Jaunākais izdevums

Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta apjoma pieaugumu vēl šī Saeimas sasaukuma laikā, intervijā Dienas Biznesam pauda Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Energoneatkarība, zaļais koridors eksportētājiem, investīcijas eksportējošajos uzņēmumos, atbalsts infrastruktūras sakārtošanai un Latvijas veiksmes stāstu valstiska popularizēšana, pēc viņa domām, dos drīzu efektu un palīdzēs ātrāk pārvarēt recesiju.

Fragments no intervijas

Vispirms jāsaprot atskaites punkts. Piemēram, ja paraugāmies uz eksportu kopumā, cik ļoti atpaliekam no Lietuvas? Cik daudz uzņēmumu eksportē, un cik ir lielu eksportētāju?

Latvijā 68% no IKP veido eksports. Lietuviešiem tas ir tuvu pie 83% no IKP. Proti, arī tas, kas ienāk budžetā, vismaz par divām trešdaļām ir saistīts ar eksportējošu uzņēmumu darbību. Tas, cik šeit ieved naudas, ir vienīgais pretsvars importam.Latvijā ir aptuveni 101 tūkstotis ekonomiski aktīvo uzņēmumu, no kuriem seši tūkstoši ir eksportējoši. Tie ir naudas importētāji, tie, kas veido mūsu IKP ieņēmumu daļu. 1800 uzņēmumu no šiem sešiem tūkstošiem veido 60% no kopējā eksporta, tos arī varētu dēvēt par lielajiem. Neviena attīstīta valsts nav radusies bez pamatuzdevuma eksportēt.

Kā definēt šo pamatuzdevumu uzņēmējiem?

Piemēram, Dienvidkorejā līdz 1960. gadam bija smaga inflācija, rīsu cena pieauga par 60%, bezdarbs bija virs 20%. Sekoja militārs apvērsums, un lielākie uzņēmēji tika arestēti. Militāristi darīja vienkārši - laida ārā tikai ar noteikumu, ka uzņēmējs apņemas, protams, klausīt tam, ko valdība saka, bet pamatā noteikums bija eksportēt. Šobrīd no viņiem ir radušies Samsung, Hyundai un citi, kurus būtībā piespieda eksportēt, draudot paturēt cietumā, ja nesāks domāt. Kur ir āķis? Dienvidkoreja piespieda strādāt savus uzņēmējus starptautiskajā tirgū, kur ir konkurence, kur jākļūst par labāko, lai pastāvētu. Visu laiku ir jāspēj konkurēt, visu laiku ir jāceļ pievienotā vērtība, jāiekļaujas cenā, jārada inovācijas. Ap 1960. gadu Taizeme un Dienvidkoreja bija līdzīgā situācijā. Šobrīd Taizeme ir nabadzīga valsts ar skaistu dabu. Jā, tas ir brīnišķīgs tūrisma galamērķis, bet cilvēki tur dzīvo nabadzīgi. Saprotama lieta, ka Latvijā neviens cietumā nav jāliek, ir arī citi instrumenti. Ne vienmēr ir jālieto pātaga, daudz labāk der burkāns! Vispirms par motivāciju atbalstīt. Ir labi redzams - lai konkurētu starptautiskajā tirgū, eksportētājam ir jāpieņem darbā gudrāki cilvēki, jāmaksā vairāk. Tirgus to liek darīt. Tas ir attīstības cikls. Tā arī ir galvenā motivācija atbalstīt tieši eksportējošu uzņēmumu, pirmkārt eksportējošu un tikai tad visu citu vietējā tirgū. Mums taču nav citu iespēju. Eksports ir vienīgais veids, kā dabūt naudu uz Latviju, izrakteņu vai gāzes, ko pārdot, mums nav. Ir jārada.

Tūdaļ tiks veidota jaunā valdība. Ko un kādā kārtībā vajadzētu darīt, lai lietas eksportā sokas?

Pirmais uzdevums valdībai ir turpināt jau iesākto! Enerģētikas fokusu saglabāt un radīt reālu plānu enerģētikas neatkarības nodrošināšanai, strādāt pie Eiropas Atveseļošanās fondu apgūšanas. Tās ir lietas, kas jādara ātri! Otrā lieta, ko, manuprāt, vajadzētu izdarīt, ir tāds bezbudžeta pasākums. Visām institūcijām ar savu darbu ir jāveicina eksports. Proti, ja valsts pēc skaidriem kritērijiem definē uzņēmumu kā eksportējošu, tad visā valsts aparātā šim uzņēmumam ir zaļais koridors. Nevis īpaši nosacījumi un vieglāki noteikumi, bet apstrādes prioritāte institūcijās, skaidra apziņa, ka ar šo strādājam pirmkārt. Eksportētājs nāk un ir rindā pirmais.

Visu interviju lasiet 11.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādās nozarēs darbaspēka cenu izaugsme atšķiras no šā gada pirmā ceturkšņa, un uzņēmēju aptaujas liecina, ka dažviet augstais pieprasījums sola labu pieaugumu – pat tādu, kas varētu segt inflācijas skaitļus. Taču citviet, īpaši ražojošās nozarēs, darbinieku algas stāv uz vietas, jo pārāk lielu daļu produkcijas pašizmaksas pieaugumā paņem enerģijas un materiālu cenas, bet pārdošana nespēj garantēt lielākus ieņēmumus algu palielināšanai.

Pagaidām vēl nav skaidrības skaitļos, jo esam aptaujājuši pārāk maz uzņēmēju, tomēr zināms, ka darbinieki prasa algas pielikumu. Kopumā situācija vēl nav kardināli mainījusies,” atklāj Latvijas eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss, piebilstot, ka pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā šobrīd ir pieejami arī Ukrainas strādājošie, kas bremzē strauju algu pielikumu.

Algu pieaugums nesedz inflācijas prasības

Tas, ka strādājošie prasa lielākas algas faktiski visās nozarēs, kļuva skaidrs pēc nelielas Dienas Biznesa veiktas aptaujas, runājot ar 10 dažādās nozarēs strādājošiem, kuri visi bez izņēmuma apstiprināja, ka ir vai nu apsvēruši prasīt algas pielikumu, vai arī to izdarījuši, vai arī darba devējs algu nesen palielinājis. Jāteic, tikai vienā gadījumā pielikums bijis pēdējo divu mēnešu laikā, lai gan preču un pakalpojumu sadārdzinājums ik mēnesi ir vienmērīgi liels. Tas, ka algu pieaugums ir nepietiekams, apstiprinās arī Latvijas Bankas ekonomista Viļņa Purviņa 29. jūnijā publicētajā rakstā Tēriņi aug, uzkrājumi dilst. “Inflācijas kāpums un no tā atpaliekošais darba samaksas pieaugums, tātad reālo ienākumu sarukums, kā arī praktiski neierobežotās pēcpandēmijas tēriņu iespējas mainījušas vairāk nekā divus gadus ilgušo tendenci – veidot uzkrājumus. Pēdējo mēnešu laikā turpinājis mazināties iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps,” raksta V. Purviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #41

DB, 11.10.2022

Dalies ar šo rakstu

Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta apjoma pieaugumu vēl šī Saeimas sasaukuma laikā.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.oktobra numurā lasi:

Statistika

14. Saeimas vēlēšanu rezultāti

Aktuāli

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Enerģētika

Latvenergo līgums ar Klaipēdu sašūpo Skultes termināļa plānus

Nodokļi

Eiropa noteiks solidaritātes nodokli energokompāniju virspeļņai

Eksportspēja

Neizmanto iespējas ražot un eksportēt vairāk. WWL Houses īpašnieks IvarsReinhards

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #35

DB, 29.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Neizvērtējot sekas un publiskojot visus uzņēmumus, kuri 2022. gadā eksportēja savus produktus uz Krieviju, kaut arī vairums no tiem šo nodarbi bija pārtraukuši, šie uzņēmumi ir nonākuši neapskaužamā situācijā, tiem liek skaidroties ar darbiniekiem, partneriem un eksporta klientiem, tādējādi apdraudot labo sadarbību perspektīvā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.augusta numurā lasi:

Statistika

Tālāka likmju celšana varētu būt destruktīva

Tēma

Uzņēmējus sanikno bezatbildīgā valsts rīcība

Aktuāli

Vai komercbankas var slāpēt inflāciju un kā?

Finansējums

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Meža nozare

Ārvalstu tirgus stagnācija samazina ienākumus par piektdaļu

Finanses

Latvijas biznesu no iznīcības izglāba Eiropas Savienība

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neizvērtējot sekas un publiskojot visus uzņēmumus, kuri 2022. gadā eksportēja savus produktus uz Krieviju, kaut arī vairums no tiem šo nodarbi bija pārtraukuši, šie uzņēmumi ir nonākuši neapskaužamā situācijā, tiem liek skaidroties ar darbiniekiem, partneriem un eksporta klientiem, tādējādi apdraudot labo sadarbību perspektīvā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss. Viņaprāt, Ekonomikas ministrijas lēmums publicēt Latvijas eksportētāju sarakstu uz Krieviju gan par 2022. gadu, gan arī 2023. gadu ir uzskatāms par būtisku reputācijas kaitējumu. Jo īpaši, ja uz šo valsti savas preces sūta arī daudzu citu valstu, tostarp Eiropas un arī ASV, ražotāji, savukārt saraksti ar importētājiem no Krievijas publiskoti netiek.

Uzņēmējus sanikno bezatbildīgā valsts rīcība  

Pavirši uz bezatbildīgi tika publiskots Latvijas eksportētāju saraksts par 2022. gadu, nodarot...

Fragments no intervijas

Kā jūs vērtējat Ekonomikas ministrijas lēmumu publicēt to Latvijas eksportētāju sarakstu, kuri savas preces ir realizējuši Krievijā?

Nenoliedzami sabiedrībai ir tiesības zināt tos uzņēmumus, kas turpina sadarboties ar agresorvalsti Krieviju, tomēr 2023. gada 16. augustā Centrālās statistikas pārvaldes publicēto un Ekonomikas ministrijas plašsaziņas medijos komunicēto uzņēmumu saraksts ir nepatiess un aizvainojošs daudziem Latvijas uzņēmumiem. Proti, šajā sarakstā tika iekļauta informācija par tiem, kas ekportēja preces uz Krieviju 2022. gadā, kaut arī pēc šīs valsts invāzijas Ukrainā, kas sākās 24. februārī, tie pārtrauca savas piegādes uz šo valsti. Jā, ir dati par uzņēmumiem, kuri eksportēja uz Krieviju 2023. gada pirmajos 6 mēnešos. Tomēr minētais saraksts neparāda, kuri uzņēmumi ir pārtraukuši un kuri joprojām turpina eksportu uz pieminētajām valstīm. Jāņem vērā, ka attiecībā pret 2022. gadu 556 uzņēmēji jeb 67% ir pārtraukuši eksportu uz Krieviju 2023.gadā, un, analizējot datus pa gadiem, šo ir iespējams novērot.

Pēc Indriksones kaut ūdensplūdi 

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā...

Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrijas komunikācija bija tendencioza un vedināja domāt, ka visi sarakstā iekļautie uzņēmumi ir aktīvi eksportētāji arī šodien. Tas met šaubu ēnu uz visiem uzņēmumiem, kas Krievijas un Baltkrievijas tirgu ir pametuši un kopš 2022. gada 24. februāra piegādes uz šīm teritorijām neveic. Tieši tāpēc forma un veids, kādā tika pasniegta attiecīgā informācija, ir uzskatāma kā kaitniecība, kura rada morālu ļaunumu (reputācijas zaudējumus) tiem uzņēmumiem, kuri jau pērn pārtrauca savu izstrādājumu eksportu uz šo valsti. Šāda nepatiesa informācija lika uzņēmumiem skaidrot situāciju saviem darbiniekiem, partneriem un eksporta klientiem, tādējādi apdraudot labo sadarbību turpmāk. Šāda veida paziņojumi nevar tikt vieglprātīgi izteikti, balstoties uz neatbilstošu metodoloģiju. Tieši tāpēc asociācija oficiāli pauda neapmierinātību par notikušo Ekonomikas ministrijai un pieprasīja publiski skaidrot un mainīt savus izteikumus, lai nodrošinātu, ka netiek iedragāta Latvijas lielāko uzņēmumu reputācija, kas ir atbildīgi rīkojušies, lai pārtrauktu savu darbību Krievijā un Baltkrievijā.

Visu rakstu lasiet 29.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Komentāri

Pievienot komentāru