Pētnieks: Tramps mobilizēja vēlētājus, kuri parasti neiet balsot vai neatbild uz dažādām aptaujām

2016. gada 10. novembris plkst. 12:29
Autors: LETA
Sadaļa: Pasaulē
Dalies ar šo rakstu

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps mobilizēja tos vēlētājus, kuri parasti neiet balsot vai neatbild uz dažādām aptaujām, aģentūrai LETA komentēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Tāpat viņš mobilizēja vēlētājus konkrētos štatos, piemēram, Pensilvānijā, Mičiganā un Viskonsīnā, kurus, iespējams, uzrunāja Trampa retorika, jo agrāk tur bija lielas rūpnīcas, kas tika slēgtas, cilvēkiem paliekot bez darba, komentēja eksperts.

Arī viņš pauda, ka Trampa uzvara vēlēšanās ir pārsteigums, jo visas aptaujas, kas pēdējās nedēļās bija pieejamas, rādīja, ka Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone ir divus vai trīs procentpunktus priekšā. «Tad, kad sāka parādīties pirmie rezultāti, arī man likās, ka Klintone varētu gūt uzvaru,» izteicās pētnieks.

Viņš norādīja, ka pastāv jautājums par to, kāpēc Klintone zaudēja balsis tajos štatos, kur pirms tam viņai tika solīts atbalsts, kā arī vēlēšanās kopumā.

Pēc Hirša domām, Trampa lielākais trūkums, ko gan viņš esot saucis par savu tikumu, ir viņa neprognozējamība, un nav skaidrs, ko viņš darīs valsts iekšpolitikā un ārpolitikā. «Tramps ir runājis par sienas būvēšanu, par imigrantu deportācijām, viņš ir runājis par to, ka viņam ir plāns cīņā ar Islāma valsti, bet nav pateicis, kāds tas ir, tāpat viņš ir bijis gana pozitīvs savos izteikumos par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, saucot viņu par spēcīgu līderi. Tomēr bieži vien Tramps savu pausto ir mainījis,» komentēja eksperts.

Hiršs skaidroja, ka šāda situācija ir satraucoša - ne tikai Baltijas valstīm, bet visai pasaulei, jo starptautiskajās attiecībās stabilitāte, paredzamība ir nepieciešama, savukārt, ja nav informācijas par to, ko ASV darīs pēc Trampa nākšanas pie varas, tad tas rada satraukumu.

«Daudzi patlaban spriež, kas radikāls notiks ASV ārpolitikas pārmaiņu rezultātā. Visticamāk, ASV ārpolitika nemainīsies, bet pastāv nedrošība. Tāpat daudzi cenšas minimizēt Trampa lomu gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, bet, ja mēs raugāmies uz prezidentiem Džordžu Bušu un Baraku Obamu, - viņu laikā bija karš Irākā un Afganistānā, kā arī veselības reforma Obamacare un restarts ar Krieviju. Domāju, ka kaut kādā formā Tramps savus priekšvēlēšanu apgalvojumus un solījumus mēģinās īstenot,» tādu viedokli pauda Hiršs.

Tāpat pētnieks sacīja, ka daudzi jaunievēlētajam prezidentam pārmet ārpolitisko uzskatu trūkumu. «Nē, viņam tādi ir, turklāt diezgan konkrēti, varbūt vienīgi biznesā balstīti,» pauda Hiršs.

Jautāts, vai Trampa nākšana pie varas kaut kā mainīs nostāju attiecībā uz situāciju Tuvajos Austrumos, pētnieks skaidroja, ka, spriežot pēc Trampa izteikumiem un debatēs paustā, ļoti bieži liekas, ka viņš nemaz nezina, kas notiek Tuvajos Austrumos, tomēr Hiršs pauda cerību, ka viņam būs labi padomnieki.

Tāpat patlaban neesot zināms, kas varētu būt Trampa pirmie darbi pēc inaugurācijas. «Tā ir problēma, jo nav skaidrs, ko Tramps darīs iekšpolitikā, attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem. Ārpolitikā viņš grib ķirurģiskiem instrumentiem veikt grandiozas pārmaiņas, iekšpolitikā ir tieši tāpat, bet es domāju, ka viņš atdursies pret to, ka tas nav tik vienkārši,» sacīja Hiršs.

ASV otrdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis Republikāņu partijas kandidāts Tramps, liecina amerikāņu telekanālu aplēses.

Paredzēts, ka jaunais Savienoto Valstu prezidents tiks inaugurēts janvārī, valsts galvas amatā nomainot demokrātu Baraku Obamu, kurš bijis prezidents divus termiņus kopš 2009.gada.

Dalies ar šo rakstu