Lai arī kopš eiro ieviešanas pagājuši vien pāris mēneši, zināmi priekšstati iedzīvotājiem par «kopdzīvi» ar jauno valūtu jau radušies - to apliecina arī nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma dati. Tiesa, jārēķinās gan, ka tie ir pirmie priekšstati un spriest par sekām ilgtermiņā laikam nevar nedz eksperti, analizējot ekonomiskos rādītājus, nedz arī iedzīvotāji, pētot situāciju savos naudas makos.
Pirmais, kas nu ir skaidrs visiem, - neraugoties uz garo «godīgo eiro ieviesēju» sarakstu, 87% aptaujāto uzskata, ka cenas precēm un pakalpojumiem kopš Jaunā gada ir palielinājušās. Tostarp 42% aptaujāto atzīmē, ka tās ir ievērojami palielinājušās. Tiesa, 43% aptaujāto tas nav licis mainīt tērēšanas paradumus. Tomēr gandrīz tikpat respondentu atzīst, ka ir gan kļuvuši taupīgāki.
Cenu palielināšana ir arī viena no biežāk minēto ar eiro ieviešanu saistīto problēmu grupām, ar ko iedzīvotāji ir saskārušies: 37% norāda, ka pamanījuši negodīgu eiro ieviešanas praksi. Ar praktiskām problēmām veikalos – tirgotāju kļūdīšanos, izdodot naudu, vai lēnākām rindām – iedzīvotāji saskārušies retāk (17% un 15%). Interesanti, ka otra biežāk minētā problēma (pēc nemitīgās cenu salīdzināšanas eiro un latos, kuru minēja 57% aptaujāto) ir grūtības pierast pie eiro monētām un banknotēm (49%).
Interesanti palūkoties, cik lielā mērā pirmie iespaidi atbilst tam, ko iedzīvotāji no eiro ieviešanas gaidīja un par ko bažījās gandrīz pirms pusotra gada. Viens no visizteiktākajiem draudiem, uz ko iedzīvotāji norādīja 2012.gada oktobrī, bija inflācijas pieaugums (55%). Arī 2014.gada februārī to par vienu no lielākajiem eiro ieviešanas radītajiem zaudējumiem atzīst 57% aptaujāto. Gandrīz vienlīdz bieži prognozētas un piepildījušās arī bažas par valsts neatkarības mazināšanos jaunās valūtas ieviešanas ietekmē (36-37%). Tiesa, retāk – vismaz iedzīvotāju priekšstatos – piepildījušās prognozes par gaidāmiem izdevumiem saistībā ar eiro ieviešanu, ikdienišķām neērtībām, to, ka tagad mums nāksies palīdzēt arī citām eirozonas valstīm, kā arī ciest no iespējamā eirozonas sabrukuma vai transformēšanās.
Tiesa, arī pirmais iespaids par ieguvumiem vairākos jautājumos atšķiras no prognozētā: pēc eiro ieviešanas iedzīvotāji biežāk atzīst, ka ir vairāk ikdienišķu ērtību valūtas lietojumā (2012.gadā - 31%, 2014.gadā - 42%), ietaupījums uz latu konvertācijas rēķina (2012.gadā - 29%, 2014.gadā - 39%). Trešais biežāk minētais ieguvums – ciešāka integrācija Eiropas Savienībā – norādīta vienlīdz bieži. Savukārt, analizējot retāk minētos ieguvumus, jāpiebilst, ka pēc eiro ieviešanas mazāk pausta ticība tādiem provizoriskiem ieguvumiem kā izdevīgāki, «lētāki» kredīti (2012.gadā - 10%, 2014.gadā - 6%) un algu un pensiju pielīdzināšanās vidējam Eiropas Savienības līmenim (2012.gadā - 10%, 2014.gadā - 5%).
