Atpūta

Piektdienas intervija ar Kredītinformācijas biroja valdes priekšsēdētāju Jāni Timermani

Lelde Petrāne, 30.09.2016

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kredītinformācijas biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis. «Sāksim jau ar to, ka neesam klasiska uzņēmējdarbības forma, jo mūsu darbu regulē īpašs likums. Pašlaik Latvijā ir tikai divi licenzēti kredītinformācijas biroji. Esam unikāli ar to, ka mūsu datu bāze nav publiski pieejama, un tā ir visapjomīgākā informācija par kavētiem maksājumiem gan fiziskām, gan juridiskām personām. Šos datus redzot, uzņēmējs var krietni samazināt savu risku, ka klients nesamaksās,» viņš skaidro.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Atbildība. Izaicinājums. Finanses mēdz saukt par ekonomikas asinsriti. Mans darbs ļauj tai strādāt. Darījumu vidē svarīgākais ir uzticība. Informācija, kuru apstrādājam, rada uzticību, ļauj darījumam notikt.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Esam mazi un provinciāli. Sīksti un pašpietiekami. Kūtri. Un tai pat laikā sekojam pasaules pārmaiņu vējiem, kuri maina Latvijas seju (pietiek paskatīties uz pārmaiņām pēdējo 30 gadu laikā). Mācāmies vērtēt kritiski. Varam viegli novelt atbildību uz citiem, vai tieši otrādi visā vainot sevi. Latvija man atgādina pusaudzi. Man tas patīk.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Uzņēmumam ir tikai pāris gadu. Tas vēl nav «izkāpis no pamperiem». Gribētos, kā ar bērniem, lai aug ātrāk, tā lai var «uzspēlēt futbolu».

- Kas Jums ir šā brīža lielākā aktualitāte?

Personas datu aizsardzība. Elektroniskā datu apstrāde nozīmē ne tikai iespējas, bet arī apdraudējumu, kuru cilvēki tikai sāk apzināties. Eiropā ar tās totalitāro režīmu vēsturi, vēl ir dzīva veselīga skepse pret personas datu apstrādi. Ziemeļamerikā tādas pieredzes nav, tādēļ, spiežot internetā kārtējo «Piekrītu», izlasu, kam tieši. Iesaku to darīt visiem.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos? Kāpēc – jā vai nē?

Es kritiski izturos pret sociālajiem tīkliem. Lai domai vai attēlam būtu vērtība, tai ir jānobriest, jāiziet autora atlase, tā ir «jāslīpē», kā rakstnieks raksta grāmatu vai mākslinieks glezno gleznu. Sociālajos tīklos cilvēki savas domas vai attēlus bieži izmet kā nenobriedušus embrijus, degradējot to vērtību. No otras puses, kredītinformācijas birojs ir sociālajos tīklos, jo svarīgākais personas datu apstrādē ir caurspīdīgums, tādēļ uzrunājam cilvēkus, kuru datus apstrādājam, izmantojot arī sociālos tīklus.

- Atklājiet savu labāko un sliktāko īpašību?

Esmu ideāls :-) Nopietni, slikto īpašību ir tik daudz, ka visas uzskaitīt nepietiks vietas. Ja ir kāda laba, tad ne man par to spriest.

- Ko Jūs noteikti tuvāko piecu gadu laikā gribētu sasniegt/izdarīt?

Dzīvot katru dienu. Izdarīt darbu pēc labākās sirdsapziņas.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Uzticību ir grūti nopelnīt un viegli pazaudēt.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Mans pirmais darbs bija ravēt sīpolus kolhozā, lai nopelnītu brīvpusdienas skolā. Kā pusaudzis atceros dzīvi PSRS un tās sabrukumu. Mācības Latvijas Universitātē, pēc tam Rīgas Ekonomikas Augstskolā. Esmu strādājis dažādus darbus, dažādos uzņēmumos, dažādās valstīs. Profesionālā karjera vienmēr ir bijusi saistīta ar uzņēmējdarbību un finanšu sfēru. Priecājos, ka viens no dēliem ir izvēlējies studēt fiziku, jo pasaule, kurā visi nodarbojas ar uzņēmējdarbību, būtu garlaicīga.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Logo ir attēlota informācija (burts «i»), kā arī datu apstrādes caurspīdīgums un drošība, kas ir pamatprincips visā, ko darām.

- Vai ir kas tāds, ko Jūs nepiedodat darbā vai dzīvē kopumā?

Piekrītu tiem, kas saka, ka sevi nevajag uztvert nopietni, darbu gan.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Esam visapjomīgākā informācijas vietne, kur uzzināt, vai potenciālais sadarbības partneris ir uzticams!

- Vai jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir?

Atceros, ko teica viens no Bulgakova varoņiem par gļēvumu kā cilvēka lielāko netikumu.

- Kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Pārsteigumi ir katru dienu. Tos jāprot ieraudzīt. Piemēram, pirms pāris dienām noskatījos deju izrādi «Ēnas» Berģu kultūras namā. Tas bija patīkams pārsteigums - mākslai nav vajadzīgas pilis, tai ir vajadzīga sirds, emocijas.

- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Pārāk maz uzmanības pievēršu ēdienam.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Tādu ir daudz. Un to ietekme nepārtraukti mainās. Visi iespaidi ir kā puzles gabaliņi, kas veido mūsu pasaules uztveri. Ja iespaidi ir vienveidīgi, tāda ir arī pasaules uztvere.

- Kas Jūs iedvesmo un motivē?

Labi padarīts darbs. Laba grāmata. Laba filma. Interesanta saruna ar pazīstamu vai nepazīstamu cilvēku. Sports. Cilvēku panākumi.

- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

«Kad dievi grib mūs sodīt, viņi atbild uz mūsu lūgšanām.» Google saka, ka šī frāze pieder Oskaram Vaildam. Diez vai viņa laikā bija loterija?

- Kam Jūs savā darba ikdienā pievēršat vislielāko uzmanību? Vai Jums ir savi īpašie rituāli darba dienu uzsākot, tās laikā vai to noslēdzot?

Uzmanību pievēršu galvenajam. Ja gribu atpūsties, sāku ņemties ar sīkumiem.

- Izstāstiet savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Anekdotes atceros slikti. Tam ir vajadzīgs īpašs talants, kāda man nav. Smieklīgākās mēdzu saglabāt, lai vēlāk par tām atkal pasmietos. Lūk viena no tām: «Vācot tējas lapiņas Lipton plantācijās, indietim Džavaram nav pat aizdomu, ka viņš to dara uzmanīgi, maigi un ar mīlestību…»

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Visu darīt, kā tai anekdotē, «…uzmanīgi, maigi un ar mīlestību…» :-)

- Lūdzu iesakiet kādu kultūras pasākumu, kuru pēdējā laikā esat apmeklējis un ieteiktu arī citiem?

Rallijkross ir unikāls pasākums, kas šogad norisināsies Latvijā. Šis sporta veids atrodas FIA paspārnē un popularitātes ziņā ir nākamais uzreiz aiz tādiem grandiem kā F1 un rallijs. Mēs bieži vien nenovērtējam, cik unikālas lietas norisinās šeit pat pie mums. Rallijkross ir unikāls ar to, ka tās ir vienīgās auto sacensības pasaulē, kur visu norisi var redzēt, atrodoties vienā trases punktā. Sacensības notiek gan uz asfalta, gan grants seguma! Tas ir dinamisks un ass sporta veids, kurā startēs pasaules slaveni braucēji kā, piemēram, rallija leģenda Peters Sūlbergs un deviņkārtējais pasaules rallija čempions Sebastjans Lēbs. Sacensībās piedalīsies arī internetā ļoti lielu popularitāti guvušais Gymkhana zvaigzne Kens Bloks! Kas nav mazsvarīgi – par augstām vietām cīnīsies arī latvietis Reinis Nitišs.

Informācija par rubriku: Jautājumi visiem šīs rubrikas dalībniekiem ir vienādi. Atbildes dalībnieki sniedz rakstiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank situācija var apdraudēt bankas sadarbības uzņēmumu kredītspēju

Zane Atlāce - Bistere, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes situācija, kas izveidojusies ap banku ABLV Bank var ietekmēt bankas sadarbības uzņēmumu kredītreitingus un apdraudēt to kredītspēju, liecina AS Kredītinformācijas birojs informācija.

Kā liecina publiskotā informācija, banka ir tieši saistīta ar vairāk nekā 100 vietējā kapitāla uzņēmumiem.

Uzņēmuma kredītreitings nosaka uzņēmuma iespēju veiksmīgi norēķināties ar saviem piegādātājiem turpmāko 12 mēnešu laikā. Uzņēmuma kredītspēja tiek analizēta piesaistot jaunus finanšu avotus, un vērtēšana notiek ne tikai kredītiestādēs.

Pēc Kredītinformācijas birojs datiem pašlaik 92,5 tūkstošiem uzņēmumu ir ieraksti par parādiem - kavējumi bankās, nebanku kredīti un nodokļu maksājumu kavējumi, kas nozīmē, ka daļa šo saistību ir arī ABLV Bank.

«Precīzai sadarbības partneru novērtēšanai uzņēmumiem iesakām pārbaudīt savus jaunos un esošos sadarbības partnerus, lai pārliecinātos par šo uzņēmumu kredītspēju. Ņemot vērā notikumus tirgū jārēķinās, ka diemžēl klasiskā uzņēmumu izvērtēšanas metode finanšu pārskatu izpētē var nelīdzēt, jo tā neataino aktuālo situāciju», uzsver AS Kredītinformācijas birojs komercdirektors Intars Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ceturtā daļa uzņēmumu ir ar lielu potenciālu nenomaksāt pēcapmaksas rēķinu

LETA, 12.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem 25% ir ar lielu potenciālu kavēt vai nenomaksāt pēcapmaksas rēķinu, aģentūrai LETA pavēstīja AS Kredītinformācijas biroja pārstāvji, atsaucoties uz biroja apkopotajiem datiem.

«Izanalizējot Kredītinformācijas biroja sistēmā vairāk nekā 60 000 mazo un vidējo uzņēmumu kredītreitingu, redzam, ka 25% no uzņēmumiem atrodas riska zonā. Tas nozīmē, ka katrs ceturtais mazais vai vidējais uzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību, ir ar lielu potenciālu kavēt vai nenomaksāt tam izstādīto pēcapmaksas rēķinu,» sacīja Kredītinformācijas biroja komercdirektors Intars Miķelsons.

Kompānijā arī informēja, ka otrdien otro reizi Latvijā norosinās Starptautiskās kredītinformācijas dienas kuras ietvaros 20 000 mazo un vidējo uzņēmumu elektroniski saņems sava uzņēmuma kredītreitinga atskaites. Iniciatīvas mērķis ir iepazīstināt biznesa vadītājus ar informāciju, kāda par uzņēmumu pieejama citiem tirgus dalībniekiem un no kuras atkarīga ne tikai uzņēmuma reputācija, bet arī kreditēšanas iespējas un nosacījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamazām tirgus dalībnieku skaits, kuri ar saviem datiem pievienojas birojiem, palielinās, tādējādi ļaujot aizdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem saņemt plašāku informāciju par iedzīvotāju parādsaistībām.

Šogad kredītinformācijas birojiem un kredītinformācijas apritei tika pievērsta īpaši pastiprināta uzmanība no likumdevēja puses gan saistībā ar darba grupas uzdevumiem patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma uzlabošanai, dažādām diskusijām Saeimas komisijās, gan arī ar centrālās bankas mēģinājumiem īsi pirms vēlēšanām radīt paralēlu un pretrunīgu regulējumu, ignorējot kredītinformācijas aprites mērķus, kurus likumdevējs jau pirms četriem gadiem ir nostiprinājis Kredītinformācijas biroju likumā, gadu raksturo AS Crefo birojs valdes locekle Inga Veide.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22.septembrī, Starptautiskās kredītinformācijas dienas ietvaros, Latvijā 10 tūkstoši mazo un vidējo uzņēmumu elektroniski saņems sava uzņēmuma kredītreitinga atskaites.

Iniciatīvas mērķis – iepazīstināt biznesa vadītājus ar informāciju, kāda par uzņēmumu pieejama citiem tirgus dalībniekiem un no kuras atkarīga ne tikai uzņēmuma reputācija, bet arī kreditēšanas iespējas un nosacījumi, informēja AS Kredītinformācijas Birojs valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis.

Uzņēmuma kredītreitinga rādītājs prognozē iespēju veiksmīgi norēķināties ar saviem piegādātājiem turpmāko 12 mēnešu laikā. Kredītreitinga aprēķina pamatā ir AS Kredītinformācijas Birojs sistēmas dalībnieku sniegtie dati par savu klientu maksājumu disciplīnu un LR Uzņēmumu reģistra dati.

«Jaunais pakalpojums sniedz vēl nebijušas iespējas, kas turpmāk palīdzēs sekmēt attiecības biznesā, kā arī taupīt ievērojamus resursus un laiku. Bankas vienuviet varēs noskaidrot gan klientu un sadarbības partneru kredītvēsturi, gan citu nepieciešamo informāciju, lai pēc iespējas precīzāk izvērtētu klientu kredītspēju,» komentē Nordea bankas Kredītu produktu un pakalpojumu attīstības vadītājs Raivis Gūtmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darbu sācis Latvijā pirmais licencētais kredītinformācijas birojs

Žanete Hāka, 22.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmais licencētais kredītbirojs – AS Kredītinformācijas Birojs ir izveidojis pakalpojumu, kas jebkurai privātpersonai dod iespēju iepazīties ar Kredītbiroja sistēmā uzkrāto informāciju, kuru kredītdevēji izmanto, lai novērtētu personas kredītspēju.

Speciālus informatīvos pakalpojumus kredītbirojs piedāvā arī uzņēmumiem, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Šobrīd AS Kredītinformācijas Birojs apkopo privātpersonu datus no sešām lielākajām Latvijas komercbankām – ABLV Bank, Citadele banka, DNB banka, Nordea, SEB banka, Swedbank, alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pārējām uzņēmējdarbības nozarēm Latvijā, kur veidojas nenomaksāto rēķinu slogs, kā piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzēju (ūdens, siltums, apsaimniekošana), parādu piedziņas, apsardzes uzņēmumus, degvielas mazumtirdzniecības un citu nozaru uzņēmumiem.

Kredītbirojs piedāvā jebkurai privātpersonai iespēju iepazīties ar Kredītbiroja sistēmā uzkrāto informāciju, kuru kredītdevēji izmanto, lai novērtētu personas kredītspēju. Kredītbiroja sistēmā pieejami dati arī no publiskajiem informācijas avotiem, kā, piemēram, Uzņēmumu reģistrs. Kredītbirojs katrai privātpersonai nodrošina divas bezmaksas Kredītvēstures atskaites gadā par pašas personas datiem. Kredītbirojs, ievērojot privātpersonu intereses, nodrošina katra pieprasījuma uzskaiti par katras privātpersonas Kredītvēsturi, ko veikuši esošie vai potenciālie kreditētāji. Šī ir iespēja kontrolēt personas datu izmantošanas likumību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apvienojot vairāku reģistru datus, izveidots virtuālais kredītbirojs

Lelde Petrāne, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar decembri Latvijas kredītu devējiem būs pieejams virtuālais kredītbirojs – tiešsaistes risinājums, kurš vienā kredītvēstures izziņā apvieno ziņas par visām personas kredītsaistībām un ienākumiem. Ziņu avoti ir abi Latvijā licencētie kredītinformācijas biroji – “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) un “CREFO Birojs”, kā arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Tiešsaistes risinājums apkopo informāciju par personu no trim datu bāzēm, reāla laika režīmā veic kredītsaistību ziņu analīzi, izslēdzot dublikātus, gadījumos, ja parāda informācija ir noziņota abiem kredītbirojiem, kā arī uzreiz aprēķina personas kredītmaksājumu un ienākumu attiecību, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadlīnijām patērētāju kreditēšanas jomā.

Tas nozīmē, ka Latvijas kredītu devējiem tagad ir vienkopus un uzreiz pieejami personas dati, kas nepieciešami atbilstoši maksātspējas izvērtēšanas prasībām. “Tagad informācija par personas ienākumiem un kredītsaistībām, kas glabājas abos kredītinformācijas birojos, tiek apkopota vienā atskaitē un tas notiek uzreiz - reālā laika režīmā. Aprēķinos iestrādāti PTAC noteiktie rādītāji patērētāju kreditēšanas nozarei, kas ierobežo personai izsniedzamo kredītu maksimālo summu, atkarībā no ienākumiem. Šis risinājums ir radīts, lai samazinātu laiku kredīta izsniegšanas lēmuma pieņemšanai, vienlaicīgi izpildot PTAC prasības attiecībā uz patērētāja maksātspējas izvērtēšanu,” skaidro KIB valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredīts ir katram otrajam iedzīvotājam, maksājumus kavē katrs trešais

Monta Glumane, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā privātpersonu aizņēmumu līgumu skaits palielinājies gandrīz par 10%, liecina «Kredītinformācijas Birojs» (KIB) datu apmaiņas sistēma. Pašlaik KIB datu arhīvs satur ierakstus par 899 tūkstošiem aktīviem privātpersonu līgumiem, 290 tūkstoši privātpersonu kavē kādas no savām saistībām.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā ir 980 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Kā liecina KIB datu apmaiņas sistēma pašlaik 550 611 Latvijas privātpersonām ir fiksētas kredītsaistības.

«Privātpersonu līgumsaistību skaitā ietilpst arī tādas, kuras netiek kavētas, taču kavēto saistību apjoms privātpersonām ir ievērojams: šobrīd 110 tūkstoši kavētu līgumu un 180 tūkstoši kavētu rēķinu - par apsaimniekošanu, elektrību, atkritumu izvešanu. Tas nozīmē, ka praktiski katram otrajam Latvijas iedzīvotājam ir kāds parāds», uzsver «Kredītinformācijas Birojs» komercdirektors Intars Miķelsons.

Pēc KIB datiem 73 tūkstoši jeb katra devītā privātpersona (13%) kavē savus maksājumus licencētiem kreditētājiem. Savukārt 128 tūkstošiem privātpersonu ir kavēti rēķini uzņēmumiem, kuri nav licencēti kreditētāji. Kā norāda KIB pārstāvis, ne visi šie kavētāji abos sektoros pārklājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vējonis: Nav pieļaujams, ka Krievija ir konkurētspējīgāka par Latviju

LETA, 26.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ir pozitīvi, ka Latvija pakāpusies Doing Business indeksā, tomēr svarīgāk ir uzlabot tās pozīcijas globālās konkurētspējas indeksā un nav pieļaujams, ka Krievija ir konkurētspējīgāka par Latviju, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Komentējot Latvijas pakāpšanos Doing Business indeksā līdz 14.vietai, Vējonis žurnālistiem uzsvēra, ka reitingi ir dažādi un Latvijai vēl ir daudz darāmā, lai uzlabotu savus konkurētspējas rādītājus. Taču viņa ieskatā valdība ir uz pareizā ceļa.

Tomēr būtiskāk esot uzlabot pozīcijas globālās konkurētspējas indeksā. «Nav pieļaujams, ka globālajā konkurētspējā krītamies,» pauda Vējonis.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka valdība analizē katru šādu gadījumu, tomēr arī pakāpšanos uz 14.vietu Doing Business indeksā var saukt par zināmiem panākumiem. Tuvākajā laikā tikšot arī sniegtas atbildes uz to, kāpēc ir bijusi krišanās citos reitingos, solīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kredītinformācijas biroja datu bāzei pievieno arī VID parādniekus

Zane Atlāce-Bistere, 23.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītinformācijas birojs (KIB) datu bāzei kopš 19.maija tiek pievienota arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija par fizisko un juridisko personu nodokļu parādiem.

.

Pašlaik KIB datu bāzē ir atspoguļota informācija par vairāk nekā 46 000 uzņēmumu un 4 000 privātpersonu parādsaistībām pret VID ar kopējo nodokļu parādu valstij virs 1,2 miljardiem eiro. «Datu apmaiņas par parādniekiem mērķis ir, no vienas puses, palīdzēt dažādu nozaru uzņēmumiem izvērtēt klientu maksātspējas riskus, bet, no otras, - kopumā mainīt privātpersonu un uzņēmumu attieksmi pret savu kredītvēsturi un finanšu saistībām,»uzsver KIB komercdirektors Intars Miķelsons.

Vienotā kredītvēsturu datu bāze atspoguļo ne tikai negatīvo, bet arī pozitīvo informāciju - saistību dzēšanu, kas nozīmē, ka katrai juridiskai un fiziskai personai ir iespēja uzlabot savu kredītreitingu, kas, savukārt, uzlabo turpmākās izredzes, sadarbojoties ar finanšu institūcijām vai, slēdzot jaunus sadarbības līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātpersonu kavēto maksājumu skaits nefinanšu nozaru uzņēmumiem pusgada laikā ir dubultojies, sasniedzot 305 tūkstošus neapmaksātu rēķinu, liecina «Kredītinformācijas Birojs» (KIB) dati.

KIB datu bāzē reģistrēto privātpersonu skaits ar kredītsaistību kavējumiem bankām un nebanku kreditētājiem pašlaik ir 97 tūkstoši, bet ar kavētiem maksājumiem nefinanšu nozaru (telekomunikāciju, komunālo pakalpojumu u.c.) uzņēmumiem - 154 tūkstoši.

«Dati parāda šībrīža tendenci - privātpersonu skaits, kas kavē komunālos un visa cita veida maksājumus ir 1,5 lielāks nekā privātpersonu skaits, kuras kavē finanšu iestāžu maksājumus,» komentē «Kredītinformācijas Birojs» valdes loceklis Intars Miķelsons.

Kopš šā gada sākuma KIB datu apmaiņai ir pievienojušies vēl 23 datu piegādātāji, tostarp arī lielākās parādu piedziņas kompānijas, būtiski palielinot datu arhīvā fiksēto parādsaistību skaitu. KIB datu bāzi šobrīd aktīvi izmanto 20 tūkstoši privātpersonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītinformācijas biroja datu bāzē iekļauti dati par 766 tūkstošiem iedzīvotāju

Žanete Hāka, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Kredītinformācijas biroja (KIB) datiem, pašlaik 526 tūkstošiem privātpersonu kopā ir virs 802 tūkstoši kredītlīgumu, t.i. vidēji 1,5 līgumi uz vienu finansiāli aktīvu iedzīvotāju.

Pašreizējā tendence rāda, ka privātpersonu aizņēmumu līgumu skaits turpina pieaugt, un tas nozīmē, ka arvien lielāka skaita iedzīvotāju dati iekļūst dažādos reģistros.

KIB datu bāze atspoguļo informāciju par 766 tūkstošiem iedzīvotājiem, t.i., 85% no finansiāli aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem.

«Patiesais kredītlīgumu skaits ir daudz lielāks, jo šajos 802 tūkstošos līgumu nav liela daļa līgumu no alternatīvo finanšu pakalpojumu nozares. Pieprasot aizdevumu, iedzīvotāji lielākoties nezina, kurā reģistrā viņu personas dati tiks pārbaudīti, vai šie dati nav novecojuši, vai ir kļūdaini. Problēma, kas kļūst arvien aktuālāka – iedzīvotāji vispār nezina, kāda patiesībā ir katra personīgā kredītvēsture, vai precīzāk, kāda tā izskatās no malas,» uzsver Intars Miķelsons, Kredītinformācijas Birojs direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Kredītinformācijas birojs (KIB) noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar AS Latvenergo un jau drīzumā vienotajā fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzē tiks iekļauta informācija arī par AS Latvenergo parādniekiem.

2016.gadā KIB uzsāka sadarbību ar virs 60 dažādu nozaru uzņēmumiem, kuri nepilna gada laikā papildināja kredītvēsturu datu bāzi ar 552 900 subjektu (privātpersonu un uzņēmumu) datiem, kuru kopējā kavēto maksājumu summa veido 1,468 miljardus eiro.

Kredītinformācijas apmaiņas mērķis ir uzlabot gan juridisko, gan fizisko personu maksāšanas disciplīnu, kā arī palīdzēt dažādu nozaru uzņēmumiem izvērtēt klientu maksātspējas riskus. KIB datu bāzi pašlaik kā avotu savu klientu izvērtēšanā un informācijas apkopošanā izmanto lielākās Latvijas komercbankas.

Lielākais skaits KIB sistēmai pievienoto uzņēmumu ir komunālo pakalpojumu sniedzēji, kam seko līzingdevēji, patērētāju kreditētāji, bankas. Tāpat KIB datu bāzē pieejama informācija par atsevišķiem celtniecības, transporta un tirdzniecības nozares uzņēmumu parādniekiem. KIB veic regulāru datu apmaiņu arī ar valsts institūcijām, piemēram, Uzņēmumu reģistru, Valsts ieņēmumu dienestu, Uzturlīdzekļu garantiju fondu, uc.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Kredītinformācijas Birojs" (KIB) ceturto gadu veicis visu Latvijas uzņēmumu izvērtēšanu un apkopojis stiprākos uzņēmumus. Pēc 2019.gada finanšu datiem un KIB datubāzē esošās kredītinformācijas, šogad "Stiprākais Latvijā" kvalificējušies 3,5% no visiem Latvijas uzņēmumiem iepriekšējo 5% vietā.

Ik gadu "Stiprākais Latvijā" kritērijiem kvalificējas līdz 10 tūkstošiem Latvijas uzņēmumu, bet šogad tādu ir tikai ap 6 tūkstošiem. Kredītbirojā to skaidro ar koronavīrusa pandēmijas globālo ietekmi, tomēr piebilstot, ka tas nav vienīgais skaita sarukuma iemesls. "Uzņēmumu ‘stipruma’ izvērtēšana notiek, skatoties uz iepriekšējā gada finanšu pārskatu datiem kombinācijā ar šodienas kredītvēstures rādītājiem, un tikai pēc tam uz Covid-19 ietekmes rādītāju. Liela daļa uzņēmumu nekvalificējās "Stiprākais Latvijā" laicīgi neiesniegtu finanšu pārskatu dēļ, lai gan termiņš šogad tika pagarināts par trīs mēnešiem," skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītbiroja "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) datubāzē šobrīd ir ieraksti par 986 tūkstošiem privātpersonu jeb praktiski visiem Latvijas finansiāli aktīvajiem iedzīvotājiem. Aktīvas saistības KIB datu arhīvs uzrāda 764 tūkstošiem iedzīvotāju, no kuriem 314 tūkstoši personu kavē vismaz vienu rēķinu, kas naudas izteiksmē sasniedz 1,15 miljardus eiro.

Katras finansiāli aktīvas personas kredītvēsture saglabājas kredītu biroja datu arhīvā automātiski.

Vai kredītkarte arī ir parāds?

Kredītkartes Latvijā tiek plaši izmantotas, bet retais aizdomājas, ka arī kartes izmantotais kredītlimits personas vēsturē tiek fiksēts kā parādsaistības. "Bieži personas ar stabiliem ienākumiem zvana uz KIB ar sašutumu, ka tiek atteikts aizdevums vai prece uz nomaksu. Cilvēkam pašam šķiet, ka nekādu saistību nav, bet personai ir aktīva kredītkarte (bieži vairākas), piešķirtais kredītlimits iztērēts, procentu maksājumi par iztērēto limitu tiek ieturēti automātiski, tāpēc šis parāds tiek aizmirsts," skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru