Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Plānotais cietums Liepājā pilsētai radīs apmēram 400 jaunas darba vietas, uz kurām varēs pretendēt atbilstošas izglītības un kvalifikācijas cilvēki, stāstīja Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA).

Politiķis norādīja, ka cietumam būs nepieciešami ne tikai apsargi un uzraugi, bet arī psihologi, mediķi un citi speciālisti.

Vilnītis atzina, ka liepājnieki cietuma būvniecību vērtē dažādi, tomēr pārsvarā atbalstot ieceri, jo novērtējot gan potenciālo jaunu darbavietu radīšanu, gan līdzšinējā cietuma pārcelšanu no paša pilsētas centra uz attālāku rajonu.

«Jau tagad ir skaidrs, ka jaunais objekts kļūs par vienu no lielākajiem komunālo pakalpojumu lietotājiem pilsētā. Tas nozīmē, ka cietums izmantos gan uzņēmuma «Liepājas ūdens», gan «Liepājas enerģija» pakalpojumus, gan citus saimnieciska rakstura uzņēmumu pakalpojumus,» uzsvēra Vilnītis.

Jauna cietuma būvniecība nozīmēšot, ka dažādu cietuma uzturēšanai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā būs iespējas iesaistīties arī Liepājas uzņēmumiem - būs jānodrošina dažādi servisa pakalpojumi, piemēram, jaunajā cietuma kompleksā būs paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem, kuriem būs jānodrošina ēdināšana, piebilda mērs.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns devies uz Igauniju, lai apmeklētu Viru cietumu, jo, kā zināms,Latvijas pusei ir jāizvērtē, vai veidot savu būvprojektu jaunajam cietumam, vai arī iegādāties Igaunijas izstrādāto.

Pēc tieslietu ministra teiktā vizītes mērķis esot ne tikai jaunu cietumu būvniecība, bet arī cietumu reforma, kas padarīšot soda izpildes sistēmu efektīvāku un valstij ekonomiski izdevīgāku, jo samazināsies ieslodzīto skaits un izdevumi sodu izpildes sistēmas uzturēšanai ilgtermiņā.

Tieslietu ministrija ir ņēmumsi vērā Igaunijas pieredzi jauno cietumu būvniecībā izstrādājot Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju. Jāatgādina, ka Minitsru kabinets ir atbalstījis šo koncepciju, apstiprinot arī budžetu 55,49 milj. Ls apmērā jauna cietuma celtniecībai Olainē, kas varētu sākties 2015.gadā.

Igaunijā šobrīd ir četri cietumi - Murru un Harku apvienotais cietums, Tallinas, Tartu un Viru cietums. Tā rezultātā tuvākajā laikā Igaunijā būs pilnībā pabeigta cietumu sistēmas reforma, būtiski samazinot cietumu skaitu.

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

Jaunā Liepājas cietuma būvniecības starptautiskajā iepirkumā pieteikumus iesniegušas divas Latvijas kompānijas - Re&Re un UPB, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Kopumā konkursa dokumentāciju izņēma astoņas kompānijas. Kā atgādināja ministrijā, Liepājas cietums saskaņā ar likumu ir klasificēts kā valsts noslēpumu saturošs būvprojekts, tādēļ papildus pieredzei un finanšu rādītājiem kā viena no prasībām pretendentiem tika piemērots industriālās drošības sertifikāts, kas apliecina kompānijas uzņēmējdarbības prakses caurspīdīgumu un konfidenciālas informācijas glabāšanas drošumu.

"Interese par Liepājas ieslodzījuma vietas iepirkumu bija ļoti liela. Bija interese arī no ārvalstīm, piemēram, no Īrijas un Lietuvas. Zinām, ka par konkursu interesējās arī starptautisku kompāniju meitas uzņēmumi Latvijā. Pretendentiem, ņemot vērā projekta sarežģītības pakāpi, bija vairāki precizējoši jautājumi, lai varētu sagatavot iespējami kvalitatīvāku piedāvājumu. Esam gandarīti, ka iepirkuma pirmā daļa ir sekmīgi noslēgusies un esam saņēmuši divus nopietnus piedāvājumus. Tas norāda, ka iepirkuma konkursa nolikuma sagatavošana bijusi atbilstošā profesionālā līmenī," informēja iepirkuma komisijas priekšsēdētājs Agris Balodis.

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, ir AS UPB, jo šim uzņēmumam ir gan prasībām atbilstošs apgrozījums, gan spēkā esošs industriālās drošības sertifikāts, noskaidroja aģentūra LETA.

Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz maija vidum, tāpēc vairākiem būvniekiem gan vēl teorētiski ir laiks iegūt nepieciešamo sertifikātu. Tomēr, ja vien šis process nav jau sākts, to izdarīt būs grūti, jo parasti sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vidēji pusgads.

Tiesu namu aģentūras (TNA) izsludinātā iepirkuma nolikumā vien no prasībām ir, lai pretendenta vidējais gada (neto) finanšu apgrozījums būvniecībā iepriekšējos trīs finanšu gados (tas ir, 2013., 2014. un 2015. vai 2014., 2015. un 2016.gadā), ir ne mazāks kā 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šāds vidējais gada apgrozījums 2013., 2014. un 2015.gadā ir vismaz astoņām Latvijas būvfirmām. Lielākā daļa šo uzņēmumu 2016.gada pārskatus vēl nav iesnieguši.

SIA "Tiesu namu aģentūra" un iepirkuma uzvarētājs SIA "Citrus Solutions" 22.novembrī parakstīja līgumu par jauna cietuma kompleksa Liepājā projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbiem.

Pamatojoties uz iepirkuma komisijas lēmumu noslēgts līgums par kopējo summu 125 874 569,87 EUR, neskaitot PVN. Jaunā cietuma būvniecību paredzēts pabeigt 34 mēnešu laikā.

"Modernas ieslodzījumu vietas ir valsts iekšējās drošības jautājums ne jau tāpēc, ka tām būs jaunas, stipras sienas un augsti žogi, bet gan tāpēc, ka mūsdienīgs, pārdomāts plānojums un atbilstoša vide dos iespēju pilnvērtīgi veikt sociālās korekcijas darbu ar ieslodzītajiem. Jaunā Liepājas cietuma infrastruktūra ir plānota tā, lai ļautu ieviest mūsdienīgas ieslodzījuma izpildes formas, tai skaitā idejiski citādākus iekšējās drošības procesus, ieviešot dinamiskās drošības elementus; nodrošinātu drošu, modernu un sakārtotu darba vidi darbiniekiem; soda izpildes laikā nodrošinātu individuāli izvērtētu pamattiesību īstenošanu, piemēram, tādejādi novēršot līdz šim saņemtos Satversmes tiesas aizrādījumus," komentē Anda Smiltēna, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos.

Nolemts samazināt topošā Liepājas cietuma divu ēku - atklātā cietuma ēkas un administrācijas ēkas - un teritorijas ap ēkām būvapjomu, precizējot un optimizējot tehniskos risinājumus ārējiem inženiertīkliem, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Pēc ministrijas paustā, izmaiņas būvprojektā paredz "samazināt cietuma kompleksa būvdarbu un nākotnes apsaimniekošanas izmaksas, saglabājot ēkas drošības prasības". Pašlaik jaunā Liepājas cietuma būvniecība notiekot pēc plānotā grafika.

Apstiprinātais būvprojekts paredz administrācijas ēkā samazināt koplietošanas platību un samazināt darbinieku kabinetu skaitu. Sākotnējā ēkas būvprojekta platība bija 2906 kvadrātmetru (m²), bet tagad - 1803 m².

Atklātā cietuma ēkā paredzēts atteikties no šautuves būves, tādējādi samazinot ēku par vienu stāvu, kā arī no atsevišķām darbinieku telpām. Sākotnējā atklātā cietuma ēkas būvprojekta platība bija 1715 m², tagad - 752 m². Kopējais ieslodzīto skaits, kuru varēs izvietot šajā ēkā, palikšot nemainīgs un būs 50 cilvēki.

Tieslietu ministrija (TM) valsts budžetā paredzējusi 59 miljonus eiro jaunā cietuma izbūvei. Summā iekļautas projektēšanas un būvniecības izmaksas, šodien preses konferencē sacīja tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK).

B. Broka gan neizslēdz, ka cietuma kopējās izmaksas varētu būt mazākas par paredzēto summu, jo Latvija cietuma projektu būs aizguvusi no kaimiņvalsts Igaunijas, kura jau ir uzcēlusi divus Eiropas prasībām atbilstošus un modernizētus cietumus. Broka atzina, ka Igaunijas un Latvijas krimināltiesību nozare un tiesiskais regulējums ir līdzīgs, kas bijis iemesls Igaunijas pieredzes izvēlē. Latvijai pagaidām nav pieredzes, kā būvēt šādu projektu, turklāt jau esoša projekta adaptēšana Latvijas situācijai varētu izmaksāt mazāk, nekā iesākumā plānots.

Šodien TM valdībā iesniegs informatīvo ziņojumu par to, ka sarunas ar Igaunijas Tieslietu ministriju un Igaunijas Nekustamo īpašumu aģentūru ir tādā stadijā, lai starp Latvijas TM un Igaunijas aģentūru noslēgtu līgumu par sadarbību un varētu uzsākt būvprojektēšanas darbus jaunajai ieslodzījuma vietai. TM jāsaņem valdības akcepts Latvijas un Igaunijas līguma parakstīšanai, pēc kura 27 mēnešu laikā paredzēts veikt projektēšanu. Pēc projektēšanas pabeigšanas varēs sākties cietuma būvniecības etaps.

Līdz 2016. gada beigām tiks izsludināts būvniecības iepirkums jaunajam cietuma kompleksam Liepājā, informē Tieslietu ministrija.

Plānots, ka būvniecība tiks uzsākta līdz 2017. gada nogalei. Liepājas cietums ir pēdējās desmitgades nozīmīgākais infrastruktūras objekts drošākas sabiedrības un ieslodzīto resocializācijas īstenošanas jomā.

«Liepājas cietums ir viens no svarīgākajiem sabiedriski nozīmīgajiem būvniecības objektiem pēdējā desmitgadē. Tas iezīmē atbildīgas sociālās politikas īstenošanu Latvijā, ilgtermiņā rūpējoties par drošāku sabiedrību. Tā būs mūsdienu prasībām atbilstoša ieslodzījuma vieta, kas nodrošinās maksimālu drošību gan darbiniekiem, gan sabiedrībai, gan arī pašiem ieslodzītajiem. Ir svarīgi ne tikai sodīt, bet arī nodrošināt šo cilvēku sekmīgu un visiem drošu atgriešanos sabiedrībā. Arī finansiāli ilgtermiņā valsts iegūs, jo tiks slēgti trīs novecojuši cietumi, kuru uzturēšanai un drošības nodrošināšanai ik gadu tērējam milzīgus līdzekļus,» norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Jaunais iecerētais Kurzemes cietums atradīsies Liepājā, Alsungas ielā 29. Šodien valdības sēdē tika atbalstīts priekšlikums minēto īpašumu nodot Tieslietu ministrijai. Savukārt Liepājas pašvaldībai apmaiņā tiks nodots īpašums, kas atrodas Pērkones ielā 32.

Šobrīd īpašums Alsungas ielā 29 netiekot izmantots un nav nepieciešams Liepājas pašvaldības funkciju realizēšanai. Jau iepriekš pašvaldība DB norādīja, ka saskaņā ar teritoriālo plānojumu šeit paredzēta sabiedriska rakstura un darījumu iestāžu apbūve, tāpēc principiālu iebildumu pret šādu objektu pašvaldībai nav. Lai arī vārdam «cietums» piemīt negatīva nokrāsa, tās tomēr ir investīcijas un jaunas darba vietas, atzīmēja Liepājas dome.

Jau gadiem tiek runāts, ka Latvijā akūti nepieciešami jauni cietumi, jo veco, kuru ēkas lielākoties ir būvētas XIX gadsimtā, iekšējais plānojums ir nepraktisks, kamerās atrodas pat līdz 70 ieslodzītajiem, arī infrastruktūra ir novecojusi, tāpēc nepieciešams papildu personāls, kas attiecīgi rada arī lielākas izmaksas. Pēdējo reizi Latvijā jauns cietums uzbūvēts pirms vairāk nekā 30 gadiem Jēkabpilī.

Ar būvnieku SIA «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem pavēstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, «ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai,» jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss. Bordāns lēmis izsludināt jaunu starptautisku konkursu.

«Tas ir mans kā tieslietu ministra lēmums. Nav pat būtiski, kāds ir valdības lēmums,» sacīja ministrs. "Nevaru galvot, ka pat ideālākais konkurss šo procesu padarīs lētāku. Varbūt tāds brīnums notiks, bet es to noteikti nevaru galvot,» piebilda politiķis. Šā gada sākumā noslēdzās iepirkums par jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, kurā uzvarēja būvuzņēmums «Abora», kas piedāvāja darbus paveikt par zemāko cenu - 113,6 miljoniem eiro. Būvuzņēmējs «Abora» tika minēts saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Konkurences padomes šo otrdien veiktajām procesuālajām darbībām vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām. Tiesībsargājošās iestādes veica kratīšanas saistībā ar iespējamu kukuļdošanu un būvnieku karteli. Jautājums par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas termiņu šodien tika skatīts valdības ārkārtas sēdē, tomēr ministri nespēja vienoties - sākt cietuma būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. Bordāns atteicās komentēt valdības sēdes slēgtajā daļā runāto, bet norādīja, ka Tieslietu ministrija ņems vērā «apstākļus» būvniecības tirgū, tādējādi ar «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma celtniecību. Pēc tieslietu ministra teiktā, par Liepājas cietuma būvniecību tiks izsludināts jauns iepirkums.

Liepāja līdz ar Daugavpili un Olaini šobrīd tiek vērtēta kā viena no iespējamām vietām, kur tuvāko gadu laikā Tieslietu ministrija plāno celt pirmo jauno un moderno cietumu, trešdien, tiekoties ar Liepājas pilsētas domes vadību, apliecināja tieslietu ministre Baiba Broka.

Viesojoties Liepājas domē, B. Broka apliecināja, ka valdībā apstiprinātā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija paredz vairāku jaunu cietumu būvniecību Latvijā, no kuriem viens varētu atrasties arī Liepājā. Tāpat jauni cietumi plānoti arī Daugavpilī un Olainē, taču vēl neesot pieņemts lēmums par to, kurā no minētajām vietām tiks celts pirmais no jaunajiem cietumiem.

B. Broka uzsver, ka, ņemot vērā, ka jauno cietumu būvniecībā plānots pārņemt Igaunijas kolēģu pieredzi, šobrīd valdībā ir pieņemts lēmums slēgt līgumu ar ekspertiem no Igaunijas, kas izvērtēs visas trīs piedāvātās iespējamās jaunā cietuma atrašanās vietas, un eksperti būs tie, kas pieņems lēmumu, kura no šīm vietām būs atbilstošākā un piemērotākā izmaksu ziņā.

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Ņemot vērā, ka būvnieku iesniegtie piedāvājumi jaunā Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedz projektam pieejamo finansējumu, attiecīgo iepirkumu plānots pārtraukt, tā vietā sludinot jaunu, aģentūrai LETA pēc valdības sēdes pastāstīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā TM solīja valdību informēt par pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem iepirkumā, lai projektu varētu virzīt tālāk. Būvniecības izmaksu pieauguma iespaidā piedāvājumi ir lielāki nekā projektam pieejamais finansējums, tāpēc Ministru kabinetam tika piedāvāti trīs risinājumi, kā projektu īstenot tālāk.

Pēc TM valsts sekretāra paustā, sarunās ar Finanšu ministriju secināts, ka vislabākais risinājums valstij un fiskālajai telpai būtu pārtraukt pašreizējo iepirkumu un sākt sarunas ar būvniekiem gan par cenu, gan par termiņu - būvniecības laiku. «Tātad nesasteigt būvniecību tik ātri, kas noslogo valsts budžetu, bet būvniecību pagarināt līdz 2023.gadam,» teica Kronbergs.

Igaunijas uzņēmums Riigi Kinnisvara AS izsludinājis iepirkumu, lai uzsāktu Liepājas cietuma projektēšanas darbus, informē Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Laura Majevska.

Starptautiskais publiskais iepirkums izsludināts, lai atrastu partneri, kas izstrādās projektu pirmajam modernajam cietumam Latvijā, kā arī tā infrastruktūru.

Kā norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs uzsver, ka kopš valsts atjaunošanas šī ir pirmā reize, kad Latvijā tiks būvēts mūsdienu prasībām atbilstošs cietums. Jaunā ieslodzījuma vieta paaugstinās drošību ieslodzījuma vietās un sabiedrībā kopumā, kā arī samazinās Eiropas Cilvēktiesību tiesas piespriesto kompensāciju apjomu ieslodzītajiem par neatbilstošiem ieslodzījuma apstākļiem, viņš norāda.

Jaunais cietums tiks būvēts 1200 ieslodzītajiem, un tas būs pirmais šāda tipa cietums Latvijā, tāpat tas radīs darbavietas ap 450 darbiniekiem. Jaunā cietuma būvniecība jāpabeidz līdz 2018. gadam.

SIA Citrus Solutions neauditētie finanšu dati liecina, ka 2023. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 67,57 miljonus eiro (2022. gadā attiecīgi – 57,92 miljoni eiro). Tas ir 17 % pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un arī uzņēmuma vēsturiski lielākais apgrozījums.

“Skatoties uz priekšu, arī 2024. gadā prognozējam stabilu biznesa kāpumu, jo turpinās darbi pie Austrumu robežas (Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas) izbūves un Liepājas cietuma kompleksa būvniecība. Jau gada sākumā ir noslēgti jauni līgumi par noteiktu valsts aizsardzības militāro objektu būvniecību un vairāku objektu inženiersistēmu uzturēšanas darbiem. Uzņēmums turpina aktīvi strādāt pie savas konkurētspējas uzlabošanas, veicot procesu efektivizāciju, būvniecības tehnoloģiju pilnveidošanu un darbinieku kompetenču attīstību,” saka Dāvis Eniks, SIA Citrus Solutions izpilddirektors.

Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs, norāda, ka SIA Citrus Solutions ir svarīga loma Tet grupā: “Esmu gandarīts, ka Citrus Solutions veiksmīgi realizē uzņēmuma stratēģiju, kas saistīta ar projektu realizāciju pēc “projektē un būvē” principa. Uzņēmums realizē vairāku valsts nozīmes un kritiskās infrastruktūras objektu būvniecību un ir izveidojis atbildīga aizsardzības un drošības industrijas dalībnieka reputāciju. Citrus Solutions turpina veiksmīgi strādāt un būt viens no tirgus līderiem arī savas uzņēmējdarbības sākotnējā biznesa jomā – optiskā interneta tīklu projektēšanā, būvniecībā un uzturēšanā.”

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Latvijā iecerētā jaunā cietuma projekts, kuru mūsu valsts iecerējusi pārņemt no Igaunijas, liek šaubīties, vai tas tiešām kalpos notiesāto integrācijai sabiedrībai, šādu viedokli paudis arhitekts, Rīgas domes kukuļdošanas lietā apsūdzētais Pēteris Strancis.

Strancis, kurš pēc četriem gadiem cietumā pirms diviem mēnešiem tika atbrīvots no ieslodzījuma, ticis pieaicināts par žurnāla Latvijas Architektūra jaunākā numura viesredaktoru un izdevumā aprakstījis Eiropas pieredzi cietumu būvniecībā. Strancis apskatījis divus jaunus cietumus Igaunijā, kā arī salīdzinoši nesen Austrijas pilsētā Lēbenē un Norvēģijas pilsētā Haldenā tapušās ieslodzījuma vietas.

Arhitekts atgādina, ka Latvijā tiek domāts celt jaunu cietumu, jo esošās ieslodzījuma vietas neatbilst Eiropas standartiem. Viņš uzsver, ka, ceļot jaunu cietumu, ļoti būtisks faktors ir ne tikai būves arhitektūra, bet arī progresīva pieeja ieslodzīto personu sociālajai rehabilitācijai un integrācijai.

Pēdējo gadu laikā uzņēmums Pillar Contractor ir pastāvīgi attīstījies, un tuvākie gadi plānoti tikpat dinamiski, atklāj Jānis Lāčaunieks, Pillar Contractor izpilddirektors.

2024.gads iesācies uzņēmumam labvēlīgi, un esošais līgumu portfelis jau tagad ļauj teikt, ka šis gads būs kārtējais izaugsmes gads, teic J.Lāčaunieks. Viņš atzīmē, ka Pillar Contractor mērķis ir kļūt par Latvijas Top 10 lielāko būvniecības nozares uzņēmumu, izvērtējot iespējas arī konkurēt eksporta tirgos. Mērķi ir augsti, taču, ja viss notiks tā, kā iecerēts, mēs tos varētu sasniegt salīdzinoši drīz, domā J.Lāčaunieks. Ceram, ka topā mēs varētu iekļūt ap 2025. gadu, bet jaunu eksporta tirgu apgūšana būs mūsu nākamās piecgades izaicinājums, teic Pillar Contractor izpilddirektors.

Pēdējos gados izaicinājumu nav trūcis - pandēmija, karš, inflācija. Kas visbūtiskāk skāra Pillar Contractor?

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Eiropas naudas pārrāvuma rezultātā izveidojušos valsts un pašvaldību pasūtījumu kritumu būvnieki centīsies kompensēt ar eksportu un privātā sektora pasūtījumiem

Tomēr šo gadu tie kopumā plāno skarbu. Pagaidām nav rodams īpaši daudz jaunu lielu valsts un pašvaldību pasūtījumu, kas nākamgad būvniekiem varētu nodrošināt mierīgu dzīvi, vienlaikus turpināsies jau pērn iesākti projekti, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas dome pērnā gada nogalē izvēlējusies VEF kultūras pils pārbūves un restaurācijas darbu veicēju – būvkompāniju Velve, kas apņēmusies darbus veikt par nepilniem 9 milj. eiro (bez PVN). Uzņēmums turpina arī iepriekš Latvijas Nacionālās bibliotēkas vajadzībām izmantotās ēkas Jēkaba ielā pārveidi Saeimas vajadzībām, kas gan notiek ilgāk, nekā sākotnēji tika paredzēts. Par vienu no lielākajiem projektiem, kura realizācija turpināsies šogad, jāmin Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, ko veic SIA Skonto būve un SIA Re&Re veidotā pilnsabiedrība SBRE. DB jau ziņojis, ka jaunā korpusa būvniecību iecerēts pabeigt līdz šā gada maijam, bet tā tiks iekārtota līdz 2017. gada pavasarim. Jaunā korpusa izveides kopējās izmaksas ir vairāk nekā 86 milj. eiro. Savukārt ar Re&Re būvnieku rokām pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes pasūtījuma turpina tapt Olaines cietuma jaunais korpuss – kompānijas pērn konkursā piedāvātā līgumcena bija ap 4,3 milj. eiro (bez PVN), tiek rekonstruēta NBS Kājnieku skolas kazarmas ēka. Par vieniem no lielākajiem projektiem reģionos uzskatāma Siguldā pērnā gada rudenī sāktā sporta kompleksa būvniecība, ko veic pilnsabiedrība S.J.U.C. un kura izmaksas ir vairāk nekā 8 milj. eiro, un peldbaseina būvniecība Valmierā. Ieilgušajā pašvaldības konkursā par tiesībām to būvēt pērnruden uzvarēja SIA Arčers, solot darbus veikt par nepilniem 8 milj. eiro (bez PVN). Darbi sāksies šogad. Jāpiebilst, ka Arčers šogad turpinās arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku aviācijas bāzes sakaru, navigācijas un meteoroloģiskās sistēmas aprīkojuma piegādi un uzstādīšanu Lielvārdes militārajā lidlaukā. Šo pasūtījumu kompānija pilda personu apvienības sastāvā, kurā ietilpst arī Kanādas kompānija Intelcan Technosystems Inc. Par gana nozīmīgu uzskatāma arī Starptautiskās lidostas Rīga Ziemeļu piestātnes otrās kārtas būvniecība – pie šī pasūtījuma gada beigās tika būvkompānija Merks, solot darbus veikta par 8,87 milj. eiro (bez PVN).

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 15.februārī saņēmusi apliecinājumu par 200 000 eiro drošības naudas iemaksāšanu «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu krimināllietā iesaistītā bijušā RS valdes priekšsēdētāja Leona Bemhena atbrīvošanai no apcietinājuma.

Jau ziņots, ka tiesa vakar nolēma pret minēto drošības naudu Bemhenu atbrīvot no apcietinājuma. No apcietinājuma gan viņu atbrīvos tikai pēc tam, kad cietums būs saņēmis dokumentus no tiesas par drošības naudas iemaksāšanu Valsts kasē.

14.februārī tiesa drošības līdzekli izvērtēja bez Bemhena tiešas klātbūtnes, jo tiesa bija noorganizējusi videokonferenci ar cietuma slimnīcu Olainē.

Likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziska vai juridiska persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi un personām, kuras piešķīrušas līdzekļus tās iemaksai. Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu noziegumu, drošības nauda ieskaita valsts budžetā.

Gaismas pils, būvniecības likuma un vainīgo meklēšanas zīmē – šis gads būvniecībā bijis notikumiem bagāts , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gads sācies Maxima traģēdijas ēnā; šī Latvijā lielākā katastrofa miera laikos koriģējusi būvniecības nozari teju visa gada griezumā. Tiesa, lai gan gads jau apkārt, joprojām iespējamiem vainīgajiem nav izvirzītas apsūdzības, vēl nav pat noslēgusies izmeklēšana. Tikmēr lielveikala būvniekam Re&Re, kas gada pirmajā pusē pie jauniem valsts un pašvaldību pasūtījumiem netika, uzvarot vien pasūtījumos par papildu darbu veikšanu paša īstenotos projektos, kopš vasaras sokas labāk. Jau jūlija beigās tika pie 3,1 milj. eiro vērta Saldus novada pašvaldības pasūtījuma par pilsētas stadiona rekonstrukciju (uzvarēja personu apvienība SIA Re&Re un SIA RRE04), kam augustā sekoja Valsts SIA Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs korpusa rekonstrukcijas pasūtījums 2,1 milj. eiro apmērā, bet oktobra vidū – teju 4,3 milj. eiro Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes pasūtījums par Olaines cietuma jaunā korpusa projektēšanu un būvniecību. Re&Re šajā konkursā uzvarēja ar zemāko cenu.

Labākā dzīvē aizbraukušie «atsitas» Londonas būvlaukumos

Londonas Karaliskā tiesa aprīlī uz septiņiem gadiem cietumā notiesājusi rumāņu vergturi, kurš kādā demontāžas objektā paverdzināja 15 strādniekus. Kāda tam saistība ar Latviju? Tāda, ka Londonas nekustamo īpašumu tirgū pašlaik ieplūst milzīga nauda, tostarp Krievijas miljardieriem piederoša, un būvlaukumos ir daudz mūsu tautiešu, kas svešumā devušies labākas dzīves meklējumos, bet realitātē sastopas ar pazemojumiem, meliem un vilšanos. Arī tāda ir emigrācijas seja.

Dodoties projām no Latvijas, daudzi savai zemei velta skarbus vārdus: cilvēki ir «ne tādi», valdība – «ne tāda», darba devēji skopi. Pat ziema un vasara – nekāda. Un tad viņi aizbrauc uz «normālu» valsti, piemēram, Angliju. Kāds varbūt arī sāk savu jauno, skaisto un bagāto dzīvi jau ar pirmo dienu, taču lielai daļai vispirms jāpiedzīvo smags kritiens. Izrādās, ka tā «normālā» valsts pret imigrantiem izturas pat ļoti skarbi. Nule Lielbritānijā publicēts plašs pētījums par vienu no iecienītākajām darba nozarēm – būvniecību – vienā no populārākajiem Austrumeiropas viesstrādnieku galamērķiem – Londonā. Tur skaistai un bagātai dzīvei nepieciešams īpašs rūdījums un iemaņas. Ne katram izdodas, un šo pieredzi ir vērts popularizēt. Varbūt kādam tā būs iespēja atgriezties mājās vai neaizbraukt, jo nekur taču nav tik labi...