Atpūta

Piektdienas intervija ar Lattelecom grupas uzņēmuma Citrus Solutions valdes priekšsēdētāju Miku Stūrīti

Lelde Petrāne,19.09.2014

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Citrus Solutions ir Lattelecom grupas uzņēmums. Uzņēmumā strādā aptuveni 300 darbinieki. Citrus Solutions specialitāte ir dažāda veida inženiersistēmu projektēšana un būvniecība – sākot no telekomunikāciju tīkliem, ēku automatizāciju un beidzot ar vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmām.

Miks Stūrītis biznesa portālā db.lv arī regulāri publicē savus blogus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk, ja ir iespēja attīstīt kaut ko jaunu un darbs nav vienveidīgs. Citrus Solutions ir lieliska vieta, kur īstenot jaunas un ambiciozas idejas, turklāt nav divu vienādu projektu.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Apbēdina tas, ka no Latvijas aizbrauc cilvēki un tirgus paliek arvien mazāks – mazāk uzņēmīgu un zinošu darbinieku, attiecīgi vēl mazāk degvielas mūsu mazlitrāžas ekonomikai. Ražošanā vai pakalpojumos tas bieži nozīmē arī lielākas barjeras iekļūšanai eksporta tirgos, jo ir mazāk iespēju dabiski audzēt apjomus tepat Latvijā, lai pēc tam pārorientētos uz lielapjoma tirgiem ārpus mūsu valsts.

Latvijā neesam mazs uzņēmums un spējam īstenot lielus projektus, savukārt, piemēram, Tuvo Austrumu reģionā datu centru būvniecībā esam trešā līmeņa apakšuzņēmējs.

Priecē, ka Latvijā rodas jaunas idejas un ir uzņēmīgi cilvēki, kuri tās spēj realizēt jomās, kurās manis minētās barjeras neeksistē. Kā veiksmīgus piemērus var minēt Ask.fm, infogr.am, AirDog. Ir cerības, ka beidzot briest arī kāds Latvijas Nokia stāsts.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Mani iepriecina, ka no šauri specializēta Lattelecom tīklu ekspluatācijas uzņēmuma ir izdevies izaugt līdz inženiersistēmu integratoram ar plašu pakalpojuma klāstu, tāpēc spējam piedāvāt interesantu darbu un izaugsmes iespējas Latvijas talantīgākajiem jaunajiem inženieriem.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos. Kāpēc – jā vai nē?

Mums ir profils Facebook. Lai gan mūsu tiešie klienti nav šīs komunikācijas tiešā auditorija, tomēr vēlamies uzrunāt, piemēram, mūsu esošos un potenciālos darbiniekus.

- Vai darbinieku trūkumu izjūtat?

Mūsu nozare ir sezonāla. Darbaspēka trūkumu īpaši var just sezonas karstumā – vasarā un rudenī. Izteikti trūkst kvalificētu darbinieku – ar augstāko tehnisko izglītību un patiesu interesi par izvēlēto jomu.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Jāpatīk tam, ko darbinieks izvēlējies darīt. Ja darbs lielā un stabilā uzņēmumā izrādās tikai vienīgā motivācija, tad, visticamāk ilga kopdzīve nesanāks. Viena no mūsu uzņēmuma vērtībām ir uzņēmēja gars – tā sevī ietver gan azartu, gan orientāciju uz rezultātu, gan tieksmi pēc nemitīgiem uzlabojumiem.

- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

No šā gada mēs klientiem piedāvājam arī ēku ventilācijas un kondicionēšanas risinājumus – gan projektēšanu, gan arī izbūvi. Mēs redzam, ka tas iet roku rokā ar to, ko jau piedāvājam – ēku automatizāciju, drošības sistēmām. Mēs esam pārliecinājušies paši, cik daudz naudas un laika pasūtītājs var ietaupīt, ja par šīm jomām ir viens atbildīgais.

Plānojam turpināt attīstīt datu centru projektēšanu un būvniecību. Sociālo tīklu attīstība ar neskaitāmajām lietotāju bildēm un video, kas ir jāuzglabā, tam ir labs priekšnoteikums.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Varu teikt, ka man Lattelecom grupā ir divas dzīves – pirmā 2000. gadu sākumā, kad strādāju kā projekta vadītājs jauno pakalpojumu attīstības nodaļā un otrā – tagad, Citrus Solutions. Daži no ieviestajiem pakalpojumiem darbojas un ienes naudu vēl šodien – par to prieks. Vēlāk bija iespēja atklātā konkursā startēt uz Latvijas Pasta komercdirektora amatu, ko arī izturēju. Latvijas Pasta tēla maiņa un uzņēmumu apkalpošanas un korporatīvās pārdošanas ieviešana bija svarīgākie uzdevumi. Tā bija arī pirmā nopietnā vadītāja pieredze vairāk nekā četru gadu garumā. Citrus Solutions sāku strādāt kā komercdirektors un nu jau rit ceturtais gads kā valdes priekšsēdētājam.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums?

Citrusa koki ir zaļi visu gadu. Tie zied un dod augļus vienlaicīgi. Tāds ir arī efektīvs uzņēmums.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Citrus Solutions darbojas Citrus Klubs, kas apvieno aktīvākos uzņēmuma darbiniekus, kuriem rūp gan uzņēmums, gan arī kopīga atpūta. Klubam ir vēlēts prezidents. Citrus Klubs organizē gan gada balli, gan kopīgus pasākumus ārpus darba, gan uzņēmuma dzimšanas dienas svinības.

- Kāds izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Būvniecības likumā ir paredzēta būvkompāniju klasifikācija, kuru plānots ieviest no 2016. gada 1. janvāra. Tas vienkāršos iepirkumu procesa sadaļu, kas attiecas uz pretendentu un lielāko apakšuzņēmēju kvalificēšanu, jo tas ļautu ietaupīt kilogramiem papīra un darba laika, gatavojot vienus un tos pašus kvalifikācijas dokumentus katram konkursam.

- Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Pirms dažiem mēnešiem mūsu ģimenei bija iespēja pie sevis mājās uzņemt augsta līmeņa tibetiešu budisma skolotāju Čoden Rinpoče ar skolniekiem. Mani pārsteidza viņu nesamākslotība, vienkāršība un sirsnīgā attieksme pret cilvēkiem un apkārtējo pasauli, neraugoties uz viņu zināšanām, tituliem un pieredzi. Manuprāt, tādiem ir jābūt arī augstākā kaluma līderiem – neatkarīgi no jomas. Vienkāršiem, viediem, sirsnīgiem, bet noteiktiem.

- Kurš ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?

Bērnībā negaršoja zupas, toties tagad izbaudu uz ugunskura vārītu mencas vai paltusa zupu.

Katram dzērienam ir sava sezona un savs laiks - šobrīd, rudenī, zaļā tēja ar medu. Norvēģijā, makšķerējot laivā, kad ir daži grādi virs nulles - melnā tēja ar rumu.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Cilvēks, kuru patiesi cienu un respektēju ir Dreitons Birds (Drayton Bird). Viņš ir mārketinga dzīvā leģenda un strādājis Deivida Ogilvi (David Ogilvy) komandā. Viņa grāmatu Commonsense Direct Marketing varu ieteikt ikvienam uzņēmējam, kurš vēlas apgūt praktisko mārketingu. Man ir laimējies viņu pazīt personīgi un pie viņa mācīties. Robina Šarmas (Robin Sharma) grāmatā Līderis bez titula atradu daudz ko noderīgu un iedvesmojošu. Daiļliteratūru sanāk vairāk lasīt ziemas sezonā – mēdzu lasīt vairākas grāmatas paralēli, atkarībā no tā, kādu noskaņu gribas. Nemāku izlasīt grāmatu, kas man šķiet garlaicīga.

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Dabā, jo īpaši pie vai uz ūdeņiem. Vismaz reizi gadā braucu uz kalniem un nav svarīgi - slēpot vai vienkārši doties pārgājienā. Pēdējā laikā pat vairāk izvēlos pēdējo, jo, manuprāt, liela cilvēku burzma kalnu kūrortos ne vienmēr uzlabo enerģētiku, kas valda kalnos.

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Laikā, kad strādājām pie Lattelecom datu centra izbūves, regulāri braucu uz objektu, lai pārliecinātos, kā norit darbi. Vienā šādā reizē, atrodoties pirmajā stāvā, skatos – mūsu puiši varen dūšīgi strādā. Nonākot ceturtajā stāvā, redzu, ka atkal tas pats puisis, ko redzēju strādājam lejā, ir jau te un strādā tikpat dūšīgi. Nevarēju saprast, kā gan tas iespējams? Kā viņš tik ātri varēja nokļūt te, augšā, turklāt jau tik dziļi iegrimt darbos?! Izrādās, ka nesen pie mums darba gaitas bija uzsākuši brāļi Aigars un Edgars Geides. Viņi ir dvīņi. Tas visu izskaidro.

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Nebaidieties būt vienkārši, sirsnīgi un nesamāksloti.

Būvniecība un īpašums

Citrus Solutions vadības komandā darbu sākuši Eniks un Saušs

Db.lv,19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu Citrus Solutions vadības komandā uzsāk Dāvis Eniks - SIA Citrus Solutions izpilddirektors un Jānis Saušs - meitas uzņēmuma Vācijā - Citrus Solutions GmbH direktors, informē uzņēmums.

Jauno vadītāju līdzšinējā pieredze un zināšanas sniegs atbalstu abu uzņēmumu biznesa attīstībā gan Latvijā, gan Vācijā.

"Novērtējam, ka Citrus Solutions uzņēmumi ir pievilcīgi darba tirgū, jo atlases procesā bija jāizvērtē tiešām spēcīgi kandidāti. Šobrīd uzņēmumi strādā ar virkni vērienīgiem projektiem, kuri uzlabo valsts infrastruktūru un dzīves kvalitāti gan Latvijā, gan Vācijā. Mums jau ir ļoti zinoša profesionāļu komanda, specifiskie sertifikāti, kas ļauj strādāt arī kritiskas infrastruktūras objektos - tā ir ļoti vērtīga biznesa niša. Citrus Solutions uzņēmumiem ir visi priekšnosacījumi, lai augtu un attīstītos, tādēļ atlases procesā īpašu uzmanību pievērsām kandidātu pieredzei un pieejai biznesa vadībai. Esmu gandarīts, ka ir atrasti divi spēcīgi vadītāji, kas ar svaigu skatu un enerģiju gatavi uzņemties Citrus uzņēmumu vadību," saka Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sešiem saņemtajiem piedāvājumiem ārējās robežas infrastruktūras augstas gatavības posmu izbūves projektā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Citrus Solutions" piedāvājums par 31,4 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētais būvkomersants veiks projektā paredzētos darbus visos deviņos augstas gatavības posmos. Līguma parakstīšana ar būvkomersantu notiks pēc finansējuma piešķiršanas, atklāj Griškevičs, piebilstot, ka tas varētu būt marta sākumā.

Valdība otrdien uzklausīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu un paveiktajiem darbiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, savukārt VNĪ Ministru kabinetam prezentēja cenu aptaujas rezultātus, kurā par saimnieciski visdevīgāko atzīts "Citrus Solutions" piedāvājums.

Ar Ministru kabineta lēmumu otrdien atbalstīta arī papildu dzeloņstiepļu žoga izbūve 22,8 kilometru garumā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Dzeloņstiepļu iegādei, žoga izbūvei un tehniskās uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams finansējums 2022.gadam ir ne vairāk kā 2 329 271 eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Citrus Solutions neauditētie finanšu dati liecina, ka 2023. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 67,57 miljonus eiro (2022. gadā attiecīgi – 57,92 miljoni eiro). Tas ir 17 % pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un arī uzņēmuma vēsturiski lielākais apgrozījums.

“Skatoties uz priekšu, arī 2024. gadā prognozējam stabilu biznesa kāpumu, jo turpinās darbi pie Austrumu robežas (Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas) izbūves un Liepājas cietuma kompleksa būvniecība. Jau gada sākumā ir noslēgti jauni līgumi par noteiktu valsts aizsardzības militāro objektu būvniecību un vairāku objektu inženiersistēmu uzturēšanas darbiem. Uzņēmums turpina aktīvi strādāt pie savas konkurētspējas uzlabošanas, veicot procesu efektivizāciju, būvniecības tehnoloģiju pilnveidošanu un darbinieku kompetenču attīstību,” saka Dāvis Eniks, SIA Citrus Solutions izpilddirektors.

Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs, norāda, ka SIA Citrus Solutions ir svarīga loma Tet grupā: “Esmu gandarīts, ka Citrus Solutions veiksmīgi realizē uzņēmuma stratēģiju, kas saistīta ar projektu realizāciju pēc “projektē un būvē” principa. Uzņēmums realizē vairāku valsts nozīmes un kritiskās infrastruktūras objektu būvniecību un ir izveidojis atbildīga aizsardzības un drošības industrijas dalībnieka reputāciju. Citrus Solutions turpina veiksmīgi strādāt un būt viens no tirgus līderiem arī savas uzņēmējdarbības sākotnējā biznesa jomā – optiskā interneta tīklu projektēšanā, būvniecībā un uzturēšanā.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmumu grupas Citrus Solutions, kurā ietilpst SIA Citrus Solutions un Citrus Solutions GmbH, neauditētie konsolidētie finanšu rezultāti liecina, ka 2021. gadā uzņēmuma finanšu darbības rādītāji auguši par 23%, sasniedzot vēsturiski lielāko apgrozījumu – 52,46 miljonus eiro.

2020. gadā apgrozījums bija 42,82 miljoni eiro.

2021. gadā Citrus Solutions piedalījies vairāku vērienīgu projektu īstenošanā, tostarp: projektējis inženiertīklus Orkla ražotnes jaunbūvei Ādažos; projektējis inženiertīklus Alojas Biroji “The Pine” projektam; nodrošinājis Dr. Mauriņa vēnu un lāzermedicīnas klīnikas jaunbūves celtniecību; veicis Rail Baltica Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas elektronisko sakaru tīklu būvniecību; piegādājis transporta līdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas, kā arī veicis to modernizāciju un uzturēšanu Valsts Ieņēmumu dienestam; nodrošinājis Tet tīkla projektēšanu, būvniecību un uzturēšanu, kā arī izvērsis optiskā tīkla būvniecību Vācijā, tai skaitā Ēderanas, Angelnas, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas reģionos, kā arī īstenojis citus projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas pakalpojumus privātajiem un valsts pasūtītājiem.

Būvniecība un īpašums

Būvfirmas Citrus Solutions izpilddirektore Zandersone atstās amatu

Db.lv,01.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirmas "Citrus Solutions" līdzšinējā izpilddirektore Jūlija Zandersone paziņojusi par lēmumu aiziet no amata, kas saistīts ar interesi attīstīt savu karjeru citā jomā, informē kompānijā.

Zandersone savus amata pienākumus pildīs līdz augusta beigām. Uz jaunā "Citrus Solutions" izpilddirektora amatu izsludināts konkurss. Līdz jauna izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja iecelšanai no 1.septembra tā funkcijas pildīs uzņēmuma projektēšanas dienesta direktors Kārlis Kostjukovs.

Patlaban notiek konkurss uz izpilddirektora amatu. Pretendenti aicināti iesniegt pieteikumus elektroniski līdz 15.augustam. Jaunajam "Citrus Solutions" vadītājam būs jāīsteno uzņēmuma ambiciozā stratēģija, kuras mērķis ir nodrošināt gan ievērojamu izaugsmi, gan vadīt būvniecības nozari efektivitātes, digitalizācijas un ilgtspējas virzienā.

Inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmuma SIA "Citrus Solutions" apgrozījums pagājušajā gadā bija 57,923 miljoni eiro, kas ir teju divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 8,2 reizes un bija 8,318 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Būvniecība un īpašums

FOTO: Par 126 miljoniem eiro topošā Liepājas cietuma būvdarbi apsteidz plānoto grafiku

Db.lv,07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkuma komisija ir atzinusi SIA "Citrus Solutions" par uzvarētāju konkursa procedūrā ar sarunām par jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību, informē Tieslietu ministrijā.

Pretendentu iesniegtie iepirkuma galīgie piedāvājumi liecina, ka "Citrus Solutions" iepirkumā ietvertos darbus piedāvā veikt par kopumā 128 845 529 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), savukārt AS "UPB" par 141 488 743,90 eiro bez PVN.

Izvērtējot abus saņemtos pretendentu piedāvājumus, iepirkuma komisija pārliecinājās, ka galīgie piedāvājumi atbilst iepirkuma dokumentācijā noteiktajām prasībām. Iepirkuma komisija ir pārbaudījusi un labojusi pretendentu piedāvājumos konstatētās aritmētiskās kļūdas, kā arī secinājusi, ka pretendentu piedāvājumi nav nepamatoti lēti, kas varētu apdraudēt vai apgrūtināt līgumsaistību izpildi.

Tāpēc iepirkuma komisija 26.septembrī ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu "Citrus Solutions" ar līguma summu 125 812 571 eiro, neskaitot PVN, jaunā cietuma būvniecību veicot 34 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas.

Ekonomika

Citrus Solutions būvēs automatizētās uzraudzības infrastruktūru uz robežas ar Krieviju

Db.lv,20.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projektēšanas un būvniecības uzņēmums SIA "Citrus Solutions" ir noslēdzis piecus sadarbības līgumus ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par automatizētās tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Patlaban ir sākti projektēšanas darbi, kā arī iekārtu un sistēmu testēšana.

Noslēgto līgumu summa kā ierobežotas pieejamības informācija atklāta netiek.

Iepriekš valdība janvāra sākumā slēgtā sēdē atļāva LVRTC uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas. Būvdarbus veiks vairāki būvuzņēmumi. Valdība arī pieņēma zināšanai, ka būvdarbu 5., 6. un 7. kārtā ar kopējo aptuveno garumu 201 kilometrs nepieciešamā finansējuma apmērs 2025.-2026.gadam prognozēti ir 79 479 751 eiro.

"Citrus Solutions" izpilddirektors Dāvis Eniks norāda, ka šis projekts ne tikai stiprinās valsts robežu aizsardzību, bet arī kalpos par piemēru tam, kā mūsdienu tehnoloģijas var būtiski uzlabot darbu efektivitāti un ātrumu, un kā tiek izmantotas videi draudzīgas tehnoloģijas un inovācijas, kas efektīvi aizstāj tradicionālo fizisko un manuālo darbu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolemts samazināt topošā Liepājas cietuma divu ēku - atklātā cietuma ēkas un administrācijas ēkas - un teritorijas ap ēkām būvapjomu, precizējot un optimizējot tehniskos risinājumus ārējiem inženiertīkliem, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Pēc ministrijas paustā, izmaiņas būvprojektā paredz "samazināt cietuma kompleksa būvdarbu un nākotnes apsaimniekošanas izmaksas, saglabājot ēkas drošības prasības". Pašlaik jaunā Liepājas cietuma būvniecība notiekot pēc plānotā grafika.

Apstiprinātais būvprojekts paredz administrācijas ēkā samazināt koplietošanas platību un samazināt darbinieku kabinetu skaitu. Sākotnējā ēkas būvprojekta platība bija 2906 kvadrātmetru (m²), bet tagad - 1803 m².

Atklātā cietuma ēkā paredzēts atteikties no šautuves būves, tādējādi samazinot ēku par vienu stāvu, kā arī no atsevišķām darbinieku telpām. Sākotnējā atklātā cietuma ēkas būvprojekta platība bija 1715 m², tagad - 752 m². Kopējais ieslodzīto skaits, kuru varēs izvietot šajā ēkā, palikšot nemainīgs un būs 50 cilvēki.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inženiertehnisko sistēmu būvniecības uzņēmuma Citrus Solutions izpilddirektora amatu atstājis Miks Stūrītis un par jauno izpilddirektori iecelta Jūlija Grinberga, uzņēmuma līdzšinējā valdes locekle un ēku inženiersistēmu būvniecības dienesta direktore, informē Lattelecom sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zanda Šadre.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis komentējot izmaiņas Citrus Solutions vadībā norādā, ka M. Stūrītis, strādājot Lattelecom grupā, sasniedzis izcilus rezultātus. Savukārt J. Grinberga pierādījusi sevi kā spēcīga sarežģītu projektu vadītāja, kura nodrošinās pēctecību Citrus Solutions attīstībā.

J. Grinberga Citrus Solutions strādā septiņus gadus, no tiem sešus gadus kā valdes locekle, iegūstot pieredzi ēku inženiersistēmu biznesa līnijas vadībā, klientu portfeļu vadībā, kā arī sadarbībā ar klientiem un piegādātājiem. Iepriekš viņa strādājusi Latvijas Pastā kā mārketinga direktore un piegādes pakalpojumu departamenta direktore. Jūlija ieguvusi biznesa vadības maģistra grādu Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve cenu kāpuma dēļ izmaksās 53 573 008 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), sadārdzinoties par 15 476 766 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) dokumenti, kas iesniegti saskaņošanai.

Valdības protokollēmuma projekts paredz atļaut VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības par prioritāri ierīkojamo posmu 83,9 kilometru garumā uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu par kopējo summu 53 573 008 eiro ar PVN, tostarp būvniecības ieceres izstrādes izmaksas paredzētas 2 002 618 eiro apmērā, būvdarbu - 51 394 214 eiro apmērā, bet autoruzraudzības izmaksas - 176 176 eiro apmērā.

Lai nodrošinātu IeM papildu nepieciešamo finansējumu 2022.gadā, valdība plāno atbalstīt IeM priekšlikumu par apropriācijas pārdali 2022.gadā no budžeta programmas "Valsts robežas infrastruktūras izveide" uz IeM budžeta apakšprogrammu "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 1 946 753 eiro apmērā, kā arī finansējuma piešķiršanu IeM (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1 321 993 eiro apmērā.

Būvniecība un īpašums

Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvi par 53,57 miljoniem eiro veiks Citrus Solutions

Db.lv,17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atkārtoti izsludinātajā cenu aptaujā no sešiem pretendentiem saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu atkārtoti ir iesniegusi SIA "Citrus Solutions", kuras iesniegtais piedāvājums atkārtoti bija ar kopumā visīsāko projekta īstenošanas termiņu un zemākajām izmaksām, kas ir īpaši svarīgi valsts drošības nodrošināšanai, informē VNĪ.

Iesniegtais piedāvājums - 53,57 miljoni eiro (ar PVN) - ir lielāks par SIA "Citrus Solutions" februāra beigās iesniegto piedāvājumu (38,09 miljoni eiro). Projekta jaunais īstenošanas termiņš žoga izbūvei trīs posmos ir līdz 2022.gada nogalei, trīs posmos līdz 2023.gada janvāra beigām un trīs posmos līdz 2023.gada februāra beigām. Izvērtējot divus iespējamos scenārijus - cenu aptauju ar un bez indeksācijas iespējām -, par saimnieciski izdevīgāko atzīts scenārijs bez cenu indeksācijas, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2022.gada 8.martā izsludinātajā jaunajā, slēgtajā cenu aptaujā par deviņu Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas robežas augstas gatavības posmu infrastruktūras izbūvi piedalījās 6 būvkomersanti, kuri bija iesnieguši savus piedāvājumus arī pirmajā cenu aptaujā. Būvkomersanti iesniedza piedāvājumus ar un bez indeksācijas iespējām. Pārējo pretendentu iesniegtie piedāvājumi bija ar kopumā garākiem projekta īstenošanas termiņiem un augstākām piedāvājumu summām.

Tehnoloģijas

precizēta - Piedāvā valstij zaudēt kontroli pār LMT un akcijas kotēt biržā

LETA; Db.lv,15.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" jāsadala un tā telekomunikāciju bizness jāpārdod mobilo sakaru kompānijai SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un Zviedrijas uzņēmumam "Telia Company" ("Telia"), kamēr valsts pilnībā paturētu "Tet" grupas būvkompāniju "Citrus Solutions" un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums (IPO) un kotēšana biržā.

Tas izriet no "Telia" sagatavotā piedāvājuma. Ņemot vērā dokumenta slepenību, netiek atklāts, cik plaši šis piedāvājums analizēts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par turpmākās attīstības scenārijiem un vēlamo Latvijas valsts līdzdalības apmēru LMT un "Tet" uzņēmumu grupā, un vai valsts to uzskata par pieņemamu.

Atbildīgie ierēdņi un politiķi, aizbildinoties ar konfidencialitāti, plašākus komentārus par ierobežotas pieejamības informatīvā ziņojuma saturu nesniedz, tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šis darba dokuments balstās uz SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pieaicināto konsultantu veikto tirgus izpēti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējās starptautiskās politiskās situācijas ietekmē ir būtiski mainījušies Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras izbūves riski.

Tāpat pasaules valstu, t. sk. Eiropas Savienības (ES) un Latvijas, piemērotās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju dažu dienu laikā ir ievērojami mainījušas metālapstrādes tirgu un izejmateriālu piegādes iespējas, kā arī pieaugušas degvielas izmaksas. Tādēļ būvkomersants SIA “Citrus Solutions” bija spiests atsaukt savu slēgtās cenu aptaujas pieteikumu.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izsludinājusi jaunu, slēgtu cenu aptauju – tajā atkārtoti uzaicināti piedalīties būvkomersanti, kuri iesniedza pieteikumus arī iepriekšējā cenu aptaujā,” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ ir izsludinājusi jaunu, slēgtu cenu aptauju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Liepājas cietuma būvniecības darbi notiek saskaņā ar plānoto laika grafiku un budžetu, sacīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) pēc vizītes Liepājas cietuma būvniecības teritorijā.

Tieslietu ministrijā aģentūru LETA informē, ka ministre šodien devās reģionālajā vizītē uz Liepāju, kur apmeklēja jaunā cietuma būvniecības teritoriju, lai novērtētu šobrīd paveikto un iepazītos ar turpmāk plānoto darbu gaitu.

Lībiņa-Egnere norāda, ka ir gandarīta, ka Liepājas jaunā cietuma būvniecība norit atbilstoši grafikam un budžetam. Šobrīd cietuma būvniecība ir jau pusē, šāds raits temps nebūtu iespējams bez iesaistīto pušu aktīvas iesaistes un sadarbības, uzskata ministre.

Jaunā cietuma būvniecības teritoriju apmeklēja arī cietuma būvniecības projekta uzraudzības komitejas pārstāvji, lai klātienē iepazītos, kā tiek realizēts valsts mēroga tieslietu nozares projekts, kā arī viens no lielākajiem publiskā pasūtījuma būvniecības projektiem Latvijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par jauno cietuma būvniecību Liepājā ir pieteikušās SIA "Citrus Solutions" un AS "UPB", aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma komisija ir saņēmusi sākotnējos piedāvājumus un turpina konkursa procedūru ar sarunām, lai izraudzītu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Liepājas cietuma projekta realizācijā tiks izmantota "design&build" jeb "projektē un būvē" metode, apvienojot izmaiņu veikšanu būvprojektā, autoruzraudzību un būvdarbus vienā pakalpojumā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu būvdarbu izpildi, no uzvarētāja tiks prasīts uzņemties pilnu atbildību par būvprojektu un būvdarbu īstenošanu.

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību plānots pabeigt 34 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas ar iepirkuma procedūrā uzvarējušo pretendentu. Atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 2.novembra lēmumam Tieslietu ministrija nepieciešamības gadījumā var pagarināt Liepājas cietuma projektēšanas, autoruzraudzības un būvdarbu pabeigšanas termiņu līdz 2025.gada 31.decembrim, ja Liepājas cietuma būvniecības konkursa procedūrā ar sarunām iespējams panākt pēc iespējas konkurētspējīgāko piedāvājumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tet" grupas apgrozījums audzis par 7%, sasniedzot 226,3 miljonus eiro jeb rekorda rādītāju kopš 2008. gada, informē uzņēmumā.

Sasniegts arī augstākais eksporta apgrozījums uzņēmuma vēsturē - 13% no kopējā apgrozījuma, liecina Tet grupas konsolidētie neauditētie dati. Savukārt EBITDA (peļņa no pamatdarbības) saglabājusies iepriekšējā gada līmenī.

Koncerna peļņa 2018.gadā pieauga par 2,5% un bija 41,778 miljoni eiro.

2019. gadā Tet veicis 30 miljonu eiro investīcijas uzņēmuma attīstībā, valstij nodokļos nomaksāti 47,5 miljoni, kā arī 32,5 miljoni eiro izmaksāti 2018. gada dividendēs akcionāriem, tostarp Latvijas Republikai - 16,6 miljoni eiro.

Eksporta apgrozījums pieaudzis par trešdaļu, pērn sastādot 13% no kopējā apgrozījuma, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Eksporta izaugsme balstīta datu centru pakalpojumu attīstībā, kā arī īstenojot optisko tīklu izbūvi Vācijā.

Tehnoloģijas

Lattelecom ieņēmumi auguši par 4%

Žanete Hāka,18.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom grupas šī gada pirmā ceturkšņa ieņēmumi, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, pieauguši par 1,7 miljonu eiro jeb 4%, sasniedzot 46,8 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Savukārt EBITDA saglabājusies līdzvērtīga attiecīgajam pērnā gada periodam – 17,3 miljonu eiro apmērā.

Palielinās ieņēmumi no jaunajām biznesa jomām – tie gandrīz dubultoti, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem. Bezprocentu dalītā maksājuma ieviešana, jaunu veikalu atvēršana un interneta veikala izveide ir veicinājusi mazumtirdzniecības apjoma trīskāršu pieaugumu. 2,5 reizes kāpuši arī attālinātās skaitītāju nolasīšanas pakalpojuma – telemetrijas – ieņēmumi, kā arī gandrīz pusotru reizi pieauguši ieņēmumi no reklāmas izvietošanas. Datu centru pakalpojumi ienesuši par 40% vairāk nekā 2015. gada pirmajā ceturksnī.

Tehnoloģijas

Papildināta - LMT un Tet izpirkšanas darījuma vērtību lēš ap 550-600 miljoniem eiro

LETA,25.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) nekomentēja šo informāciju, sakot, ka dažādas minētās darījuma summas ir spekulācijas.

Otrdien par LMT un "Tet" izpirkšanas darījumu slepenībā lems valdība, kurai par trīs mēnešu laikā paveikto ziņos ekonomikas ministrs. Lai gan Valainis nevēlējās komentēt pat to, vai valdība vispār izskatīs jautājumu par LMT un "Tet" izpirkšanu, aģentūrai LETA zināms, ka tas slēpjas darba kārtībā iekļautajā informatīvajā ziņojumā "Par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma izpildi".

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Tiesu namu aģentūra" un iepirkuma uzvarētājs SIA "Citrus Solutions" 22.novembrī parakstīja līgumu par jauna cietuma kompleksa Liepājā projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbiem.

Pamatojoties uz iepirkuma komisijas lēmumu noslēgts līgums par kopējo summu 125 874 569,87 EUR, neskaitot PVN. Jaunā cietuma būvniecību paredzēts pabeigt 34 mēnešu laikā.

"Modernas ieslodzījumu vietas ir valsts iekšējās drošības jautājums ne jau tāpēc, ka tām būs jaunas, stipras sienas un augsti žogi, bet gan tāpēc, ka mūsdienīgs, pārdomāts plānojums un atbilstoša vide dos iespēju pilnvērtīgi veikt sociālās korekcijas darbu ar ieslodzītajiem. Jaunā Liepājas cietuma infrastruktūra ir plānota tā, lai ļautu ieviest mūsdienīgas ieslodzījuma izpildes formas, tai skaitā idejiski citādākus iekšējās drošības procesus, ieviešot dinamiskās drošības elementus; nodrošinātu drošu, modernu un sakārtotu darba vidi darbiniekiem; soda izpildes laikā nodrošinātu individuāli izvērtētu pamattiesību īstenošanu, piemēram, tādejādi novēršot līdz šim saņemtos Satversmes tiesas aizrādījumus," komentē Anda Smiltēna, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar valdības apstiprinātajiem VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātās nākamo septiņu Austrumu robežas infrastruktūras posmu izbūves cenu aptaujas rezultātiem sešus posmus izbūvēs SIA “Citrus Solutions” un vienu posmu – SIA “VIA”.

Kopējā septiņu posmu infrastruktūras izbūves līgumu summa būs 38, 7 miljoni eiro (bez PVN), informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Septiņu Austrumu robežas posmu infrastruktūras izbūves (63,9 kilometru garumā) cenu aptauju VNĪ izsludināja 2022.gada aprīlī. Cenu aptaujā kapitālsabiedrība uzaicināja piedalīties 16 būvkomersantus, piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, trīs no tiem bija iesnieguši piedāvājumus par visu posmu darbu veikšanu.

Šobrīd noslēgumam tuvojas būvkomersanta SIA “Citrus Solutions” jau uzsāktie projektēšanas darbi deviņos Austrumu robežas prioritārajos posmos, kas norit saskaņā ar iepriekš apstiprināto projektēšanai paredzēto laika grafiku.

Tehnoloģijas

Valdība vēl nenonāk pie Tet un LMT nākotnes gala scenārija

LETA,26.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 25.martā vēl nav nonākusi pie tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotnes gala scenārija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka drīzumā varētu būt gaidāma piedāvājuma izteikšana otram "Tet" un LMT akcionāram - Zviedrijas uzņēmumam "Telia".

Savukārt aprīļa vidū vai aprīļa beigās ekonomikas ministrs sola atgriezties valdībā ar jautājumu par "Tet" un LMT nākotni.

Valainis sacīja, ka valdība un "Telia" virzās uz kopīgu, abpusēju izpratni. Vienlaikus Valainis norādīja, ka valdība ir skaidri noteikusi to, ka uzņēmumu nākotnes scenāriji netiek finansēti no valsts budžeta.

Papildināta - LMT un Tet izpirkšanas darījuma vērtību lēš ap 550-600 miljoniem eiro

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas...

"Gribam lai uzņēmumu vērtība augtu ilgtermiņā, lai pēc gadiem vērtība būtu mērāma vairākos miljardos, kā arī lai tie būtu reģionālie līderi," sacīja Valainis. Vienlaikus lai šādu rezultātu sasniegtu, ministra ieskatā nepieciešams pieņemt izsvērtus lēmumus starp abiem akcionāriem.

"Šis manā ieskatā ir normāls process, kas notiek starp akcionāriem, lai lemtu par tālāko uzņēmumu attīstības scenāriju," sacīja Valainis.

Par neoficiāli izskanējušiem "Tet" un LMT akciju izpirkšanas scenārijiem Valainis sacīja, ka tie ir trešo pušu scenāriji, "kas ir diezgan tālu no Latvijas scenārijiem".

Runājot par to, vai šobrīd tiek izskatīti arī varianti, ka "Telia" saglabā līdzdalību "Tet" un LMT, Valainis sacīja, ka neviens variants nav izslēgts un sarunas joprojām notiek.

Valainis arī sacīja, ka pašreiz palikuši maz neatbildēti jautājumi - ir noformulēta valdības pozīcija, ar kuru vērsīsies pie "Telia".

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka "Tet" un LMT jautājums bijis uz galda, jo valdība vēlējusies uzlabot šo abu uzņēmumu konkurētspēju gan Latvijā, gan Baltijā.

Komentējot publiski izskanējušos scenārijus, premjere norādīja, ka valdība ir ieinteresēta, lai abi uzņēmumi strādātu labi. Viņa atgādināja, ka valsts nav uzņēmumu vienīgais īpašnieks.

"Līdz ar to šobrīd pieņemt kaut kādus lēmumus, kur nav, iespējams, "Telia" piekrišana, tā ir spekulācija, tāpēc mums, runājot publiski ar Valaiņa kungu noteikti jādomā, kādus signālus mēs raidām "Telia", jo esam ļoti aktīvā sarunu fāzē, un viņi ļoti seko līdzi, kāds ir šis otrs darījuma partneris," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka noteikti par spekulācijām sauktu variantus, kur tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi. "Tāpēc ka šāda piedāvājuma uz galda šobrīd vienkārši nav," sacīja premjere.

Vienlaikus premjere atzīmēja, ka valdība ir ieinteresēta, lai abi uzņēmumi pelnītu un būtu konkurētspējīgi.

Siliņa norādīja, ka "status quo" nevar palikt situācija, ka abi akcionāri strādā deviņdesmito gadu līguma ietvaros. "Tā ir labā ziņa, ka abas puses ir gatavas mainīt esošo situāciju," sacīja Siliņa norādot, ka abas puses no situācijas vēlas iziet ar rezultātu, kur skaidri redzama nākotnes perspektīva, kur abi uzņēmumi gūst lielāku tirgus daļu esošajā Latvijas telekomunikāciju biznesā.

Premjere norādīja, ka valdība izsvērti un prātīgi vērtējot, kāds varētu būt potenciālais dažādu veidu scenāriju rezultāts, un valdība nevēlas ieguldīt budžeta līdzekļus.

"Mēs saprotam, ka tiem izaicinājumiem, kādi Latvijai šobrīd ir uz galda, tas nebūs šis scenārijs - mums jāatrod līdzekļi gan aizsardzībai, gan redzam neatrisinātu jautājumu ar veselību, programmu finansējumu, tai skaitā parādījies ir jautājums, kas noteikti būs ilgākā termiņā risināms - demogrāfija," pauda Siliņa, piebilstot, ka valdībai jāatrod atbilstošs scenārijs, kā neieguldot pārāk daudz varētu pelnīt, ļaut attīstīties modernām tehnoloģijām, inovācijām.

Siliņa norādīja, ka šobrīd aktīvi tiekot veiktas sarunas, lai valsts varētu saglabāt un izveidot savu stratēģisko interesi šajos uzņēmumos.

Līdztekus Siliņa norādīja, ka šodien pārrunāts, ka vēlētos, lai valsts arvien vairāk valstij piederošus uzņēmumus kotētu biržā. "Tas radītu iespēju mūsu valsts uzņēmumiem piesaistīt privāto kapitālu - tās varētu būt gan juridiskās personas, gan iedzīvotāji, kuriem būtu interese ieguldīt mūsu valsts kapitāluzņēmumos - tie varētu būt gan stratēģiskie uzņēmumi, gan arī citas valsts kapitālsabiedrības," sacīja Siliņa, piebilstot, ka, lai šādus lēmumus pieņemtu valstij jābūt iespējai vai nu vienpersoniski izlemt vai jāvienojas kopā ar otru īpašnieku, kas šobrīd ir "Telia".

Premjere norādīja, ka valdība saņēmusi pretpiedāvājums no "Telia" un sarunas tiek turpinātas.

Līdztekus viņa aicināja jūtīgi izturēties pret publiski izskanējušo informāciju, jo aktīvā sarunu fāzē parādās dažāda informācija, kas ne vienmēr atbilst tam, ko patiesībā runā "Telia" ar valdību.

Vienlaikus ekonomikas ministrs uzsvēra, ka sarunas starp Latvijas valsti un "Telia" piedalās Latvijas valdība, tostarp EM ir izveidota darba grupa, kam ir mandāts šī jautājuma risināšanā, savukārt trešajām pusēm nav šāda mandāta.

Valainis sacīja, ka ir "skaidri jādefinē ne tikai Latvijas intereses, bet arī jāuzklausa "Telia" intereses".

Ir jāmēģina izkļūt no neizdevīgās situācijas, kurā šobrīd ir gan Latvijas valsts, gan "Telia", norādīja Valainis.

Viņš norādīja, ka sarunu gaitā ne Latvijas puse, ne "Telia" nevar atklāt detaļas, par ko runā, jo tas satur daudz komercinformācijas, tomēr Latvija vēlas stiprināt savu dalību šajos uzņēmumos.

Jau ziņots, ka aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka LMT un "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro.

Valainis pirms valdības sēdes medijiem sacīja, ka publiski izskanējusī "Tet" un LMT kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība ir spekulācijas, ko izplata citi tirgus dalībnieki un dažādas ieinteresētās puses.

Viņš norādīja, ka dažādas ieinteresētās puses šajā procesā netrūkst, tomēr "mēs no savas puses vadāmies ar tiem skaitļiem, ko rēķinājuši mūsu piesaistītie konsultanti". Tostarp arī otra iesaistītā puse - Zviedrijas uzņēmums "Telia" - ir piesaistījusi konsultantus.

"Šobrīd būtu pāragri runāt par konkrētiem cipariem vai izpirkuma procesiem vai citām spekulācijām, kas ir bijušas publiskajā telpā," sacīja Valainis.

Ministrs arī uzsvēra, ka šobrīd ir redzama trešo pušu vēlme iesaistīties šī jautājuma risināšanā.

"Mēs atsevišķos gadījumos saskatām dažādas reiderisma pazīmes, kas nāk no trešo pušu vēlmes iesaistīties un iegūt tos labumus vai tās iespējas, kas primāri pienākas galvenajam partnerim - valstij," sacīja Valainis.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka vairs netiek nopietni apspriesti "Telia" izteiktie pretpiedāvājumi turpmākai LMT un "Tet" attīstībai, bet tiek diskutēts par diviem pamata scenārijiem, kā izpirkt "Telia" piederošās daļas un kā turpmāk pārvaldīt apvienoto uzņēmumu.

Valainis aģentūrai LETA atteicās komentēt, vai ir divi vai vairāk variantu tālākajai rīcībai un ko tie paredz.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka pirmais variants paredz, ka "Telia" piederošās daļas izpērk valsts ar tai piederošo lielo uzņēmumu - "Latvijas valsts meži" un "Latvenergo" - palīdzību, tomēr aptuveni 200 miljoni eiro šādā gadījumā, iespējams, jāparedz arī tiešā veidā no valsts budžeta. Pagaidām nav skaidrs, vai šādu variantu atbalstītu Finanšu ministriju, tomēr Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš jau ir solījusi, ka atpirkšana darījumam netikšot tērēti valsts budžeta līdzekļi.

Ja tiktu īstenots šis variants, LMT un "Tet" apvienoto uzņēmumu, visticamāk, pārraudzītu kāda valsts kontrolēta kapitālsabiedrība, iespējams, EM piederošā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor"), kura jau šobrīd pārvalda valsts daļas abos uzņēmumos - 51% "Tet" daļu un 5% LMT daļu. Apvienotais LMT un "Tet" uzņēmums tiktu gatavots akciju kotēšanai biržā.

Noprotams, ka vismaz sākotnēji apvienotais uzņēmums turpinātu pārvaldīt arī šobrīd "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, par kuras nodalīšanu iepriekš iestājies AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), kas gatavs uzņemties visas valsts kritiskās infrastruktūras pārvaldību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā.

Aģentūrai LETA neizdevās noskaidrot, kāds liktenis šajā variantā paredzēts "Tet" grupā ietilpstošajam inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmumam SIA "Citrus Solutions".

Savukārt otrs variants paredzot darījumam nodibināt speciālu mērķa sabiedrību (special purpose vehicle - SPV), kas no "Telia" atpirktu LMT un "Tet" daļas. Šajā speciālajā SPV līdzekļus investētu komercbankas, tajā tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi un tā izlaistu arī obligācijas aptuveni 200 miljonu eiro vērtībā, līdz ar to tajā varētu ieguldīt arī citi investori. Apvienotā uzņēmuma īpašnieki turpmāk būtu valsts un šī jaunā SPV.

Šo variantu atbalstot Satiksmes ministrija (SM). Neoficiāla informācija gan liecina, ka atsevišķi politiķi iebilst pret Latvijas uzņēmēju tiešu līdzdalību LMT un "Tet" pārvaldībā, kas tiktu īstenota caur SPV. Iepriekš publiski izskanējis, ka interesi investēt "Tet" un LMT izteicis datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Džons Tallijs, neoficiāli kā potenciālie investori minēti arī "Draugiem Group" pārstāvji u.c.

Ja tiktu īstenots šis scenārijs, "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, visticamāk, izpirktu LVRTC, bet interese iegādāties būvnieku "Citrus Solutions" esot "Latvenergo" koncernā ietilpstošajam uzņēmumam "Sadales tīkls", liecina neoficiāla informācija.

Jau ziņots, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij "Possessor" personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur LVRTC un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas oficiāli nekomentēja šo piedāvājumu, bet noraidīja iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā paudis LVRTC. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli. Savukārt "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks iepriekš sacījis, ka "Tet" varētu iegādāties LMT daļas.

"Tet" koncerns 2023.gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns 2023.gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.

LMT grupas apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 309,6 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2023.gadā. Kompānijā arī informē, ka LMT grupas peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pagājušajā gadā bija 93,6 miljoni eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt "Tet" jau ilgāku laiku savus provizoriskos finanšu rezultātus vairs nepublisko, tostarp nav zināma uzņēmuma darbības rādītāji 2024.gadā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz krīzi energoresursu jomā un karadarbību Ukrainā, būvniecība Latvijā nav apstājusies. Tomēr paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Pašlaik apjomīgi iekšējie resursi ir novirzīti, lai VNĪ spētu operatīvi risināt aktuālos jautājumus un sadarbībā ar lietotājiem un būvkomersantiem nodrošinātu būvdarbu nepārtrauktību valsts pasūtījumos.

VNĪ pārvalda un attīsta dažāda veida valsts nozīmes projektus, tajā skaitā būtiskus valsts drošības objektus. Šobrīd to īstenošanai iespējami īsākā laikā ir vitāla nozīme. Paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā.

"Ievērojamu cenu kāpumu novērojām jau pirms karadarbības Ukrainā. Noteiktās kategorijās būvmateriālu cenu pieaugums aizvadītā gada laikā sasniedza līdz pat 80 un vairāk procentiem, it īpaši tas skāra kokmateriālu (vairāk nekā 130 %), metāla (80 %), betona un darbaspēka izmaksas. Pārējām izejvielām cenu pieaugums svārstījās no 5 % līdz 20 %. Esošā situācija ir jauna un nav salīdzināma ar 2021. gada būvmateriālu cenu kāpumu un darbaspēka trūkumu, kas jau aizvadītajā gadā atsevišķos projektos radīja objektīvu termiņa pagarinājumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pagājušā gada laikā būvniecības izmaksas pieauga līdz 13 %. Šogad to pieaugums varētu būt 20 % un vairāk," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par atsevišķiem lieliem būvniecības projektiem līgumi noslēgti, tomēr kopumā nozare joprojām ir nogaidošās pozīcijās, tiesa, šīs gaidas ir ievērojami optimistiskākas, nekā pērn, otrdien raksta Dienas Bizness.

«Šis gads solās būt veiksmīgāks par iepriekšējo, jo ir cerība, ka beidzot aizies ES projekti. Lai gan pagaidām darba tāpat trūkst un nekādi publiskie iepirkumi būvniecībā vēl nav bijuši. Es domāju, ka labākajā gadījumā iepirkumi varētu sākties tikai jūlijā. Ņemot vērā krasās būvniecības svārstības, mēs aizvien vairāk orientējamies uz ražošanu, jo tas ir daudz stabilāks un prognozējamāks bizness,» atzīst SIA Jēkabpils PMK valdes loceklis Arnis Putniņš. Uzņēmuma apgrozījums, salīdzinot ar 2015. gadu, pērn dramatiski samazinājās – no 14,2 milj. eiro tas nokrita līdz 5,7 milj. eiro. Nebija darba, jo Eiropas Savienības (ES) fondu projektu trūkuma dēļ nebija arī publiskā sektora pasūtījumu, viņš skaidro. «Vienīgais, kas mūs glābj šajā situācijā, ir tas, ka mums ir sava ražošana, kura dod ienākumus un tādējādi mēs varam noturēt arī savus darbiniekus,» turpina Jēkabpils PMK valdes loceklis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Tet" padome par kompānijas galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju iecēlusi Uldi Tatarčuku, kurš no 2020.gada decembra bija "Tet" galvenā izpilddirektora pienākumu izpildītājs un valdes priekšsēdētājs, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmumā.

"Tet" galvenā izpilddirektora kandidātu atlasei tika piesaistīts starptautiskā augstākā līmeņa personāla atlases tīkla uzņēmuma "Amrop" Rīgas birojs. Atlase notika, izmantojot tiešās kandidātu piesaistes metodi Baltijā un Skandināvijā.

"Tet" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks atzina, ka pēc atlases procesa noslēguma "Tet" padome, kas pārstāv abu akcionāru intereses, vienbalsīgi pieņēma lēmumu par "Tet" galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju iecelt Tatarčuku.

"Viņš sevi ir ne tikai pierādījis līdzšinējā darbībā uzņēmuma valdē un ieņemot pienākumu izpildītāja amatu, bet arī atlases laikā demonstrēja spēcīgu nākotnes attīstības vīziju un tās realizāciju Latvijas ekonomikai un attīstībai nozīmīgajā uzņēmumā," pauda Vasks.