Būve

Pāvilostas molu pagarināšanai Eiropas naudu var nedabūt

Jānis Goldbergs, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Pāvilostas molu pagarināšana gaida trešo darbu pagarinājumu. Novads riskē pazaudēt summu, kas ir līdzvērtīga pašvaldības gada budžetam – 3 miljonus eiro.

Pāvilostas ostas pārvalde 2016. gadā ieguva tiesības izmantot teju 3 miljonus eiro Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda naudas abu ostas molu pagarināšanai. Darbu izpildes termiņš būvniekam Kauno tiltai beidzies otro reizi, un pastāv iespēja, ka Pāvilosta būs darbus apmaksājusi no saviem līdzekļiem. Lauku atbalsta dienests šobrīd vērtē pasūtītāja – Pāvilostas ostu pārvaldes – lūgumu būvniecības termiņu pagarināt līdz 2019. gada 21. maijam. Lai arī darbi teju pabeigti un novada vadība skaidro, ka tūdaļ viss būs galā, LAD apstiprinājums vēl nav dots.

Jau kopš 2017. gada februāra Pāvilostas molu pagarināšanas darbus veic konkursa uzvarētājs – Lietuvas uzņēmums Kauno tiltai, kas piedāvāja zemāko cenu. Molu pamatos uz kārklu bizēm bija jānogremdē pamatīgas kastes, kas pildītas ar akmeņiem. Visas 2017. gada vasaras laikā darbus realizēt neizdevās. Kauno tiltai nomainīja apakšuzņēmēju un jau rudenī vienojās par darbu termiņa pagarināšanu līdz šā gada rudenim.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Līdz 2018. gada rudenim darbi jāpabeidz, citādi būs nopietnas nepatikšanas,» 2017. gada nogalē sacīja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs un Pāvilostas ostas valdes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.

Savukārt Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs norādīja uz to, ka Lietuvas uzņēmums Kauno tiltai nebija gatavs strādāt lielos viļņos, tādēļ nespēja veikt darbus, atklājot, ka dažas no nogremdētajām kastēm nācies pat izcelt.

Jāpiebilst, ka nevaldāmie Baltijas jūras viļņi un zemo cenu iepirkumi Pāvilostas ostā postu nodarījuši arī iepriekš. Lai padziļinātu ostas akvatoriju, par salīdzinoši zemu cenu ostas pārvalde iegādājās Ukrainā ražotu smilšu sūcēju ostas padziļināšanas darbiem un nosauca to par Otto, godinot Otto fon Lillienfelda vārdu, kurš ostu un pilsētu 19. gadsimtā izveidoja. Neilgi pēc peldošā zemessūcēja Otto iegādes 2015. gada 22. augustā tas nelielos viļņos apgāzās un nogrima. Otto gan no dzelmes izcēla un drīzumā saremontēja, nolemjot rīkoties uzmanīgāk.

Kauno tiltai iepirkumā pārējos pretendentus uzvarēja ar piedāvājumu, kas bija par 700 tūkstošiem eiro mazāks nekā tuvākajam sekotājam – uzņēmumam BMGS, kas Pāvilostas ostas pārvaldi iesūdzēja tiesā, jo konkursa uzvarētājs nosaucis nepamatoti zemu cenu.

Lielākā Pāvilostas molu pagarināšanas problēma – mola pamatu nogremdēšana – šīs vasaras laikā tika atrisināta, tomēr stāsts nebeidzās tikai ar pamatiem, ir vajadzīgs molu klājums, bākas molu galos, bet novembra jūras vētru radītie viļņi Pāvilostā ir krietni augstāki nekā, piemēram, Nemūnā.

Visu rakstu Eiropas naudu var nedabūt lasiet trešdienas, 14.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

"Baltijas burbuļa" laikā Pāvilostā piedzīvo vietējo tūristu pieplūdumu

Andra Lanka, speciāli Dienas Biznesam no Pāvilostas, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pāvilostā pusgrimis stāv uzņēmēja Fonteina kuģis

LETA, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostā, Sakas upes kreisajā krastā, pusgrimis stāv uzņēmēja un mūziķa, kādreizējā Liepājas deputāta Luija Fonteina (Stēns Lorenss) kuģis «Spurn».

Kuģis Pāvilostas ostā nogrimis jau aizvadītā gada rudens izskaņā un pašvaldība organizējusi tā izcelšanu un nogādāšanu citviet.

Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova skaidroja, ka šobrīd Fonteina kuģis joprojām pusgrimis, bet nostiprināts stāv Sakas upes kreisajā krastā.

Pāvilostas novada dome novembra beigās lēma segt Sakas upē nogrimušā kuģa «Spurn» izcelšanas darbu izmaksas pakalpojuma sniedzējam, lēšot aptuvenās izmaksas 5445 eiro apmērā. Tāpat dome šajā sēdē lēma uzdot pašvaldības juristēm sagatavot prasību iesniegšanai tiesā par izdevumu piedziņu no SIA «Fontaine. Ent.».

«Lai gan šobrīd vides piesārņojuma draudi nepastāv, tomēr pašvaldības mērķis un nostāja ir pēc iespējas ātrāk izcelt kuģi no Sakas upes un piedzīt no kuģa īpašnieka visus pašvaldībai un ostas pārvaldei līdz šim radušos izdevumus,» uzsvēra pašvaldības pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru