Finanses

Populārākie M&A darījumu sektori Baltijā - pārtika, finanses un telekomunikācijas

Žanete Hāka, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru interese par Baltijas uzņēmumiem ir palielinājusies tomēr tirgus dalībnieku gatavība slēgt jaunus vēsturiski nozīmīgus darījumus Baltijas tirgū vēl nav atgriezusies, jo gan pārdevēji, gan pircēji joprojām rīkojas ļoti uzmanīgi, norāda KPMG Baltics asociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose.

Uz pārējo sektoru fona ar īpašu aktivitāti iegādes un apvienošanas (M&A) jomā tāpat kā iepriekš izceļas bankas, telekomunikācijas, kā arī pārtikas un dzērienu nozare.

Šā gada deviņos mēnešos Latvijā ir noslēgti vairāk nekā 30 darījumi, kas atbilst pērnā gada rezultātiem. Aptuveni puse darījumu ir vietējie, savukārt pārrobežu darījumos dominē investori no NVS valstīm. Līdzīga situācija ir novērojama arī abās pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā un Igaunijā.

Salīdzinoši augsta iegādes un apvienošanas darījumu aktivitāte gan šogad, gan pērn ir vērojama pārtikas un dzērienu ražošanas sektorā. Piemēram, 2012. gadā Somijas alkoholisko dzērienu ražotājs Altia iegādājās Jaunalko. Darījuma mērķis bija papildināt Altia produktu klāstu un nostiprināt kompānijas klātbūtni Baltijas tirgū. Savukārt šogad visievērojamākais darījums bija Latvijas putnu gaļas ražotāju Lielzeltiņi, Putnu Fabrika Ķekava, Broileks un Cerova iegāde, ko par 13 miljoniem eiro īstenoja Linas Agro Group. Tāpat nozīmīgi 2013. gada darījumi bija daudznozaru kompānijas Daugava, Rīgas Dzirnavnieka, Brīvā Vilņa iegādes.

Līdzīgi kā 2012. gadā, arī šogad banku sektors ir viens no aktīvākajiem apvienošanas un iegādes darījumu slēgšanā. Pateicoties tam, šogad Latvijas banku sektora M&A aktivitāte bija augstāka nekā pārējās Baltijas valstīs. Šogad par darbības pārtraukšanu Latvijā paziņoja divas bankas: GE Money Bank un UniCredit Bank un tāpēc finanšu sektorā bija novērojams salīdzinoši augsts aktīvu pārdošanas īpatsvars. Ņemot vērā ekonomikas lielumu un iedzīvotāju skaitu, Latvijā ir salīdzinoši augsts banku koncentrācijas līmenis, tāpēc finanšu institūciju skaita samazināšanās ekonomikas lejupslīdes apstākļos bija sagaidāma. Publiski ir izskanējusi informācija arī par iespējamo divu Ziemeļvalstu banku – SEB un Danske Bank apvienošanos, kas noteikti ietekmēs arī Latvijas banku tirgu.

Arī Latvijas telekomunikāciju sektorā nozares straujā tehnoloģiskā attīstība veicināja uzņēmumu konsolidāciju – īstenojās ilgi gaidītā Baltcom un Izzi apvienošanās. Tiek prognozēts, ka šis darījums varētu līdzsvarot konkurenci Latvijas telekomunikāciju sektorā, kurā līdz šim valda TV un interneta pakalpojumu sniedzējs Lattelecom. Ietekme uz pakalpojumu tarifiem vēl nav zināma, bet ir skaidrs, ka vadošo tirgus dalībnieku nolūks ir neļaut cenām samazināties, norāda eksperte.

Latvijā gan joprojām pastāv iespēja, ka tiks apvienots mobilo sakaru operators LMT un Lattelecom, kas abi daļēji pieder AS TeliaSonera. Ja Latvijas valdība izlems pārdot savas kapitāla daļas un tās iegādāsies TeliaSonera, tad vadošais Latvijas telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs nokļūs Ziemeļvalstu valdību kontrolē (Somijai un Zviedrijai kopā pieder 49% no AB TeliaSonera kapitāla daļām).

Kaimiņvalstīs šogad nozīmīgākais darījums telekomunikāciju jomā bija Igaunijas vadošā kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumu sniedzēja AS Starman 51% iegāde, ko veica Zviedrijas investīciju kompānija AB East Capital Explorer par 24 miljoniem eiro, skaidro KPMG.

Latvijas ostu uzņēmumi jau vēsturiski ir raisījuši investoru interesi, turklāt vairāki ostu termināli aktīvi meklē investorus vai jaunus īpašniekus. Tomēr bieži vien darījumi tiek atlikti, jo pastāv milzīgas atšķirības starp potenciālo investoru piedāvātajām un īpašnieku pieprasītajām cenām. Šobrīd cenu amplitūda mēdz atšķirties pat divas līdz trīs reizes, norāda speciāliste. Šogad viens no nozīmīgākajiem darījumiem transporta un loģistikas sektorā bija 80% Rīgas Universālais Termināļa iegāde par 21 miljonu eiro, ko veica Singapūras uzņēmums Portek International.

Salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu, Latvijas uzņēmumi joprojām reti iegādājas uzņēmumus ārvalstīs. Savukārt Igaunijas uzņēmumi regulāri veic investīcijas Somijā, piemēram, 2013. gada martā gaļas un piena produktu ražotājs Maag Grupp iegādājās Somijas gaļas pārstrādes uzņēmumu Pouttu. 2012. gadā Lietuvas uzņēmumi noslēdza vairākus iegādes darījumus pārtikas ražošanas un tirdzniecības sektoros: Maxima iegādājās Spānijas vairumtirdzniecības lielveikalu ķēdi Cash Diplo un Polijas mazumtirdzniecības ķēdi Aldik Nova, savukārt NDX Energija iegādājās Slovākijas pārtikas produktu ražotāju Novofruct SK. No Latvijas uzņēmumiem visievērojamāko darījumu 2013. gadā noslēdza AS Valmieras Stikla šķiedra, kas Lielbritānijā iegādājās stikla šķiedras auduma ražošanas uzņēmumu

Pasaules un reģiona tendences liecina, ka darījumu skaits Baltijā nākamgad varētu pieaugt, ja saglabāsies pozitīvas ekonomikas tendences, kas veicinās starpības mazināšanos starp pircēju piedāvāto un pārdevēju sagaidīto cenu. Pārrobežu darījumu mērķis visdrīzāk būs eksportējošie uzņēmumi, savukārt banku sektorā varētu sagaidīt turpmāku konsolidāciju, kā arī darījumu ar AS Citadele Banka. Aktivitāti varētu sagaidīt arī nozarēs, kurās iepriekš konsolidācija nav bijusi tik plaša, piemēram, celtniecībā, uzskata KPMG pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru