Atpūta

Piektdienas intervija ar SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītāju Mārtiņu Vimbu

Lelde Petrāne, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam spēcīga, erudīta ģeogrāfijas un ģeotelpisko tehnoloģiju fanu komanda.

2. Uzņēmums ir lielākais ģeotelpisko risinājumu, pakalpojumu, karšu un ģeogrāfijas mācību līdzekļu izstrādātājs un izdevējs Baltijā.

3. Esam izvirzījuši nopietnu ambīciju turpināt augt un attīstīties ārpus Baltijas reģiona.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pamatskolas gados Smiltenes vidusskolā, kur mācījos, taisnā ceļā no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes par ģeogrāfijas skolotāju ieradās strādāt enerģijas pārpilnais un aizrautīgais Ilgvars Ābols, kurš šobrīd ir Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors un pasniedzējs. Viņa stāsti, organizētie pārgājieni, aktivitātes un savdabīgais ģeogrāfijas pasniegšanas stils un jauniešu virzīšana uz Jauno Ģeogrāfu skolu aizrāva dučiem pusaudžu, kas vēlāk kļuva par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem. Ģeogrāfija kļuva par sirdslietu un tālākā nonākšana kārotākajā katra ģeostudenta sapņu uzņēmumā bija tikai laika jautājums.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina mūsu jomas speciālistu un pārstāvju kompetence, spējas pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, pamatīgās zināšanas un aizrautība, entuziasms, ar kādu strādā nozares līderi.

Nozarē apbēdina valsts un publiskā sektora nespēja sekot uzskatāmiem tepat netāliem, jau dzīvē pārbaudītiem Ziemeļvalstu labās prakses piemēriem un pieredzei, piemēram, par datu atvēršanu un atvērto datu devumu ekonomikai. Sarūgtina arī neefektīvi un bailīgi valsts un pašvaldību iestāžu un struktūru centieni neprasmīgi konkurēt uz nevienādiem nosacījumiem ar privātā sektora pārstāvjiem.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Iepriecina mūsu komanda un entuziasms, ar kādu esam gatavi doties pretim jauniem izaicinājumiem, kā arī vispārējais miers, kas saglabājas pat sarežģītās situācijās, kuras, protams, nepārtraukti rodas šajā ceļā.

Apbēdina – nespēja atrast pareizos un iedarbīgākos argumentus, lai pamatotu kompetencē un zināšanās balstītu rezultātu pārsvaru un ieguvumus pār tukšu salmu kulšanu un paviršu, virspusēju pieeju.

- Kas Jums ir šā brīža lielākā aktualitāte?

Nākamā gada budžeta plānošana un kontekstā ar to - meitas uzņēmumu attīstības plāni un izaicinājumi, darbības eksporta tirgu paplašināšanā un eksporta ieņēmumu daļas kāpināšanā.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos? Kāpēc – jā vai nē?

Jā, esam gan Twitter, gan Facebook, jo tur ir mūsu uzņēmuma klienti, partneri, potenciālie klienti, domubiedri, draugi, fani, sekotāji un kritiķi. Šobrīd reālā un virtuālā, darba un brīvā laika dzīves ir tik tālu savijušās, ka būtu tuvredzīgi domāt, ka cilvēku paradumi biznesā un ikdienā būtiski atšķiras. Liela daļa mūsu auditorijas ir sociālajos tīklos, turklāt te visātrāk varam saņemt gan uzslavas, gan norādes par trūkumiem, tāpēc esam tur, kur ir mūsu vērtētāji.

- Atklājiet savu labāko un sliktāko īpašību?

Labākā – būtu jāprasa kolēģiem, bet ceru, ka spēja iedvesmot un pamudināt uz vēlmi kustēties uz priekšu, augt un attīstīties.

Sliktākā – arī būtu jāprasa kolēģiem, bet, iespējams, nepacietība un nepārtraukta vēlme darboties straujāk, nereti haotiski.

- Ko Jūs noteikti tuvāko piecu gadu laikā gribētu sasniegt/izdarīt?

Uzņēmumā un darba dzīvē – nozīmīgi palielināt mūsu eksporta apjomu un kļūt par nozares līderiem Baltijas jūras reģionā.

Ārpusdarba dzīvē – beidzot atrast laiku un piepildīt sapni par ceļojumu uz teiksmaino Aļasku. Papildu motivators ir vecākais dēls, kurš pavasarī būs sasniedzis 11 gadu vecumu un pakāpeniski ir iepazinies ar vairumu Aļaskas izdzīvošanas gudrību YouTube kanālā, piemājas krūmājā uzbūvējis pirmatnējo testa būdu, izpētījis pieejamo informāciju par nažiem, lokiem, citu Aļaskas apmeklētāju pieredzi un dedzīgi sapņo par «izdzīvošanas» piedzīvojumiem skarbos apstākļos.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Jāizvirza augstas prasības pret sevi un kolēģiem, jāspēj augt un pilnveidoties, jātiecas sasniegt vairāk un nepārtraukti mācīties. Jābūt komandas spēlētājam un laikam jau arī bez intereses par ģeogrāfiju un tehnoloģijām neiztikt. Priecājamies, ja cilvēkiem, kas mums pievienojas, ir iniciatīva, zināšanas un prasmes patstāvīgi tikt pāri pirmajām grambām, spēja saredzēt un nošķirt lielas lietas no fona trokšņiem. Jābūt gataviem darboties brīvā, teju ģimeniskā atmosfērā un nezaudēt cilvēcīgumu, kā arī regulāri lietot veselo saprātu.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Mans pirmais klasiskais algotais darbs ar visu algas aprēķinu un «algas dienu» bija 11 gadu vecumā (tagad gan nesaprotu, kā tas izdevās), kad pilnīgi oficiāli strādāju tēta darbavietā – galdniecībā palīgdarbos. Sāku ar pieturēšanu un padošanu, materiālu un sagatavju kaudzīšu pārkārtošanu un šķirošanu, bet jau nākamajos gados nonācu arī līdz atbildīgajai logu rāmju savienojuma caurumu urbšanai un detaļu montēšanai. Pusaudža gados sekoja vairāki vasaras darbi gan jau minētajā galdniecībā, gan citos Smiltenes kokapstrādes uzņēmumos. Vidusskolas laikā pirmo īsto kapitālisma pieredzi ieguvu cidoniju stādu šķirošanā un stādu paciņu komplektēšanā rudens brīvlaikā uz lauka, kur par mācību visai dzīvei kļuva vietējā cidoniju lieluzņēmēja vārdi, nākot uz stādiņu skaita kontroli (katrā komplektā bija jābūt tieši 100 stādiņiem, «ja būs par daudz – jūs apkrāpjat mani, ja par maz – manu klientu». Vidusskolas laikā ar skolas biedriem sākām strādāt Dienas Biznesā, kur veicām gan nelielus tirgus cenu svārstību apskatus, gan gatavojām statistikas informāciju dažādu publicitātes indeksu sagatavošanai.

1998. gadā nonācu Jāņa sētā – mans pirmais darbs bija manuāla Krievijas mazā atlanta nosaukumu rādītāja sastādīšana – monotons, vienkāršs, bet precīzs darbs. 10 gadu laikā specializējos ģeogrāfisko informācijas sistēmu (ĢIS) jomā, kļuvu par ĢIS nodaļas vadītāju. Laikā no 2009.-2014. gadam strādāju AS Latvijas valsts meži, līdz 2014. gada sākumā SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta īpašnieki piedāvāja atgriezties uzņēmumā jau vadītāja amatā.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Tagadējais juridiskais nosaukums: SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta radās 1999. gadā, kad notika sākotnējās Jāņa sētas sadalīšanās vairākos uzņēmumos – katru fokusējot savā biznesa jomā. Jāņa sētas nosaukums un logo savukārt cēlies no Čira - Aivara Zvirbuļa - un domubiedru 1990. gadā dibinātā mūsu uzņēmuma priekšteča – Apgāda Jāņa sēta, kur viena no tā darbības vietām sākotnēji atradās Jāņa sētā, Vecrīgā.

- Vai ir kas tāds, ko Jūs nepiedodat darbā vai dzīvē kopumā?

Slinkumu, remdenumu un melus.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Šogad esam paplašinājuši savu darbību, iegādājoties Somijas vadošā tūrisma karšu uzņēmuma akciju kontrolpaketi.

- Vai jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir?

Parasti palīdz emociju nolikšana malā, elpas ievilkšana un neliela analīze par iespējamajiem labākajiem un sliktākajiem situācijas iznākumiem, un konkrētības palielināšana. Šāda vingrinājuma laikā parasti izkristalizējas tie pāris atslēgas punkti, kuriem pievēršot fokusētu uzmanību, var ietekmēt situācijas risinājumu. Metodē nav nekā unikāla, tomēr, tā var ātri saprast, ka ne «viss ir slikti» un var aiziet prom no vispārināta, izplūduša un emocionāla sākotnējā vērtējuma.

- Kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Patīkami pārsteidz un iepriecina Latvijas uzņēmēju veiksmes stāsti, iekarojot tuvu un tālu zemju eksporta tirgus.

Nepatīkami pārsteidz darba dzīvē nereti sastopamā Latvijas uzņēmumu vadītāju un vidējā līmeņa vadītāju nespēja kritiski analizēt informāciju, saskatīt cēloņsakarības, strādāt ilgtermiņa mērķiem un reizēm pat elementāri rēķināt.

- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Draugu un ģimenes lokā, nepiespiestā atmosfērā kādas upes vai ezera krastā, vēlams ar pašu kopīgi ķertām līdakām vai citām pašu vāktām vietējām dabas veltēm. Vienkāršība un laba kompānija ir galvenās ideālu pusdienu sastāvdaļas. Nu, varbūt vēl auksts baltvīns.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Profesionāli noteikti visvairāk esmu mācījies no LVM Attīstības daļas vadītājas Ilgas Bērzkalnas, ar kuru bija gods kopā strādāt 5 gadus.

- Kas Jūs iedvesmo un motivē?

Mani iedvesmo pārliecība un ticība tam, ka tikai no mūsu pašu centieniem ir atkarīgs sasniedzamais rezultāts. Turklāt mums pašiem ir iespējas to objektīvi ietekmēt. Ikdienā iedvesmo kolēģu prieks un gandarījums, kad mums izdevies sasniegt kādu no izvirzītajiem mērķiem, mums veicies vai esam ieraudzījuši jaunu iespēju.

Spēcīgs motivators man ir orientēšanās sports – vienlaikus gan atpūta, gan hobijs, gan fizisko un dabā iešanas aktivitāšu sintēze, kas nu jau teju 20 gadus ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa. Šis ļoti demokrātiskais sporta veids ir vienlaikus unikāla dzīves skola, jo tajā miniatūri var atrast līdzības ar «parasto» dzīvi vai ikkatrā detaļā. Mani fascinē un aizrauj sporta veida godīgums, jo sportā, tāpat kā dzīvē visu izšķir katra individuālās spējas koncentrēties, sagatavotība konkrētajai situācijai, spēja saglabāt vēsu prātu intensīva stresa (gan fiziskā, gan emocionālā) apstākļos, pieņemt lēmumus un labot neveiksmīgo lēmumu sekas, iepriekšējā sagatavotība, kuru nevar iegūt vai nopirkt pārtikas piedevu veikalā vienā naktī pirms kārtējā mača. Vienlaikus jebkuram ir iespēja salīdzināties vai mēroties spēkiem ar valsts un arī pasaules spēcīgākajiem un finišā, tāpat kā biznesā uzskatāmi un objektīvi redzēt savu vietu, stiprās puses un vēl pilnveidojamo. Pavasara, vasaras un rudens sezonas nedēļu nogales un darbdienu vakari, ko pavadām dažādās orientēšanās tautas sacīkstēs un pasākumos, dod kolosālu motivāciju izmantot tos pašus mežā apgūtos principus biznesā un ikdienas dzīvē.

- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Ieguldīt bērnu izglītībā un viņu pasaules redzējuma un izpratnes veidošanā. Situācijā, ja bērni jau lieli un paši labprāt apmaksā savus rēķinus – ceļošanā pa pasauli.

- Kam Jūs savā darba ikdienā pievēršat vislielāko uzmanību? Vai Jums ir savi īpašie rituāli darba dienu uzsākot, tās laikā vai to noslēdzot?

Ikdienā regulāri nākas saskarties ar desmitiem dažādu jautājumu. Esam mazs uzņēmums, tāpēc diezgan lielu daļu ikdienas darbu veido operatīvi uzdevumi, tomēr cenšos ikdienā pievērst uzmanību tam, lai stratēģiskie centieni nepazūd sīkajās ikdienas lietās.

Citu rituālu kā vien liela krūze ar rīta kafiju gan pagaidām nav. Darba dienu noslēdzu ar domām par nākamās dienas darbiem.

- Izstāstiet savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Dodoties pirmajā eksporta veicināšanas vizītē uz Zviedriju tikām instruēti, ka zviedri ciena zīda kaklasaites un mīl ļoti eleganti tērpties. Liels bija mūsu pārsteigums, kad pirmo partneri mēs sastapām mājas čībās.

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Nepadoties pirmo sarežģījumu priekšā!

- Lūdzu, iesakiet kādu kultūras pasākumu, kuru būtu vērts apmeklēt.

Latvijas vadošo teātru nopietnās izrādes, kas bieži pārsteidz, aizkustina un liek domāt garām ikdienas sīkumiem. Gandrīz ikreiz teātra apmeklējuma laikā un vēl ilgi pēc tā sajūsminos par mūsu teātra mākslinieku līmeni un spējām apburt un aizraut.

Informācija par rubriku: Jautājumi visiem šīs rubrikas dalībniekiem ir vienādi. Atbildes dalībnieki sniedz rakstiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta un igauņu kompānija Reach-U AS apvieno spēkus un izstrādā ģeotelpisko risinājumu pašapkalpošanās platformu GeoDataHub, ar ko iecerējuši kopīgi attīstīties pāri robežām

Kad globālās kompānijas vēlas ienākt Baltijas valstīs un izveidot IT risinājumus, trūkst kvalitatīvu ģeodatu un saistīto pakalpojumu. «Problēma tāda, ka katram no šiem IT sistēmu izstrādātājiem ir jāiet pie katras valsts datu un pakalpojumu piegādātāja un jāprasa dati atsevišķi par Latviju, Igauniju un Lietuvu, jāslēdz dažādi līgumi, ir dažādas datu struktūras, nosacījumi, viss jāintegrē ar pārējām IT sistēmām. Taču bieži vien biznesa darbības notiek Baltijā kā vienā reģionā un tas tiek uztverts kā vienots tirgus. Tāpēc tas ir neērti, dārgi, neefektīvi, un nereti kompānijas izvēlas globālo piegādātāju pakalpojumus, taču tie nav pārāk aktīvi uz datu atjaunošanu un papildināšanu. Nereti globālo piegādātāju informācija ir novecojusi par diviem trim gadiem. Mūsdienās tas neder,» stāsta Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs. Tāpēc uzņēmums kopīgi ar Igaunijas ģeoinformātikas kompāniju Reach-U AS uzsāka darbu projektā Baltic Geodata Marketplace, tā mērķis ir izveidot vienkopus pieejamu ģeogrāfisko datu pakalpojumu avotu, ko citi uzņēmumi var izmantot savos IT risinājumos. Šī projekta rezultātā radīts portāls GeoDataHub.eu, kas nodrošinās datu pakalpojumu saņemšanu un izmantošanu citos IT risinājumos. Plānots, ka projekts tiks pabeigts šī gada augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz tehnoloģiju uzvaras gājienu, papīra kartes, tāpat kā grāmatas, nepazudīs, uzskata Karšu izdevniecība Jāņa sēta galvenais redaktors un līdzīpašnieks Jānis Turlajs.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību arī Jāņa sēta no klasiskas karšu izdevniecības pārtapusi informācijas tehnoloģiju uzņēmumā, kurš, spītējot globālo kompāniju (Google, Waze u.c.) dominancei, spējis atrast savu nišu tādos IT pakalpojumos, kas saistīti ar ģeotelpisko komponentu.

«Ar karšu zīmēšanu aizrāvos jau skolas laikos. Padomijā vienkāršajam pilsonim precīzas kartes iegādāties nebija iespējams, tāpēc centos veikalā pirktās «uzlabot», papildinot to saturu ar dažādām detaļām, vai zīmēt pats. Likumsakarīga bija arī izvēle studēt ģeogrāfiju,» atminas J. Turlajs.

90.gadu sākumā J. Turlajs saņēma piedāvājumu veidot pirmo atjaunotās Latvijas autoceļu atlantu. Tā sākās viņa profesionālā karjera kartogrāfijā. Jāņa sētā viņš izveidoja aizrautīgu profesionāļu komandu, kam darbs bija kas vairāk par iztikas avotu. «Šīs pamatvērtības Jāņa sētā saglabājušās joprojām, par ko esmu ļoti pateicīgs kolēģiem un lepojos ar viņiem,» atzīst J. Turlajs. Lai arī 90.gadus mēdz dēvēt par «mežonīgā kapitālisma periodu», atskatoties pagātnē, J. Turlajs to drīzāk varētu saukt par «romantiskā kapitālisma periodu,» jo, lai arī bija jāstrādā garas stundas pieticīgos apstākļos, tika radītas jaunas lietas, kas līdz tam nebija iespējamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Karšu izdevniecība Jāņa sēta reģistrējusi jaunu komercķīlu

Žanete Hāka, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» par labu AS «SEB banka» ieķīlājusi krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, lai nodrošinātu prasījumus, kas izriet no starp banku un uzņēmumu noslēgtā overdrafta līguma, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 375 tūkstoši eiro, un tā reģistrēta 13.augustā.

SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» ir aktuālas trīs komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» reģistrēta 1999.gadā, un tā nodarbojas ar karšu un citu drukāto izdevumu izdošanu, kā arī uzņēmums veido uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmas pamata veidotus informācijas tehnoloģiju produktus un sniedz programmēšanas pakalpojumus.

2018.gadā SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» strādāja ar neto apgrozījumu 1,452 miljonu eiro apmērā, tās peļņa bija 39 tūkstoši eiro. Uzņēmums tajā gadā nodarbināja vidēji 31 darbinieku, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 412 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas karšu izdevniecības – «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» (Latvija) un «Regio» (Igaunija) – vienojušās par sadarbību automatizēta tiešsaistes tulkošanas risinājuma «TerraLexicon» izstrādē.

Automatizēts tulkošanas risinājums būs paredzēts vārdu tulkošanai un aizstāšanai kartēs un citos grafiskos failos, un to būs iespēja izmantot citiem uzņēmumiem un interesentiem.

Pašlaik pieejamie mašīntulkošanas rīki labi piemēroti tekstu tulkošanai, veicot tulkojumu starp valodām, kuras tulkošanas tirgū uzskata par dominējošām. Tomēr Eiropas Savienībā ir 24 oficiālās valodas, no kurām lielākā daļa ir reģionālās valodas. Abi sadarbības partneri darbojas dažādos reģionos, un tos ietekmē valodas barjeras, kas tādējādi ierobežo to eksporta potenciālu. Pieejamie tulkošanas rīki nespēj tulkot ģeogrāfiskos nosaukumus, un tulkošana jāveic manuāli, padarot to salīdzinoši dārgāku augsto darbaspēka izmaksu dēļ. Tā kā abu kartogrāfijas uzņēmumu kopīgā interese ir risināt šo problēmu, uzņēmumi vienojušies izstrādāt automatizētu tiešsaistes tulkošanas risinājumu «TerraLexicon».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reālākais Latvijas teritoriālais iedalījums būtu Rīgas aglomerācijā un 29 attīstības centros

LETA, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālākais Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma attīstības scenārijs būtu Rīgas aglomerācijas un 29 attīstības centru veidošana, uzskata ekonomģeogrāfs, SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» galvenais redaktors Jānis Turlajs, kura vadībā iepriekš tika izstrādāts pētījums par optimālu vidusskolu tīklu Latvijā.

Šādu viedokli Turlajs pauda pagājušajā nedēļā Bauskā notikušajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemgales reģionālās padomes (ZRP) organizētajā diskusijā par administratīvi teritoriālo reformu, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

«Pētot iedzīvotāju piekļuves iespējas pakalpojumu saņemšanai un dzīves vides, jau šobrīd redzam, ka tāds modelis eksistē, tādēļ sīkāka sadrumstalotība nav ekonomiski pamatota,» konferencē sacīja Turlajs.

Atsaucoties uz dāņu ekspertu Holgeru Pindtu, kurš savulaik konsultējis Latviju, Turlajs atzīmēja, ka tā nav pašvaldība, kurā nepietiek skolēnu pat vienas vidusskolas pilnai nokomplektēšanai. Viņš norādīja, ka iepriekš, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, likuma normās tika pieļauti vairāk nekā 50 izņēmumi, līdz ar to neesot brīnums, ka tagad tiek nepārdomāti tērēti finanšu resursi dažu skolu uzturēšanai dažiem skolēniem, turklāt no tā cieš arī izglītības kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ar ceļu inventarizāciju vien nepietiks

Egons Mudulis, DB žurnālists, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas valsts ceļi sadarbībā ar SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta gada laikā veikuši visu ceļu inventarizāciju.

Latvijā pavisam ir 130,3 tūkst. km ceļu un ielu. No tiem valstij pieder 15,5%, pašvaldībām – 29,4%, privātpersonām – 46,1%, bet 9% ir meža ceļi. Citā griezumā – tikai 11,5% ir asfaltētu ceļu, 40,7% ceļu ir šķembu un grants segums, bet 47,8% ceļu ir bez seguma. Ceļi gan ne tikai saskaitīti un salikti «pa plauktiņiem», bet arī izveidots interaktīvs rīks, kur īsā mirklī var noskaidrot dažnedažādas lietas. Citējot nozares ministriju, ar šī rīka palīdzību institūcijas un pašvaldības varēs plānot autoceļu remontdarbus, ņemot vērā iespējamās izmaiņas skolu tīklā, sabiedriskā transporta kustības maršrutus un skolēnu pārvadājumus, elektroenerģijas patēriņu, iedzīvotāju skaita izmaiņas, satiksmes intensitāti, kravas transporta kustību un citus faktorus.

Komentāri

Pievienot komentāru