Kamēr daļa sabiedrības vēl ar neuzticību uzlūko ar loģiskas domāšanas aizmetņiem apveltītus digitālus risinājumus, saskatot tajos konkurentus uz darba vietu, uzņēmumi jau steidz apgūt mākslīgā intelekta (MI) rīkus.

Pētījuma «Vadītāja digitālais portrets 2024» rezultāti parādījuši, ka interese par viedajiem risinājumiem ir pamatīga, un uzņēmēji labprāt tiem atvēlētu visdažādākos darba pienākumus. Vislielākais pieprasījums ir pēc instrumentiem, kas spētu plānot personāla noslodzi, sagatavot oficiālos dokumentus un apkopot grāmatvedības datus.

MI risinājumi biznesa vidē jau divus gadus ir «karsta» aktualitāte. Taču, ja pirmsākumos vairākuma uzņēmumu vadītāji aprobežojās ar ziņkāri par jaunajiem rīkiem, tad aizvadītais gads iezīmēja pāreju uz reālu rīcību. Šobrīd jau 43% respondentu izmanto teksta un 23% - vizuālo materiālu ģeneratorus. 18% iepazinuši virtuālos asistentus un tikpat arī rutīnas uzdevumu automatizācijas risinājumus. Tomēr uzņēmēji negrasās aprobežoties ar šāda veida palīdzību. Viņu ambīcijas ir daudz vērienīgākas.

Dzīve bez elektroniskā paraksta uzņēmējdarbības vidē kļuvusi neiedomājama. Pandēmijas gados piedzīvojis strauju popularitātes pieaugumu, tagad e-paraksts tiek lietots četros no katriem pieciem Latvijas uzņēmumiem, un ir pārliecinoši populārākais digitālais rīks birojos.

Savukārt no datorpogrammām visaktīvāk tiek izmantota dokumentu vadības vai lietvedības programma, liecina ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» dati.

«E-parakstu ikdienā izmanto 82,8% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem, un tam ir vienkāršs izskaidrojums. Šis digitālais rīks ir ērts, darbojas labi, turklāt paātrina dokumentu apriti. Pateicoties e-parakstam, uzņēmumi var krietni ietaupīt laiku, jo vairs nav nepieciešams braukt uz biroju vai pie sadarbības partnera parakstīt dokumentus, kā arī atkrīt izdrukātu, parakstītu dokumentu sūtīšana pa pastu vai ar kurjeru,» ar “Vadītāja digitālais portrets” rezultātiem iepazīstina pētījumu veikušā uzņēmuma Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Angļu matemātiķa Alana Tjuringa portrets ceturtdien kļuva par pirmo humanoīda robota veidoto mākslas darbu, kas pārdots izsolē, un tika nosolīts par 1 320 000 ASV dolāru.

2,2 metrus augstais portrets "A.I. God" ("Mākslīgā intelekta dievs"), kuru veidojis pasaulē pirmais ultrareālistiskais robots mākslinieks "Ai-Da", pārspēja pirmsizsoles novērtējumu 180 000 dolāru, kad tas tika pārdots Londonas izsoļu nama "Sotheby's" Digitālās mākslas izsolē.

"'Šodienas rekordcena par humanoīda robota mākslinieka pirmo mākslas darbu, kas nonācis izsolē, iezīmē momentu modernās un mūsdienīgās mākslas vēsturē un atspoguļo augošo krustošanos starp mākslīgā intelekta tehnoloģiju un globālo mākslas tirgu," paziņoja "Sotheby's".

"Mana darba galvenā vērtība ir tā spēja kalpot par katalizatoru dialogam starp jaunām tehnoloģijām," sacīja "Ai-Da", kas runāšanai izmanto mākslīgo intelektu.

Interese par mākslīgā intelekta (MI) rīkiem un iespējām Latvijas uzņēmējdarbības vidē turpina augt - 2026. gadā visaktuālākā tēma būs saistīta tieši ar produktivitātes paaugstināšanu, izmantojot vismodernākos tehnoloģiskos risinājumus.

Šāds secinājums izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2025" rezultātiem. Aptaujā noskaidrots, ka MI spēju apgūšana būs galvenā aktualitāte 49,7 % uzņēmumu, apsteidzot ilgtspēju un citas tēmas.

Interese par MI Latvijas korporatīvajā vidē ir patiešām augsta. "Vadītāja digitālais portrets 2025» rezultāti rāda, ka vismaz trešā daļa no respondentiem regulāri izmanto MI teksta ģeneratorus un attēlu veidošanas rīkus, turklāt to ambīcijas ir krietni vērienīgākas. Gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu vēlas uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu, un katrs ceturtais labprāt MI padarītu par lietveža palīgu dokumentu sagatavošanā. Uzņēmējus intriģē viena no šā gada "karstākajām" aktualitātēm – daudzslāņu MI aģenti, kam var piešķirt dažādas prasmes un likt strādāt darba grupās kopā ar cilvēkiem, kur tie patstāvīgi veic savus darba pienākumus. Pastiprinātā interese atspoguļojas pētījuma rezultātos, kas rāda, ka 49,7 % aptaujāto tieši mākslīgā intelekta integrēšana darba vidē būs vissvarīgākā tēma.31,7 % aptaujāto par nozīmīgāko prioritāti jaunajā gadā uzskata ilgtspējas jautājumu risināšanu, un 30 % pieliks pūles pārdošanas procesu automatizācijā. Nedaudz vairāk nekā piektdaļai respondentu jeb 22,1 % svarīgākais uzdevums ir ieviest e-rēķinu aprites sistēmu.

Digitālo prasmju pilnveidošana ekonomiski aktīvo cilvēku vidū nezaudē aktualitāti, pat neraugoties uz to, ka XXI gadsimtā uzņēmumi un paši strādājoši jau ieguldījuši pamatīgas pūles datorpratības uzlabošanā.

Īpaši vilinošas ir modernāko tehnoloģiju sniegtās iespējas – 61% Latvijas uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadītāju aizvadītajā gadā apguvuši mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu darba pienākumu veikšanā. Darbinieku vidū MI iepazīšana bijusi pieejama 36% respondentu.

Ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2024. gada kārtā noskaidrots, ka vairums uzņēmumu apņēmīgi nodrošina digitālo prasmju uzlabošanas apmācības kā vadītājiem, tā darbiniekiem. Turklāt apmācību tematika ir daudzveidīga, aptverot kā progresīvākās tehnoloģijas, tā joprojām noderīgas pamata datorprasmes.

Darbinieki aizvadītajā gadā visbiežāk apguvuši darbu ar dokumentu vadības un lietvedības sistēmām. Šādi kursi bijuši pieejami 38% no aptaujātajiem uzņēmumiem. 36% mācījušies par mākslīgā intelekta risinājumiem un 31% - dokumentu koplietošanas sistēmas. Relatīvi augsta interese bijusi par datu drošības un datu aizsardzības jautājumiem. Šādas apmācības organizētas 29% uzņēmumu. Interesanti, ka ceturtajā daļā uzņēmumu joprojām ir nepieciešamība apgūt biroja programmu lietošanu, kas tiek pasniegta jau vispārizglītojošajās skolās.

Mākslīgā intelekta (MI) ekspansija darbavietās turpina pieņemties spēkā. Aizvadīto divu gadu laikā ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem pilnveidojuši prasmes, kā izmantot MI darba pienākumu veikšanā. Vēl vairāk ir tādu, kas šādas iemaņas vēlētos iegūt tuvākajā nākotnē, noskaidrots ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2025. gada kārtā.

MI izmantošana šogad kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko prasmi darbavietās, un to apguvuši 24,8 % no visiem respondentiem. Ja iepriekšējos gados lielākā interese par vismodernākajām tehnoloģiskajām iespējām bija vadītājiem, tad šogad sasparojušies arī darbinieki.

Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šīs iemaņas apguvuši 24,5% aptaujāto, bet darbinieku – 25,2%. 2025. gads arī kļuvis par pirmo, kad MI kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko apgūstamo prasmi, apsteidzot darba un privātās dzīves līdzsvarošanas (19,3%), laika plānošanas (17,4%) un motivēšanas iemaņas (13,9%). No aptaujas datiem var secināt, ka MI sniegto iespēju iepazīšana tuvākajos gados vērsīsies plašumā. 33,9% respondentu jau izteikuši vēlēšanos apgūt vai papildināt tieši šīs digitālās prasmes. Īpaši apņēmīgi šajā jautājumā ir vadītāji – šajā grupā tādu vēlmi izteikuši 38,2% aptaujāto. Darba ņēmēju vidū šādu cilvēku īpatsvars ir 29,6%. Jāpiebilst, ka interese par MI korporatīvajā vidē ir teju divreiz augstāka nekā par otro populārāko digitālo prasmi – darbu ar failu koplietošanas sistēmām. Tās vēlas apgūt 19,2% no visiem respondentiem.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Visplašāk izmantotais digitālais risinājums Latvijas uzņēmumos ir e-paraksts, un to regulāri pielieto 9 no katriem 10 vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Tas ir par trešdaļu vairāk nekā nākamais populārākais risinājums, izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2024" rezultātiem.

Pandēmijas gados elektroniskais paraksts Latvijas biznesa vidē piedzīvoja īstu uzplaukumu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija nepieciešams risinājums, kā ātri, ērti un bez kolēģu satikšanas ļautu apstiprināt dokumentus, un e-paraksts piedāvāja šādu iespēju. Lai arī tagad vairums vadītāju atgriezušies birojos, ieradums parakstīt dokumentus elektroniski palicis. Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā noskaidrots, ka e-parakstu pērn regulāri lietoja 92% no visiem vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Iemesls ir pavisam vienkāršs - šāda dokumentu parakstīšana ir ātrāka un lētāka nekā līgumu, rīkojumu vai pavadzīmju izdrukāšana uz papīra un parakstīšana ar pildspalvu.

Trīs gados, kopš ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) modeļi tika padarīti pieejami plašākai sabiedrībai, tie paguvuši ieņemt nozīmīgu vietu uzņēmumu ikdienas darbā. Pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2025" noskaidrots, ka līdz šim visplašāk bija izmantoti teksta ģeneratori, taču biznesa lietotāju vēlmes ir krietni ambiciozākas. Uzņēmumi MI vēlētos uzticēt daudz vairāk un atbildīgākus uzdevumus, tostarp personāla noslodzes plānošanu un oficiālo dokumentu sagatavošanu.

Latvijas uzņēmumu aptaujas rezultāti rāda, ka vislielākā interese ir par MI iesaistīšanu cilvēkresursu nodaļas darbā. 46,2% no visiem respondentiem vēlētos uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu. Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šī vēlme ir vēl spēcīgāka, 49% aptaujāto apsver šādu domu. Ņemot vērā, ka plānošanas darbs lielā mērā ir matemātisks, MI rīki ar to tiktu galā pat ļoti labi, vienmērīgi sadalot darba slodzi un ieplānojot pietiekami ilgus atpūtas periodus.

Otra populārākā vēlme ir uzticēt MI jurista palīga vai lietveža pienākumus. Šobrīd ģeneratīvie sarunboti intensīvi tiek izmantoti e-pasta vēstuļu un iesniegumu gatavošanā, taču uzņēmēji vēlas, lai uz tiem varētu paļauties arī dažādu līgumu, rīkojumu un citu lietvedības dokumentu sagatavošanā. Ja vien biznesa vidē valdītu pārliecība, ka MI nepieļaus kļūdas, tad šādu speciālistu pakalpojumus labprāt izmantotu 42,8% no visiem aptaujātajiem. Arī šajā jautājumā vadītāju interese par MI ir spēcīgāka nekā strādājošo. Pirmo grupā virtuālos dokumentu gatavotājus savā komandā labprāt redzētu 48% respondentu, bet strādājošo vidū šādu iniciatīvu atbalsta 37,1%.

Kopdarbs, attālinātā darba iespējas un ātrāka informācijas aprite uzņēmumā ir trīs galvenās priekšrocības, kādas Latvijas uzņēmumu vadītāju skatījumā sniedz mākoņpakalpojumi.

Šo un citu argumentu dēļ kā privātās kompānijās, tā valsts pārvaldes iestādēs lietoto ārējos serveros bāzētu programmu īpatsvars turpina pieaugt.

Ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrots, ka mākoņpakalpojumu piedāvātās kopdarba iespējas novērtē jau 62% no visiem respondentiem. Dažādas kopdarba sistēmas patiešām mainījušas strādāšanas veidu neskaitāmās darbavietās. Iepriekš piekopto dokumentu pārsūtīšanu aizstājušas dokumentu platformas, kurām ikviens strādājošais var pieslēgties no sava datora vai mobilās ierīces, un papildināt ar savu pienesumu. Rezultātā visi kolēģi redz izmaiņas reālā laikā un var aplūkot dokumentu aktuālo versiju. Otrā nozīmīgākā priekšrocība ir attālinātā darba iespēja, ko novērtē 57% aptaujāto. Ja darbavieta izmanto mākoņpakalpojumu, darbiniekiem vairs nav obligāti jādodas uz biroju, jo darbam nepieciešamajām platformām tie spēj piekļūt arī attālināti. Tas nodrošina arī ātrāku informācijas apriti, ko augstu novērtē 53% respondentu.

Pavisam neilgi pēc akciju emisijas Nasdaq Riga fintech uzņēmums Eleving Group nolēmis piedāvāt investoriem jaunu obligāciju laidienu. Dienas Biznesa jautājumi par un ap piesaistīto un vēl nepieciešamo naudu, kā arī par kompānijas darbības rezultātiem grupas izpilddirektoram Modestam Sudņum.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.februāra numurā lasi:

Statistika

Patvēruma meklētāju skaits nemazinās

Tēma

Rīgas un Jūrmalas pašvaldību specializācija – soda naudu iekasēšana

Pārtikas rūpniecība

Kafijas un kakao cenas kāpj debesīs

Nekustamais īpašums

Dzīvoklis kā vērtīga investīcija. LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode

Nodokļi

Nodokļos iekasē par teju miljardu eiro vairāk

Lopkopība

Dienvidamerikāņi var mainīt liellopu gaļas tirgu Eiropā

Ražošana

12 gadi no ieceres līdz ražošanai

Portrets

Lauris Kindzulis, finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA Fintexo līdzdibinātājs

Brīvdienu ceļvedis

Alus bizness nav viegls, jo tirgus ir piesātināts, taču - jo lielāka konkurence, jo augstāka kvalitāte, uzskata Kuldīgas alus darītavas Duna Brewery īpašnieks Roberts Jansons. Viņa radītais uzņēmums piecu pastāvēšanas gadu laikā radījis jau aptuveni 70 receptes un attīstībai piesaistījis pat brūveri no Itālijas. Uzņēmuma plānos ir attīstīt eksportu, kāpināt ražošanas jaudas un noturēt kvalitāti piesātināta tirgus apstākļos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.jūnija numurā lasi:

Statistika

LU pētnieki parāda izaicinājumus datos

Tēma

Latvija pēc ienākumiem no starptautiskā tūrisma ir pasaules līderos

Aktuāli

Pensionēšanās no 70 gadiem?

Elektrifikācija

Investē ātrās uzlādes staciju tīkla izveidē Baltijā

Kreditēšana

Ekonomikas lejupslīde nav iemesls pesimismam kreditēšanā. Rietumu Bankas valdes loceklis un Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs

Enerģētika

Elektrifikācijas loma nākotnē tikai pieaugs

Aprites ekonomika

Atkritumi pārtaps degvielā

Portrets

Gunita Ķiesnere, NP Properties valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Digitalizācijas laikmetā arvien vairāk kļūst visa veida digitālo dokumentu, kuru apritē tiek izmantoti arī elektroniskie paraksti, taču ne visi tie tiek uztverti kā droši elektroniskie paraksti, turklāt to izmantošanai ir arī specifiskas nianses.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.oktobra numurā lasi:

DB analītika

Ķīna iekaro ES elektroauto tirgu

Aktuāli

Elektronisko parakstu drošības labirinti

Tēma

Ārējas tirdzniecības ierobežojumi pret Izraēlu nav Latvijas un ES interesēs

Pētījums

Vadības panelī deg sarkanās lampiņas - Latvijas kaimiņvalstis attīstās daudz straujāk nekā Latvija

Diskusija

Zemes aktīviem vajadzīgs saimnieks

DB konference

Zāļu pieejamība pēc reformas un nākotnē

Cilvēkresursu vadība

Darba ņēmēji kļūst prasīgāki

Portrets

Egija Smila, Merko Ehitus grupas vadītāja Latvijā

Brīvdienu ceļvedis

Raimonds Janševskis, Tele2 komercdepartamenta direktora pienākumu izpildītājs

Aizsardzības izdevumu paaugstināšanai Latvija izvēlējās uz laiku lielāku valsts parādu un izmaksu samazināšanu, kamēr Lietuvā un Igaunijā ir paaugstināti nodokļi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.janvāra numurā lasi:

DB analītika

Latvijai piesaistīto investīciju apjoms aug

Tēma

Izstājoties no 66 starptautiskajām organizācijām, ASV konsekventi īsteno Nacionālās drošības stratēģiju

Aktuāli

Betona ekonomika

Top 500

Lielākais vietējā kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā – Latvijas Finieris

Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?

Tehnoloģijām ir jābūt cilvēcīgām un jāpalīdz cilvēkiem. Helmes Latvia direktors Viesturs Bulāns

Viedoklis

Būvnieku lieta – administratīvā tiesa nav linča tiesa. Artūrs Spīgulis, zvērināts advokāts

Pandēmijas gados pamatīgu paātrinājumu ieguvusī digitalizācija, ko pavisam nesen paplašinājusi arī mākslīgā intelekta (MI) rīku ieviešana, turpina transformēt strādāšanas ieradumus kā privātos uzņēmumos, tā valsts pārvaldē.

Produktivitātes paaugstināšanas iespējas ir patiešām plašas, turklāt tirgū nemitīgi nonāk aizvien jauni risinājumi, tādēļ tos visus ir grūti apzināt un aptvert, nemaz nerunājot par ieviešanu organizācijas darbā. Diemžēl uz šī bagātīgā jaunievedumu fona dažas senākas, taču ne mazāk noderīgas lietas tiek piemirstas. Viena no tām ir e-rēķini.

Šā gada 24. maijā Finanšu ministrija (FM) iesniedza publiskai apspriešanai Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka drīzumā rēķini būs jānoformē kā strukturēts elektroniskais dokuments. Paredzēts, ka jau ar 2025. gada 1. janvāri Latvijas uzņēmumiem, kas izraksta rēķinus budžeta iestādēm, tie būs jānoformē kā strukturētie elektroniskie rēķini. Pārējiem uzņēmumiem izmaiņas e-rēķinu prasībās tiks piemērotas no 2026. gada.

Baltijā lielākais lietoto automašīnu tirgotājs AS Longo Group nācis ar obligāciju emisijas piedāvājumu investoriem. Kā piecu gadu laikā iespējams sasniegt 47,8 miljonu eiro apgrozījumu, nostiprināties Baltijas tirgū un nodibināt meitas uzņēmumus 7 valstīs, kā arī tik sadrumstalotā tirgū kā lietotu automašīnu tirgošana, iespējams, ieņemt vērā ņemamu tirgus daļu un kam attīstībā vēl nepieciešami līdzekļi, Dienas Biznesam intervijā atklāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un dibinātājs Edgars Cērps.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.nove,bra numurā lasi:

Statistika

Latvijas ekonomika ir tālu no kaimiņzemēm

Ideju mežs

Latvija - pasaules līdere skaidbetona izstrādājumu ražošanā

CEWOOD sāks spēlēt superlīgā

Nodokļi

Uzņēmumiem uzticas vairāk. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite–Roķe

Finanses

Baltijas kapitāla tirgus konference 2024 – atziņas, cerības un secinājumi

Ēdināšana

Pats sev - lielākais kritiķis. John Chef’s Hall šefpavārs Kristaps Sīlis

Portrets

Raivis Jānis Jaunkalns, BDO Latvia partneris

Brīvdienu ceļvedis

Dārta Apsīte, SIA Studio Ausme līdzdibinātāja

Uzņēmumu jaunumi

Kosmētikas ražotāja Stenders bijušais līdzīpašnieks Jānis Bērziņš atkal kopā ar ģimeni izveidojis biznesu un atkal tirgo produktu ar derīguma termiņu, lai gan reiz nosolījies tādā vairs nemesties. Beķerejai Bazaar bakery nesen apritējis pirmais gads, kura laikā apgrozīts jau teju miljons eiro.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.marta numurā lasi:

Statistika

Nodokļos iekasē vairāk, bet ne tik, cik plāno

Tēma

Rīgā īpašuma nodokļu slogs novirzās uz iedzīvotāju mājokļiem

Aktuāli

Rīgas pašvaldība kļūst trūcīgāka

Infrastruktūra

Droša, jaudīga un iekļaujoša digitālā Latvija. Ģirts Ozols, LVRTC valdes priekšsēdētājs

Meža nozare

Lēnām atgūst zaudēto

Finanses

Eleving Group obligāciju piedāvājums ekspertu skatījumā

Portrets

Justs Nekrošus, Møller Baltic Import (MBI) izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Silvija Ozola, izdevniecības MontMasca vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Konkurences padomē ir mainīta struktūra, īstenota reorganizācija, mainījies arī fokuss, kas vērsts uz noteiktu rezultātu sasniegšanu, mainījies darba kolektīvs un darbinieku darba režīms, tiek izstrādāts konkurētspējas indekss dažādiem tautsaimniecības sektoriem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.jūlija numurā lasi:

Statistika

Latvijā ar finansēm viss stabili, bet...

Tēma

Latvija olu eksportētāju līderos

Olu ražošana

Desmitiem miljonu eiro investīcijas mainījušas olu ražošanu

Aktuāli

Lai dzimtu vismaz 15 tūkstoši gadā

Enerģētika

Dekarbonizācija bez plāna nedos rezultātu

Ražošana

Ceļā uz globālu zīmolu. PAA dibinātājs, īpašnieks un vadītājs Pēteris Treicis

E-rēķini

Atliek e - rēķinu ēras sākumu Latvijā

Portrets

Aigars Jaundālders, WeAreDots līdzīpašnieks un tehniskais direktors

Ar mērķi iekļūt Amerikas Savienoto Valstu tirgū ar Latvijas precēm uz Latvijas- Amerikas Tirdzniecības kameras (LACC) rīkoto konferenci Spotlight Latvia 2025 Vašingtonā aizvadītajā nedēļā devās virkne Latvijas ministru un vairāku lielāko Latvijas uzņēmumu pārstāvji. Īpaši jāuzsver iespēja piedalīties ASV armijas ikgadējā iepirkumu konferencē (AUSA Annual Meeting & Exposition), kas dod plašas iespējas Latvijas uzņēmumiem. Par vērienīgās konferences, kas notiek jau piekto reizi, iepriekšējiem rezultātiem, organizēšanas izaicinājumiem, mērķiem šobrīd un sasniegto iepriekšējās konferencēs Dienas Bizness izjautāja Latvijas Amerikas Tirdzniecības palātas valdes locekli Matīsu Kukaini, ZAB Spīgulis & Kukainis advokātu biroja partneri.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.oktobra numurā lasi:

DB analītika

Inflācija diktē ekonomiskās izaugsmes skaitļus

Intervija

Spotlight Latvia 2025 – iespēja iekļūt ASV tirgū. Latvijas-Amerikas Tirdzniecības kameras valdes loceklis Matīss Kukainis, ZAB Spīgulis&Kukainis partneris

Ideju mežs

Koka sēdekļu eksporta līderos

Jauni produkti ļauj īstenot strauju izaugsmi

Aktuāli

Notiek atpalikšana, nevis iedzīšana

Latvijas eksporta izcilības

Optiskās šķiedras pirmsākumi Latvijā – pirms 40 gadiem Līvānos

Metālapstrāde

Metālapstrādes un mašīnbūves nozare pielāgojas un pamazām atgūstas

Straujāku izaugsmi Latvija varētu īstenot, pārņemot citu valstu, tostarp Lietuvas, pieredzi, kur valsts ar dažādiem izaugsmei domātiem finanšu instrumentiem atbalsta savus čempionus, lai tie kļūtu vēl konkurētspējīgāki, tostarp īstenojot citu uzņēmumu pārpirkšanu, kā arī uzņēmumu iegādi Latvijā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.janvāra numurā lasi:

DB analītika

Biržai veiksmīgs gads

Tēma

Jaunā ASV drošības stratēģija ir labs pamats Latvijai veidot īpašas attiecības ar ASV

Top 500

Lielākais ārvalstu kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā - AS Dobeles dzirnavnieks

Finanses

Obligāciju aktivitātei jauni rekordi

Latvijas eksporta izcilības

Latvija – līdere kaltētu cūku pupu eksportā

Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma tirgū dominē vietējais kapitāls

Maksātnespēja

Maksātnespēju skaits turpinājis sarukt

Atjaunīgā enerģija

Izglītoti speciālisti ir pamats konkurētspējīgiem uzņēmumiem, kas savukārt nozīmē labi apmaksātas darba vietas, pirktspējīgus patērētājus un nodokļus valsts makā, vienlaikus uzņēmumiem ir jāgūst peļņa, bez kuras nav iespējamas investīcijas nākotnes izaugsmes nodrošināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš norāda, ka Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti nozīmīgu pārmaiņu procesā, jo mainās gan pārvaldības sistēma, gan arī finansēšanas modelis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.augusta numurā lasi:

Statistika

Elektroniskās vēstules izspiež papīru

Enerģētika

Enerģētikas nozarei jāgatavojas jauniem izaicinājumiem

Meža nozare

Korejiešus vilina Latvijā ražotās koka moduļu mājas

Latvija dodas sociālistiskajā ekonomikā

Meža nozare

Latvijas izrāviens saliekamo koka ēku eksportā

Enerģētika

Trijos gados gāzes sadales sistēmas rekonstrukcijā ieguldīs 12,5 milj. eiro

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.novembra žurnālā lasi:

Statistika

Aug svaigpiena ražošanas apjomi

Tēma

Latvija ir pirmajā vietā Eiropā – IKP datu uzlabošanas (falsifikācijas?) čempionātā

Aktuāli

Apvienotais Latvijas Sabiedriskais medijs sāks darbu janvārī. Ko iegūs sabiedrība?

Lauksaimniecība

Ražojam vairāk, nekā valsts patērē. Biedrības Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs

Mazumtirdzniecība

Pārtikas cenu salīdzināšanas rīkam saredz defektus

Degviela

Transporta zaļināšanai Latvijai nāksies atrisināt rēbusu

Siltumapgāde

Enerģētikas nozarēm jāsadarbojas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) turpmāk koncentrēsies investīciju piesaistei, veicot iekšēju reorganizāciju, atalgojuma sistēmas maiņu un procesu digitalizāciju. Ir plāns līdz 2029. gadam piesaistīt 2 miljardus investīciju gadā, intervijā Dienas Biznesam pauž jaunā LIAA vadītāja Ieva Jāgere.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.decembra žurnālā lasi:

Statistika

Jaundzimušo skaita kritums ir pastāvīgs

Tēma

Valdība dāsni finansē LTV, bet Latvijas Radio tiek turēts bada maizē

Finansējums

LATRAPS emitē obligācijas ar gada likmi 7,5%

Nekustamais īpašums

Rīgai ir liels potenciāls. Ilo Adamsons, Estera Development līdzdibinātājs un izpilddirektors

Enerģētika

Saules enerģija - no pastarītes par aktīvu spēlētāju tirgū

Portrets

Arturs Geisari, Oferta Finance idejas autors

Brīvdienu ceļvedis

Egija Smila, Merko Ehitus grupas uzņēmumu vadītāja Latvijā

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Latvija var kļūt ne tikai par nozīmīgu spēlētāju drošības industrijā, bet arī par vienu no šīs jomas pētniecības un inovāciju izstrādes centriem Eiropā, ja vien īstenos atbilstošu konsekventu politiku, pārskatīs ieviestās prasības darbībai šajā sfērā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Starptautiskās aizsardzības produkcijas ražošanas asociācijas (SAPRA) un nakts redzamības iekārtu izstrādes un ražošanas SIA Baltic Photonics valdes loceklis Edgars Zandmanis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.marta žurnālā lasi:

Statistika

Eiropas investīciju dinamika skaitļos

Tēma

Biznesā un ienākumu gūšanā no īpašumiem dziļi ir iesaistījušās Rīga, Liepāja un Jūrmala

ES finansējums

ES naudas lietojumu var pamatīgi koriģēt. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards

Uzņēmējdarbība

Kapitāldaļu maiņu rēbuss

Nekustamais īpašums

Dzīvoklis kā mājvieta un ilgtermiņa ieguldījums

Eiropas prasības, kuras balstītas uz problēmām attiecīgajos Eiropas reģionos, nav piemērojamas un iedzīvināmas Latvijā, vēl jo vairāk, ja to ieviešana būtiski sadārdzinās ražošanu, to padarot pat virknē vietu neiespējamu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.jūlija numurā lasi:

Statistika

Enerģijas cenu kritums neglābj Latvijas tautsaimniecību

Tēma

Latvijā 2023. gadā bija vislielākais jaunu sieviešu iztrūkums pasaulē

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksātāju rindas kļūst kuplākas

Nekustamais īpašums

SEP pārbūvē Skanstes biroja ēku par modernu skolu

Ražošana

Izpatikt aļģēm. Spirulina Nord dibinātāja un vadītāja Agnese Stunda-Zujeva

Finansējums

Pūļa finansēšanas platformas ļauj piesaistīt miljonus

Portrets

Edgars Bilinskis, Oferta Finance vadītājs