Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada septembra – makroekonomiskās prognozes.

Gaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs zemāks par jūnijā prognozēto (septembra prognoze 2023. gada ekonomikas izaugsmei – 0.6 %), savukārt gada inflācija būs augstāka (septembra prognoze – 9.0 %). Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Eirozonā un Latvijā inflācija samazinās, tomēr pasaules vadošās centrālās bankas ir uzsvērušas, ka inflācija saglabāsies augstāka par mērķa līmeni ilgāku laika periodu:

Latvijas ekonomiskā izaugsme ir bijusi viena no visstraujākajām Austrumeiropā līdz 2008. gada recesijai, bet pēc tam ekonomikas motoram kaut kā uzrāvienam ir pietrūcis.

Tā dēļ kaimiņvalstis Igaunija un īpaši Lietuva aizsteigušās priekšā. Tam cēloņus vieglāk izteikt, citējot Raini: «Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams.» Tāds ir rezultāts, ja politika ir vien ņemt virs mēra, – beigās nekam vairs nepietiek. Šādu atpalicības ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja LDDK. Šokējoši vai varbūt likumsakarīgi – Latvijā ir otra vājākā izaugsme jauno ES dalībvalstu vidū, kamēr šī čempionāta uzvarētāja ir Malta ar 219,4% lielu pieaugumu 2022. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu. Rumānija, Bulgārija, Slovākija, Slovēnija, Kipra, Čehija, Ungārija uzrāda augstāku rezultātu nekā Latvija. Te nepalīdz atziņa, ka Latvijas sniegums 136,7% ir nedaudz augstāks nekā vidēji ES – 124,8%, jo Latvijai kā vienai no «jaunajām» ES dalībvalstīm zemās starta pozīcijas dēļ izaugsmes līmenim jābūt daudz augstākam. Tomēr tas ir teju visvājākais.

Tradicionāli ierasts, ka Latvijā un Eiropā kopumā finansējumu izsniedz bankas. Tomēr šajā ziņā pēdējos gados ir plaukuši arī citi privātie aizdevēji un šādi fondi, kas ļauj tikt pie dažāda veida aizdevumiem gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, kuriem nav pieejams šāds tiem vajadzīgais banku finansējums.

Vaicāta kāda tagad īsti ir situācija Baltijā un Latvijā šādu nebanku privāto parādu tirgus ziņā, Lietuvā bāzētā INVL grupā ietilpstošā privātā parāda fondu pārvaldes uzņēmuma Mundus direktore Viktorija Vaitkevičiene izceļ, ka privāto parādu tirgus Baltijas valstīs pēdējos gados ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, ko veicinājusi tādu faktoru kombinācija kā ekonomiskā izaugsme, augošās procentu likmes un augošā interese par alternatīvām investīcijām.

“Baltijas valstīs privāto parādu tirgus ir bijis īpaši aktīvs nekustamo īpašumu sektorā, daudziem investoriem cenšoties gūt labumu no reģiona spēcīgās ekonomikas izaugsmes un pievilcīgajām īpašumu cenām. Privātie parāda fondi un citi nebanku aizdevēji ir spējuši nodrošināt finansējumu attīstītājiem un īpašumu īpašniekiem, bieži vien ar elastīgākiem noteikumiem nekā tradicionālās bankas,” stāsta Viktorija Vaitkevičiene.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

Pirms trim gadsimtiem, 18. gadsimta pirmajā pusē, tagadējā Vidzemes teritorijā sāka darboties hernhūtieši jeb brāļu draudzes. Šis laiks un kustība pamatoti tiek dēvēta par Latvijas modināšanu, jo lika cilvēkiem apzināties savu vērtību, noticēt sev un tam, ka labāka dzīve ir atkarīga no mums pašiem.

Kā iznākums – savulaik plaši pazīstamā Piebalgas amatniecība, kā arī Rīgas mastu šķirotāja, pirmā latviešu lieluzņēmēja Jāna Šteinhauera ekonomiskā un politiskā darbība. Tā iedvesmoja zemnieku kārtas pārstāvjus Latvijā izglītoties, veidot spēcīgas saimnieciskās vienības, kā arī panākt lielāku ietekmi dažāda līmeņa varas struktūrās. Tālāk jau nākamajā gadsimtā – jūrskolu iniciatīva un veiksmīgie latviešu kārtas kuģu būvētāji un būvuzņēmēji. Vai šodien Latvija nav līdzīgā situācijā? Lai panāktu pārmaiņas, ir jānotic pašiem sev – šogad izstrādātajai Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijai ir visas iespējas kļūt par modināšanas pamatu visplašākajā sabiedrībā.

Teju visi uzņēmumu vadītāji pasaulē sagaida ekonomikas lejupslīdi – atšķiras vienīgi viedokļi, cik dziļa un ilga tā būs, liecina Jaunākais EY (iepriekš Ernst & Young) uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums EY CEO Outlook Pulse.

Proti, 25% vadītāju sagaida mērenu un īstermiņa ekonomikas attīstības sabremzēšanos, kamēr 41% domā, ka ekonomiskā lejupslīde būs mērena, taču noturīga. Tikmēr 18% sagaida dziļu, taču īstermiņa ekonomikas lejupslīdi, bet 15% domā, ka ekonomikas attīstības samazināšanās būs gan dziļa, gan noturīga. Tikai 1% uzņēmumu vadītāju pasaulē ekonomisko lejupslīdi negaida.

EY pētījumā tomēr arī novērojamas pozitīvas tendences, proti, salīdzinājumā ar šī gada janvāri, samazinās to vadītāju skaits, kas sagaida “dziļu” ekonomikas lejupslīdi – gan īstermiņa, gan noturīgu sabremzēšanos janvārī gaidīja pat 50% uzņēmumu vadītāju, bet tagad 33%. Tāpat arī 47% uzņēmumu vadītāji šobrīd atzīst, ka viņu noskaņojums par uzņēmuma gaidāmo sniegumu tuvāko 12 mēnešu laikā ir kļuvis optimistiskāks salīdzinājumā ar gada sākumu.

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.

Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.

Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Latvijas ekonomikas attīstība pašlaik ir diezgan trausla un iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi pavada virkne risku, intervijā atzina konsultāciju kompānijas "EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols.

"Risku ir gana daudz - ir inflācija, ir procentu likmju kāpums, un arī kopumā valsts konkurētspēja nav attīstījusies ļoti pozitīvā virzienā. Tas ir radījis gana daudz izaicinājumu uzņēmumiem, kuri mēģināja eksportēt savus produktus vai pakalpojumus. Tādēļ IKP izaugsme var būt ierobežota vai pat negatīva tuvākajos gados," sacīja Krols.

Viņš atzina, ka viens no problēmu iemesliem slēpjas arī tajā, ka pirms zināma laika netika pieņemti vajadzīgie lēmumi ne biznesa, ne valsts pusē un tādēļ tagad ir redzams, ka, piemēram, kaimiņvalstis daudz sekmīgāk spēj piesaistīt investīcijas.

"To var salīdzināt ar to, ka koks no sākuma ir jāiestāda un tikai pēc desmit gadiem tas var nest augļus. Tieši šādā situācijā ir arī Latvija, jo ļoti daudzas lietas netika izdarītas pirms desmit, 15 gadiem un šobrīd nav augļu, kurus plūkt un izmantot. Tas parādās arī investīciju jomā, jo ir jautājums, cik daudz kapitāla tika ieguldīts privātajā sektorā, kādi lēmumi tika pieņemti par infrastruktūras attīstīšanu vai darbaspēka kompetenču attīstīšanu. Tie ir lēmumi, kuru rezultātus mēs šobrīd izbaudām, - ekonomiskā izaugsme ir ierobežota," atzina Krols.

Ekonomiskās stagnācijas laikā vairums Latvijas uzņēmumu ir ieslēguši "izdzīvošanas režīmu", lai veiksmīgāk pārdzīvotu inflācijas un augsto procentu likmju radītos izaicinājumus.

Situācija lauksaimniecības nozarē, kas aizsākās vasaras sākumā ar ziņām par neparedzētu sausumu, nu jau kādu laiku draud pārvērsties par kārtējo krīzi. Tuvojas rudens, un visai paredzams, ka tas būs sarežģīts laiks ne tikai uzņēmējiem, bet arī sabiedrībai kopumā.

Situācija lauksaimniecības nozarē

Nenoliedzami katrai uzņēmējdarbības nozarei ir savas unikālās tendences un izaicinājumi, tomēr tieši lauksaimniecība pēdējos gados ir piedzīvojusi izteiktu viļņveidīgu šūpošanos. Nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi radījuši zaudējumus, kas nozarē kopumā mērāmi daudzos miljonos eiro un ir tukšojuši kontus katram zemniekam. Ja mēs “iekāptu lauksaimnieku kurpēs” un lūkotos uz situāciju no viņu skatu punkta, tad ieraudzītu, ka rūpju un raižu viņu pusē šogad netrūkst. Izejvielu un ražošanas izmaksu pieaugums, līgumi ar iepriekš saskaņotiem piegādes apjomiem, jau esošie kredītmaksājumi, nemaz nerunājot par iespējām pieteikties aizdevumam, plānojot nākamā gada attīstības iespējas. Paredzu, ka maksājumu kavējumi un finansiālais spiediens daudziem uzņēmējiem liks pārplānot vai atlikt investīcijas uzņēmuma izaugsmē un paplašināšanā, tādējādi bremzējot arī Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstību kopumā.

Atbilstoši Eurostat prognozēm jau 2055. gadā Igaunija apsteigs Latviju pēc iedzīvotāju skaita.

Kā liecina CSP un Baltijas valstu galveno statistikas iestāžu dati, tad reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir vienkārši gigantiska, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītajā daļā Tallinā un vismazāk attīstītajā apriņķī - Pelvā atšķīrās 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīgi: 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju atšķīrās arī 2,7 reizes.

Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Par Latvijas un Baltijas valstu reģionālajām atšķirībām šī gada 15. martā tika veikts ziņojums Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences Telpiskās attīstības un plānošanas sekcijā.

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

Sadarbībā ar interesentiem (produktu pircējiem) Latvijas Finieris ir gatavs veidot straujāku attīstību un ir atvērts sadarbībai ne tikai saistībā ar meža nozares produktiem, bet izskata arī iespējas ieguldīt ārpus sava tradicionālā produkta — saplākšņa.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Finieris valdes loceklis Mārtiņš Lācis. Viņaprāt, lai arī bērza saplākšņa noieta tirgos joprojām ir augsta nenoteiktība un nestabilitāte un uzņēmums jau trešo gadu strādā ar darba plānu trijiem mēnešiem, tomēr tas nav iemesls, lai neveiktu būtiskas investīcijas. Tāpēc ir uzsākta saplākšņa ražotnes paplašināšanas projekta īstenoša Rēzeknē, kā arī uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidota industriālo sveķu ražotnes projekta īstenošana.

Kāda ir situācija bērza saplākšņa tirgū?

Sarežģīta, ar lielu nenoteiktību. Tomēr tā ir atkarīga no tirgus ģeogrāfiskās atrašanas vietas, produktu segmenta un arī konkrētās industrijas — transporta, būvniecības — situācijas. Proti, vienā valstī saplākšņa patērētāji konkrētajā sfērā ir ļoti piesardzīgi, savukārt kaimiņvalstī tieši pretēji - optimistiski. Latvijas Finieris kā bērza saplākšņa piegādātājs jūtas tik stiprs, cik stipri ir šī produkta industriālie patērētāji ārzemēs. Vienlaikus, strādājot vairāk nekā 70 pasaules valstu tirgos ar dažādu sektoru industriālajiem patērētājiem, ir iespējas ar pieaugumu vienā noieta reģionā vai valstī kompensēt samazinājumu citos reģionos, valstīs.

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2023.gada pirmo pusgadu noslēgusi ar 112 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, palielinājies par 13% (2022.gada pirmajā pusgadā – 98,7 miljoni eiro).

Grupas konsolidētā EBITDA, kas aprēķināta pirms nemateriālās vērtības samazinājuma atzīšanas, sasniedza 16,7 miljonus eiro salīdzinājumā ar 14,6 miljoniem tajā pašā periodā pērn, savukārt peļņa bijusi 2,9 miljoni eiro. Kāpumu galvenokārt ietekmējusi jaunu uzņēmumu iegāde, kā arī stabilais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā un mērķtiecīgais darbs pie procesu efektivizācijas un automatizācijas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Kāpinot uzņēmuma rādītājus, izdevies pierādīt, ka arī svārstīgā ekonomiskā situācija valstī un starptautiskajos tirgos var būt gana labs posms biznesa attīstībai. Pēdējos gados esam paplašinājušies Latvijā, Lietuvā un Čehijā, arī šogad turpinot palielināt “Eco Baltia” kopējo uzņēmumu un pakalpojumu portfeli. Vienlaikus grupas stratēģiskajā attīstībā liels ieguvums ir mūsu lielāko akcionāru, “INVL Baltic Sea Growth Fund”, pienesums un profesionālais redzējums uzņēmuma izaugsmē, kas palīdzējis stiprināt “Eco Baltia” pozīcijas gan Baltijā, gan starptautiskajos tirgos.”

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021. gadā. Tomēr šajos projektos radīts mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 1620 pērn, pretēji 2662 jaunām darba vietām 2020. gadā.

To liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās faktiski līdzīgā līmenī kā 2021. gadā - tas pieauga vien par 1%, bet jaunās investīcijas pērn radīja par 16% mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 47 jauni tiešo ārvalstu investīciju projekti, kas ir par sešiem vairāk kā 2021. gadā (41), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti līdzīgi kā gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3503 jaunas darba vietas, kas ir nedaudz vairāk kā 3374 jaunas darba vietas 2021. gadā, bet Igaunijā pagājušajā gadā radītas tikai 70 jaunas darba vietas pretēji 2500gadu iepriekš.

Atskatoties uz 2023. gada sākumā izteiktajām prognozēm ir skaidri redzams, ka šogad akciju tirgum klājās daudz labāk nekā es vai citi finanšu eksperti prognozēja.

2023. gadu biju palicis zem vārdu kombinācijas “optimismam maz vietas” vai “amerikāņu kalniņi turpināsies”, bet teksta korektors piedāvāja “piesardzīgs optimisms” – tāds šis gads arī izrādījās.

Līdz 2023. gada oktobra beigām tas bija kalnains un nervozs, taču līdz ar novembra atnākšanu viss mainījās. Kāds nospieda gāzes pedāli un visi riska aktīvi “aizlidoja kosmosā”, apgāžot gandrīz visas Volstrītas prognozes. S&P 500 noslēdza gadu 4770 līmenī – diezgan tālu pat no optimistiskiem Deutche Bank 4500 punktiem un Wells Fargo ar 4400. Kā arī ļoti tālu no 4000 punktu mediānas un pavisam tālu no Barclays Bank vai Societe Generale 3675 un 3800 punktiem. Būsim godīgi – vēl pašās oktobra beigās amerikāņu akciju galvenā indeksa vērtība bija pieticīgie 4100 punkti. Izskatās, ka visas tirgus vasaras un rudens bailes nu ir izgaisušas kā rīta migla, ko var redzēt arī pēc “lielo zēnu” prognozēm uz 2024. gadu.

“Galerija Centrs” paziņo par jaunu enkurnomnieku – jau 2023. gada nogalē tirdzniecības centrā tiks atvērts pirmais zviedru modes un dzīvesstila zīmola ARKET veikals Latvijā.

ARKET jaunajā veikalā pircējiem būs pieejamas mūsdienīgas modes apģērbu un aksesuāru kolekcijas vīriešiem, sievietēm un bērniem, kā arī preces modernai mājas iekārtošanai. ARKET koncepts paredzēs arī veģetāro kafejnīcu ar āra terasi.

ARKET ir Zviedrijā (Stokholmā) 2017. gadā radīts un lielu atsaucību ieguvis zīmols, kas sniedz iedvesmu skaistākai ikdienas dzīvei. Zīmola dizaina filozofija sakņojas 20. gadsimta skandināvu modernisma kustībā, kuras mērķis ir savienot mākslas, amatniecības un funkcionālo formu pasauli un reizē radīt plaši pieejamas modes preces. Visi produkti un preces ir izstrādāti, domājot par ilgtspējību.

"Mēs ticam, ka nekustamo īpašumu vērtība galvaspilsētas centrā tikai pieaugs. Reģiona ekonomiskā attīstība un pilsētu attīstības piedāvātās iespējas liecina, ka šo aktīvu izaugsme nākotnē būs ievērojami straujāka nekā to varam plānot citiem mūsu aktīviem. Mēs turpinām īstenot “Baltic Horizon Fund” ieguldījumu stratēģiju un izmantojam fonda centrālajās lokācijās esošo unikālo nekustamo īpašumu potenciālu. Pēdējos gados, tostarp "Galerijā Centrs", Rīgā īstenotās pārmaiņas mūsu attīstības stratēģijas ietvaros nodrošina šo aktīvu un fonda ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Kā liels institucionālais ieguldītājs ar gadu desmitiem ilgu pieredzi Baltijas valstīs, mēs turpināsim investēt "Galerijā Centrs". Lielie publiskās infrastruktūras projekti pilnībā izmainīs Rīgas centru. Mēs būsim liecinieki tradicionālā pilsētas iepirkšanās centra pārtapšanai par - uz pieredzi balstītu Dzīvo Strādā Izklaidējies vides centru gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem," komentēja Tarmo Karotams, “Baltic Horizon Fund” fonda pārvaldnieks.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties par ekonomikas izaugsmes perspektīvām, toties Āzijas biržās bija kāpums un Tokijas biržas indekss sasniedza augstāko līmeni 33 gadu laikā.

Volstrītas investoru noskaņojumu pasliktināja Pasaules Bankas prognoze, ka globālās ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies līdz 2,4% salīdzinājumā ar 2,6% pērn, ko daļēji nosaka vājāka ekonomiskā aktivitāte ASV un Ķīnā.

Eirozonas akciju tirgos bija kritums, jo ziņas par Vācijas rūpniecības produkcijas apjoma negaidītu samazināšanos radīja bažas par Eiropas lielākās ekonomikas veselīgumu.

Jēlnaftas cenas pieauga dienu pēc tam, kad tās bija kritušās pēc Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" lēmuma krasi pazemināt jēlnaftas cenas.

Āzijas biržu indeksi pieauga un Tokijas biržas indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 1990.gada, tirgu dalībniekiem norādot uz nesenā Volstrītas cenu kāpuma pozitīvo ietekmi.

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēta tehniskā recesija – IKP šajā valstī ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas.

Vācijai piedzīvojot kopš 1991.gada lielāko ekonomikas lejupslīdi, starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" eksperti, kā galvenos tās iemeslus min privātā patēriņa samazināšanos un augsto inflāciju, un Vācijas ekonomikai prognozē stagnāciju. Latvijas rūpniecībai, kam Vācija ir nozīmīgs eksporta tirgus, šie ir satraucoši signāli, kas neprognozē ātru atveseļošanos.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2023.gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP samazinājies par 0,3 procentiem salīdzinājumā ar situāciju 2022.gada ceturtajā ceturksnī, kad arī reģistrēts IKP kritums 0,5 procentu apmērā. Izņemot 2020. gadu, kad ekonomiskos procesus visā Eiropā ietekmēja pandēmijas ierobežojumi, šī ir pirmā tehniskā lejupslīde Vācijā kopš 2012.–2013. gada.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu, pagājušā gada 4. ceturksnī IKP bija par 0,5% mazāks nekā 2022.gada 4. ceturksnī (salīdzināmās cenās pēc neizlīdzinātiem datiem).

Pēc CSP provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs (par 3,6%), kā arī samazinājums pakalpojumu nozarēs (par 0,7%) un produktu nodokļu ievākumā (par 9,2%). Kopumā pagājušajā gadā IKP saruka par 0,6 procentiem.

Vienlaikus atzīmējama ir arī pozitīva tendence - pērn 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 3. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka ekonomiskā aktivitāte, lai arī mērenos tempos, tomēr palielinās. Detalizēti dati par aizvadītā gada pēdējo ceturksni būs pieejami pēc mēneša.

Jau iepriekš ekonomiskās attīstības tendences rādīja, ka 2023.gadā IKP saglabāsies tuvu 2022.gada līmenim. Nelabvēlīga situācija ārējā vidē un vājais pieprasījums ietekmēja Latvijas eksporta rādītājus. Augstā inflācija negatīvi ietekmēja mājsaimniecību patēriņu un iedzīvotāju reālos ienākumus. Ģeopolitiskā situācija reģionā un vājā kreditēšana kavēja straujāku investīciju kāpumu.

Pašvaldībām, kuras pašlaik finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksā lielākās iemaksas, tik lielā apmērā iesaistīties nevajadzētu, bet tā vietā ar lielāku ieguldījumu būtu jānāk valstij, intervijā sacīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Normunds Audzišs.

"Sistēmai jābūt taisnīgai, turklāt valstij jānāk ar savu ieguldījumu jeb līdzmaksājumu, lai nodrošinātu vienmērīgu reģionu attīstību un iespēju augt gan lielām pilsētām, kurās ir potenciāls, gan arī reģioniem, lai saglabātu un veicinātu to attīstību," uzsvēra Audzišs.

Viņš norādīja, ka valsts ieguldījums var nebūt noteikta summa fondā, bet tā var piešķirt līdzekļus konkrētu mērķu sasniegšanai.

Kā piemēru LLPA izpilddirektors minēja to, ka beidzas no Eiropas Savienības fondiem finansētie deinstitucionalizācijas projekti, un to turpmākais finansējums paliek uz pašvaldību pleciem. "Tās ir salīdzinoši lielas izmaksas, un valsts varētu šo sadaļu segt, tādā veidā palīdzot pašvaldībām izlīdzināt finansējumu," pauda Audzišs.

Sūtījumu nozarei pagājušais gads ekonomiskās situācijas un lielās inflācijas dēļ bija grūts, intervijā sacīja SIA "Omniva" valdes loceklis Gusts Muzikants.

Viņš norādīja, ka sūtījumu tirgus nav izolēts no pārējās ekonomikas, tostarp, piemēram, mazumtirdzniecība pagājušajā gadā uzrādīja samērā vājus rezultātus - 2023.gadā vienīgie mēneši, kad mazumtirdzniecība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga, bija janvāris, februāris un decembris.

Muzikants arī atzīmēja, ka mazumtirdzniecībā pagājušajā gadā apgrozījums Latvijā samazinājās kopumā par 2,1%, tostarp tieši nepārtikas produktu mazumtirdzniecībā, ar ko pārsvarā strādā sūtījumu kompānijas, kritums bija 2,3%.

"Līdz ar to kopumā ekonomiskā situācija nebija diez ko spoža," sacīja Muzikants.

Savukārt komentējot e-komercijas segmentu, viņš norādīja, ka šajā segmentā situācija bija nedaudz labāka. "Ir redzams, ka 2023.gadā pieaugums ir 2,1%. Taču arī te redzama interesanta tendence, ka pieaugums ir vērojams pirmajā gada pusē līdz jūlijam, bet pēc tam sākas kritums. Tas nozīmē, ka gads kopumā nav bijis viegls," piebilda "Omniva" pārstāvis.