Jaunākais izdevums

Strauji pieaug pret Krieviju un Baltkrieviju vērstajām sankcijām pakļauto personu aktivitātes, kas vērstas uz izvairīšanos no sankcijām, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Finanšu izlūkošanas dienests saņem arvien vairāk aizdomīgo darījumu ziņojumu par sankciju apiešanu - 2021.gadā tika saņemti 13 ziņojumi, 2022.gadā - 281 ziņojums un 2023.gada pirmajos trijos mēnešos - jau 114 ziņojumi.

Tāpat pieaug Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes konstatēto pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju pārkāpumu skaits. Pērn tie bija 3433 gadījumi, tostarp 250 mēģinājumu izvest Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu naudas zīmes. Savukārt 2023.gada pirmajos trijos mēnešos - jau 2081 gadījums, tostarp 581 mēģinājums izvest ES dalībvalstu naudas zīmes.

Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā teikts, ka Latvijas kredītiestāžu klientu pārrobežu maksājumu dati un ārējās tirdzniecības statistika kopsakarā ar aizdomīgu darījumu ziņojumiem un sankciju pārkāpumu skaita pieaugumu liecina, ka paaugstinās draudi Latvijas kredītiestādēm tikt iesaistītām sankciju pārkāpumos vai to rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Gan Latvijas kredītiestāžu 2022.gadā pieņemto lēmumu pārtraukt maksājumus uz un no Krievijas un Baltkrievijas kredītiestādēm, gan arī sankciju īstenošanas rezultātā ar šo valstu kredītiestāžu klientiem veikto maksājumu apjoms būtiski samazinājies. Samazinājies arī imports no šīm valstīm.

Vienlaikus strauji pieaudzis gan Latvijas kredītiestāžu klientu veikto pārrobežu maksājumu apjoms ar atsevišķu NVS valstu - Armēnijas, Azerbaidžānas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Moldovas - un citu valstu - Gruzijas, Apvienoto Arābu Emirātu, Serbijas un Turcijas - kredītiestāžu klientiem, gan arī tirdzniecības apjoms ar Armēniju, Kazahstānu un Kirgizstānu, teikts pārskatā.

Lai gan pieaugušais tirdzniecības apjoms ar minētājām valstīm visai maz kompensē apjoma kritumu tirdzniecībā ar agresoru un tā satelītu, Latvijas Bankas ieskatā uzmanība jāpievērš norisēm īpaši tajās preču grupās, kuras pakļautas sankcijām eksportam uz Krieviju un Baltkrieviju.

Piemēram, 2022.gada otrajā pusgadā salīdzinājumā ar 2021.gada otro pusgadu ES ierobežojumos noteikto uz Krieviju eksportēt aizliegto jeb sankcijām pakļauto preču eksports no Latvijas uz Krieviju samazinājās par 66,4 miljoniem eiro jeb 85%, vienlaikus par 29,8 miljoniem eiro jeb par 3,6 reizēm palielinoties šo preču eksportam uz Krievijai tuvu esošām NVS valstīm.

Piemēram, uz Krieviju eksportēt aizliegto preču grupu eksporta apjoms uz Armēniju pieauga par 14 reizēm, uz Kazahstānu - par teju 11 reizēm, uz Kirgizstānu - par 7,8 reizēm, daudzkārt pārsniedzot pārējo uz šīm valstīm no Latvijas eksportēto preču apjoma pieaugumu.

Savukārt Latvijas kredītiestādēs no minētajām valstīm saņemto pārrobežu maksājumu apjoma būtiskais kāpums galvenokārt ir skaidrojams ar maksājumiem uz un no Krievijas subjektu atvērtajiem banku kontiem minētajās valstīs, tādējādi reaģējot gan uz Latvijas kredītiestāžu lēmumu pārtraukt maksājumus uz un no Krievijas un Baltkrievijas kredītiestādēm, gan uz Krievijas bankām noteiktajiem ierobežojumiem, skaidro Latvijas Banka.

Pieaugot draudiem Latvijas kredītiestādēm tikt iesaistītām sankciju pārkāpumos vai sankciju pārkāpuma rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, pieaug arī Latvijas finanšu sektora reputācijas risks, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Neraugoties uz pēdējos gados panākto būtisko progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas (NILLTPF) novēršanas, kā arī sankciju īstenošanas jomā, kas pat ļāvis Latvijai kļūt par labas prakses piemēru starptautiski, jebkurš ar sankciju pārkāpšanu saistītais skandāls, kurā būtu iesaistīts kāds Latvijas finanšu sektora dalībnieks, radītu apdraudējumu visa sektora reputācijai, uzsver Latvijas Banka.

Lai mazinātu reputācijas risku sankciju izpildes nepietiekamas uzraudzības un kontroles dēļ, kompetentajām institūcijām jāturpina aktīvi un pilnvērtīgi informēt un izglītot Latvijas ārējās tirdzniecības dalībniekus par sankciju izpildes jautājumiem, mazinot to iespējamo iesaistīšanos sankciju pārkāpumos un finanšu sektora reputācijas apdraudējumu, kā arī jāturpina pilnveidot sankciju izpildei nepieciešamās informācijas savlaicīgu pieejamību un kvalitāti, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Savukārt komersantiem, kuri strādā ar augsta sankciju riska jurisdikcijām vai augsta sankciju riska nozarēs, sankciju risku pārvaldīšanai jāuztur atbilstošas iekšējas kontroles sistēmas, kā arī jāmeklē jauni tirgi, jo ilgtermiņā sadarbība ar Krieviju vai Baltkrieviju būs būtiski apgrūtināta un nes līdzi augstus sankciju riskus, norāda Latvijas Banka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA "Severstal Distribution" reģistrēts jaunais nosaukums SIA "Marcegaglia Baltics", liecina "Firmas.lv" informācija.

Tāpat reģistrēta arī īpašnieku maiņa, un "Marcegaglia Baltics" 100% kapitāldaļu īpašnieks tagad ir Itālijas uzņēmums "Marcegaglia Carbon Steel". Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Itālijas pilsoņi Antonio Marčegalja un Emma Marčegalja.

Mainījusies arī uzņēmuma vadība - "Marcegaglia Baltics" jaunais valdes priekšsēdētājs ir Itālijas pilsonis Filipo Nikoli, kurš šajā amatā nomainījis līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Timuru Judičevu.

Veiktās izmaiņas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas 25.aprīlī.

Jau ziņots, ka Itālijas uzņēmums "Marcegaglia" iegādājies sankcijām pakļautā metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs bija sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs, kapitāldaļas, piektdien, 21.aprīlī, vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latviju pamet Krievijas, Ķīnas un Bulgārijas pilsoņi

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 17.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

85% no visiem ārzemniekiem, kuri pameta Latviju pēdējo četru gadu laikā, bija Krievijas pilsoņi.

Vērtējot 50 lielāko Latvijas iedzīvotāju valstspiederības grupu skaitliskā lieluma izmaiņas pēdējo četru gadu laikā, var secināt, ka skaitliski visvairāk samazinās Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu skaits.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu apkopojums par Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju liecina, ka 2019. gada 1. janvārī reģistrā bija iekļauti 1775,8 tūkstoši Latvijas pilsoņu, bet 2023. gada 1. janvārī Fizisko personu reģistrā iekļauto Latvijas pilsoņu skaits bija samazinājies par 41,3 tūkstošiem (-2,3%), nokrītot līdz 1734,6 tūkstošiem. Vēl straujāk samazinājās Latvijas nepilsoņu skaits. 2019. gada sākumā reģistrā bija 224,7 tūkstoši Latvijas nepilsoņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aiz strīdiem ap miljardiera Burlakova mantojumu vīd Krievijā ietekmīga, sankcijām pakļauta persona

Comments.ua, 25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aiz skandāla ap Krievijas miljardiera Oļega Burlakova mantojuma dalīšanu, iespējams, stāv kāda ar Krievijas augstāko varas ešelonu saistīta un sankcijām pakļauta persona, ziņo Ukrainas medijs “comments.ua”.

Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ Maskavas tiesa neeksistējošam Veras un Nikolaja Kazakovu fondam par labu it kā rakstīto testamentu atzina par īstu.

Tiek lēsts, ka Oļega Burlakova atstātais mantojums ir no 650 miljoniem līdz 1,5 miljardiem ASV dolāru liels. Saskaņā ar likumu, puse no Burlakova īpašuma pieder viņa sievai Ludmilai kā neatraidāmai mantiniecei, savukārt otra puse, tajā skaitā arī aptuveni 220 miljonu ASV dolāru vērtā 106 metrus garā trīsmastu buru jahta “Melnā Pērle”, ietilpst mantojuma masā.

Šī jahta vēl 2018.gadā aizdomīgu darījumu rezultātā nonāca Kazakovu kontrolētās Kipras kompānijas “Silver Angel Yachting Limited” īpašumā, un pēc Melnkalnes tiesas lēmuma par visu uz tās esošo mākslas darbu inventarizāciju tika pretlikumīgi izvesta no Tivatas ostas Melnkalnē. “Comments.ua” ziņo, ka jahta 29.jūnijā esot redzēta Duresas ostā Albānijā, turklāt šoziem, kad jahta atradās pie Karību salām, uz tās klāja esot manīta Krievijas politiskajai elitei pietuvināta un sankcijām pakļauta persona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma darījumi sankciju ēnā

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, ZAB Ellex Kļaviņš partnere, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu iestādēs saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju ir iesaldēti apmēram 74 miljoni eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Latvijas finanšu tirgus dalībnieki ir identificējuši sešas fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 35 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcionēto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti.

Latvijas Bankā norādīja, ka attiecīgos datus finanšu iestādes sniegušas atbilstoši līdz 22.septembra dienas beigām veiktajam izvērtējumam.

Jau vēstīts, ka šogad jūlija vidū Latvijas finanšu iestādēs saistībā ar ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju bija iesaldēti apmēram 73 miljoni eiro.

Latvijas finanšu tirgus dalībnieki tobrīd bija identificējuši sešas fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 34 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcionēto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savienotās Valstis piemērojušas sankcijas personām un uzņēmumiem no Turcijas, Ķīnas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), kas tiek turēti aizdomās par Krievijas atbalstīšanu karā pret Ukrainu.

Saskaroties ar sankcijām, Krievija ir novirzījusi uz citām valstīm tehnoloģiju, aprīkojuma un citu militārajām vajadzībām nepieciešamo preču ražošanu, paļaujoties uz piegādātājiem citās valstīs, lai iegādātos šīs preces, norādīja ASV Finanšu ministrija.

"Krievija ir atkarīga no personām un organizācijām trešās valstīs, lai apgādātu savu armiju un turpinātu savu briesmīgo karu pret Ukrainu, un mēs nevilcināsimies saukt viņus pie atbildības," paziņoja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

ASV Finanšu ministrija piebilda, ka Krievija ir izmantojusi "citādi likumīgas ekonomiskās attiecības" ar citām valstīm. Struktūras Ķīnā, Turcijā un AAE ir sūtījušas Krievijai divējāda lietojuma preces, piemēram, sastāvdaļas, kas ir būtiskas Krievijas ieroču sistēmām, norādīja ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvija iegūst no Klaipēdas ostas nespējas izmantot Kazahstānas kravu potenciālu

LETA/BNS, 30.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kazahstānas kravu plūsma caur Klaipēdas ostu šā gada pirmajā ceturksnī vairāk nekā četrkāršojās un sasniedza 63 100 tonnu, tomēr Lietuvas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Vaidots Šileika atzīst, ka Lietuvas stingrā politika starptautisko sankciju ievērošanā liedz tai izmantot Vidusāzijas valsts potenciālu, un ieguvēja no tā esot Latvija.

Kazahstānas uzņēmēji labprātāk izvēlas Latvijas ostas vairāku iemeslu dēļ, piemēram, Latvijā esot pielaidīgāka attieksme pret starptautisko sankciju ievērošanu, apgalvoja Šileika, kurš kā citus iemeslus minēja to, ka Latvija ir ģeogrāfiski tuvāk, kā arī Kazahstānas kravu veidu, piemēram, ogles.

Viņa rīcībā esošā informācija liecinot, ka Kazahstānas eksportētāji bažījas par Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" īstenoto stingro sankciju politiku, jo pastāv riski zaudēt kravu, kurā pat nav sankcijām pakļauto preču, ja tā tiek pārvadāta vagonā, kas saistīts ar sankcijām pakļautu biznesu.

Šileika stāstīja, ka, cik viņam zināms, Latvijā netiek "pievērsta uzmanība, kam pieder vagons, kamēr krava nav pakļauta sankcijām", tādējādi vagonu deficīta situācija Kazahstānas eksportētājiem Latvija kļūst pievilcīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arī turpmāk informācija par patiesajiem labuma guvējiem būs publiski pieejama

LETA, 06.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot nesenā Eiropas Savienības Tiesas (EST) sprieduma atziņas par privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību, Latvijā arī turpmāk informācija par patiesajiem labuma guvējiem būs publiski pieejama, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

TM eksperti, izvērtējot EST spriedumā norādīto un Latvijas nacionālo regulējumu, secinājuši, ka nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju, nodrošinot ziņu par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt tā leģitīmo interesi.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) norāda, ka EST spriedums ir ļoti būtisks, jo vērtē privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību. Ieviešot šo spriedumu, Latvijai ir svarīgi nodrošināt plašu informācijas pieejamību par patiesajiem labuma guvējiem ikvienai personai, lai būtu skaidrība par to, kas tad kontrolē konkrēto juridisko personu. Šāda informācijas atklātība veicina tiesisku uzņēmējdarbības un nevalstiskā sektora vidi, mazina korupcijas riskus, nodrošina sankciju ieviešanu, tādējādi stiprinot mūsu valsts stabilitāti un drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrija noteikusi sankcijas Krievijas miljardieriem, Krievijas "Alfa Bank" dibinātājiem un akcionāriem Pjotram Avenam un Mihailam Fridmanam.

Viņi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pameta valsti, tomēr nonāca Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes sankciju sarakstos. Arī pašai bankai ir piemērotas ES un ASV sankcijas.

Viņu vārdi parādījušies Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) publicētajā atjauninātajā ASV sankcijām pakļauto personu sarakstā.

Lielbritānijas valdība Fridmanu un Avenu dēvē par "prokremliski noskaņotiem oligarhiem", kas cieši saistīti ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. ES sankciju sarakstā Avens nodēvēts par vienu no Putinam tuvākajiem oligarhiem, kurš aktīvi sniedzis materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju, un guvis no tiem labumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra ierosinājusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai minerālūdens "Borjomi" tirdzniecība Latvijā nav sankciju pārkāpums, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pēc kara sākuma Pēterim Avenam un viņa biznesa partneriem piederošais "Borjomi" minerālūdens no Latvijas veikalu plauktiem pazuda. Lielajās veikalu ķēdēs tas aizvien nav atrodams, bet mazākās "Borjomi" ir atgriezies. Ģenerālprokuratūra uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai tas nav sankciju pārkāpums.

2006.gadā Krievija pret saviem kaimiņiem sāka pārtikas karu. Aizliedza Latvijas šprotu, un Gruzijas un Moldovas vīnu importu. Tas toreiz ticis pamatots ar izdomātām bažām par sabiedrības veselību. Aizliegums skāra arī vienu no slavenākajām Gruzijas eksporta precēm - minerālūdeni "Borjomi". 2013.gadā "Borjomi" ražotāja kontrolpaketi pārņēma Krievijas "Alfa grupa", pēc kā importa embargo pazuda un gruzīņu minerālūdens atkal parādījās tā lielākajā eksporta tirgū - Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Ārvalstu tirgus stagnācija samazina ienākumus par piektdaļu

Māris Ķirsons, 01.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši 1,76 miljardus eiro, kas ir par 20, 6% jeb 454, 59 milj. eiro mazāk nekā analogā laikā 2022. gadā — iemesls ir salīdzinoši slikta tirgus situācija būvniecībā, koka taras segmentos.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem rāda, ka 2023. gada I pusgadā lielākus eksporta ienākumus nesis apaļkoksnes, kurināmās koksnes un saplākšņa eksports, savukārt mazāki ienākumi ir no zāģmateriālu, kokskaidu plātņu, taras, mēbeļu eksporta. Tāpat sarucis ir arī meža nozares produkcijas importa apmērs no 816, 4 milj. eiro pērn līdz 543, 4 milj. eiro šogad.

Cita situācija

Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss uzsver, ka 2023. gada pirmā pusgada datus īsti korekti salīdzināt ar 2022. gada analoga laika datiem nevar, jo ir notikušas nepieredzētas izmaiņas, kas Latvijas meža nozarei ir ar negatīvu ietekmi. "Tas, ka Krievijas un Baltkrievijas koksnes produkti, kuri tika importēti, Latvijā un visā Eiropas Savienībā ir pakļauti sankcijām un tos nepērk un ir pareizi, jo tādējādi netiek uzturēts šo agresorvalstu ienākumu līmenis, taču līdz sankciju spēkā stāšanās brīdim kopumā ik gadu no šīm austrumu valstīm Latvija importēja vienu miljonu m3 zāģmateriālu, kur daļa tika pārstrādāta namdaru un galdniecības izstrādājumos, daļa - koka būvēs, mēbelēs u. tml., bet kaut kāda daļa arī tika eksportēta kā zāģmateriāli," skaidro K. Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lietuva apsver nacionālo aizliegumu, lai novērstu sankcijām pakļauto preču nonākšanu Krievijā

LETA--BNS, 09.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēģinot novērst Rietumu sankcijām pakļauto preču nonākšanu Krievijā no Lietuvas caur citām valstīm, Lietuva vēlas Eiropas Savienības (ES) atļauju noteikt nacionālo aizliegumu atsevišķu preču izvešanai no valsts, otrdien paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

"Pašlaik apspriestais paredz, ka būs ierobežojumi noteiktu preču izvešanai no Lietuvas uz trešajām valstīm," Landsberģis sacīja žurnālistiem.

"Tas nozīmē, ka būs pilnīgs [noteiktu preču] eksporta aizliegums uz citām valstīm arī tad, ja tās nav iesaistītas karā, jo mēs vienkārši nespējam visu kontrolēt," viņš paskaidroja.

Ministrs sacīja, ka tāds aizliegums vispirms tiks attiecināts uz dubultas pielietojamības precēm.

"Pašlaik ar partneriem Briselē apspriežam nacionālo ierobežojumu pielietošanu," teica Lietuvas ārlietu ministrs, paskaidrojot, ka ES tiesību normas paredz iespējas noteikt ierobežojumus, jo īpaši attiecībā uz dubultas pielietojamības precēm, lai novērstu to nonākšanu agresorvalstīs Krievijā un Baltkrievijā, izmantojot Lietuvas ārējo robežu, kas ir arī ES ārējā robeža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu iestādēs saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju joprojām ir iesaldēti apmēram 74 miljoni eiro, pavēstīja Latvijas Bankā.

Latvijas finanšu tirgus dalībnieki ir identificējuši sešas fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 35 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcionēto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti.

Jau vēstīts, ka arī 2023.gada septembrī finanšu iestādēs saistībā ar ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju bija iesaldējušas apmēram 74 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

Zviedrija, kas šobrīd pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, paziņojusi, ka jaunā sankciju pakete cita starpā paredz pasākumus pret iepriekš noteikto sankciju apiešanu, kā arī jaunu juridisko un fizisko personu iekļaušanu "melnajos sarakstos".

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena atzinīgi novērtējusi jaunās sankcijas.

"Tās dos vēl vienu triecienu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kara mašīnai, padarot stingrākus eksporta ierobežojumus un vēršoties pret struktūrām, kas atbalsta Kremli," paziņojusi Leiena. Viņa norādījusi, ka pasākumi cīņā pret sankciju apiešanu liegs Krievijai iegūt preces, kuras tai liegts pārdot saskaņā ar iepriekš pieņemtajām sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija atturīga par Latvijas plāniem aizliegt graudu importu

Zane Atlāce-Bistere, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākamnedēļ, 20.februārī, plānots sākt skatīt Krievijas un Baltkrievijas graudu importa Latvijā aizlieguma likumprojektu. Debatēm par šo jautājumu seko arī Eiropas Komisija (EK), kas pašlaik šo tematu komentē atturīgi.

Dienas Bizness jautājumus uzdeva Eiropas Komisijas Tirdzniecības komisāram Valdim Dombrovskim, kurš ir arī Jaunās Vienotības kandidāts Eiroparlamenta vēlēšanās. Taču argumentējot, ka jautājumos par sankcijām un lauksaimniecības produktiem ir iesaistīti vairāki komisāri, atbilžu sniegšana tika deleģēta EK preses dienestam.

Koalīcija vienojas aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā 

Valdošā koalīcija ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā....

Uz jautājumu, vai Latvijas lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas ir saskaņots ar EK vai EK Tirdzniecības ģenerāldirektorātu, EK preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) atbildēja, ka Komisija ir informēta un seko debatēm par šo jautājumu Latvijā. Vaicāts, vai vienas Eiropas Savienības dalībvalsts lēmums aizliegt noteiktas preču grupas importu nav uzskatāms par Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību pārkāpumu, EK pārstāvis akcentē dalībvalstu pienākumu informēt Komisiju par šādiem plānotajiem pasākumiem. Savukārt uz jautājumu, vai EK varētu uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju gadījumā, ja Latvija pieņems likumu, ar kuru aizliegs graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas, O.Gills atbild, ka Komisija izvērtēs pasākumu un sadarbosies ar Latviju šajā jautājumā.

Latvijā no Krievijas pērn importēti graudaugi 89 miljonu eiro vērtībā 

Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas...

Tēmas kontekstā O.Gills uzsver, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču, tostarp labības un mēslošanas līdzekļu, tirdzniecību starp trešajām valstīm un Krieviju. Ja trešās valstis vēlas iegādāties Krievijas mēslojumu, ES nav sankciju, kas to aizliegtu.ES turpina nodrošināt, lai tās sankcijas neietekmētu lauksaimniecības pārtikas eksportu no Krievijas uz trešām valstīm. Par turpmākajām sankcijām visas ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi Tas ir darīts nolūkā aizsargāt globālo nodrošinātību ar pārtiku, jo šādas sankcijas globālo dienvidu importētājvalstīm varētu nodarīt lielāku kaitējumu nekā Krievijas ekonomikai. Jo īpaši attiecībā uz augstākām cenām produktiem, ko pārvadā tranzītā vai reeksportē caur ES.

No juridiska viedokļa jāņem vērā, ka Latvija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsts. Saskaņā ar PTO Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību ir aizliegta vispārēju kvantitatīvu ierobežojumu piemērošana kāda produkta importam. Savukārt ārējā tirdzniecības politika ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē, tāpēc Eiropas Savienības dalībvalstis PTO pārstāv Eiropas Komisija. Tātad Latvija nevar neatkarīgi no Eiropas Komisijas pieņemt lēmumus, kas skar ārējo tirdzniecības politiku, jo Latvijai ir jāievēro savas starptautiskās saistības kā PTO dalībvalstij. Šī juridiskā nianse arī izskaidro Eiropas Komisijas norādi, ka par sankcijām ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā, norādot, ka februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.

Latvijā pērn no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija. Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā. Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā. Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas nosaka, ka sankcijām pakļautiem īpašumiem nedrīkstēs piemērot pašvaldību atlaides nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN).

Likumā noteikts, ka attiecīgie NĪN atvieglojumi netiek piemēroti NĪN maksātājam par tam piederošu nekustamo īpašumu, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā veikta aizlieguma atzīme saistībā ar pret to noteiktajām sankcijām.

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārzinis informēs attiecīgo pašvaldību par īpašumiem, kam noteikta šāda aizlieguma atzīme. Pārzinim nepieciešamā informācija būs jānosūta pašvaldībām līdz 15.janvārim.

Likums stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Kā ziņots, Finanšu ministrijas pārstāve iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē skaidroja, ka šodien Saeimā pieņemtās izmaiņas tiesiski skaidrāk norādīs, ka attiecībā uz sankcijām pakļautajiem minētās atlaides nepiemēros. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Andris Šuvajevs (P) līdzīgi norādīja, ka jau pašlaik pašvaldībām ir tiesības sankcijām pakļautiem īpašumiem nepiemērot attiecīgās atlaides, bet tagad Saeima to vēl skaidrāk nostiprinājusi likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju dod savu rezultātu, šādu vērtējumu intervijā pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

"Kopumā sankcijas savu rezultātu dod. Piemēram, ja mēs skatāmies uz Krievijas lielāko budžeta ieņēmumu avotu, kas ir naftas un naftas produktu eksports, tad Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad ir samazinājušies par apmēram trešdaļu. Tur liela ietekme ir ES noteiktajam naftas embargo un G7 noteiktajiem naftas cenu griestiem," sacīja politiķis.

Dombrovskis gan atzīmēja, ka jārēķinās ar to, ka daudzas pasaules valstis šīm sankcijām nav pievienojušās, tostarp tādas lielas valstis kā Ķīna un Indija, un līdz ar to Krievija aktīvi meklē alternatīvus noieta tirgus.

"Arī Krievijas finansiālā situācija ir samērā sarežģīta. Rubļa kurss ir krītošs, Krievijas centrālā banka to aizstāv un attiecīgi ir bijusi spiesta palielināt procentu likmes nu jau līdz 15%. Salīdzinājumam, Eiropas Centrālās bankas galvenā bāzes refinansēšanas likme pašlaik ir 4,5%. Tas arī negatīvi ietekmē Krievijas ekonomiku un iedzīvotāju pirktspēju. To ietekmē arī pietiekami augstā inflācija, kas ir vērojama Krievijā," turpināja komisārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai sasniegtu ES zaļos mērķus, būtiski jāstiprina atkritumu pārstrādes nozare

Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs, 24.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ziņojumu,* kurā norādīts uz riskiem vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, neizpildīt konkrētus atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes mērķus. Vai mēs kā valsts esam darījuši visu iespējamo, lai mazinātu savus atkritumu kalnus, un vai ar pašreizējiem mērķiem spēsim panākt, ka atkritumi tiek ne tikai sašķiroti, bet arī pārstrādāti?

Šī joma diemžēl ir atstāta novārtā. Tā vietā, lai vecinātu investīcijas pārstrādes attīstībā, galvenokārt tās tiek virzītas turpat, kur nonāk lielākā daļa nepārstrādāto atkritumu – tas ir atkritumu poligonos.

Pārstrādes infrastruktūras vietā – daudzmiljonu atkritumu poligoni

Jau 2025. gadā Latvijai līdz ar citām ES dalībvalstīm būs jāsagatavo 55% sadzīves atkritumu atkalizmantošanai un pārstrādei, kā arī jāpārstrādā 65% iepakojuma. Savukārt 2035. gadā atkritumu poligonos būs atļauts apglabāt ne vairāk kā 10% sadzīves atkritumu. Pamatojoties uz atkritumu apsaimniekošanas datu un rīcībpolitiku analīzi, EK uzskata, ka Latvijai pastāv risks šos mērķrādītājus nesasniegt. Salīdzinot situāciju Latvijā, Baltijas valstīs un citur Eiropā, kopumā izskatāmies salīdzinoši labi – politiskā līmenī ir radīts saprotams, taču vēl gana uzlabojams normatīvo aktu kopums, kam jāveicina atkritumu šķirošana un pārstrāde. Bet praksē atduramies pret pamatīgu problēmu: proti, lielākā daļa – 70% vai pat 80% – Eiropas naudas tiek novirzīta atkritumu poligonu attīstībai, atstājot novārtā šķirošanas un pārstrādes infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Droši elektroniskās identitātes rīki pieejami vairāk nekā miljonam iedzīvotāju

Jānis Goldbergs, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.

Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.

2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vēsturisks tiesas spriedums

Agnese Margēviča, Diena, 21.12.2023

Advokāts Mārtiņš Kvēps piedalās tiesas sēdē Rīgas rajona tiesā, kurā tika pasludināts tiesas spriedums bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona kukuļņemšanas lietā, ar kuru M.Martinsonam piederošajam uzņēmumam MM investīcijas piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 3,1 miljona eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam paliks Latvijas tiesu sistēmas vēsturē neatkarīgi no tā, kā risināsies tiesvedība apelācijas instancē.

Īpašs šis spriedums ir arī Dienai, kura par M. Martinsona centrālo lomu dažādās koruptīvas nokrāsas lietās rakstīja teju visu pēdējo desmitgadi, laikā, kad M. Martinsons pret šīm aizdomām vēl apņēmīgi cīnījās, cenšoties pierādīt godīga uzņēmēja un mecenāta slavu. To viņam palīdzēja uzturēt plaša spektra politiskā elite – uz viņa sponsorētiem pasākumiem bez sarkšanas vēl ne tik sen ieradās sabiedrības krējums, bet valdība aiz slēgtām durvīm uzskatīja par iespējamu izskatīt viņu starp pretendentiem uz bankas Citadele valstij piederošo daļu pirkšanu.

Šoks par spriedumu

Trešdien, spriežot pēc I. Rimšēviča un M. Martinsona ķermeņa valodas, abiem uzmanīgi un saspringti klausoties spriedumu, īpaši manieres, kādā bijušais LB prezidents pameta tiesas ēku – tukšām rokām, bez virsdrēbēm, stāvoklī, kas no malas atgādināja afektu –, spriedums savā bardzībā bija negaidīts abiem apsūdzētajiem. Pieredzējušu, ar saviem sakariem tiesībsargu vidū zināmu advokātu armija, intervijas vīriešu žurnāliem, centieni ar dažādiem sabiedrisko attiecību un juridiskās argumentācijas paņēmieniem sēt šaubas par apsūdzību pamatotību – tas viss atstāja vietu šaubām par gaidāmā sprieduma bardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā uzņēmumi var palīdzēt lauzt stereotipus, izmantojot reklāmas?

Olga Ekšteine, “Mars” produktu sortimenta vadītāja Baltijas valstīs, 14.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Strauji aug Latvijā reģistrēto fizisko un juridisko personu skaits, kas atvērušas kontus ārvalstu finanšu institūcijās

LETA, 23.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji aug to Latvijā reģistrēto fizisko un juridisko personu skaits, kas atvērušas kontus ārvalstu finanšu institūcijās, tostarp Lietuvā, teikts jaunākajā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) informatīvajā izdevumā par Nacionālā risku novērtējumā gūtajiem rezultātiem un secinājumiem.

2023.gada ziņojums atklāj galvenos izaicinājumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) jomā. Pārskatā idenficiēti trīs jauni riski, kas skar Latvijas finanšu sistēmu un kuriem tuvākajā nākotnē ir nepieciešami atbilstoši risku mazināšanas pasākumi.

Pirmkārt, strauji aug to Latvijā reģistrēto fizisko un juridisko personu skaits, kas atvērušas kontus ārvalstu finanšu institūcijās, tostarp Lietuvā.

Lūgts detalizētāk komentēt šo risku, FID atbildēja, ka pilnais minētais novērtējums tuvākajā laikā tiks izskatīts Finanšu sektora attīstības padomē. Pēc tā izskatīšanas tas būs pieejams arī publiski, iespējams, jau oktobra beigās. Attiecīgi tad arī medijiem un ikvienam interesentam būs piekļuve šim dokumentam, lai gūtu detalizētāku ieskatu rezultātos un secinājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saistībā ar ES sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju iesaldēti 73 miljoni eiro

LETA, 19.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu iestādēs saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju ir iesaldēti apmēram 73 miljoni eiro, pavēstīja Latvijas Bankā.

Latvijas finanšu tirgus dalībnieki ir identificējuši sešas fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 34 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcionēto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti.

Latvijas Bankā norādīja, ka finanšu iestādes datus sniegušas atbilstoši līdz piektdienas, 14.jūlija, dienas beigām veiktajam izvērtējumam, taču darbs turpinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arī Igaunija aizliedz valstī iebraukt automašīnām ar Krievijas numura zīmēm

LETA--BNS, 13.09.2023

Atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumiem un Ārlietu ministrijas sniegtajam viedoklim no 12.septembra plkst.18 personām ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liegts iebraukt Eiropas Savienībā caur Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Avots: VID

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā trešdien plkst.10 stājies spēkā aizliegums valstī iebraukt transportlīdzekļiem ar Krievijas reģistrācijas numura zīmēm.

Tādējādi Igaunija izpilda Eiropas Komisijas (EK) papildu interpretāciju par 8. septembrī paziņotajām sankcijām Krievijai, saskaņā ar kuru Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem nav atļauts iebraukt Eiropas Savienībā (ES) teritorijā.

Latvija turpmāk neielaidīs automašīnas ar Krievijas numura zīmēm 

Atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumiem un Ārlietu ministrijas sniegtajam viedoklim no šodienas...

"Sankcijām Krievijai ir viens mērķis - likt agresorvalstij atkāpties savas valsts robežās. Tā kā Eiropas Komisija nupat sniedza papildu skaidrojumu par pašreizējām sankcijām un Igaunija uzskata, ka ir jāizmanto visi līdzekļi, lai paaugstinātu agresijas cenu Krievijai, mēs, konsultējoties ar Latvijas un Lietuvas iestādēm, esam nolēmuši, ka ierobežojumi ir visefektīvākie, ja sankcijas tiek piemērotas kopā," paziņoja Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss.

Iebraukššanas aizliegums ir spēkā neatkarīgi no tā, kādu iemeslu dēļ transportlīdzekļa īpašnieks vai lietotājs uzturas Igaunijā vai ES.

Transportlīdzekļi ar Krievijas reģistrācijas numura zīmēm var izbraukt no Igaunijas, šķērsojot ārējo robežu, vai šķērsot ES iekšējās robežas.

Transportlīdzeklim ar Krievijas reģistrācijas numura zīmēm ierodoties robežšķērsošanas vietā, Igaunijas Nodokļu un muitas departaments veiks attiecīgās procedūras. Lietotājam vai īpašniekam būs vai nu jāatgriežas Krievijā kopā ar transportlīdzekli, vai jāšķērso robeža bez tā.

Jau vēstīts, ka no otrdienas plkst.18 personām ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liegts iebraukt ES caur Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām.

Arī Lietuva otrdien paziņoja, ka caur robežkontroles punktiem valstī vairs netiks ielaistas automašīnas ar Krievijas numura zīmēm.

Eiropas Komisija 8.septembrī publicēja skaidrojumus par importu un preču ievešanu no Krievijas. Tajos teikts, ka ir aizliegts ievest personīgās automašīnas un personīgās mantas. Vēlāk Eiropas Komisija paziņoja, ka šim sarakstam ir konsultatīvs raksturs un ES valstīm individuāli jāizlemj, vai noteikt aizliegumus.

Komentāri

Pievienot komentāru