuras no dedzināšanas jaudām būtu vērts elektrificēt, aizstājot tās, piemēram, ar siltumsūkņiem un akumulācijas tvertnēm. Lai to sāktu darīt, savukārt ir jāizvērtē pieslēguma iespējas. Mums ir jāsaprot, kā plāno attīstīties augstsprieguma un sadales tīkli un kādu lomu šajā nākotnes attīstībā var spēlēt siltumuzņēmumi, domā I.Bērziņa-Veita.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu pret AS “4Finance”, plašāk pazīstams ar zīmoliem SMScredit.lv, Ondo.lv un Vivus.lv, par īstenotu negodīgu komercpraksi - nepietiekamu kredītņēmēju maksātspējas vērtēšanu.

Sabiedrība datus par patērētāja saistībām saņēmusi tikai no viena no kredītinformācijas birojiem jeb tikai no AS “Crefo birojs”, kas ir pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu. Sabiedrība patērētājiem izsniegusi aizdevumus, kaut gan tos nedrīkstēja piešķirt, ja būtu zināma informācija par patērētāja visām esošajām saistībām.

PTAC piemērojis soda naudu 285 000 eiro apmērā. Saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizsardzības likumu maksimālā piemērojamā soda nauda par negodīgas komercprakses pārkāpumiem Latvijā ir 300 000 eiro. Soda noteikšanā PTAC ņēma vērā to, ka Sabiedrība labprātīgi piekrita un nodrošināja datu saņemšanu no visiem kredītinformācijas birojiem.

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

Licencētie patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus tirgus dalībnieki 2024. gadā ar patērētājiem noslēdza vairāk nekā 1 miljonu jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus vairāk nekā 811 miljonu eiro apmērā, kas skaitā ir par 3.89 % un summā par 9,08 % vairāk nekā 2023. gadā, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats.

Šī summa – 811, 8 miljoni eiro- ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža 2013. gadā.

2025.gada 1.janvārī Latvijā spēkā bija 37 speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un tas ir tik pat, cik 2024.gada 1.janvārī.Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar 2013.gadu, par kuru pirmo reizi apkopota statistika, izsniegto jauno kredītu apjoms ir dubultojies (+ 99,55%), savukārt salīdzinājumā ar 2020. – Covid 19 krīzes gadu izmaiņas ir (+) 62,06%. Pieļaujams, ka pieaugums skaidrojams ar būtisku minimālās algas pieaugumu no 430 eiro 2020.gadā līdz 700 eiro 2024.gadā, kas pieļauj patērētājiem aizņemties vairāk un kredītiem novirzīt lielākus ikmēneša maksājumus.

Ārpustiesas parāda atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 25,4% - līdz 311 517 lietām, ceturtdien žurnālistiem sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

Viņš informēja, ka 2024.gada beigās Latvijā darbojās 18 parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kas ir par vienu mazāk nekā 2024.gada sākumā.

Priedītis sacīja, ka kopumā gadu gaitā turpina pieaugt patērētāju parādu portfeļa kopsumma, 2024.gadā sasniedzot 1,774 miljardus eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt kopējais patērētāju lietu skaits parādu portfelī pieaudzis par 12,8% - līdz 1,366 miljoniem.

Viņš norādīja, ka no kredītiestādēm nodoto parādu lietu skaits attiecībā pret nozari pērn samazinājās par 84,4%. Vienlaikus no kredītiestādēm no jauna nodoto kopējā parādu portfeļa summa pērn veidoja 17,925 miljonus eiro, kas ir par 89,6% mazāk nekā gadu iepriekš.

Reaģējot uz Baltijas klientu pieaugošo interesi par nekustamo īpašumu vērtēšanu kaimiņvalstīs, trīs vadošie nekustamo īpašumu uzņēmumi - “Inreal” (Lietuva), “UUS MAA” (Igaunija) un “Latio” (Latvija) - noslēguši sadarbības līgumu ar mērķi paātrināt savstarpējo īpašuma vērtēšanas un iegādes procesu, tādējādi sperot soli uz priekšu starptautisko klientu servisa attīstībā.

Pēdējos gados Baltijas nekustamo īpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, ko ietekmējis gan pieaugošais pieprasījums pēc kvalitatīviem dzīves un komercplatību risinājumiem, gan arvien lielāka uzmanība reģionālajai attīstībai. Tirgum attīstoties daudzveidīgā virzienā, īpašs fokuss tiek pievērsts ilgtspējīgiem un inovatīviem projektiem, kas atbilst mūsdienu patērētāju gaidām un globālajām tendencēm.

Pieaug interese par modernām biroju un industriālajām telpām, kas atbilst jaunākajām tehnoloģiju prasībām un darba vides standartiem, kā arī pieprasījums pēc kvalitatīvām īres platībām. Tendenci veicina gan starptautiskie investori, vēloties apgūt Baltijas tirgu, gan vietējie uzņēmēji, kas nereti izvēlas veidot savu biznesu kaimiņvalstīs, attīstot modernus mājokļu projektus vai loģistikas centrus un ražotnes. Šo faktoru kopums pastiprina nepieciešamību pēc kvalitatīva nekustamā īpašuma vērtēšanas pakalpojuma un tirgus analīzes.