Globālā risku pārvaldības kompānija “Coface” ir publicējusi ikgadējo Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) maksātnespējas pētījumu, iezīmējot pretrunīgu situāciju: neskatoties uz ekonomikas izaugsmes atjaunošanos 2024. gadā, uzņēmējdarbības stabilitāte reģionā turpināja pasliktināties.
Latvija 2024. gadā piedzīvoja straujāko uzņēmumu maksātnespējas pieaugumu starp Baltijas valstīm – par 24,6%, kas ir otrais augstākais rādītājs visā CAE reģionā (pirmajā vietā – Slovēnija ar +32,4%). Igaunijā maksātnespējas gadījumu skaits pieauga par 10,2%, bet Lietuvā reģistrēts neliels samazinājums – par 1%.
Lai gan inflācija mazinājās un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums atjaunojās, maksātnespējas gadījumu skaits pieauga lielākajā daļā valstu, un šis rādītājs kāpis par 3% arī visā CAE reģionā kopumā (šajā statistikā neiekļaujot Ungāriju, kur likumdošanas izmaiņu dēļ reģistrēts ļoti būtisks maksātnespējas gadījumu skaita kritums). Pēc “Coface” ekspertu domām, maksātnespējas gadījumu skaits CAE reģionā neatspoguļo patieso spriedzi, ko piedzīvo uzņēmumi, jo bankrotu apmērs ir ārkārtējs.
Attiecībā uz situāciju Baltijā, “Coface” eksperti norāda, ka tas atspoguļo plašākus reģionālos izaicinājumus – ģeopolitiskos satricinājumus un piegādes ķēžu traucējumus. Pieaugošais nemaksātāju skaits īpaši apdraud uzņēmumus ar lielām finanšu saistībām un gariem maksājumu termiņiem. “Baltijas valstīs maksātnespējas pieaugums signalizē par to konkurētspējas grūtībām – inflācija šajās valstīs joprojām ir augstāka nekā citur eirozonā, mazinot izmaksu konkurētspēju,” skaidro “Coface Baltics” izpilddirektors Mindaugs Sventickis (Mindaugas Sventickas).
“Mēs prognozējam, ka maksātnespējas situācijas 2025. gadā saglabāsies stabila,” saka Mateušs Dadejs, “Coface” Centrālās un Austrumeiropas reģiona galvenais ekonomists.
Tai pat laikā ekonomisti brīdina: diemžēl stabilizācija situāciju neatrisina, jo maksātnespēja arvien vairāk ietekmē lielos uzņēmumus, kas pēkšņām pārmaiņām tirgū nevar pielāgoties tik ātri, cik nepieciešams.. Šogad izšķiroša būs arī kavētā Eiropas Savienības fondu izmaksa un mājsaimniecību patēriņa atjaunošanās. Tomēr stingrie kreditēšanas nosacījumi un globālās tirdzniecības nenoteiktība, īpaši spriedzes eskalācija starp ASV un ES, rada ievērojamus riskus.
Latvijā maksātnespējas pieaugums 2024. gadā visvairāk skāra vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozari (+22,3%), būvniecību (+16,72%) un ražošanu (+13,59%). Galvenie iemesli – augošas izmaksas, iedzīvotāju pirktspējas kritums un strukturālas ekonomikas problēmas. Lielākais reģistrētais maksātnespējas gadījums bija SIA “prof.lv” (automašīnu remonts), kas ilustrē pakalpojumu sektora ievainojamību pret vāju patēriņu un pieaugošu saistību slogu.
Igaunijā maksātnespējas pieaugums (+10,24%) galvenokārt skāra būvniecības (17,14%) un ražošanas (16,43%) nozares. Lielākais maksātnespējas gadījums bija “Eaha Nordic Construction OU” (ražošana), kas cieta no eksporta tirgu zuduma un ekonomikas lejupslīdes.Lietuvā maksātnespēju skaits saglabājās gandrīz nemainīgs. 79,6% no gadījumiem skāra sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Visbiežāk skartās nozares bija būvniecība (22,4%), tirdzniecība (21,8%), transports un uzglabāšana (11,7%). Lielākais maksātnespējas gadījums – “Integre Trans UAB” (transports un uzglabāšana), kas atspoguļo spriedzi loģistikas izmaksu pieauguma un zema pieprasījuma apstākļos.
IKP pieaugums CAE reģionā 2024. gadā sasniedza 2,6% (salīdzinot ar 0,8% 2023. gadā), ko veicināja zemāka inflācija, reālo algu kāpums un spēcīgs privātais patēriņš, īpaši Polijā, Ungārijā un Rumānijā. Inflācija visā reģionā kopumā samazinājās līdz 4,6% (iepriekš – 11,2%).
Tomēr šī ekonomiskā atveseļošanās nespēja novērst uzņēmumu problēmas. Lai gan apkopotā statistika rāda, ka maksātnespēju skaits reģionā samazinājās no 50 248 (2023) līdz 45 938 (2024), kas ir 9% kritums. Taču, šo kritumu noteica likumdošanas izmaiņas Ungārijā, kuru rezultāts ir būtisks maksātnespējas gadījumu skaita kritums šajā valstī. No aprēķiniem izslēdzot Ungāriju, vidējais maksātnespēju skaits CAE reģionā pērn pieauga (+3%), liecinot par uzņēmējdarbības vides nestabilitāti.
“Makroekonomiskie rādītāji liecināja par uzlabojumu, taču daudzi uzņēmumi jau bija absorbējuši pārāk daudz satricinājumu,” norāda “Coface” galvenais ekonomists CAE reģionā Mateušs Dadejs. “Maksātnespēju pieaugums atklāj dziļākas strukturālas problēmas un novēlotu iepriekšējo krīžu ietekmi.”
Sarežģītākā situācija pērn visā CAE reģionā kopumā bija vērojama trīs nozarēs – transports, ražošana un būvniecība. Transporta nozarē maksātnespējas skaitu ietekmēja augstās izmaksas un vājā kravu plūsma. Ražošanā samazinājās pasūtījumu apjoms, savukārt būvniecībā investīciju kritums un augstās procentu likmes.
Starp valstīm ar visstraujāko maksātnespēju pieaugumu ir Slovēnija (+32,4%), Latvija (+24,6%), Igaunija (+10,2%) un Horvātija (+7,3%). Turpretim Ungārijā maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās par 25,5% regulējuma izmaiņu dēļ. Serbija (–12,1%) un Bulgārija (–5,7%) uzrādīja stabilākus rezultātus. Polijā maksātnespēju pieaugumu (+19%) veicināja plašāka pārstrukturēšanas procedūru izmantošana. Lietuvā situācija palika nemainīga (–1%).
“”Coface” ziņojums sniedz visaptverošu ieskatu par to, kā tiesiskie, ekonomiskie un ģeopolitiskie faktori ietekmē maksātnespējas dinamiku visā CAE reģionā,” rezumē “Coface” reģionālais izpilddirektors Jareks Javorskis. “Neskatoties uz ekonomikas izaugsmi, daudzi uzņēmumi joprojām atrodas izdzīvošanas režīmā. Ilgtspējīga attīstība prasīs ilgtermiņa investīcijas un politisko skaidrību.”
