Quantcast
Mazais bizness

Pieredzes stāsts: Septiņi soļi no idejas līdz sava uzņēmuma atvēršanai

Lelde Petrāne, 12.12.2012

Pirmajā reizē nepieciešamas 15-20 minūtes, kamēr ķermenis pilnībā atbrīvojas un sāk sev uzticēties.

Avots: M. Malzubre

Jaunākais izdevums

Tevi varētu interesēt

Dalies ar šo rakstu

«Pēc savas būtības es esmu ļoti radošs cilvēks, kuram patīk jaunas idejas un vienmēr ir izteikta vēlme tās visas realizēt dzīvē. Dzīvoju ar pārliecību, ka dzīve mums ir tikai viena un ir jādzīvo tā, lai pašam būtu prieks un gandarījums par paveikto,» biznesa portālam db.lv, iesākot sarunu par to, kā īstenojusies ideja par floutinga salona atklāšanu, stāsta uzņēmuma Float&Relax īpašniece un vadītāja Marita Malzubre.

«Protams, ka visas idejas vienam cilvēkam realizēt nav iespējams, bet tā nu ir sanācis, ka vairāku apstākļu sakritības dēļ tieši šis projekts ir nokļuvis tik tālu. Pateicoties Hipotēku bankas un Eiropas sociālā fonda atbalsta programmai Starta programma ir bijusi iespēja šo projektu realizēt dzīvē un šī ideja vairs nepalika tikai «uz papīra », kā daudzi citi mani «radošie lidojumi»,» ar humoru saka jaunā uzņēmēja.

Tālāk viņa pa soļiem apraksta, kā Rīgā īstenojusi savu ideju, cerot iedrošināt arī citus Latvijas iedzīvotājus – nebaidīties uzsākt savu biznesu.

Pirmais solis. Idejas rašanās.

Kā jau visas labās lietas, tas notika pavisam nejauši. Šis ir mans pirmais tik liela apjoma projekts un, manuprāt, arī viena no visinteresantākajām idejām, kas radās šā gada pavasarī, apciemojot paziņas Anglijā. Tur man radās izdevība izmēģināt, kas ir floutings - gulēšana virs ļoti koncentrēta sālsūdens, un ko tas dod. Atbraucot uz Latviju, sapratu, ka šī ir tā lieta, ko vēlos realizēt šeit – Latvijā.

Floutēšana notiek baseinā, kas piepildīts ar siltu Epsoma sāls šķīdumu. Floutings ir mācība, kā patiesi atpūsties. Mūsdienās lielākā daļa cilvēku dzīvo tik stresa piepildītu un strauja ritma dzīvi, ka nekad nav laika pat atvilkt elpu un sakārtot domas. Un, jo vairāk mēs cenšamies paspēt visu izdarīt, jo piekusušāki paliekam.

Otrais solis. Finansējuma iespēju meklēšana.

Kad, apunājoties ar sev uzticamiem cilvēkiem, sapratu, ka šī ideja ir patiešām laba un ir vērts pamēģināt to realizēt arī Latvijā, bija jāsāk domāt, kādā veidā to izdarīt, jo šī biznesa ideja prasīja diezgan ievērojamus finansiālos ieguldījumus. Sāku meklēt finansējuma piesaistes iespējas no bankām un kā visizdevīgāko variantu atradu Hipotēku bankas un Eiropas Sociālā fonda kopīgi veidotu atbalsta programmu jaunajiem uzņēmējiem Starta programma 2. Pieteicos Starta programmā kā dalībnieks un tajā bija paredzētas 40 stundu apmācības, no kurām izvēlējos uzņēmuma finanšu vadību (20h) un Saimnieciskās darbības uzskaiti un nodokļus (20h). Mācības bija ļoti vērtīgas, jo atsvaidzināja atmiņā zināmas, bet aizmirstas lietas un, tā kā nodokļu uzskaitē viss ļoti strauji un nemitīgi mainās, tad bija vērtīgi uzzināt jaunāko informāciju.

Man, kā Starta programmas dalībniekam, tika piešķirts konsultants no bankas puses un manos pienākumos bija uzrakstīt un iesniegt bankai biznesa plānu līdz noteiktam datumam. Ļoti atzinīgi varu novērtēt šādu konsultanta atbalstu, jo jebkurā brīdī, kad man kaut kas nebija skaidrs par biznesa plāna veidošanu vai finansiālā plāna veidošanu, droši varēju konsultēties un man viss tika izstāstīts laipni un saprotami.

Tā kā mana projekta īstenošanai bija nepieciešami ļoti lieli ieguldījumi, banka nenodrošināja 100%-īgu projekta izmaksu aizdevumu, tādēļ bija jāatrod arī privātais investors, kurš būtu ar mieru dot manam uzņēmumam privāto aizdevumu un būt par galvotāju. No projekta izmaksu kopējās summas pusi nepieciešamā finansējuma sedza banka un otru pusi - privātais aizdevējs jeb biznesa eņģelis.

Trešais solis. Biznesa plāna rakstīšana, aizstāvēšana.

Biznesa plāna rakstīšana man aizņēma apmēram divus mēnešus. Šis bija ļoti interesants laiks, jo bija jāizplāno viss līdz pēdējam sīkumam, sākot no uzņēmuma nosaukuma, beidzot ar mēbeļu dizaina izvēli un telpas vizuālo noformējumu. Šis ir tas brīdis, kad tev vēl it kā nekā nav, bet tu jau savā vīzijā redzi, kā tas viss izskatīsies, kad būs gatavs. Drusku nereāla sajūta, jo šajā brīdī idejas autors izliek visas iecerētās nianses un detaļas uz papīra – tā teikt atklāj savu biznesa noslēpumu, bet pastāv reāla iespēja, ka bankai tavs projekts nešķitīs pietiekoši ekonomiski pamatots un visa tava vīzija paliks tikai kā viens izsapņots sapnis.

Par laimi man izdevās pierādīt sava biznesa plāna konkurētspēju un Hipotēku banka man piešķīra aizdevumu.

Ceturtais solis. Dokumentu kārtošana.

Kas jādara, lai nodibinātu uzņēmumu un sāktu uzņēmējdarbību? It kā vienkāršs jautājums, kuram vajadzētu sekot vienkāršai atbildei ar tabuliņu pa soļiem, kas, kādā secībā jādara un kura iestāde kurā brīdī ir jāapmeklē, lai no fiziskas personas tagad varētu kļūt par sava uzņēmuma īpašnieku, tātad – juridisku personu un sākt pildīt savus darba pienākumus. Diemžēl, tas nebūt nav tik ātri un vienkārši. Šis posms man prasīja visvairāk laika un enerģijas, lai uzzinātu un saprastu, kā šī sistēma strādā un kura iestāde kurā brīdī atkal gribēs kārtējo izziņu, līgumu, vienošanos, atļauju, saskaņojumu un vēl dažādus citus dokumentus, kuri, viņuprāt, ir pašsaprotami. Bet cilvēkam, kurš ikdienā nestrādā ne uzņēmumu reģistrā, bankā vai Valsts ieņēmumu dienestā, pilnīgi noteikti tas nav pašsaprotami.

Sēdēju stundām ilgi internetā un meklēju informāciju. Par ļoti noderīgu lapu atklāju Jauno uzņēmēju centra mājaslapu juc.lv, kā arī ļoti daudz informācijas sameklēju ar google.lv palīdzību. Šajā brīdī ļoti novērtēju, cik liela nozīme ir informācijas pieejamībai internetā un cik ļoti tas palīdz atrast pareizos risinājumus un atbildes uz dažādiem jautājumiem tajā brīdī, kad nezini, kam šo jautājumu pajautāt.

Piektais solis. Projekta īstenošana.

Kad uzņēmums bija nodibināts un finansējums piešķirts, bija jāmēģina savās domās un sajūtās atgriezties brīdī, kad rakstīju projektu un visu biju izdomājusi līdz vissmalkākajai niansei, jo šis ir tas brīdis, kad jāsāk ideja pārvērst par realitāti. Sākās ļoti plašs organizatoriskais darbs. Bija jākoordinē dažādu arodu meistari, kas pārveidoja telpas, jāmeklē interjera iekārtojums, jāveido informatīvais materiāls, jāizstrādā logotips, jāmeklē sadarbības partneri, jāveido mājaslapa, jāiepērk dažādas preces un iekārtas, kā arī jāseko, lai visi darbi tiktu izdarīti laikā un tā kā iecerēti.

Telpas, kurās izvietots salons, es nomāju.

Sestais solis. Uzņēmuma atklāšana.

Ļoti patīkams un saviļņojuma pilns mirklis, kas prasa sagatavošanās darbus apmēram pusotras nedēļas garumā.

Kad floutinga iekārta jau bija ieradusies Latvijā un uzstādīta, apmēram nedēļu ilga testēšanas process, lai pārbaudītu, kā viss strādā un darbojas. Ap šo laiku arī sākām plānot atklāšanas pasākumu. Izveidojām ielūgumus un uzaicinājām gan preses pārstāvjus, gan potenciālos klientus un sadarbības partnerus un, protams, arī draugus un paziņas. Atklāšanā prezentējām floutinga procesu.

Septītais solis. Sākas uzņēmuma ikdiena.

Ir tāda sajūta, ka beidzot ir sākušās brīvdienas, lai gan darbā ierodos katru dienu. Šobrīd saprotu, ka uzņēmuma dibināšanas un izveidošanas process ir prasījis ļoti lielu mana personīgā laika un enerģijas devu. Šobrīd ikdienas ritms ir kļuvis daudz mierīgāks un prognozējamāks, jo no «būvuzrauga» tagad esmu kļuvusi par «klientu menedžeri » un tagad ir jākoncentrē uzmanība uz klientu piesaisti un apkalpošanu, esot uz vietas salonā, nevis skrienot apkārt.

Projekta īstenošanai nepieciešamais kopējais finansējums bija 25 tūkstoši latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuģu ielas iemītnieki ir dažādi – vieni jūsmīgi stāsta par skaisto skatu uz Vecrīgu un samērā klusā rajona priekšrocībām, citi norāda uz šīs vietas trūkumiem – nesakārtotu vidi.

Pirms nepilna gada Kuģu ielā durvis vēra tetovēšanas salons Collective Art un tā īpašnieks Agnis Ģigulis teic, ka šeit jūtams miers un klusums, bet tai pašā laikā uz ielas ir pietiekami aktīva cilvēku un transporta plūsma. «Plānojot atvērt savu tetovēšanas salonu, meklēju vietu arī Vecrīgā, bet par labu Kuģu ielai bija telpu īres cena, kas ir krietni zemāka nekā centrā,» atzīst A. Ģigulis.

Tajā pašā ēkā, kur Collective Art, jau trīs gadus darbojas bērnu attīstības centrs Saulespuķe. «Kad ienācu šajās telpās, mani visvairāk uzrunāja skaistais skats pa logu – Vecrīga, Daugava, tilti un Rīgas torņi. Pēc tam tikai pievērsu uzmanību telpu tehniskajam stāvoklim, kas bija diezgan bēdīgs,» atmiņās dalās centra valdes priekšsēdētāja Sanita Drozdova, kura atzīst, ka lielākais atrašanās vietas pluss ir dzīvā satiksmes plūsma: vecāki bērnus atved pa ceļam uz darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru