Plānots noteikt kārtību, kā viena banka var pārņemt kreditēšanu no citas, ietverot izmaksu samazinājumu, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien turpināja vērtēt situāciju komercbanku hipotekārajā kreditēšanā.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) sēdē norādīja, ka komisija iepriekš vienojusies, ka nepieciešams darbs trijos virzienos, tostarp jānodrošina pāreja no vienas komercbankas uz citu bez fiziskiem un, juridiskiem šķēršļiem.

Tāpat arī jākliedē nenoteiktība uzraudzības jomā. Reirs norādīja, ka komercbankas interpretē uzraudzību citādi, piemēram, uzskatot, ka bankas nevar mazināt kredītlikmes, tomēr uzraugi norāda, ka tā nav. Vienlaikus komisija vienojusies par nepieciešamību reālai procentu likmju samazināšanai.

Vilerts komisijas sēdē norādīja, ka ir nepieciešams stiprināt komercbanku konkurenci un viens no viediem, kā to izdarīt, ir stiprinot klientu mobilitāti.

"Mobilitāte, īpaši attiecībā uz kredītņēmējiem, ir gaužām zema," norādīja Vilerts. Vienlaikus viņš sacīja, ka pāreja uz citu banku kredītņēmējiem ir sarežģīts un relatīvi dārgs process, tostarp ir nepieciešams refinansēšanas komisijas pakalpojumus esošajā bankā, kā cena svārstās ap 400 eiro, nepieciešams jauns vērtējums, notāra pakalpojumi un citi pakalpojumi. Vidējam kredītam bez bankas pretimnākšanas pārejas process var maksāt 2-4% no kredīta kopējās summas.

Vilerts norādīja, ka ir plānots noteikt kārtību, kā viena banka var pārņemt kreditēšanu no citas. Latvijas Banka tostarp neformāli konsultējusies ar Ekonomikas ministriju un Tieslietu ministriju (TM) un ir saņēmusi konceptuālu piekrišanu iešanai šai virzienā.

TM pārstāve komisijas sēdē norādīja, ka valsts pusē izmaksas ir salīdzinoši zemākas nekā banku pusē. Valsts izmaksas ietver notāra pakalpojumus 34,42 eiro apmērā, un šī ir sadaļa no kuras valsts nevarētu atteikties.

Latvijas kredītņēmēju asociācijas (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš komisijas sēdē izteicās, ka konkurence banku starpā ir nepietiekoša.

Deputāts Ģirts Lapiņš (NA), komentējot pārkreditēšanās izmaksas, sēdē sacīja, ka problēma varētu būt banku nevēlēšanās, lai pārkreditācija notiek.

Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis, runājot par komisijas maksām, norādīja, ka vairākas bankas komisijas maksas ir būtiski samazinājušas vai no tām atteikušās vispār.

Savukārt bankas ir noslēgušas vienošanos par kreditēšanas izmaksu samazinājumu.

Reirs norādīja, ka samazinātās kreditēšanas izmaksas neattiecās uz pārkreditēšanu - tur izmaksas joprojām ir augstas.

Savukārt runājot par kredītprocentiem, Finanšu ministrija minēja Polijas piemēru, kur aizņēmējam ir tiesības pieprasīt "kredīta brīvdienas" jeb pārtraukt kredīta pamatsummas un procentu maksājumus, par attiecīgo laiku pagarinot kredīta atmaksas termiņu. Šāds pagarinājums iespējams ne vairāk kā astoņu mēnešu garumā, pusotra gada laikā.

Finanšu ministrijas pārstāvji arī norādīja, ka šī atbalsta veida saņemšanai nav kritēriju, par ko Eiropas centrālā banka (ECB) paudusi negatīvu viedokli, aicinot ieviest mērķētus kritērijus atbalsta saņemšanai.

Reirs komisijas sēdē izrādīja interesi par šo Polijas piemēru.

Uz komisijas sēdi uzaicināti Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Latvijas Bankas, Finanšu nozares asociācijas un Latvijas Kredītņēmēju asociācijas pārstāvji.

Kā ziņots, augusta sākumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) aģentūrai LETA pauda, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī EURIBOR procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu. Politiķis arī sīkāk skaidroja savu redzējumu.

Budžeta komisijas vadītāja sniegtais pamatojumus izsauca kritisku vērtējumu no banku jomas pārstāvjiem, kuri skeptiski novērtēja bijušā finanšu ministra izpratni par finanšu sistēmas darbības pamatiem.

Reirs iepriekš arī bija norādījis, ka tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī EURIBOR procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību.

Savukārt Latvijas Bankas pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka kredītu sasaiste ar EURIBOR nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar EURIBOR pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai.