Latvijā iepirkumos pamata problēma ir nepietiekama konkurence, intervijā sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Artis Lapiņš.

Konkurence ir jāmēģina palielināt, uzsvēra Lapiņš, norādot, ka Eiropas Komisija ir aplēsusi, ka katrs nākamais piedāvājums, ko saņem iepirkumā, var nodrošināt 2,5% izmaksu samazinājumu līguma izpildes laikā.

"Taču ar to ir saistīta arī sarežģītākā lieta - domāšanas maiņa. Pasūtītājs ir tas, kurš definē prasības, kurš pieņem lēmumu, vērtē ekonomisko lietderību, un pasūtītājam par šīm lietām būs jādomā arvien vairāk. Arī pašlaik daudziem ir samazināts budžets, un lielāka konkurence ir vienīgā pareizā atbilde, kā mazināt izmaksas iepirkumos," teica Lapiņš.

Viņš skaidroja, ka, rēķinot Eiropas Savienības (ES) līmenī izsludinātos iepirkumus pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tad Latvija ir pat pirmajā vietā. Vienlaikus Lapiņš atzina, ka tādēļ Latvijas iepirkumos nav vairāk ārvalstu piegādātāju nekā vidēji ES.

Vairāki ēdināšanas uzņēmumi šī gada janvārī uzrakstīja anonīmu vēstuli Konkurences padomei, citiem nozares uzņēmējiem, pašvaldību iepirkumu komisijām un arī vairākiem lielākajiem medijiem, vēršot uzmanību, ka nozarē konstatējamas diezgan pārliecinošas karteļa pazīmes starp trīs uzņēmumiem. Tomēr grūti apstrīdamu un viegli pārbaudāmu faktu gūzma uz desmit lapām nespēja nevienu ieinteresēt.

Īsais stāsts ir diezgan vienkāršs - nozares uzņēmēji, kas sevi ir nosaukuši par Ēdinātāju apvienību, ir konstatējuši vispirms to, ka trīs lieli ēdinātāji - SIA Baltic Restaurants Latvia, SIA Žaks-2 un SIA Fristar ir saistīti vai savstarpēji pazīstami. Proti, Baltic Restaurants Latvia pieder četrām privātpersonām, kurām pieder arī Fristar, tomēr Fristar līdzīpašnieku vidū ir arī Jānis Meija, kurš ir arī vienīgais Fristar valdes loceklis. Savukārt uzņēmums Žaks-2 pilnībā pieder Žannai Gajevskai, taču ir nianse - citā uzņēmumā - SIA Deliment, kur Gajevskai šobrīd pieder 49%, laikā no 2021.gada aprīļa līdz 2023.gadam piederēja arī tam pašam Jānim Meijam, turklāt viņi abi arī bija uzņēmuma amatpersonas. Tas nozīmē, ka Gajevska un Meija bija ne tikai pazīstami, bet kopīgi dibinājuši uzņēmumu. Turklāt viņus vieno arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, par kuru gan daudz informācijas nav atrodams, bet pēc datiem gada pārskatā biedru skaits varētu nepārsniegt trīs.

Balstoties uz līdzšinējo pieredzi un analītiskā darba rezultātiem, arī šogad visaugstākajam korupcijas riskam ir pakļautas jomas, kas saistītas ar ievērojamu publisko līdzekļu pārvaldību, īpaši publiskie iepirkumi būvniecības un aizsardzības nozarē, kā arī valsts un pašvaldību īstenotie projekti, kurus finansē Eiropas Savienība, aģentūru LETA informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

KNAB atgādināja, ka neviena nozare vai darbības joma publiskajā un privātajā sektorā nav pilnībā pasargāta no korupcijas riskiem. Tie var rasties praktiski jebkurā procesā un norisē, kur notiek lēmumu pieņemšana, resursu sadale vai piekļuve informācijai un kur pastāv interese vai iespēja gūt nepamatotu labumu vai radīt priekšrocības kādai personai.

Šādi riski galvenokārt var izpausties iepirkumu un līgumu slēgšanas procesos, finanšu līdzekļu pārvaldībā, amatpersonu lēmumu pieņemšanā, personāla atlases un iecelšanas amatā procesos, privātā un publiskā sektora interešu mijiedarbības vietās, tostarp licencēšanas vai būvniecības projektos, kā arī auditu, revīziju un citu pārbaudes un kontroles procesu īstenošanā.

Klimata neitralitātes mērķi un Eiropas Zaļais kurss veicina uzņēmumu un sabiedrības pieaugošās prasības pēc drošākiem un ilgāk kalpojošiem produktiem. Pēdējos gados būtiski mainās tirgus pieprasījums industriālajās nozarēs. Kompozītmateriāli šajā kontekstā iegūst arvien būtiskāku stratēģisku nozīmi, nodrošinot risinājumus infrastruktūras, būvniecības, transporta, jūrniecības, enerģētikas un akvakultūras nozarēs.

Latvijā ražotie kompozītmateriālu risinājumi ir vērā ņemams eksporta virziens. Galvenie sadarbības partneri ir Skandināvija, Lielbritānija un citas Eiropas valstis. Tas apliecina, ka vietējo uzņēmumu piedāvājums ir konkurētspējīgs un novērtēts tirgos ar augstām kvalitātes prasībām. Eiropas kompozītmateriālu tirgus 2022. gadā sasniedza aptuveni 2,8 miljonu tonnu apjomu un 6,7 miljardu eiro vērtību, un pieprasījums pēc ilgtspējīgiem risinājumiem turpina augt. Ārvalstu partneri novērtē Latvijas spēju nodrošināt risinājumus, kas atbilst starptautiskiem standartiem, vienlaikus saglabājot pievilcīgu cenu un augstu precizitāti.

Tomēr nozarei nākas saskarties ar izaicinājumiem, un viens no redzamākajiem ir speciālistu pieejamība. Trūkst gan jaunu inženieru ar tehnisku izglītību, gan pieredzējušu praktiķu, kas pārzina kompozītmateriālu ražošanu. Lai to risinātu, jau šobrīd ir jārod risinājumi ciešākai sadarbībai starp uzņēmumiem, izglītības iestādēm un valsts politikas veidotājiem. Iesaistītajām pusēm ir pastiprināti jādomā par jauno speciālistu sagatavošanu. Bet ne mazāka loma ir esošo darbinieku kvalifikācijas celšanai un lojālu darbinieku piesaistei, kas ir jau nozares atbildība.

Par valsts materiālo rezervju administrēšanu atbildīgs būs SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" nolemts Ministru kabineta Krīzes vadības sēdē.

Kā pēc sēdes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), šodien slēgtā formātā apspriesti vairāki valstij nozīmīgi temati. Siliņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība veltīta valsts materiālajām rezervēm. Sēdē panāktā vienošanās paredz, ka rezerves tiks pārvaldītas centralizēti, un par to administrēšanu būs atbildīgs "Possessor".

Pēc viņas teiktā, mērķis ir izveidot caurskatāmu sistēmu, kurā reāllaikā redzams, kur atrodas nepieciešamās rezerves un kā tās tiek novirzītas. Premjere paskaidroja, ka šī sistēma darbotos līdzīgi kā lietotnes, kurās iespējams izsekot pasūtījuma piegādei.

"Cilvēkam būtu jāspēj redzēt, kur konkrētā rezerve atrodas un kā tā tiek pārvietota. Savukārt iepirkumi, glabāšana un resursu plānošana joprojām paliks nozares ministriju pārziņā," norādīja Siliņa.

Baltijā lielākais masīvkoka (CLT) plātņu ražotājs veicis priekšdarbus, lai tuvāko divu gadu laikā īstenotu daudzu miljonu eiro vērtu projektu būtiskai ražošanas paplašināšanai.

„Pašlaik konkrētu potenciālo investīciju apmēru vēl neatklāsim, taču tas būs astoņu ciparu lielumā,” skaidro SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi. Viņš norāda, ka jauna ražotne tiks veidota, izmantojot jau desmit gadus uzkrāto pieredzi ražošanā. „Ražosim gudrāk, patērēsim mazāk koksnes izejmateriālu, bet saražosim daudz vairāk produkcijas pēc apjoma un ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi iegūsim lielākus ienākumus,” jaunas ražotnes virsmērķi rāda A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunās ražotnes izveides starta brīdis ir paredzēts 2026. gada otrajā pusē, bet ražošanas uzsākšana - 2027. gada nogalē. „Tas nozīmē, ka līdz 2028. gadam uzņēmums pieredzēs ļoti būtisku transformāciju,” uzsver A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunai rūpnīcai būs nepieciešami kvalificēti inženiertehniskie speciālisti, nevis vienkārši iekārtu vadības pogu spiedēji.

Komunikācijas aģentūra “Alpha” 2025. gadā veiksmīgi pabeigusi 16 publisko iepirkumu līgumus valsts pārvaldes un publiskā sektora komunikācijas jomā, vienlaikus iegūstot vēl 19 jaunus iepirkumu līgumus, kuru izpilde šobrīd turpinās.

Pabeigto līgumu kopējā līgumcena sasniedz aptuveni 380 tūkstošus eiro, savukārt izpildē esošo projektu apjoms veido aptuveni 1,35 miljonus eiro. Šie iepirkumi aptver stratēģiskās komunikācijas, sabiedrības informēšanas kampaņu, satura izstrādes un reputācijas vadības uzdevumus, apliecinot aģentūras spēju strādāt ar sarežģītiem, daudzslāņainiem un sabiedriski nozīmīgiem tematiem.

Starp lielākajiem pabeigtajiem projektiem minami darbi Sabiedrības integrācijas fondam, kur “Alpha” īstenoja sabiedrības saliedētības un līdzdalības komunikācijas aktivitātes, Centrālajai statistikas pārvaldei, nodrošinot informatīvas un izglītojošas kampaņas par oficiālās statistikas nozīmi, Patentu valdei, kuras uzdevumā tika veidota pretviltojumu un intelektuālā īpašuma izpratnes kampaņa, kā arī projekti VAS “Autotransporta direkcija” un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, kas saistīti ar sabiedrības informēšanu par mobilitātes, satiksmes drošības un valsts pakalpojumu pieejamības jautājumiem. Paralēli tam aģentūra ieguvusi arī jaunus iepirkumus, kuru īstenošana notiek pakāpeniski, nodrošinot stabilu darba plūsmu un kapacitāti arī nākamajā periodā.

Konkurence ceļu būvdarbu iepirkumos Latvijā turpina pieaugt, ceturtdien VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) rīkotajā ceļu būves konferencē sacīja LVC valdes loceklis Verners Akimovs.

Viņš informēja, ka pagājušajā būvdarbu sezonā iepirkumos bija vidēji 4,65 pretendenti, kas salīdzinājumā ar 2018.gadu ir pieaugums vairāk nekā divas reizes. 2023.gadā izsludinātajos iepirkumos bija vidēji 4,27 pretendenti, 2022.gadā - 4,07 pretendenti, 2021.gadā - 3,67 pretendenti, bet 2018.gadā - 2,11 pretendenti.

Tiltu būvdarbu iepirkumos pērn bija vidēji 4,06 pretendenti, konkurencei arī šajā segmentā pieaugot vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2018.gadu, kad bija 1,77 pretendenti. 2023.gadā tiltu būvdarbu iepirkumos bija vidēji 3,2 pretendenti, bet 2022.gadā - 2,78 pretendenti.

Savukārt autoceļu būvdarbu iepirkumos pērn bija vidēji 3,78 pretendenti, kamēr 2023.gadā bija vidēji 4,21 pretendents, bet 2022.gadā - 3,04 pretendenti. Akimovs skaidroja, ka šajā nozares segmentā konkurences tendences ir mainīgas.

Publisko iepirkumu sliekšņa maiņa būvniecības nozarē dos iespēju pasūtītājiem ātrāk sākt projektus, vienlaikus tas ievērojami palielina riskus, ja netiks nodrošināta pasūtītāju profesionalitāte un caurskatāmība, pauda Latvijas Būvuzņēmēju apvienības (LBA) valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.

LBA vērtējumā plānotā publisko iepirkumu sistēmas reforma ir nozīmīgs process, kas var būtiski ietekmēt būvniecības nozares attīstību nākamajos gados. Lai gan būvniecības nozare tieši netika iesaistīta likuma grozījumu izstrādes procesā, LBA atbalsta piedāvāto radikālo Publisko iepirkumu likuma (PIL) reformu, jo tā paredz ieviest samērīgākus un skaidrākus noteikumus, mazinot birokrātiju un liekas izmaksas.

Kupčs uzsvēra, ka īpaši būtisks ir piedāvātais solis būtiski paaugstināt publisko iepirkumu sliekšņus līdz Eiropas Savienības (ES) noteiktajām robežvērtībām, mainot būvdarbu iepirkumu slieksni no pašreizējiem 20 000 eiro uz 5,538 miljoniem eiro. Kupčs skaidroja, ka tas radikāli mainīs pasūtījumu organizēšanas praksi un dos iespēju pasūtītājiem ātrāk uzsākt projektus, taču vienlaikus tas ievērojami palielina riskus, ja netiks nodrošināta pasūtītāju profesionalitāte un caurskatāmība.

Ilgtspējas jautājumi pēdējos gados ir kļuvuši par neatņemamu daļu daudzu uzņēmumu dienaskārtībā, un tā ir pozitīva tendence. Tomēr jāņem vērā, ka ilgtspējīgs uzņēmums nedzīvo uz vientuļas salas. Tāpēc visā pasaulē aktualizējas jautājums, kur koncentrējas lielākā uz vidi atstātā ietekme, un atbilde ir viena – vērtības ķēdē, kur liela loma ir piegādātāju ķēdei.

Lai arī sākotnēji šķiet, ka piegādes ķēdes ir ārpus uzņēmuma tiešās kontroles, patiesībā tā ir svarīga ilgtspējas dimensija, kuras ievērošanai ir jābūt biznesa dienaskārtībā neatkarīgi no uzņēmuma lieluma.

Ir jāņem vērā, ka ilgtspēja ir kā savienojošs trauks, un šis skatījums ietekmē gan regulējumu, gan konkurētspēju. Eiropas virziens ir skaidrs – ilgtspējas iniciatīvām ir jākļūst ne vien deklarētām, bet arī pierādāmām un izsekojamām. Jau šobrīd šo virzienu nostiprina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), kas nosaka, ka lielajiem uzņēmumiem ik gadu savas ilgtspējas apņemšanās jāatklāj, balstoties pierādāmos datos pēc Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS).

Latvijas uzņēmējiem Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumos tuvāko trīs gadu laikā paredzēts aptuveni viens miljards eiro, tviterī raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

LETA jau ziņoja, ka 12.martā Sprūds, prezentējot Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.-2036.gadam, norādīja, ka uzdevums ir ambiciozs - panākt strauju vietējās aizsardzības industrijas iesaisti NBS spēju iepirkumos - no līdzšinējiem 10% līdz 20% 2028.gadā un 30% 2036.gadā.

Pirmdien ministrs tviterī papildinājis, ka esot liela Latvijas uzņēmēju interese par NBS iepirkumiem, un iepirkumos viens miljards eiro paredzēts Latvijas uzņēmējiem tuvāko trīs gadu laikā. Šie iepirkumi būšot, sākot no pārtikas, ekipējuma, transporta un būvniecības un beidzot ar ieroču sistēmām un to uzturēšanu.

Jau ziņots, ka arī starptautiskie iepirkuma līgumi paredz 30% vietējās industrijas iesaisti, piemēram, nesen noslēgtais līgums par "ASCOD" kājnieku kaujas mašīnu piegādi.

Šis gads iezīmē atkopšanos Latvijas būvniecības nozarē, un izaugsme būvniecībā balstās uz inženierbūvniecības aktivitāti, pauda Latvijas Būvuzņēmēju apvienības (LBA) valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.

Pēc sarežģītā 2024.gada, kad ēku būvniecības apjomi būtiski samazinājās, šogad nozare uzrāda spēcīgu izaugsmi, uzsvēra Kupčs. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka būvniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 7,1% otrajā ceturksnī un par 8% pirmajā pusgadā. Šī izaugsme lielākoties balstās uz inženierbūvniecības aktivitāti - ceļi, dzelzceļš, komunālās un enerģētikas infrastruktūras projekti ir kļuvuši par šī gada attīstības galveno dzinējspēku. Tāpēc Kupča ieskatā pamatoti var teikt, ka 2025.gads ir "infrastruktūras gads".

Savukārt ēku būvniecības segments vēl nav pilnībā atguvies no 2024.gada krituma, tomēr redzams lēns, bet stabils atkopšanās process - īpaši renovācijas un energoefektivitātes projektu segmentā, kas kļūst par šīs nozares daļas galveno izaugsmes balstu, informēja Kupčs. Privātā sektora aktivitāti atbalsta algas kāpums, kreditēšanas pieejamība un mājokļu tirgus atdzīvošanās, kas kopā ar publiskajiem pasūtījumiem rada labvēlīgu vidi jaunu projektu uzsākšanai.

Par Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu iesniegtas vairākas sūdzības dažādās iestādēs, piektdien intervijā TV3 atzina Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Trīs pretendenti iesnieguši sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā, viena sūdzība iesniegta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, bet vēl viena - Konkurences padomei. Lange tomēr ir drošs par pašvaldības pozīcijām šajās domstarpībās.

Pēc Langes vārdiem, pašvaldība konkursā saņēmusi maksimāli labākos piedāvājumus, kas bijuši ļoti kvalitatīvi sagatavoti. Viņš uzsvēra, ka Rīga neesot unikāla, jo arī citās pašvaldībās paredzētas izlozes iespējas gadījumos, kad iepirkuma konkursos pretendentu vērtējumi sakrīt.

Lange uzskata, ka papildu prasību izvirzīšana būtu mākslīgu birokrātisku šķēršļu radīšana.

Kā ziņots, Rīgas pašvaldības iepirkumā tiesības slēgt līgumu uz pieciem gadiem par bērnu ēdināšanu deviņās izglītības iestādēs ieguva uzņēmumu apvienība "Aleks un V, CNC". Līguma kopējā summa ir aptuveni 53 miljoni eiro, bet "Aleks un V,CNC" ieguva tiesības nodrošināt ēdināšanu deviņās skolās par kopējo summu vairāk nekā 17 miljoni eiro.

Latvijas militāro tehnoloģiju ražošanas nozarei ir liels eksporta potenciāls, jo Latvijas uzņēmumiem ir liela pieredze darbā ar robotiku, kur var saglabāt savu nišu, un ir arī potenciāls piesaistīt investīcijas, aģentūrai LETA pauda Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas ("MilTech") izpilddirektors Artis Pabriks.

Viņaprāt, dažāda veida dronu izstrādē un ražošanā Latvija ir priekšā virknei Rietumvalstu, bet šī priekšrocība ir trausla, jo Rietumvalstīm ir lielāks ražošanas un tehnoloģiskais potenciāls. Tādēļ savas iekarotās nišas saglabāšanai aktīvi jāiesaistās gan valstij, gan asociācijai.

"Ja gribam, lai militāro tehnoloģiju ražošanas nozare attīstās, ir jānovērš trīs traucējošie faktori jeb "šaurie punkti" - birokrātija, lēnie iepirkumi un finansējuma pieejamība kopumā," teica Pabriks.

"MilTech" izpilddirektors skaidroja, ka liela daļa Latvijas dronu ražotāju ir "start-up" jeb jaunuzņēmuma statusā, kas spēj radīt pāris testa modeļu, taču, ja no viņiem tos nepērk, tad izstrādātos modeļus nevar attīstīt un nevar arī iegūt finansējumu.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzīst, ka valsts iepirkumu sistēmā, pēdējos gados ir panākts progress, tomēr uzsver, lai Latvija kļūtu par drošāko investīciju galamērķi Baltijā, nepieciešamas padziļinātas reformas, kas izskaustu favorītismu, korupcijas riskus un negodīgu praksi.

Balstoties uz jaunākajiem FICIL pētījuma datiem, bažas par publisko iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Latvija 2024. gada Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (74) un Lietuvas (63). Publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas un absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļu. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot pieprasījumu privātajā sektorā. 2023. gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus EUR (bez PVN) jeb aptuveni 14 % no IKP.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija iebilst pret nosacījumu maiņu valsts izsludinātājos iepirkumos Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs, kas paredz līguma darbību vairs tikai uz 3 gadiem, lai gan iepriekš līgumu slēgšanas prakse bija uz 10 gadiem.

Asociācija vērš uzmanību, ka īstermiņa darbības līgumi nozīmēs, ka pārvadātājs nespēs atpelnīt investīcijas jauna transporta iegādē un būs spiesti izmantot vecus dažādu marku autobusus, kas palielina ekspluatācijas izmaksas, samazina uzticamību un nerisina CO2 izmešu problemātiku.

Nozare ir neizpratnē par kārtējo, nu jau ceturto reformu kopš 2009.gada sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā reģionālās nozīmes maršrutu tīklā. Aprēķini rāda, ka līgumiem ar termiņu mazāku par 7 gadiem kapitāls nepaspēj vienmērīgi amortizēties, un viena kilometra izmaksas pieaug par 15–25 % salīdzinājumā ar 10 gadu līgumu.

“Ja īstermiņa līgumi ir iepirkumu nākotne, tad tas nav pareizais ceļš! Turklāt šāda pieeja nav diskutēta ar nozari! Tas nozīmē, ka valsts atkāpjas no prasības par jaunākiem ekspluatācijā autobusiem. Ar šādu rīcību tā spiež nozari atgriezties pie daudz vecāka izlaiduma gada autobusiem, mainot kārtējo reizi savu viedokli. Pasažieru pārvadājumos bija svarīgi nodrošināt ilgtermiņa līgumus, lai pārvadātāji pārietu uz pēc iespējas jaunākiem autobusu modeļiem, ņemot tam ilgtermiņa aizdevumus. Mēs kā nozare esam rēķinājušies ar prognozējamību un nosacījumiem, par kuriem vienojāmies 2019.gadā laika posmam 2021. – 2030.gads. Šāds lēmums par īstermiņa līgumiem neuzlabo situāciju nozarē un ir pret iedzīvotāju interesēm – zūd motivācija investēt videi draudzīgos autobusos, pasažieru komforta uzlabošanā, kā arī modernās informācijas un biļešu pārdošanas sistēmās,” norāda Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.

Eiropas Komisija (EK) piešķirs 295,509 miljonus eiro dzelzceļa "Rail Baltica" projekta turpināšanai Baltijā, liecina EK publiskotā informācija.

Tostarp "Rail Baltica" prioritārajām aktivitātēm Latvijā piešķirti 153,5 miljoni eiro, Lietuvā - 94,9 miljoni eiro, bet Igaunijā - 47,1 miljons eiro, informē Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

Šī summa ir maksimāli pieejamais finansējums šajā uzsaukumā, ņemot vērā pieejamos budžeta ierobežojumus. Šogad jūlijā ir plānots sākt diskusijas par finansēšanas līguma tvērumu un tajā iekļautajām aktivitātēm.

"RB Rail" norāda, ka piešķirtais finansējums nodrošina projekta turpmāku virzību. Patlaban būvdarbi notiek aptuveni 160 kilometru garos pamattrases posmos, vienlaikus turpinās darbs pie dzelzceļa apakšsistēmu ieviešanas - elektrifikācijas iepirkuma process ir noslēdzies un līgums ir parakstīšanas stadijā, savukārt kontroles-komunikācijas un vadības sistēmu iepirkumi vēl notiek.

Iepirkumi - tā ir gana sarežģīta tēma, to var apliecināt gan iepirkumu veicēji, gan tie, kuriem jāpārliecinās par veikto iepirkumu atbilstību labajai praksei un normatīvu prasībām. Latvijas zinātnieki Valsts pētījumu programmas projektā (VPP) ir pievērsušies šī izvērtēšanas un pārbaužu problēmjautājuma risināšanai ar Mākslīgā intelekta (MI) palīdzību, meklējot un rodot veidus, kā pārbaužu procesu darīt efektīvāku un mazāk laikietilpīgu.

Publisko iepirkumu izvērtēšanā lielu daļu aizņem ekspertu un speciālistu manuāls darbs. Tas ir laikietilpīgs, jo paredz apjomīgu dokumentu salīdzināšanu, novērtēšanu par atbilstību normatīvajiem aktiem, piemēram, vai nav konkurenci ierobežojoši kritēriji, u.c. faktori. Pārbaužu kritēriji vien aizņem vairākus desmitus lapu. Tas ir sistemātisks process, kura veikšanai bieži nepieciešamas vairākas dienas un vismaz divu speciālistu iesaiste.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) Valsts pētījumu programmas projektā pētniekiem deva uzdevumu izvērtēt, vai MI var samazināt manuālā darba slodzi un palielināt izvērtēšanas procesa efektivitāti. VPP projekts "Mākslīgā intelekta metožu piemērotības analīze Eiropas Savienības fondu projektu jomā” meklē risinājumus, kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts (ĢMI) var palīdzēt analizēt Eiropas Savienības fondu projektu iepirkumu dokumentus, lai būtiski uzlabotu valsts un privātā sektorā strādājošo, par iepirkumiem atbildīgo speciālistu darba efektivitāti un kvalitāti.

Garantētās jaudas iepirkumi, pāreja uz efektīvāku siltumenerģijas ikdienas tirgu un koģenerācijā ražotā siltuma izmantošanas veicināšana - tie ir iespējamie risinājumi, lai nepieļautu A/S "Rīgas siltums" (RS) tarifu kāpumu rudenī.

Par to tika spriests pirmdien, 7.jūlijā, Ekonomikas ministrijas (EM) vadībai tiekoties ar A/S "Rīgas siltums" vadību, lai turpinātu strādāt pie risinājumiem siltuma tarifa kāpuma novēršanai.

Sanāksmes laikā puses identificēja vairākus potenciālos risinājumus, kas uzlabotu siltumenerģijas tirgu, tajā skaitā dotu iespēju gūt maksimālo labumu no koģenerācijā ražotā siltuma izmantošanas siltumapgādē, kas tādējādi mazinātu negatīvo spiedienu uz Rīgas siltumenerģijas tarifu. Pēc padziļinātu aprēķinu veikšanas no A/S "Rīgas siltums" puses tiks izlemts, kurš no šiem risinājumiem tiks īstenots, lai nodrošinātu ilgtspējīgu siltumenerģijas tirgus modeli un dotu pēc iespējas lielāku labumu rīdziniekiem. Tuvākajā laikā tiek plānota tikšanās arī ar Konkurences padomi, kuras laikā plānots pārrunāt plānotos siltumenerģijas tirgus uzlabojumus un to atbilstību konkurences tiesībām.

Rīgas domē ir izveidota tāda institūciju, ko saīsināti dēvē RITA. Paskatoties, kā tā darbojas un kādi ir tās panākumi, kādi no tās darbības ir ieguvumi vai zaudējumi galvaspilsētai, vienīgais šīs abreviatūras atšifrējums, kas nāk prātā, ir Rīgas investīciju un tūristu atbaidītājs.

Šo institūciju, ko Rīgas domes mājas lapā dēvē par Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, vada kāds Fredis Bikovs, pret kuru šā gada februārī tika ierosināta disciplinārlieta pēc auditā atklātiem pārkāpumiem. Auditā tika pārbaudīta RITA publisko iepirkumu sistēma un līdzfinansējuma programmu atbilstība normatīvajiem dokumentiem.

Bikovam tika pārmestas divas lietas. Pirmkārt, nav laikus sagatavota RITA vidējā termiņa darbības stratēģija, par ko atbildīgs aģentūras vadītājs. Otrkārt, konstatēti pārkāpumi saistībā ar vairākiem zemsliekšņa iepirkumiem. Tātad – stratēģijas investīciju un tūristu piesaistei nav, bet šmugulīgi iepirkumi tiek veikti uz nebēdu. Diezgan labs pamats investīciju un tūristu atbaidīšanai.Un tas arī rezultējies.

2024. gada Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījums “Sentiment Index” atklāj, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, joprojām pastāv būtiski izaicinājumi publisko iepirkumu caurspīdīgumā un godīgas konkurences nodrošināšanā, kas bremzē ārvalstu investīciju piesaisti.

Šajā kontekstā Rīgas domes jaunās koalīcijas apņemšanās veicināt godīgu saimniekošanu un līdzekļu izlietojuma efektivitāti ir nozīmīgs un gaidīts solis. Tomēr mobilo pakalpojumu iepirkumu prakse rāda, ka, apvienojot divus savstarpēji atšķirīgus pakalpojumus vienā iepirkumā, kā to dara gan Rīgas digitālā aģentūra, gan SIA “Rīgas nami”, tiek veicināts favorītisms un apgrūtināta ārvalstu investoru iesaiste un attīstība Latvijas tirgū.

Lai veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību un uzlabotu investīciju vidi, nepieciešams risināt favorītisma problēmu publiskajos iepirkumos. “Bite Latvija” jau 20 gadus darbojas Latvijā un kopā ar citiem ārvalstu investoriem regulāri norāda uz favorītismu publiskajos iepirkumos ne tikai ministrijās un centrālajā valsts pārvaldē kopumā, bet arī pašvaldībās, piemēram, Siguldas un Augšdaugavas novadu pašvaldībās. Pašreizējā iepirkumu pieeja, ko īsteno divas Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes, liecina par nepilnībām konkurences nodrošināšanā un nerada pārliecību par budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu mobilo pakalpojumu iegādē.

LTG Infra, LTG grupai piederošs infrastruktūras uzņēmums, kas atbild par Rail Baltica projekta īstenošanu Lietuvā, ir izsludinājis atklātu starptautisku iepirkumu projektēšanas pakalpojumiem dzelzceļa posmam no Panevēžas līdz Lietuvas–Latvijas robežai.

Šī posma kopējais garums ir aptuveni 54 kilometri.2025. gadā LTG Infra noslēdza līgumus par būvdarbu veikšanu 114 kilometrus garā posmā no Kauņas līdz Panevēžai. Šajā posmā jau norit sagatavošanas un būvniecības darbi, tostarp dzelzceļa virsbūves izbūve tehniski visattīstītākajā deviņu kilometru posmā. Vienlaikus notiek projektēšanas darbi arī posmā starp Lietuvas–Polijas robežu un Kauņu, kur paredzēta gandrīz 100 kilometru dzelzceļa modernizācija.

“LTG grupai ir uzticēts nodrošināt Rail Baltica projekta efektīvu un raitu īstenošanu Lietuvā. Šis projekts ir stratēģiska prioritāte gan Lietuvai, gan visam Baltijas reģionam. Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnija no Panevēžas līdz Latvijas robežai būtiski stiprinās reģionālos transporta savienojumus, uzlabos savienojamību ar Rietumeiropu, palielinās stratēģisko noturību un veicinās ekonomisko sadarbību,” norāda satiksmes un sakaru ministra vietnieks Roderiks Žiobaks.

Būvniecības nozare saskaras ar milzīgām iespējām un vienlaikus izaicinājumiem – no augošām izmaksām līdz pieprasījumam pēc ātrākiem, zaļākiem un gudrākiem risinājumiem.

Šodien mākslīgais intelekts (MI) piedāvā piecus būtiskus risinājumus, kas ne tikai palīdz pārvarēt šos izaicinājumus, bet arī būtiski uzlabo būvniecības kvalitāti, ātrumu un efektivitāti. Ja šos risinājumus neieviesīsim savlaicīgi, riskējam ar konkurētspējas zudumu gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū.

1. Plānošana: ātrs ceļš no idejas līdz konceptam

Būvniecība nesākas ar cementu un ķieģeļiem – tā sākas ar vajadzību definēšanu, budžetu un telpisko domāšanu. Šajā agrīnajā posmā MI darbojas kā pieredzējis konsultants, kas analizē ievadītos datus, sniedz ieteikumus un modelē dažādus scenārijus. Tas ļauj projektēt efektīvāk jau pašā sākumā, izvairoties no dārgiem pārpratumiem vēlāk. MI spēj radīt pirmos vizuālos konceptus, balstoties uz aprakstu un ģeogrāfisko kontekstu, kā arī palīdz labāk strādāt ar datiem, kas ir pamatā jebkuras būves iecerei. Tas nozīmē dienas, nevis nedēļas, lai redzētu iespējamos risinājumus.

Vides apsaimniekošanas nozari 2025. gadā iezīmēja procesu automatizācija un efektivitātes paaugstināšana, aģentūrai LETA pauda vides apsaimniekošanas kompānijas AS "CleanR grupa" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš norādīja, ka 2025. gadā nozarē iezīmējās procesu automatizācija un efektivitātes paaugstināšana, ko veicina gan darbaspēka pieejamības izaicinājumi, gan nepieciešamība samazināt izmaksas. Pieauga ieguldījumi modernās atkritumu šķirošanas, pārstrādes un reģenerācijas tehnoloģijās, kā arī procesu centralizācijā.

Gulbis atzīmēja, ka būtiska tendence bija arī digitālo risinājumu attīstība klientiem, kas ļauj vienkāršot pakalpojumu saņemšanu un uzlabot caurspīdīgumu. Vienlaikus arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta darbinieku iesaistei un motivācijai.

Nozare kopumā arvien skaidrāk pozicionē sevi aprites ekonomikas kontekstā, apliecinot, ka atkritumi tiek uztverti kā resurss.

Pašlaik tiek apspriests projekts par tehniskās apkalpes centra izveidošana Baltijas valstīs visām "Spike" raķešu sistēmām, kuras atrodas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņojumā, intervijā sacīja Izraēlas militāro tehnoloģiju kompānijas "Rafael Advanced Defence Systems" reģionālais direktors Romāns Palarija.

Viņš piebilda, ka potenciāli tas varētu attiekties arī uz citu valstu "Spike" sistēmām, jo tās ir gandrīz visu Eiropas Savienības valstu apbruņojumā, ieskaitot Baltijas valstīm blakus esošo Poliju un Somiju.

Viņš sacīja, ka par tehniskās apkalpes centru tiek domāts tādēļ, ka tas nodrošinātu ilgtermiņa biznesu.

"Šīs sistēmas armiju bruņojumā atrodas 20-25 gadus. Ja šādu centru izveido, tas nozīmē, ka vismaz 25 gadus tam ir nodrošināts darbs. Tas ir ļoti svarīgi tieši nelielām valstīm, kuras finansēšanā nevar paļauties tikai uz savu budžetu," sacīja "Rafael Advanced Defence Systems" reģionālais direktors.

Viņš sacīja, ka "Rafael" prioritāte vienmēr ir bijusi sadarbība vietējā līmenī, kas nozīmē risinājumu lokalizāciju, vietējo piegādātāju izmantošanu, jo tas ir svarīgi ne tikai drošu piegāžu nodrošināšanai, valstu suverentitātei, bet svarīgi arī no ekonomiskā viedokļa.