Jaunākais izdevums

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

"Balstoties uz pētījumiem un datiem, mums ir jāievieš efektīvi pasākumi, tai skaitā jāizveido nodalīta gājēju un veloceļu infrastruktūra, jāievieš nulles tolerances politika pret pārgalvīgu braukšanu un ceļu satiksmes dalībnieku kontroles pastiprināšana. Tikpat būtiski ir nodrošināt kompensācijas mehānismu par morālo kaitējumu, kas radies ar infrastruktūru saistītu negadījumu rezultātā. Ir virkne pasākumu, kuru īstenošana veicinās nospraustā mērķa sasniegšanu. Aicinu ikvienu iepazīties ar sagatavoto dokumentu un rosināt savus priekšlikumu!" uzsver satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Tāpat priekšlikumi ietver mikromobilitātes pakalpojumu drošības uzlabošanu, nosakot pienākumu pakalpojumu sniedzējiem ieviest reakcijas testus visām transportlīdzekļu nomām brīvdienu naktīs. Ir priekšlikums nodrošināt plašāku informatīvo atbalstu, lai uzsvērtu iespēju attīstības projektos izmēģināt jaunus infrastruktūras risinājumus, kā arī izstrādāt visaptverošu rokasgrāmatu (vadlīnijas) CSNg cietušajiem un viņu ģimenēm.

VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "Satiksmes drošība uz Latvijas ceļiem ir nemainīga aktualitāte. LVC turpinās darboties jau iesāktajos virzienos - gan ieviešot vidējā braukšanas ātruma kontroles radarus, gan likvidējot satiksmei nedrošos kreisos pagriezienus un apgriešanās vietas, kā arī uzlabojot un atjaunojot horizontālo marķējumu un uzstādot drošības barjeras. Šie darbi arī turpmāk būs LVC prioritāte."

Joprojām aktuāls ir jautājums par naudas soda piemērošanu, ja noteiktais ātrums tiek pārsniegts līdz 10 km/h. Ceļu satiksmes negadījumu statistika liecina, ka līdz 2024.gada 20.augustam CSNg Latvijā ir bojāgājušas 63 personas, savukārt līdzvērtīgā laika periodā 2023.gadā - 88 personas. Vērtējot CSNg statistiku attiecībā pret pārējām ES valstīm, Latvijā 2023.gadā ceļu satiksmes negadījumos ir bojāgājušas 76 personas uz miljons iedzīvotājiem, kamēr vidēji Eiropas Savienībā tās ir 46 personas, bet, piemēram Zviedrijā - 21 persona.

"Jau šobrīd tiek veikta virkne pasākumu satiksmes drošības situācijas uzlabošanai. Šogad CSDD uzsāka smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes pilotprojektu, kura mērķis ir detalizēti izpētīt, kādi bija negadījuma iemesli. Tas palīdzēs labāk saprast, kādi tēmēti pasākumi ir jāveic ceļu satiksmes drošības uzlabošanai," akcentē CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.

Vairāki starptautiski pētījumi pierāda sakarību starp ātruma ietekmi un CSNg sekām, tostarp arī Pasaules Veselības Organizācijas publikācijā "Managing speed" ir uzsvērts, ka pārmērīgs un nepiemērots ātrums ir viens no galvenajiem bojāgājušo un smagi ievainoto riskiem ceļu satiksmē, veidojot aptuveni vienu trešdaļu CSNg ar bojāgājušajiem valstīs ar augstiem ienākumiem un līdz pat pusei valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

Atļautā braukšanas ātruma ievērošana, tostarp nepārsniedzot to arī robežās + 6 vai + 10 km/h, ir īpaši būtiska vietās, kur iespējamas sadursmes ar mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Pētījumā "Relationship between Speed and Risk of Fatal Injury: Pedestrians and Car Occupants" uzsvērts, ka risks gājējiem smagi ciest vai pat iet bojā ievērojami pieaug, ja sadursmes brīdī transportlīdzekļa ātrums ir virs 30 km/h, savukārt, ātrumam sasniedzot 40 un arī 50 km/h, gājēja traumu smagums palielinās, un izdzīvošanas iespējas ievērojami samazinās.

Vairākos ārvalstu pētījumos un arī Latvijā veiktā pētījumā "Pētījums par automobiļu plūsmas braukšanas ātruma ārpus apdzīvotām vietām izmaiņu saistību ar ceļu satiksmes drošību raksturojošiem parametriem" ir pierādīta tieša atļautā ātruma pārsniegšanas (pat robežās + 6, +7, +10 km/h) ietekme uz potenciālu CSNg norisi vai tā sekām. Vienlaikus arī citu ES valstu prakse pierāda, ka sistemātiska ātruma kontrole un sodu politika ir efektīvs risinājums ceļu satiksmes drošības paaugstināšanai. Jāpiebilst, ka vairākās Eiropas Savienības valstīs par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu jau var saņemt naudas sodu, ja tas pārsniegts par 1 km/h.

Tāpat, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas un CSDD īstenoto projektu, kas veikts kopā ar 18 citām ES dalībvalstīm, Eiropas Komisiju un Beļģijas uzņēmumu VIAS Institute, ceļu satiksmes drošības būtisko veiktspējas indikatoru statistikas datu ievākšanai un analīzei, lielākā daļa transportlīdzekļu vadītāju Latvijā brīvā plūsmā neievēro atļauto braukšanas ātrumu. Pētījumā tika novērots, ka tikai 29% vieglo automobiļu ārpus apdzīvotām vietām ievēro atļauto braukšanas ātrumu 90 km/h. Savukārt vietās, kur izvietoti radari, atļauto braukšanas ātrumu 90 km/h ievēro aptuveni 83% automobiļu.

Ņemot vērā, ka Latvijā kopš 2017.gada ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem skaits būtiski nemazinās (izņemot 2022.gadu), turklāt, analizējot CSNg skaitu un naudas soda par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu apmēru dažādās Eiropas Savienības valstīs, secināts, ka lielāks CSNg skaits ir valstīs, kur naudas sodi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu ir mazāki. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ekspertu viedokli vidējā ātruma samazinājums par 5% samazina CSNg ar bojāgājušajiem skaitu par 30%. Tādējādi arī Latvijā ir būtiski ieviest pasākumus, kas palīdzētu samazināt transportlīdzekļu vadītāju skaitu, kas pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu.

Arī šovasar notikušajā SM rosinātajā Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā nozares eksperti kopā ar citu jomu pārstāvjiem, t.sk. no nevalstiskā sektora, diskutēja par pasākumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanā. Domnīcas dalībnieki izvērtēja iespējamos uzlabojumus un pilnveidojumus ceļu infrastruktūrā, piemēram, pretējo joslu atdalīšana ar norobežojošajiem stabiņiem, krustojumu pārbūve 90 grādu leņķī, "turboapļu" ieviešana, distances apzīmējuma ieviešana, kā arī ceļa zīmju un apzīmēju pārveide atbilstoši ceļu satiksmes drošības jaunākajām prasībām. Tāpat tika pārrunāta kreiso pagriezienu iespēju samazināšana un papildu finansējuma piešķiršana ceļmalu pļaušanai, virsmas apstrādes tehnoloģijām u.c. pasākumiem, kā arī stāvlaukumu izbūvei kravas transportlīdzekļiem, lai mazinātu risku ceļu satiksmes drošībai.

Vienlaikus domnīcā diskutēja arī par dažādiem risinājumiem, lai motivētu ceļu satiksmes dalībniekus izturēties atbildīgi, piemēram, obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanu, ņemot vērā vadītājam fiksētos pārkāpumus, tai skaitā ar tehniskajiem mērlīdzekļiem.

Tāpat diskusijas bija par nepieciešamajiem uzlabojumiem jauno autovadītāju apmācībā, vērtējot ierobežojumu noteikšanu mācību braukšanai ar tā saucamajām baltajām tiesībām. Tika izteikti priekšlikumi par transportlīdzekļa ar būtiskiem tehniskā stāvokļa defektiem konfiskāciju, kā arī auto konfiskāciju gadījumos, kad vadītājam ir liels apjoms administratīvo protokolu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, un ilgstošā laika periodā noteiktie sodi netiek apmaksāti.

Vienlaikus, lai ieguvumi no "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam būtu lielāki, ceļu satiksmes drošības jautājumi ir risināmi arī autoceļu pārbūves un atjaunošanas projektos, kas ietver autoceļu infrastruktūras darbus. Vēlamais risinājums - ceļu satiksmes drošības un autoceļu infrastruktūras jautājumus skatīt vienotas rīcības ietvarā uz kopīgu, vienotu mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība noteiks koplietošanas elektroskrejriteņu un velosipēdu ātruma ierobežošanas un novietošanas zonas pilsētā, tā Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē lēma deputāti.

Izmaiņas Koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošajos noteikumos veiktas ar mērķi palielināt visu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, ieviešot koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojuma zonas un to novietošanas aizlieguma zonas.

Noteikumi paredzēs, ka koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonas un novietošanas aizlieguma zonas tiks publiskotas pašvaldības datu publiskošanas portāla "Geo Rīga" tīmekļvietnes www.georiga.eu sadaļā "Satiksme un mobilitāte". Mērķa īstenošanai tika apzināti objekti un teritorijas, kur ieviešams ātruma ierobežojums, kā arī ieviešamas novietošanas aizlieguma zonas. Šie objekti, galvenokārt, atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, taču tiek apzinātas arī jaunas vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Liepājas šosejas (A9) pārbūvi par četru joslu ceļu.

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Gita Osīte. Viņa norāda, ka vēlas panākt drošu braukšanu pa intensīvo Liepājas šoseju, pa kuru katru dienu pārvietojas liels skaits smago un vieglo transportlīdzekļu, kā arī traktori.

"Šis būtu apjomīgs valsts nozīmes projekts, tāpēc aicinu to aktualizēt Saeimas līmenī, lai cita starpā politiski vienotos arī par šāda projekta finansējuma avotiem un mehānismiem," pauž Osīte.

Jau ziņots, ka jūnija beigās notika vairāki smagie ceļu satiksmes negadījumi uz Liepājas šosejas, tādēļ VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pasūtīja ceļu drošības auditu autoceļa Rīga-Liepāja (A9) posmam Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 gadu laikā 269 352 fiziskās personas nav izraisījušas nevienu ceļu satiksmes negadījumu, savukārt 2444 fiziskās personas ir bijušas atbildīgas par vairāk nekā pieciem ceļu satiksmes negadījumiem.

To liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja dati. Kopumā dati ir par 574 076 fiziskām personām - Latvijas rezidentiem. 202 867 personas ir bijušas viena ceļu satiksmes negadījuma vaininieces. Apdrošināšanas gadījumu vēsturē ir tikai tie negadījumi, kuros vainīgs ir pats vadītājs.

Mainās risku izvērtēšanas sistēma

No šā gada 1. augusta transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanā risku izvērtēšanas sistēmu Bonus - malus aizstās apdrošināšanas datu vēsture. Līdzšinējā Bonus - malus sistēma nodrošināja apdrošināšanas vēstures datu - izraisīto ceļu satiksmes negadījumu (apdrošināšanas gadījumu) un apdrošināšanas dienu skaitu - pārskatīšanu reizi gadā par pēdējiem 11 gadiem. Turpmāk personas apdrošināšanas vēstures datu atjaunošana tiks veikta katru dienu par periodu kopš 2004. gada 1. maija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Pirmajā pusgadā ar saskaņoto paziņojumu fiksēti 11 000 ceļu satiksmes negadījumi

Db.lv,30.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā apdrošinātājiem kopumā pieteikti 16 016 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg). No tiem 11 327 (70,7%) fiksēti ar Saskaņoto paziņojumu, no tiem 1 629 (14,39%) aizpildīti elektroniski LTAB OCTA mobilajā lietotnē.

“Saskaņoto paziņojumu īpatsvars gadu no gada pieaug. Tā, piemēram, 2020.gada pirmajos sešos mēnešos ar Saskaņotajiem paziņojumiem tika fiksēti 64,4% negadījumu, bet pērnā gada pirmajā pusgadā – jau 70,15% CSNg. Liels nopelns pie šīs izaugsmes ir informatīvajām kampaņām, kuras ik gadu īstenojam, lai skaidrotu autovadītājiem Saskaņotā paziņojuma priekšrocības, kā arī, lai paplašinātu tā pieejamību,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Visvairāk CSNg ar Saskaņoto paziņojumu šogad fiksēti janvārī (2 275) un maijā (2 079), bet vismazāk – martā (1 773) un aprīlī (1 805). Savukārt elektroniski Saskaņoto paziņojumu LTAB OCTA mobilajā lietotnē autovadītāji proporcionāli visvairāk aizpildījuši jūnijā (16,16%) un februārī (15,28%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pēdējos mēnešos sabiedrības uzmanību piesaistījušas vairākas traģiskas auto avārijas uz Latvijas ceļiem, gada griezumā satiksmes negadījumu skaits nav pieaudzis un brīvprātīgās apdrošināšanas jeb KASKO lietās izmaksātā vidējā atlīdzības summa pat bijusi mazāka nekā iepriekšējos divos gados.

Automašīnas biežāk tiek bojātas, nobraucot no ceļa vai nespējot izvairīties no meža dzīvniekiem, kas pēkšņi izskrējuši uz braucamās daļas, nevis frontālās sadursmēs, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) apkopotie dati.

Aktīvajā braukšanas mēnesī jūnijā BTA saņemto KASKO atlīdzības pieteikumu skaits pat bija mazāks nekā 2022. vai 2023. gadā. Arī pirmajā pusgadā izmaksātā atlīdzības vidējā summa par vienu apdrošināšanas lietu bijusi zemāka nekā abos iepriekšējos gados. No tā var secināt, ka ceļu satiksmes drošības situācija šogad kopumā nav radikāli pasliktinājusies.

Satiksmes negadījumos visbiežāk iekļūst autovadītāju vidū iecienītākās transporta līdzekļu markas. 14% no visiem apdrošināšanas gadījumiem iesaistītas Volkswagen automašīnas, pa 8% Volvo un Toyota, 7% BMW un 6% Audi. To var pavisam viegli izskaidrot ar faktu, ka šo marku auto uz ceļiem ir krietni vairāk nekā mazāk populāro. Mazliet pieaudzis cietušo Opel un Ford īpatsvars, bet samazinājies negadījumos iekļuvušo Mercedes skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu satiksmes drošību, 18. novembra – Varšavas ielas un 18. novembra – Valkas ielas krustojumos Daugavpilī ir uzstādītas satiksmes uzraudzības iekārtas – viedie luksofori.

Tie turpmākos sešus mēnešus testa režīmā nodrošinās satiksmes papildu uzraudzību, lai noteiktu, kā satiksmes dalībnieki ievēro luksofora signālu prasības. Viedie luksofori jeb augstas izšķirtspējas kontroles iekārtas uzstādītas sadarbībā ar SIA “Latvijas Mobilais Telefons” pēc uzņēmuma iniciatīvas un sešus mēnešus darbosies testa režīmā. Viedie luksofori spēj veikt dažādas funkcijas: atpazīt un klasificēt objektus, noteikt to trajektoriju un atrašanās vietu, atpazīt un nolasīt automašīnu numurus, tāpat tie spēj noteikt luksofora signālu. Risinājumu veido īpaši konfigurēts, ar datorredzes algoritmiem aprīkots mini dators, divas augstas izšķirtspējas videokameras, tīkla aprīkojums, stiprinājumi un LMT izstrādāta programmatūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā viedo pilsētu indeksā Rīga pakāpusies par 24 vietām un ieņem 59.vietu, aģentūru LETA informēja Rīgas domes ārējā komunikācijas nodaļā.

Tomēr no Tallinas, kura ierindojusies 24.vietā, Rīga atpaliek par 35 vietām, bet no Viļņas, kas ierindojusies 47.vietā - par 12 vietām.

Rīga starptautiskajā viedo pilsētu indeksā 142 pilsētu konkurencē pārspējusi arī tādas Eiropas metropoles kā Barselona, Stambula, Roma, Atēnas, Milāna, Krakova un Mančestra.

Viedo pilsētu indeksu (IMD Smart City index) ik gadu organizē Pasaules konkurētspējas centrs, novērtējot pilsētās esošo infrastruktūru, tehnoloģiskos risinājumus un pieejamos pakalpojumus.

Pētījuma laikā katrā pilsētā aptaujāti arī 120 iedzīvotāji, aicinot novērtēt pilsētas sniegumu tādās jomās kā veselība un drošība, mobilitāte, aktivitātes, darba un izglītības pieejamība un pilsētas pārvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas un citas centrālās iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas ir iesniegušas prioritāro pasākumu pieprasījumus 2025.gadam par 1,292 miljardiem eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Neatkarīgās institūcijas 2025.gadam iesniegušas pasākumus par 7,5 miljoniem eiro, bet ministrijas un citas centrālās iestādes par 1,284 miljardiem eiro.

Kā norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir redzams, ka, veidojot jaunos budžeta pieprasījumus, daļa ministriju drošības jautājumu ir interpretējušas diezgan plaši. "Ir saprotama ministriju vēlme attīstīt savu nozari, taču realitāte ir diezgan skarba. Tādēļ arī esam sākuši budžeta sarunas ar ministrijām par reālajām budžeta iespējām," piebilst ministrs.

Ņemot vērā makroekonomiskos rādītājus un fiskālo telpu, valdība iepriekš vienojās drošību noteikt kā vienīgo prioritāro virzienu valsts budžetam 2025.gadam un budžeta ietvaram 2026., 2027. un 2028.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien 1. martā Rīgas brīvostas valdes sēdē par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Sandis Šteins, bet par valdes priekšsēdētāja vietnieci Liene Priedīte-Kancēviča.

“Uzskatu, ka Rīgas brīvostas sekmīgas nākotnes attīstības pamatakmeņi ir tās starptautiskā konkurētspēja un drošība. Savukārt rezultātu ilgtspēju var nodrošināt tikai kļūstot efektīvākiem, veicinot strauju tehnoloģisko izaugsmi un pilnveidojot Rīgas ostas reputāciju. Kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam mans uzdevums būs stiprināt ostas komerciālo pamatdarbību un drosmīgi attīstīt tirgus maiņām atbilstošu biznesa modeli, kurš paredz palielināt ostas jaudu izmantošanu, Rīgas brīvostas vērtību un ienākumu plūsmu,” uzsver jaunais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Sandim Šteinam ir maģistra grāds ekonomikā, kā arī pieredze lielu uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrību vadībā. Pašreiz S.Šteins ir uzņēmuma SIA “Kool Latvia” valdes loceklis, līdz šim ieņēmis amatus uzņēmumu SIA “Rimi Latvija”, SIA “Kurši”, “Statoil” un AAS “Balta” vadībā. S.Šteins ir Rīgas brīvostas valdes loceklis kopš 2024. gada, kur iecelts kā Ekonomikas ministra pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā “Spice” noslēgušies teritorijas labiekārtošanas darbi pie A ieejas, ievērojami uzlabojot gājēju un satiksmes drošību. Projekta īstenošanā ieguldīti 537 286 eiro.

Teritorijas labiekārtošanas darbi pie A ieejas ilga sešus mēnešus, vienlaikus veicot arī stikla fasādes izbūvi veikalam “Sportland”.

Pārmaiņu galvenais mērķis bija gājēju un satiksmes drošības uzlabošana. Lai atvieglotu apmeklētāju piekļuvi tirdzniecības centram, ir ievērojami paplašināta gājēju zona. Šo teritoriju no brauktuves norobežo mazas arhitektoniskas formas – soliņi un puķu kastes, radot estētiski pievilcīgu un funkcionālu vidi. Savukārt brauktuves krustojums izbūvēts paaugstinājumā, lai samazinātu transportlīdzekļu braukšanas ātrumu, tādējādi ievērojami uzlabojot gājēju drošību, un, samazinot negadījumu risku.

Teritorijas labiekārtošana un gājēju zonas paplašināšana ne tikai uzlabo tirdzniecības centra “Spice” apmeklētāju pieredzi, bet arī demonstrē uzņēmuma apņemšanos veicināt ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību, kas ir saskaņā ar ESG (vide, sociālā joma, pārvaldība) principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru