Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Preses konferencē pēc valdības sēdes pirmdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka, "atbalstot budžeta rāmi, valdība spērusi platu soli uz 2026.gada valsts budžeta pieņemšanu".

Ministrs norādīja, ka, plānojot izdevumus prioritārajiem pasākumiem, ņemtas vērā diezgan konservatīvas izaugsmes prognozes ap 2% gadā. Vienlaikus Ašeradens vērsa uzmanību, ka apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā pārsniedza 10%, vidējā bruto alga drīzumā varētu pārsniegt 2000 eiro, kā arī "atdzīvojusies" kreditēšana, kas liek domāt, ka izaugsmes prognozes varētu būt arī labākas.

Tikai īstena saimnieka pieeja ļaus izskaust nevajadzīgus budžeta tēriņus.

Visās valsts ministrijās un Valsts kancelejā kopumā ir 10% vakanču, kas parāda vidējo «temperatūru» valsts pārvaldē un, iespējams, arī pašvaldībās, jo sistēma sevi kopē no virsotnes. 10% samazinājums no 18 miljardus vērtās 2026. gada budžeta izdevumu daļas veido tieši 1,8 miljardus eiro. Saprotams, ka ne visus izdevumus var attiecināt uz algām, tomēr lielu daļu no deficīta varētu likvidēt tieši šādi, likvidējot vakances.

Ministrijas kā paraugs

Ministrijas un Valsts kanceleja ir valsts pārvaldes centrālais aparāts, un jau sen ir zināms, ka nepilno 4000 ierēdņu kopu nav vērts samazināt tieši, jo funkciju pietiek. Tajā pašā laikā esošās vakances parāda, ka ministrijas tīri labi tiek galā ar esošo darbinieku skaitu. Proti, būtu iespējams minimizēt izdevumus «atlaižot» tukšos krēslus. Tie, kuri dara darbu, lai paliek un strādā, bet tie krēsli, kas stāv tukši, vienkārši tiek izņemti no budžeta. Zināms taču – ja nauda tiek iedota, tad to pamanās iztērēt un atpakaļ budžetā šie līdzekļi nenonāk. Patiesībā sistēma ir saglabājusies no mūsu valsts brīvības atgūšanas brīža, un iestādes vai institūcijas budžeta veidošana kopš 1991. gada vienmēr ir veidota pēc amata vietu principa. Ņemsim kaut visvienkāršāko veidojumu – muzejs.

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Nacionālās trīspusējās padomes sēdē piektdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir "absolūts drošības budžets" un ir spēts nodrošināt nepieciešamo finansējumu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, virzoties uz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ašeradens pēc sēdes žurnālistiem skaidroja, ka aizsardzības resoram ir iedots nepieciešamais resurss 5% apmērā, un nu Aizsardzības ministrijas ziņā ir tas, kā tas tiks izmantots, jo situācija nozarē mainās ļoti strauji.

2026. gada valsts budžets ir valstiski atbildīgs, sabalansēts un vērsts uz mūsu nākotnes drošību, Saeimā pirms balsojuma par nākamā gada budžetu teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš pateicās deputātiem par debatēm un norādīja, ka budžets sastāvēja no 490 deputātu priekšlikumiem un gandrīz 100 ministriju priekšlikumiem.

Politiķis atzīmēja, ka budžets veido drošāku Latvijas valsts iedzīvotāju nākotni. Viņš sacīja, ka iedzīvotāji noticējuši valsts drošības politikai, ekonomiskajai politikai, un to rādot ekonomiskās izaugsmes dati. Tagad svarīgākais nākotnē esot "nesalaist to visu dēlī", teica Ašeradens.

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi - par 804,3 miljoniem eiro lielāki.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) budžets nākamajam gadam tiks samazināts par 10%, bet darbinieku skaits - par 13,2%, piektdien mediju pasākumā sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa uzsvēra, ka VID ir sarežģīts uzdevums - jāsaglabā tās pašas funkcijas ar mazāk līdzekļiem.

Šmite-Roķe vērsa uzmanību, ka VID pamatbudžets jau šim gadam tika samazināts par 4% - līdz 156,8 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 163,6 miljoniem eiro pirms gada. Savukārt 2026. gadam VID budžets tiks samazināts par 15,7 miljoniem eiro jeb 10% - līdz 121,2 miljoniem eiro. Šeit ņemts vērā arī Nodokļu un muitas policijas (NMP) budžets 19,7 miljonu eiro apmērā, kas būs atsevišķa iestāde iekšlietu ministra pakļautībā.

Šmite-Roķe informēja, ka VID atlīdzības nākamgad samazinās par 9%, NMP atlīdzības - par 7%, informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumus - par 8%, bet citus izdevumus - par 11%.

Latvijas uzņēmējiem Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumos tuvāko trīs gadu laikā paredzēts aptuveni viens miljards eiro, tviterī raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

LETA jau ziņoja, ka 12.martā Sprūds, prezentējot Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.-2036.gadam, norādīja, ka uzdevums ir ambiciozs - panākt strauju vietējās aizsardzības industrijas iesaisti NBS spēju iepirkumos - no līdzšinējiem 10% līdz 20% 2028.gadā un 30% 2036.gadā.

Pirmdien ministrs tviterī papildinājis, ka esot liela Latvijas uzņēmēju interese par NBS iepirkumiem, un iepirkumos viens miljards eiro paredzēts Latvijas uzņēmējiem tuvāko trīs gadu laikā. Šie iepirkumi būšot, sākot no pārtikas, ekipējuma, transporta un būvniecības un beidzot ar ieroču sistēmām un to uzturēšanu.

Jau ziņots, ka arī starptautiskie iepirkuma līgumi paredz 30% vietējās industrijas iesaisti, piemēram, nesen noslēgtais līgums par "ASCOD" kājnieku kaujas mašīnu piegādi.

Latvija un vēl 11 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis koordinēti pieprasījušas aktivizēt valsts izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumu palielināšanai, paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

Latvija, Igaunija, Beļģija, Dānija, Grieķija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Ungārija un Vācija ir iesniegušas EK rakstisku pieprasījumu kā daļu no šogad martā iesniegtā apbruņošanās plāna "ReArm Europe/sagatavotība 2030.gadā" aktivizēt Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto valsts izņēmuma klauzulu.

EK skaidro, ka valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšana nodrošina dalībvalstīm papildu budžeta telpu, kas ļaus palielināt aizsardzības izdevumus, vienlaikus ievērojot ES fiskālos noteikumus.

Klauzulas aktivizēšana dos valstīm iespēju atkāpties no apstiprinātā neto izdevumu virziena vai korektīvā virziena saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Šāda elastība ir paredzēta ārkārtas apstākļiem, kurus dalībvalstis nevar ietekmēt, ja tiem ir būtiska ietekme uz valstu publiskajām finansēm, kā tas ir pašlaik, skaidro EK.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Deputāti budžetu galīgajā lasījumā sāka skatīt trešdien plkst. 9. Līdz ar to pie budžeta pieņemšanas kopā ar pārtraukumiem tika strādāts apmēram 24 stundas. Parlamentārieši, kā iepriekš nolēmuši, šogad budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi naktī neskatīja.

2024. gadā Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas.

2023. gada budžets tika pieņemts pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022. gada budžeta pieņemšana, kas 2021. gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15. novembra līdz 23. novembrim.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam jāatspoguļo pašreizējā ģeopolitiskā, ekonomiskā un vides situācija, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.

Tekstā, kas šonedēļ pieņemts ar 317 balsīm par, 206 pret un 123 deputātiem atturoties, EP aicina izstrādāt daudz vērienīgāku daudzgadu finanšu shēmu (DFS), kas spētu īstenot ES pilsoņu cerības globālās nestabilitātes apstākļos.

Viņu ieskatā pašreizējie izdevumu griesti 1% apmērā 27 ES dalībvalstu nacionālā kopienākuma nav pietiekami, lai stātos pretim aizvien lielākajam skaitam krīžu un izaicinājumu. ASV atteikšanās no savas globālās lomas ES izdevumus liks novirzīt ne tikai ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanai, konkurētspējas stiprināšanai, klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu risināšanai, bet arī pastiprinātam Ukrainas atbalstam.

Lai mazinātu valsts budžeta izdevumus nākotnē, jau šobrīd jāsāk plānot reformas, kas vērstas uz sabiedriskās infrastruktūras tīklu optimizāciju, atsevišķu valsts funkciju nodošanu privātajam sektoram un izmaksu lietderīguma analīzi valsts resoros, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, komentējot nākamā gada valsts budžeta projektu.

Viņš pauda, ka šī brīža apstākļos drošība ir prioritāra un šajā jomā nedrīkst taupīt - aizsardzības spēju stiprināšanai jāpiešķir nepieciešamie līdzekļi.

"Iedzīvotāju pārliecība par drošu nākotni ir arī būtisks faktors, kas ietekmē ekonomiku. Šajā ziņā budžets sper nopietnus soļus uz priekšu," uzsver Rutkaste.

Viņš arī piebilda, ka vienlaikus pēdējo gadu laikā budžeta izdevumu apjoms ir būtiski pieaudzis, un tuvākajos gados ierobežot budžeta deficītu kļūs vēl izaicinošāk. Rutkaste uzsver, ka, nemazinot budžeta izdevumu vajadzības, nodokļu palielināšana nākotnē kļūs neizbēgama, un tam būs negatīva ietekme uz ekonomiku.

"Diemžēl līdzšinējā pieredze liecina, ka politiskajā procesā, kas neietver nopietnas strukturālas reformas, vienoties par pietiekamu un ilgtspējīgu budžeta izdevumu samazināšanu nav iespējams," pauda Rutkaste, skaidrojot, ka Latvijas Bankas ieskatā jau šobrīd jāsāk darbs pie reformu plānošanas, kas mazinās valsts budžeta izdevumu nepieciešamību nākotnē.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Privātajā sektorā darbvietu skaita kritums mazina nodokļu ienākumus, bet publiskajā tā pieaugums palielina nodokļu izdevumus.

Pašreizējās sociāli ekonomiskās sistēmas pamatā ir tieši privātā sektora (komercsektora) darbvietas, jo privātā sektora samaksāto nodokļu daudzums ir valsts labklājības pamats. Proti, tas ir pirmais maksājums – kamēr tā nav, par publiskā servisa pakalpojumiem nav, ar ko maksāt. Publiskais sektors arī maksā nodokļus no savām algām, tikai tie ir otrreizējie maksājumi, ja skatās pēc būtības. Šī nauda jau vienreiz ir bijusi valsts kasē. Ja pirmās reizes nebūtu, nebūtu arī otrās. Tas nozīmē, ka no privātā sektora labsajūtas jeb jaunvārdā «labbūtības» ir un būs atkarīga Latvijas valsts spēja nodrošināt finansējumu sabiedrībai nepieciešamo pakalpojumu – veselības aprūpes, izglītības, drošības, infrastruktūras – nodrošināšanai.

Globālie akciju tirgi novembrī piedzīvoja ievērojamu svārstīgumu, izraisot nevienmērīgus rezultātus galvenajos pasaules indeksos. Pat neskatoties uz to, ka 3. ceturkšņa uzņēmumu atskaišu sezona noslēdzās ārkārtīgi labi, “S&P 500”indekss mēnesī pieauga tikai par 0,1%, kamēr “Nasdaq Composite” pārtrauca savu septiņu mēnešu uzvaru sēriju un samazinājās par 1,5%.

Investori kļuva piesardzīgāki attiecībā uz augstajām tehnoloģiju uzņēmumu valuācijām un ambiciozajiem mākslīgā intelekta (MI) kapitālieguldījumiem, vienlaikus fiksējot peļņu un pārejot uz mazāk volatīliem sektoriem. “Nvidia” izcilie 3. ceturkšņa rezultāti īslaicīgi uzlaboja investoru noskaņojumu, bet entuziasms drīz vien pierima , vietu atkal dodot nervozitātei. Tajā pašā laikā ASV procentu likmju samazināšanas gaidas pastiprinājās, nākotnes līgumiem uzrādot ~85% varbūtību, ka decembrī ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) samazinās procentu likmes par 25 bāzes punktiem.Eiropā “STOXX 600” indekss pakāpās par 0,8%, turpinot vairāku mēnešu ilgstošo pieauguma tendenci. Stabilu sniegumu uzrādīja finanšu sektors – “STOXX 600 Europe 600 Banks” indekss mēneša laikā pieauga par vairāk nekā 4%, jaunajam Lielbritānijas budžetam neparedzot jaunas nodevas aizdevējiem. Mazāk volatīli sektori kopumā uzrādīja labākus rezultātus, savukārt tehnoloģiju un aizsardzības sektoru akcijas atpalika globālās tehnoloģiju akciju izpārdošanas un Ukrainas miera sarunu atsākšanas dēļ. Tajā pašā laikā kriptovalūtas piedzīvoja strauju kritumu, BTC/USD kursam mēneša beigās noslīdot līdz aptuveni 90 tūkst. , likvidējot visu gada laikā uzkrāto pieaugumu.

Dienesta pārbaudes komisijas ziņojumā par valsts atbalstu kokrūpniekiem netika analizēts situācijas cēlonis un vienlīdzīgas konkurences jautājums, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš laikā, kad valdība pieņēma lēmumu par atbalstu kokrūpniecības uzņēmumiem, bija Zemkopības ministrijas valsts sekretārs.

Kronberga skatījumā, ziņojums ir retrospekcija uz situāciju, kuras attīstības scenārijs tagad ir redzams - nozarē esošo uzņēmumu skaits ticis saglabāts, valsts budžets plānotos ienākumus saņēma, bet tajā situācijā ārējie apstākļi starptautiskajos tirgos, tajā skaitā Ukrainas kara situācija, veidojusi "ļoti negatīvas prognozes Latvijas eksportspējīgajai nozarei".

"Tieši tāpēc ne tikai kokrūpnieki, bet arī Ārvalstu investoru padome aicināja valdību nekavējoties iejauties," klāstīja Kronbergs.

Ierēdnis pauda, ka kokrūpniecība ir Latvijas eksporta viens no svarīgajiem spēlētājiem. Pēc Kronberga teiktā, valdības lēmums bija ne tikai par eksportspējas saglabāšanu, bet arī par darba vietu saglabāšanu tieši reģionos, nodokļu ienākumiem, ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP). "Vienlaicīgi tas bija arī lēmums par to, lai nozarē saglabātos maksimāli daudz uzņēmumu, kas spēcina konkurenci, nevis tikai lielākie un finansiāli spēcīgākie uzņēmumi," sacīja Kronbergs.

Latvija tuvākajos gados var atļauties lielāku budžeta deficītu, jo drošības situācija prasa strauji palielināt aizsardzības izdevumus, intervijā aģentūrai LETA pauda Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītājs, Latvijas Universitātes profesors un Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tas ir tikai pagaidu risinājums - Eiropas Savienības (ES) izņēmuma klauzula ir spēkā līdz 2028. gadam. Priede skaidroja, ka ilgtermiņā valsts finanšu stabilitāti noteiks tas, vai spēsim pārskatīt izdevumus, tostarp izvērtēt valsts sniegto pakalpojumu grozu, un vienlaikus palielināt ieņēmumus, veicinot produktīvāku ekonomiku un augstāku pievienoto vērtību.

Priede sacīja, ka FDP vērtējumā budžets joprojām atbilst visām izvirzītajām prasībām. Vienlaikus FDP ir norādījusi trajektoriju, kurp tas viss virzās. "Tāpēc esam arī iezīmējuši bažas par to, cik ilgtspējīgi ir, šādi aizņemoties, finansēt aktuālās vajadzības. Par tām šaubu nav - tās ir saistītas ar aizsardzību. Ir labi, ka politiskajā vidē vispār nav diskusiju par šo jautājumu," teica Priede.

Latvijas valdību un ārvalstu investorus vieno kopējs mērķis - stipra un konkurētspējīga Latvija, kur uzņēmēji var brīvi strādāt un kur ekonomika attīstās, un šobrīd tas var notikt par spīti ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), piektdien atklājot valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmi.

Premjere uzskaitīja vairākus valdības galvenos darba virzienus, lai to varētu panākt.

Kā pirmo Siliņa minēja investīciju vides stiprināšanu. "Es domāju, ka bez tās nav iespējama jēgpilna saruna par konkurētspējīgu un attīstīties spējīgu Latviju," teica premjere.

Viņa norādīja, ka vada Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu padomi, kas kopš pagājušā gada aprīļa kopā ir sanākusi sešas reizes. Padomē risināti tādi jautājumi kā ārvalstu investoru elektroniskā paraksta piekļuve, vēja parku atļaujas, pašvaldību investīciju šķēršļi, kā arī nodokļu un teritoriju plānojumu problēmas un daudzi starpresoriski jautājumi.

Siliņa izcēla, ka ir sākusi darboties iniciatīva "Zaļais koridors", kas ir atbalsta mehānisms Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem. Premjere gan esot aicinājusi ekonomikas ministru to vēl pilnveidot.

Gada nogales svētki, Ziemassvētki un Jaunais gads, sagādā īpašu prieku, taču nereti arī lielus papildu tēriņus. Mūsu vēlme iepriecināt tuviniekus un draugus ar dāvanām un sarīkot sirsnīgus svētkus ģimenes lokā mēdz radīt emocionālu spiedienu tērēt vairāk nekā atļauj maciņš. Svētku sezonā bieži norisinās arī dažādi pasākumi, darba ballītes, bērnu koncerti, draugu tikšanās, kuru dēļ izdevumi mēdz pieaugt.

Lai svētku izdevumi nekļūtu par finansiālu nastu, ļoti svarīga ir laicīga plānošana. Ar skaidru budžeta plānu iespējams kontrolēt tēriņus un noslēgt gadu bez stresa, ka esi pārtērējies, ļaujot izbaudīt svētkus ar mierīgu sirdi.

Kāpēc ir svarīgi plānot svētku izdevumus?

Svētku laikā emocijas diktē mūsu tēriņus. Vēloties parādīt mīlestību un negribot atpalikt no citiem, mēdzam izvēlēties dārgākas dāvanas, nekā varam atļauties, vai atstājam pirkumus uz pēdējo brīdi. Tas viss var novest pie pārtērēšanās un jauna gada sagaidīšanas ar tukšu bankas kontu vai parādiem. Plānojot svētku budžetu jau laikus, iespējams izvairīties no finansiāla stresa janvārī.

Latvija no Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" darbības nodokļos gūst vairāk nekā iegulda, intervijā aģentūrai LETA sacīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Daugavietis uzsvēra, ka patiesībā "RB Rail" šogad apstiprinātais budžets, neierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir 38 miljoni eiro, no kā Latvijas līdzfinansējums veido 6,9 miljonus eiro, bet "RB Rail" Latvijā nodokļos šogad plāno samaksāt 7,2 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka patiesībā Latvijas ieguvums no "RB Rail" darbības šogad ir 0,4 miljoni eiro.

Kivila papildināja, ka pērn Latvijas "RB Rail" līdzfinansējums bija 1,7 miljoni eiro, bet nodokļos Latvijā "RB Rail" samaksāja 5,1 miljonu eiro, līdz ar to Latvijas ieguvums bija 3,4 miljoni eiro. "Tas ir pavisam citādāk nekā Igaunijā un Lietuvā, kuras tikai iemaksā līdzfinansējumu, bet neko nesaņem nodokļos, jo "RB Rail" ir reģistrēts Latvijā un visi, kas šeit strādā, no Eiropas Savienības (ES) finansētajām algām nodokļus maksā Latvijā," piebilda Kivila.

Jau gadu ir spēkā likums, kas paredz valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to kapitālsabiedrībām kopējais atalgojuma budžets nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%. Ierobežojums attiecas ne tikai uz organizācijām, kas pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta, bet arī uz tām, kas ir pelnošas un ienes naudu valsts kasē.

Lai gan likumā ietvertais ierobežojums būs spēkā tikai trīs gadus (līdz 2027. gadam), jau šobrīd varam izdarīt pirmos secinājumus par to, kā tas ietekmē valsts spēju noturēt profesionāļus un sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus? Vai šāds likums patiešām bija nepieciešams un vai tas nozīmē, ka valsts līdz šim pārmaksāja saviem darbiniekiem? Brīdī, kad tika pieņemts lēmums ierobežot atalgojuma budžeta pieaugumu valsts un pašvaldību sektorā līdz 2,6% gadā, daudziem tas šķita loģisks solis – it īpaši pēc skaļajiem virsrakstiem par atalgojuma pieaugumu dažām augstākajām amatpersonām. Tomēr minētais skaitlis veidots no formulas, kurā ņemta vērā pirms diviem gadiem fiksētā inflācija un algas pieaugums tautsaimniecībā kopumā. Rezultātā, piemēram, bāzes alga, no kuras tiek rēķinātas daudzu amatpersonu algas, automātiski kāpj – bet tikai dažiem amatiem, ne visiem.

Globālā ekonomika pamazām atgūstas, taču nenoteiktība saglabājas gan ģeopolitiskajā, gan finanšu vidē. Arī Baltijas valstis nākamgad cer uz izaugsmes atjaunošanos, ko varētu veicināt gan valdību paplašinātā fiskālā politika, gan ārējās vides uzlabošanās. Taču augošais budžeta deficīts un parādi liek jautāt – cik ilgtspējīga būs šāda stratēģija?

Šā gada 6. novembrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja 2026. gada budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Budžeta projekta galīgais lasījums gaidāms 3. decembrī.

Līdzīgas tendences redzamas arī kaimiņvalstīs. Igaunijas valdība septembrī iesniedza parlamentam nākamā gada budžetu ar ieņēmumiem ap 18,6 miljardiem eiro un izdevumiem gandrīz 19,6 miljardu eiro apmērā. Savukārt Lietuvas Ministru kabinets apstiprinājis budžeta projektu, kas paredz 21 miljarda eiro ieņēmumus un 27,5 miljardu eiro izdevumus.

Latvijas nākamā gada budžeta deficīts augs un sasniegs 3,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijā tas patlaban tiek plānots 4,5 % apmērā, bet Lietuvā – 2,7 %. Likumsakarīgi, ka visās trīs valstīs budžeta deficīta pieaugums saistīts ar ievērojamām investīcijām drošības stiprināšanai – piemēram, Latvijā budžets aizsardzībai tuvākajos četros gados pieaugs par 448,3 miljoniem eiro. Baltijas valstu budžets nepārprotami ir vērsts uz ekonomikas stimulēšanu, kas nozīmē papildu naudas novirzīšanu ekonomikā – galvenokārt, veicinot patēriņu. Taču līdzās pozitīvajai ietekmei šāda politika nes arī riskus.

Daļa sporta objektu Latvijā arī nākotnē prasīs valsts finansējumu, uzskata Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Fragments no intervijas

Vai LNCS nošķir sporta objektus, kuros ieguldījumi atgriežas sabiedrībai, no tiem, kurus valsts uztur galvenokārt stratēģisku vai pat politisku iemeslu dēļ?

Es teikšu, ka uz visiem objektiem var skatīties no abām pusēm. Es pieļauju, ka politiskais konteksts ir domāts par Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi. Ir skaidrs, ka neviena šāda veida trase pasaulē nekad nestrādās ar plusiem. Piemēram, Lillehammeres trase Norvēģijā saņem lielāku dotāciju nekā viss LNSC kopā. Arī nekur citur pasaulē trases nedarbojas kā biznesa objekti. Savukārt šos mīnusus mazina, piemēram, to pašu izklaides braucienu organizēšana. Tāpat no trases ēkas 6.stāva ir iespēja ieraudzīt skaistāko skatu uz Siguldu, un tas ir iecienīts tūrisma galamērķis. Līdz ar to, ja mēs par Siguldas trasi runājam ne tikai kā par sporta, bet arī kā par izklaides un tūrisma objektu, tad trases ārzemju braucēji vidēji gadā Latvijā pavada 6500 naktis, kas, pieņemot, ka vidēji viena sportista izdevumi par vienu pavadīto nakti ir 200 eiro, kopā veido ap 1,3 miljonu eiro gadā tiešo ekonomisko ietekmi. Tas ir, neskaitot trenerus un citu pavadošo personālu. Šī ekonomiskā ietekme atsver LNSC gada dotāciju, kas nākamajā gadā būs nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro..

Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžets laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam paredz izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro, trešdien Eiropas Parlamentam (EP) pavēstījis ES budžeta komisārs Pjotrs Serafins.

Tas ir par aptuveni 700 miljardiem eiro vairāk, nekā pašreizējā ilgtermiņa budžetā laika posmam no 2021. līdz 2027.gadam.

EK prezidente Urzula fon der Leiena norādīja, ka tas ir visambiciozākais budžets, kāds jebkad ticis piedāvāts. "Tas ir stratēģiskāks, elastīgāks, caurskatāmāks," viņa piebilda, uzsverot, ka budžeta projekts "risina Eiropas problēmas" un "stiprina mūsu neatkarību".

EK plāno lielāku vērību pievērst ar aizsardzību un konkurētspēju saistītajiem izdevumiem, kā arī rast jaunus ieņēmumu avotus un mainīt līdzšinējos līdzekļu piešķiršanas kritērijus.

Aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem jāpieaug pieckārtīgi, sasniedzot 131 miljardu eiro, norādīja Serafins, uzsverot, ka tuvākajos gados drošība būs viena no galvenajām prioritātēm.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.