Peļņai no kapitāla, kas nav reinvestēta uzņēmuma attīstībā, plāno 20% nodokli 

Finanšu ministrija (FM) apsver iespēju ar 20% lielu nodokli aplikt peļņu no kapitāla, kas nav reinvestēta atpakaļ uzņēmuma attīstībā, šodien, tiekoties ar Latvijas Pensionāru federāciju, sacīja FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS).

LETA, 20.2.2017

Avots: www.freeimages.com

Viņš stāstīja, ka FM patlaban noris darbs pie nodokļu pamatnostādnēm. Ministrijas mērķis ir 1.aprīlī nākt klajā ar pārskatītu nodokļu stratēģiju par to, kā «dzīvosim sākot no 2018.gada».

FM patlaban vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras iesniegtos piedāvājumus, kas skar arī seniorus, norādīja Putra. Viņš stāstīja, ka darba devēju organizācijas piedāvā samazināt darba spēka nodokļu apjomu. FM gan vēl rēķinot fiskālo ietekmi, ieviešot šādu finanšu politiku.

Pirmais piedāvājums no darba devēju puses esot samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli, kā arī palielināt neapliekamo minimumu no šobrīd esošajiem 60-115 eiro mēnesī līdz 300 eiro. Putra piebilda, ka Igaunijā neapliekamais minimums ir 500 eiro. Tāpat tiktu saglabāti atvieglojumi par apgādājamajiem. Putra stāstīja, ka šis priekšlikums ir finansiāli ietilpīgs - vairāk nekā 200 miljoni eiro, tāpēc tas jāskata kontekstā ar citiem nodokļiem.

Tāpat darba devēju organizācijas piedāvājot palielināt nodokli kapitālam. Kā stāstīja Putra, piedāvājums paredz esošo nodokli palielināt līdz 20%, ieviešot «tā saucamo reinvestēto peļņu». FM parlamentārais sekretārs stāstīja, ka 20% nodoklis būtu jāmaksā par peļņu, kas ir izņemta no uzņēmuma, bet nav ieguldīta uzņēmuma attīstībā.

Vēl viens piedāvājums paredzot celt neapliekamo minimumu pensijām no esošajiem 235 eiro līdz 500 eiro. Putra sacīja, ka šāds piedāvājums ir «diezgan» ambiciozs un tas skartu 96% pensionāru. Viņš gan pēc tam norādīja, ka ir iespējams vērtēt arī mazāku neapliekamo minimumu pensijām, tomēr starpību varētu novirzīt mazo pensiju palielināšanai.

Raksts turpinās pēc reklāmas

FM arī izskata iespēju pārskatīt akcīzes nodokļus, tomēr tie būšot jāvērtē visas Baltijas kontekstā. Putra vērsa uzmanību, ka Latvijai ir garākā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, līdz ar to nopietni ceļot akcīzes likmes var pieaugt arī kontrabanda.

Vēl viens piedāvājums paredz pārskatīt slieksni, no kura uzņēmums tiek reģistrēts kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Šobrīd uzņēmumam kā PVN maksātājam ir jāreģistrējas, ja gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, tomēr piedāvājums paredz šo slieksni samazināt līdz 30 000 eiro. Tāpat iecerēts ieviest arī jaunus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, proti, paredzēti jauni reversā PVN pasākumi.

Putra arī sacīja, ka vēl viens smags jautājums, kas jāvērtē, ir nekustamā īpašuma nodoklis, kas esot viskomplicētākais «pasākums». Viņš skaidroja, ka situācija ar īpašuma nodokli dažādās Latvijas pašvaldības ir krasi atšķirīga. FM ieskatā "visiem" vienu mehānismu piemērot būtu grūti, tāpēc šo jautājumu vairāk varētu risināt pašvaldības, kuras var piešķirt atvieglojumus nekustamā īpašuma nodoklim līdz 90%. Līdz ar to pašvaldības varētu izvērtēt, kurām iedzīvotāju grupām atvieglojumi būtu nepieciešami.

Kā pēdējo piedāvājumu, kuru apsver FM, Putra nosauca gada apgrozījuma samazinājumu, pie kura uzņēmums kvalificējas kā mikrouzņēmums. Šobrīd viena no prasībām mikrouzņēmuma statusa saņemšanai ir, ka gada apgrozījums nedrīkst pārsniegt 100 000 eiro. Putra norādīja, ka tiek vērtēts priekšlikums šo slieksni pakāpeniski noteikt 40 000 eiro apmērā, ņemot vērā, ka ir parādījusies tendence, ka caur mikrouzņēmuma nodokļu režīmu pat sabiedrībā zināmi uzņēmumi optimizē nodokļus.

Pēc Putras uzrunas pensionāriem radās arī dažādi jautājumi, piemēram, par to, vai FM, ja neskaita darba devēju priekšlikumus, arī pašai ir kādi priekšlikumi nodokļu politikas jomā. Putra norādīja, ka šie priekšlikumi lielā mērā saskan ar FM redzējumu, tomēr tie ir rūpīgi jāvērtē, jo to fiskālā ietekme ir aptuveni pusmiljards eiro.

 

Tevi varētu interesēt

Lai veicinātu investīcijas Latvijā, tiek ieteikta peļņas nodokļa reforma – reinvestēto peļņu...

Valdība otrdien lēma septiņiem uzņēmumiem piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN)...

Peļņas nodokļa atlaide investīcijām ir bijis labs tramplīns konkurētspējas stiprināšanā,...

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam uzskrien uz peļņas...

Uzņēmēji par maksātnespējīgajā Latvijas krājbankā palikušo, bet neatgūto naudu spiesti...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

2016.gadā par 40% pieaudzis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem komercbankās izsniegto Attīstības...

Pagājušajā nedēļā Ministru Kabinetā tika skatīts priekšlikums par iespējām uzlabot...

Latvijas Bankas izsludinātajā bērnu zīmējumu atklātajā konkursā eiro kolekcijas monētas Mana...

SEB grupas uzņēmums Latectus, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un...

Mārciņai pagājušajā nedēļā neliels vērtības pazeminājums, jaunākajā apskatā norāda...

Tehnoloģiju uzņēmuma Apple akcijas cena pagājušajā nedēļā sasniedza jaunu gada augstāko...

ASV akciju tirgus turpina uzstādīt jaunus rekordus. Eiro cenu aizvadītajā nedēļā svārstīja...

Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis ir finansists ar nepabeigtu teoloģijas maģistra...

Mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju rindas pēdējo trīs mēnešu laikā kļuvušas retākas,...

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro,...