Dienvidu tilta pirmo divu kārtu izmaksas varētu sasniegt ap 570 milj. Ls, tomēr projekta virzītāji nepiekrīt to dēvēt par "zelta tiltu".

Uz jautājumu, vai Dienvidu tiltu var dēvēt par vienu no pasaulē dārgākajiem tiltiem, gan tilta būvnieki, gan RD pārstāvji atbildēja kategorisku "nē". Viņi norādīja, ka, rēķinot uz vienu kvadrātmetru, citi mazāki tilti Latvijā varētu pat izmaksāt dārgāk.

"Absurds! Nekādā gadījumā! Atliek cilvēkam iestāstīt, ka tas ir dārgi un viņš arī saka - Ķīnā ir lētāk!," komentējot nesen publiskoto anonīmo būvinženieru pētījumu par Dienvidu tilta izmaksām, izsaucās G.Rāvis. "Mēs to saucam par lielāko Latvijas inženiertehnisko būvi, līdz ar to naudietilpīgākā," tā viņš. Būvnieku pārstāvis uzskata, ka ažiotāžu izraisa fakts, ka Latvijā neesam pieraduši pie objektiem ar tik lielām izmaksām. Gan E. Raubiško, gan G.Rāvis uzskata, ka nav taisnība uzskatam, ka Dienvidu tilta vietā pirmo būvēt vajadzēja Ziemeļu šķērsojumu. "Diez vai Latvijas valsts līdzekļi un iespējas ļaus šo projektu īstenot, pat ar publisko un privāto partnerību un pat ar Eiropas naudu," skepsi neslēpa G.Rāvis. Līdzīgās domās ir arī T.Laizāns: "Ja paanalizētu, varbūt Murjāņu tilts iznāks dārgāks, rēķinot uz vienu m2. Tiek piesaukts arī Dubaijas tilts, kas it kā būšot lētāks nekā mūsējais. Esmu runājis ar šī tilta projektētāju, kurš teica, ka 1 m2 izmaksas sasniedz 7000 eiro un vairāk. Ar Ķīnu arī sarežģīti salīdzināt, tur darbaspēka izmaksas ir krietni zemākas."

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Lai gan vietējie tilta pārbaudēm piesaistītie eksperti apgalvo, ka izliece slogošanas laikā ir normas robežās, ārvalstu eksperti ir citās domās, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tilta slogošanā pieaicināts Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Ceļu un tiltu katedras vadītājs, kura vadībā notika tilta slogošana. Ainārs Paeglītis norādīja: «Dienvidu tilta slodzes pārbaudes laikā vizuāli varēja konstatēt, ka tilts slodzes ietekmē ieliecas. Šāda parādība slogošanas laikā tēraudbetona tiltiem ir pavisam normāla, jo tilts tiek pārbaudīts ar maksimālo slodzi - līdzīgi kā cilvēkam ejot pa laipu - laipa ieliecas. Slogojot tiltu ar maksimālo slodzi, tas reaģē tāpat. Tilta pārbaudes ar noslogojumu mērījumi rāda, ka ielieces atbilst projektā noteiktajām. Ielieces pēc slodzes noņemšanas nesaglabājas, kā tas bija paredzēts, tādējādi apliecinot, ka tilts ir drošs un drīzumā gatavs nodošanai ekspluatācijā.» Savukārt Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta profesors Hokans Sundkvists (Håkan Sundquist) Db komentēja: vizuāli slogošanas laikā deformācijas izskatās lielākas, nekā tām normāli būtu jābūt šāda tipa tiltam.

Šonedēļ sākta 13.janvāra ielas gājēju tuneļa rekonstrukcija un tā dizaina atjaunošana.

Paredzēts atjaunot tuneļa sienu dizainu. Rekonstrukcijas laikā tiks atjaunoti arī tuneļa griesti un kolonnas, kā arī tīrītas pievedošās ieejas. Tuneļa sienas tiks apstrādāta speciālā, pamatmateriālam piemērotā tehnikā. Attēls attiecīgi pēc apstrādes uz sienas tiks uzklāts ar speciālu līmplēvi, dažas tuneļa sienas daļas tiks arī krāsotas. Tās tiks pārklātas ar anti – graffiti pārklājumu, kas aizsargās sienas no ķēpājumiem. Atjaunošanas procesā tuneļa griestiem tiks veikts kosmētiskais remonts –atjaunotas bojātās vietas; pievedošās ieejas tunelī tiks tīrītas ar smilšu strūklu.

Pēc Rīgas domes pasūtījuma plānots mainīt arī tuneļa grīdu. Šis tunelis savieno universālveikalu Stockmann, Rīgas vecpilsētu un Rīgas Starptautisko autoostu. Dizaina atjaunošanas projektu virza Zelta Zivtiņa.

Izsolē izdevies pārdot par maksātnespējīgu atzītajam uzņēmumam SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs piederošo vēja tuneļa aprīkojumu, aģentūru LETA informēja maksātnespējīgā uzņēmuma administrators Andris Bērziņš.

Bērziņš pastāstīja, ka piespiedu izsolē ar augšupejošu soli bija plānots izsolīt Gaisa sporta sertifikācijas centram piederošo kustamo mantu - vertikālo vēja tuneļa iekārtu un izpletņu stimulatoru. Kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 340 000 latu, savukārt pārdošanas cena un izsoles uzvarētājs saskaņā ar likumu tiks paziņots 14 dienu laikā, kamēr izsoles uzvarētājs norēķināsies par izsolīto mantu.

Administrators pauda gandarījumu, ka beidzot šī izsole ir notikusi un nesusi rezultātu, savukārt pirmdien, 7.maijā, plānots izsolīt Gaisa sporta sertifikācijas centram piederošā vēja tuneļa ēku Jelgavā 830 kvadrātmetru platībā. Nekustamā īpašuma izsoles sākumcena noteikta 375 000 latu, kas ir par 25% mazāk nekā iepriekš nenotikušajā izsolē, kad sākumcena bija 500 000 latu.

Gaisa tilta uzbrauktuves veidotais Brīvības gatves ieloks, kas apmet līkumu patiltē pie dzelzceļa līnijas, pēdējos gados attīstījies par rosīgu, lielās Brīvības gatves nošķirtu biznesa vidi.

Satiksmes pārvada klātbūtne rada šai vietai savu pievienoto vērtību, jo tas kalpo kā lieliska skatu platforma, no kuras ērti aplūkojams viss patiltē notiekošais. Intensitātes stundās palēninātā satiksmes plūsma uz tilta ir šeit strādājošajiem uzņēmējiem labvēlīgs faktors, jo sastrēgumos garlaikotajiem braucējiem nekas cits neatliek kā pārlasīt acu augstumā esošās izkārtnes un reklāmas, kas labi iespiežas atmiņā.

Šobrīd vēl samērā klusais Brīvības gatves ieloks pie Gaisa tilta (tautā dēvēts arī par VEF tiltu) var būtiski mainīties, pieņemot, ka nākotnē beidzot patiešām tiks realizēti atsevišķi ar šīs vietas attīstību saistītie megaprojekti. Viens no tiem – Rīgas pašvaldības perspektīvā plānotais satiksmes infrastruktūras reorganizācijas projekts, kas paredz novirzīt tramvaju līniju pazemes tunelī zem dzelzceļa, Gaisa tiltu atstājot brīvai autotransporta kustībai ar divām joslām katrā virzienā.

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi, kas saistīti ar satiksmes ierobežojumiem, tiks sākti pēc Jāņiem, šodien pastāstīja Salu tilta rekonstrukcijas darbu būvuzraugs, Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu vadības nodaļas vadītājs Uģis Broža.

Precīzs būvdarbu sākšanas datums pagaidām gan netiek nosaukts, norādot, ka ir sākti sagatavošanās darbi un vispirms jāizveido būvdarbiem nepieciešamā infrastruktūra.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi tiks organizēti trīs posmos, nepārtraukti nodrošinot satiksmi vismaz divās joslās katrā virzienā. Būvdarbu pirmajā posmā tiks slēgtas abas vidējās joslas, pēc tam tiks slēgtas divas joslas virzienā uz Pārdaugavu, bet trešajā posmā rekonstruēs atlikušās divas malējās joslas virzienā uz centru.

Būvdarbu laikā tiks nodrošināta nepārtraukta kustība arī gājējiem un velosipēdistiem. Rekonstrukcijas gaitā gājēju tuneļos tiks ierīkots apgaismojums, videonovērošana, bet sienas pārklātas ar antigrafiti pārklājumu.

Pētījumā par dzelzceļa tuneļa būvi starp Helsinkiem un Tallinu aplēsts, ka tuneļa izbūve izmaksās aptuveni 16 miljardus eiro un ilgs 15 gadus, sākot no 2025.gada.

Eiropas Savienības (ES) programmas Central Baltic daļēji finansētā projekta FinEst Link pētījumā par tuneļa būvi secināts, ka tā ir ekonomiski iespējama, ja tiek izmantots valsts un privātā sektora partnerības modelis, privātajam sektoram finansējot tuneļa izbūvi un 40% no izmaksām sedzot no ES līdzekļiem.

Kad tunelis sāktu darboties, ienākumi no tuneļa izmantošanas segtu ikgadējās apkopes izmaksas, bet būtu nepieciešamas arī subsīdijas dzelzceļa satiksmes uzturēšanai.

Subsīdijām no Somijas un Igaunijas būtu jāsasniedz 280 miljoni eiro gadā 40 gadus pēc kārtas, norādīts pētījumā.

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka tiešā peļņa no tuneļa reģionam pārsniegtu piecus miljardus eiro gadā. Lielāko daļu no šīs summas veido laika ietaupījums, izteikts naudā. Netiešā veidā tunelis piesaistītu vēl septiņus miljardus eiro gadā.

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem Salu tilta remontdarbiem un pilnībā renovēto tiltu satiksmei varēs atklāt jau šā gada beigās. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu.

Klātienē vērojot remontdarbu gaitu, Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka pēc tilta renovācijas gājējiem un velobraucējiem būs daudz drošāka pārvietošanās: ietvju tuneļi būs apgaismoti, tiks uzstādītas video novērošanas kameras, kā arī policijas patruļas veiks regulāru apsekošanu. Lai nodrošinātu pieejamību, uz tilta pie sabiedriskā transporta pieturvietām izbūvēs īpašas nobrauktuves.

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem darbiem. Tilta malējām joslām virzienā uz centru demontēts asfaltbetona segums līdz tilta nesošajām konstrukcijām, tiek mainītas tehniskās ietves, tilta margas un apgaismojuma stabi. Ietvju tuneļos veikta seguma nomaiņa, griestu un sienu remonts, kā arī atsevišķos posmos tuneļa krāsošana. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus tilta malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu. Līdz šim ir izbūvētas divas vidējās braukšanas joslas, pa kurām patlaban novirzīta satiksme virzienā uz centru.

Šodien, 2015. gada 12. novembrī stājas spēkā būtiskas izmaiņas gaisa telpas struktūrā un gaisa satiksmes vadības sistēmās, kas ļauj gaisa telpas lietotājiem četrās valstīs - Igaunijā, Latvijā, Norvēģijā un Somijā - elastīgāk un izmaksu ziņā efektīvāk izmantot gaisa telpu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Brīvo maršrutu gaisa telpu - risinājumu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, - ir izstrādājis un ievieš Ziemeļeiropas funkcionālais gaisa telpas bloks (NEFAB).

Šo izmaiņu galvenais rezultāts būs lidojuma laika, degvielas patēriņa un līdz ar to izmaksu samazinājums, kā arī mazāka ietekme uz vidi.

Brīvo maršrutu gaisa telpa ir daļa no NEFAB izstrādātā koncepta, kura mērķis ir palielināt operacionālo elastīgumu un radīt papildu priekšrocības gaisa telpas lietotājiem, kā arī uzlabot koordināciju starp gaisa satiksmes vadības centriem, tādējādi paaugstinot gaisa telpas kapacitāti un nodrošinot nemainīgi augstu drošuma līmeni.

Aerodium par tuneļa demontāžu Šanhajā, tā pārvešanu, uzstādīšanu jaunajā vietā un cilvēku apmācību gribot ievērojamu summu – ap 400 tūkst. eiro.

Tāda informācija izskanēja Latvijas Radio, piebilstot, ka šāds obligātais maksājums vēja tuneļa ražotājam samazinās izsoles cenu, līdz ar to valsts no pārdošanas neiegūs maksimāli iespējamo summu. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce Db.lv apstiprināja šādu Aerodium prasību, tomēr viņš uzsvēra, ka pircējam nebūt nav obligāti izvēlēties tieši Aerodium tuneļa montāžas pakalpojumus, jo pasaulē esot vismaz 10 uzņēmumu, kas nodarbojas ar vēja tuneļiem un varot sniegt šāda veida pakalpojumus.

Aerodium pārstāvis Ansis Egle Db.lv norādīja, ka nekādu konkrētu summu vēl par to, cik izmaksās vēja tuneļa demontāža, pārvešana un uzstādīšana vēl nevar minēt, jo tas atkarīgs no tā, kas tuneli iegādāsies un uz kurieni tas būs jāved, līdz ar to visas runas par aptuveni pusmiljonu eiro lielajām papildu izmaksām tuneļa pircējam esot no gaisa grābtas.

Iegremdētais tunelis kā Daugavas Ziemeļu šķērsojuma labākais variants akceptēts jau pirms desmit gadiem.

Taču Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta izsludinātais atklātais iepirkuma konkurss par iegremdētā tuneļa būvniecības ieceres skiču projekta izstrādi atkal aktualizē tuneļa jautājumu, kas, iespējams, vēl vienu lieku reizi var izrādīties saimnieciski izdevīgākais variants, pretnostatot to augstā tilta risinājumam. Konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 24. jūlijs, iepirkuma paredzamā līgumcena ir vairāk nekā 460 tūkstoši latu.

DB jau ziņoja, ka jau 1998. gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja akceptēja Francijas konsultantu grupas BCOEM un Latvijas speciālistu veiktajā izpētē izvēlēto jauno Daugavas šķērsošanas vietu Rīgā pretī Bukultu ielai, par izdevīgāko variantu atzīstot tuneli, savukārt lēmumu par iegremdētā tuneļa būvi Andra Ārgaļa vadītā Rīgas dome pieņēma jau 2001. gadā. Gadu vēlāk Nīderlandes kompānija Tunnel Engineering Consultants solīja tuneli uzbūvēt trīs gadu laikā, un Ziemeļu tuneļa vadības komiteja tolaik akceptēja skiču projektu.

Vanšu tilta kapitālie remontdarbi varētu sākties tikai rudenī, jo līdz tam ir jāpabeidz Salu tilta remontdarbu otrais posms, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

FOTO: Vanšu tilta defekti

Viņš stāstīja, ka Rīgā Vanšu un Salu tilti ir divi lielākie, Salu tilts bija vissliktākajā stāvoklī, tāpēc bija nolemts saremontēt to un pēc tam remontdarbus sākt Vanšu tiltam. Rīgas mērs pieļāva, ka tie varētu sākties rudenī.

Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu.

«Atšķirībā no Salu tilta, kur mums remontdarbiem izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu un tie noteikti būs līdz 10 miljoniem eiro vērti,» sacīja Ušakovs.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) ieskatā Vanšu tilta daļēji nobrukušo kāpņu, kā arī kāpņu, kas atrodas krastmalas pusē, turpmāka ekspluatācija nav pieļaujama, informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

Kamēr valsts no bijušajiem vēja tuneļa saimniekiem cenšas atgūt izsaimniekoto naudu, jaunie ēku īpašnieki kaļ jaunus biznesa plānus, raksta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Vēja tuneļa ēkā Jelgavā apsaimniekotājs iecerējis ierīkot ēdināšanas iestādi vai pat bērnudārzu. Attīstītāji esot pārliecināti - vieta blakus promenādei ir ļoti perspektīva, tāpēc interesentu par uzņēmējdarbības attīstību Lielupes krastā netrūks.

Kā vēstīts, pērn izsolē nonāca gan vēja tunelis, gan tam piegulošā ēka Lielupes krastā. Vēja tuneli iegādājies kāds ārzemju uzņēmējs, to aizvedot, bet ēku plāno attīstīt vietējie komersanti. Janvārī pašvaldības Būvvaldē iesniegts būvniecības pieteikums par izpletņlēcēju sertifikācijas un aktīvās atpūtas centra rekonstrukciju par atpūtas un biroja ēku. Pieteikuma iesniedzējs par darbiem Peldu ielā 4 ir uzņēmums Just Go, Zemgales Ziņas informējusi pašvaldības pārstāve Līga Klismeta.

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.

No 18.aprīļa līdz 2.maijam Jelgavā tiks iedarbināts vēja tunelis, kur šajā laikā notiks Džekija Čana jaunākās filmas epizožu uzņemšana, aģentūra LETA uzzināja Jelgavas pilsētas pašvaldībā.

Jelgavas pilsētas pašvaldība saņēmusi SIA Gaisa sporta sertifikācijas centra iesniegumu ar lūgumu saskaņot vēja tuneļa darbību no 18.aprīļa līdz 2.maijam, ņemot vērā iespējamo trokšņa līmeņa pārsniegšanu.

Vēja tuneļa intensīva darbība centram nepieciešama, jo savstarpējas sadarbības rezultātā Ķīnas filmu studija China Hero vēlas uzņemt Džekija Čana jaunākās filmas epizodes. Paredzēts, ka lidošanas epizožu filmēšana vēja tunelī notiks no plkst.9 līdz plkst.19. Katras lidošanas epizodes filmēšana ilgs vienu stundu ar 30 minūšu pārtraukumiem.

Kā ziņots, marta sākumā notikušajās divās izsolēs nav izdevies pārdot SIA Aerodium līdzīpašniekam Ivaram Beitānam daļēji piederošajam un par maksātnespējīgu atzītajam uzņēmumam SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs piederošo vēja tuneļa ēku un aprīkojumu 840 000 latu vērtībā, sacīja maksātnespējīgā uzņēmuma administrators Andris Bērziņš.

Neskatoties uz Vanšu tilta fizisku apsardzi, šorīt kādam 24 gadus vecam vīrietim izdevies uzkāpt tilta vantīs līdz pat tilta pilona augšējai daļai, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Šis incidents noticis tikai aptuveni diennakti pēc iepriekšējā gadījuma, kad kāds 1986.gadā dzimis vīrietis naktī uz svētdienu pēc strīda ar draudzeni uzkāpa Vanšu tilta virsotnē.

Šorīt izsaukums VUGD saņemts plkst.5.53. Ierodoties notikuma vietā, glābēji konstatējuši, ka kāds jauns vīrietis uzrāpies jau aptuveni 70 metru augstumā, kas ir pārāk liels augstums, lai kāpēju noceltu ar autopacēlāja palīdzību.

Jaunais vīrietis turpinājis rāpties pa vantīm arvien augstāk. Lai netērētu laiku, glābēji izzāģējuši tilta pilona durvis, kas tika aizmetinātas pēc nedēļas nogalē notikušā incidenta, un devušies uz pilona augšējo daļu.

Rīgas domes vadības pārstāvji 27.maijā apsekoja un pieņēma pabeigtos Salu tilta kompleksa 2. kārtas pārbūves darbus, kas tika uzsākti 2020. gadā, veicot tos divos etapos.

Salu tilta 2. kārtas pirmais etaps ietvēra divus objektus – Zaķusalas krastmalu un Mūkusalas apli. Būvdarbu ietvaros tika veikta Zaķusalas krastmalas brauktuves un ietves seguma atjaunošana. Tāpat seguma atjaunošana tika veikta uzbrauktuvei no Mūkusalas apļa līdz Kārļa Ulmaņa gatvei un Bauskas ielai (Pārdaugavas virzienā), kā arī abās tuneļa pusēs gājēju pārejas tika aprīkotas ar gājēju luksoforu.

2021. gadā, uzreiz pēc darbu pabeigšanas projekta pirmajā etapa, tika uzsākts darbs pie Salu tilta 2. kārtas otrā etapa. Šī etapa ietvaros tika veikta satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu Lāčplēša ielā un gājēju tuneļa zem Lāčplēša ielas Maskavas ielā pārbūve, kā arī uzbrauktuves un nobrauktuves izbūve Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Rīgas pašvaldība kārtējo reizi pētīs labāko Daugavas Ziemeļu šķērsojuma variantu, kompānija Mostovoje bjuro par 14,9 tūkstošiem latu sagatavos projektēšanas uzdevumu iegremdētajam tunelim.

Ar apskaužamu regularitāti jau no 1998. gada Rīgas Dome (RD) ir nodevusies Daugavas Ziemeļu šķērsojuma pētījumiem. Jau pirms desmit gadiem par labāko pēc veiktajiem pētījumiem tika atzīts Daugavā iegremdētā tuneļa Ziemeļu šķērsojuma veids, tomēr tikai pirms pusgada RD atbalstīja augstā tilta būvi pār Daugavu. Ap 60 metru augstā tilta idejas aizstāvis pār Daugavu bija toreizējais Rīgas vicemērs Ainars Šlesers ar domu, ka augstais tilts netraucēs lielo kuģu kustību Rīgas ostā. Tagad atkal viss, šķiet, ir mainījies- RD noslēgusi 14,9 tūkst. Ls vērtu līgumu ar Sankt-Pēterburgas kompāniju Mostovoje bjuro skiču projekta izstrādei. Ziemeļu koridora projekta vadības komiteja atzinusi, ka iegremdētais tunelis esot vērtējams kā vienīgā racionālā alternatīva jau iepriekš analizētajām urbtā tuneļa un augstā tilta versijām.

Satiksme Rīgā, 11.novembra krastmalā, zem Akmens tilta, ir atjaunota. Šajā vietā šodien bija iesprūdusi kravas automašīna.

Iestrēgusī automašīna bija pilnībā nobloķējusi satiksmi.

Db.lv jau rakstīja, ka 11. februārī kravas automašīna iesprūda zem Vanšu tilta, tādēļ Pils ielā bija kavēta satiksme. Līdzīgi incidenti notikuši arī iepriekš.

Rīgas domes Satiksmes departaments norāda, ka pirms satiksmes tuneļa zem Akmens tilta ir izvietotas četras ceļa zīmes, kas savlaicīgi informē par gaidāmajiem augstuma ierobežojumiem.

Pirmā aizlieguma ceļa zīme, kas norāda par augstuma ierobežojumu pēc 100m (3.1m) ir uzstādīta 100m pirms tuneļa. 50m pirms tuneļa ir virs brauktuves uz konsoles ir uzstādīta vēl viena aizlieguma ceļa zīme, kas norāda par 3.1m augstuma ierobežojumu. Krustojumā (uz sadalošās saliņas) ir uzstādīts informatīvs plakāts, kas norāda tuneļa apbraukšanas shematisku ceļu transportlīdzekļiem, kuru augstuma gabarīti pārsniedz 3.1m. Visbeidzot – ceturtā aizlieguma ceļa zīme ir uzstādīta tieši virs tuneļa, kas ir papildināta ar brīdinošu vertikālo apzīmējumu.

Jau šodien pēcpusdienā pie Vanšu tilta vanšu pamatnes tiks uzstādīti norobežojoši dzelzs žogi, savukārt naktī vantis tiks noklātas ar solidola kārtu. Tas nolemts Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētāja Vadima Baraņņika sasauktajā operatīvajā apspriedē ar Satiksmes departamenta vadību.

Tiek spriests arī par papildus mehāniskajiem šķēršļiem, kas apgrūtinātu cilvēku nokļūšanu uz tilta vantīm. Piemēram, uz vantīm varētu tikt uzstādīti kustīgi riņķi vai cita veida šķēršļi. Taču jebkuru konstrukciju uzstādīšana uz vantīm jāsaskaņo ar inženieriem un tilta projektētājiem. Plānots, ka jau 11. jūnija apspriedē Satiksmes departamentā piedalīsies arī tilta projektētāji.

Savukārt par izmaksām varēs runāt, kad būs pilnīga skaidrība par pašiem papildus drošības līdzekļiem. Nauda, protams, nebūs izšķiroša, jo cilvēku drošība ir prioritāte, DB norādīja Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis.

17. novembrī satiksmei atklās Dienvidu tiltu un trīslīmeņu estakādes pāri Krasta ielai un Maskavas ielai. Tas ir pirmais šāda mēroga un sarežģītības satiksmes objekts Latvijā. Lai iepazīstinātu iedzīvotājus ar jaunajām Daugavas šķērsošanas iespējām, Rīgas dome aicina autovadītājus jau šobrīd Rīgas domes mājas lapā iepazīties ar satiksmes shēmu, lai uzzinātu, kā šķērsot jauno tiltu un nokļūt nepieciešamajā virzienā.

Dienvidu tilta satiksmes shēma un informatīvi izglītojoša Dienvidu maģistrāles interaktīva vizualizācija ir pieejama mājas lapas riga.lv sadaļā Iepazīsti Dienvidu tiltu pirms atklāšanas!.

Interaktīvajā vizualizācijā var iepazīties ne tikai ar Dienvidu tiltu un tā estakādēm, bet arī maģistrālajiem pievedceļiem abos Daugavas krastos pēc to izbūves- kā izskatīsies jaunais Slāvu dzelzceļa pārvads, trīslīmeņu satiksmes mezgls Slāvu rotācijas apļa vietā, jaunā automaģistrāle no Ziepniekkalna ielas līdz Bauskas ielai ar divu līmeņu šķērsojumiem.