Jaunākais izdevums

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir komanda, kas ir gatava nepārtraukti augt, attīstīties un pilnveidoties, atzīmē Daina Kājiņa, SIA CreaKids vadītāja.

Komandai ir ārkārtīgi liela nozīme, tāpēc svarīgi, ka lēmumu pieņemšanā tiek iesaistīti visi tās dalībnieki, spriež D.Kājiņa. Mēs nepārtraukti mācāmies atbalstīt un palīdzēt viens otram, kā arī nodrošinām aktīvu informācijas apmaiņu, kas palīdz taupīt gan laiku, gan citus resursus. Uzņēmuma vadītājam savukārt jābūt orientētam uz risinājumiem, neļaujot sev ieciklēties uz problēmām, taču vienlaikus nevajadzētu apzināti izvairīties arī no nepatīkamiem jautājumiem, spriež D.Kājiņa. Viņa nenoliedz - vadot uzņēmumu, nākas saskarties ar daudziem izaicinājumiem, tāpēc jāiemācās svinēt arī mazās uzvaras.

Piepilda sapni

Lai gan pati neesmu gājusi bērnudārzā, jo mani pieskatīja vecvecāki, jau no bērnības zināju, ka vēlos strādāt ar bērniem, atminas CreaKids vadītāja. “Pusaudžu gados vienmēr pieskatīju ģimenes draugu un radinieku bērnus, un man ļoti patika pavadīt laiku ar viņiem. Likumsakarīgi, ka arī nākotnes profesijas izvēle bija saistīta pedagoģiju. Pēc vidusskolas biju izvēles priekšā – studēt ekonomiku vai pedagoģiju. Izvēlējos pedagoģiju, specializējoties pirmsskolas izglītībā. Jāpiezīmē gan, ka vēlāk ieguvu izglītību arī ekonomikā, jo sapratu - lai augtu un veiksmīgi vadītu uzņēmumu, man nepieciešamas arī zināšanas šajā jomā,” stāsta D.Kājiņa, kura jau 23 gadu vecumā kļuva par pirmskolas vadītāju.

“Kopumā pirmsskolā nostrādāju 15 gadus, tostarp piedzīvojot arī vērienīgu ēkas rekonstrukciju 2000. gada sākumā – tā bija viena no pirmajām pirmsskolām, kuras ēka tika atjaunota pēc neatkarības atgūšanas, un domāju, ka daudziem, kas darbojas pirmsskolas izglītības jomā, ir skaidrs, ko nozīmē apvienot ikdienas darbību un ēkas atjaunošanu. Sākotnēji bija plāns slēgt pirmsskolu uz sešiem mēnešiem, taču mēs ļoti gribējām, lai pārtraukums būtu pēc iespējas īsāks. Tika panākta vienošanās, ka visi darbi jāpaspēj no maija līdz septembrim, taču darbi iekavējās. Ņemot vērā, ka bērniem nebija iespējas apmeklēt pirmsskolu, celtniecības uzņēmums kompensēja ģimenēm aukles izdevumus. Šo situāciju atceros ļoti spilgti, jo tā apliecināja, ka uzņēmējdarbība var būt godīga, caurspīdīga un atbildīga. Šī pieredze man arī deva pārliecību, ka ar mērķtiecīgu darbu, gatavību sadarboties un meklēt kompromisus, var sasniegt lielus rezultātus,” atceras D.Kājiņa.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 9.jūlija numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB,09.07.2024

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro, vēja parkos perspektīvā ieguldījumu summa pārsniegs vienu miljardu eiro, tādējādi būtiski palielinot atjaunīgās elektroenerģijas apjomus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo valdes locekle, attīstības direktore Ilvija Boreiko.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.jūlija numurā lasi:

Statistika

Pieaug atjaunojamās enerģijas ražošana un īpatsvars

Tēma

Latvija atgriežas cukurbiešu audzēšanā

Aktuāli

Nezināšanas cena – zaudēti miljardi eiro

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksājumi pieauguši straujāk par ienākumu pieaugumu

Akcionāru reģistru iesniegšanai papildu trīs mēneši

Zaļā enerģija

Vistu mēsli pārvēršas biometānā

Apdrošināšana

Neviena izraisīta satiksmes negadījuma nav 47%

Cilvēkresursi

Darbinieki novērtē uzņēmēju piedāvātos bonusus

Tehnoloģijas

Darbinieki visbiežāk mācās biroja programmas, vadītāji apgūst dokumentu vadību

Db.lv,26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Angļu matemātiķa Alana Tjuringa portrets ceturtdien kļuva par pirmo humanoīda robota veidoto mākslas darbu, kas pārdots izsolē, un tika nosolīts par 1 320 000 ASV dolāru.

2,2 metrus augstais portrets "A.I. God" ("Mākslīgā intelekta dievs"), kuru veidojis pasaulē pirmais ultrareālistiskais robots mākslinieks "Ai-Da", pārspēja pirmsizsoles novērtējumu 180 000 dolāru, kad tas tika pārdots Londonas izsoļu nama "Sotheby's" Digitālās mākslas izsolē.

"'Šodienas rekordcena par humanoīda robota mākslinieka pirmo mākslas darbu, kas nonācis izsolē, iezīmē momentu modernās un mūsdienīgās mākslas vēsturē un atspoguļo augošo krustošanos starp mākslīgā intelekta tehnoloģiju un globālo mākslas tirgu," paziņoja "Sotheby's".

"Mana darba galvenā vērtība ir tā spēja kalpot par katalizatoru dialogam starp jaunām tehnoloģijām," sacīja "Ai-Da", kas runāšanai izmanto mākslīgo intelektu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr daļa sabiedrības vēl ar neuzticību uzlūko ar loģiskas domāšanas aizmetņiem apveltītus digitālus risinājumus, saskatot tajos konkurentus uz darba vietu, uzņēmumi jau steidz apgūt mākslīgā intelekta (MI) rīkus.

Pētījuma «Vadītāja digitālais portrets 2024» rezultāti parādījuši, ka interese par viedajiem risinājumiem ir pamatīga, un uzņēmēji labprāt tiem atvēlētu visdažādākos darba pienākumus. Vislielākais pieprasījums ir pēc instrumentiem, kas spētu plānot personāla noslodzi, sagatavot oficiālos dokumentus un apkopot grāmatvedības datus.

MI risinājumi biznesa vidē jau divus gadus ir «karsta» aktualitāte. Taču, ja pirmsākumos vairākuma uzņēmumu vadītāji aprobežojās ar ziņkāri par jaunajiem rīkiem, tad aizvadītais gads iezīmēja pāreju uz reālu rīcību. Šobrīd jau 43% respondentu izmanto teksta un 23% - vizuālo materiālu ģeneratorus. 18% iepazinuši virtuālos asistentus un tikpat arī rutīnas uzdevumu automatizācijas risinājumus. Tomēr uzņēmēji negrasās aprobežoties ar šāda veida palīdzību. Viņu ambīcijas ir daudz vērienīgākas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese par mākslīgā intelekta (MI) rīkiem un iespējām Latvijas uzņēmējdarbības vidē turpina augt - 2026. gadā visaktuālākā tēma būs saistīta tieši ar produktivitātes paaugstināšanu, izmantojot vismodernākos tehnoloģiskos risinājumus.

Šāds secinājums izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2025" rezultātiem. Aptaujā noskaidrots, ka MI spēju apgūšana būs galvenā aktualitāte 49,7 % uzņēmumu, apsteidzot ilgtspēju un citas tēmas.

Interese par MI Latvijas korporatīvajā vidē ir patiešām augsta. "Vadītāja digitālais portrets 2025» rezultāti rāda, ka vismaz trešā daļa no respondentiem regulāri izmanto MI teksta ģeneratorus un attēlu veidošanas rīkus, turklāt to ambīcijas ir krietni vērienīgākas. Gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu vēlas uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu, un katrs ceturtais labprāt MI padarītu par lietveža palīgu dokumentu sagatavošanā. Uzņēmējus intriģē viena no šā gada "karstākajām" aktualitātēm – daudzslāņu MI aģenti, kam var piešķirt dažādas prasmes un likt strādāt darba grupās kopā ar cilvēkiem, kur tie patstāvīgi veic savus darba pienākumus. Pastiprinātā interese atspoguļojas pētījuma rezultātos, kas rāda, ka 49,7 % aptaujāto tieši mākslīgā intelekta integrēšana darba vidē būs vissvarīgākā tēma.31,7 % aptaujāto par nozīmīgāko prioritāti jaunajā gadā uzskata ilgtspējas jautājumu risināšanu, un 30 % pieliks pūles pārdošanas procesu automatizācijā. Nedaudz vairāk nekā piektdaļai respondentu jeb 22,1 % svarīgākais uzdevums ir ieviest e-rēķinu aprites sistēmu.

Tehnoloģijas

E-paraksts ir populārākais digitālais rīks, to izmanto jau 82,8% uzņēmumu

Db.lv,03.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīve bez elektroniskā paraksta uzņēmējdarbības vidē kļuvusi neiedomājama. Pandēmijas gados piedzīvojis strauju popularitātes pieaugumu, tagad e-paraksts tiek lietots četros no katriem pieciem Latvijas uzņēmumiem, un ir pārliecinoši populārākais digitālais rīks birojos.

Savukārt no datorpogrammām visaktīvāk tiek izmantota dokumentu vadības vai lietvedības programma, liecina ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» dati.

«E-parakstu ikdienā izmanto 82,8% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem, un tam ir vienkāršs izskaidrojums. Šis digitālais rīks ir ērts, darbojas labi, turklāt paātrina dokumentu apriti. Pateicoties e-parakstam, uzņēmumi var krietni ietaupīt laiku, jo vairs nav nepieciešams braukt uz biroju vai pie sadarbības partnera parakstīt dokumentus, kā arī atkrīt izdrukātu, parakstītu dokumentu sūtīšana pa pastu vai ar kurjeru,» ar “Vadītāja digitālais portrets” rezultātiem iepazīstina pētījumu veikušā uzņēmuma Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visplašāk izmantotais digitālais risinājums Latvijas uzņēmumos ir e-paraksts, un to regulāri pielieto 9 no katriem 10 vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Tas ir par trešdaļu vairāk nekā nākamais populārākais risinājums, izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2024" rezultātiem.

Pandēmijas gados elektroniskais paraksts Latvijas biznesa vidē piedzīvoja īstu uzplaukumu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija nepieciešams risinājums, kā ātri, ērti un bez kolēģu satikšanas ļautu apstiprināt dokumentus, un e-paraksts piedāvāja šādu iespēju. Lai arī tagad vairums vadītāju atgriezušies birojos, ieradums parakstīt dokumentus elektroniski palicis. Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā noskaidrots, ka e-parakstu pērn regulāri lietoja 92% no visiem vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Iemesls ir pavisam vienkāršs - šāda dokumentu parakstīšana ir ātrāka un lētāka nekā līgumu, rīkojumu vai pavadzīmju izdrukāšana uz papīra un parakstīšana ar pildspalvu.

Tehnoloģijas

Latvijas uzņēmumi vēlas MI vairāk iesaistīt cilvēkresursu un lietvedības uzdevumu veikšanā

Db.lv,22.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs gados, kopš ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) modeļi tika padarīti pieejami plašākai sabiedrībai, tie paguvuši ieņemt nozīmīgu vietu uzņēmumu ikdienas darbā. Pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2025" noskaidrots, ka līdz šim visplašāk bija izmantoti teksta ģeneratori, taču biznesa lietotāju vēlmes ir krietni ambiciozākas. Uzņēmumi MI vēlētos uzticēt daudz vairāk un atbildīgākus uzdevumus, tostarp personāla noslodzes plānošanu un oficiālo dokumentu sagatavošanu.

Latvijas uzņēmumu aptaujas rezultāti rāda, ka vislielākā interese ir par MI iesaistīšanu cilvēkresursu nodaļas darbā. 46,2% no visiem respondentiem vēlētos uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu. Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šī vēlme ir vēl spēcīgāka, 49% aptaujāto apsver šādu domu. Ņemot vērā, ka plānošanas darbs lielā mērā ir matemātisks, MI rīki ar to tiktu galā pat ļoti labi, vienmērīgi sadalot darba slodzi un ieplānojot pietiekami ilgus atpūtas periodus.

Otra populārākā vēlme ir uzticēt MI jurista palīga vai lietveža pienākumus. Šobrīd ģeneratīvie sarunboti intensīvi tiek izmantoti e-pasta vēstuļu un iesniegumu gatavošanā, taču uzņēmēji vēlas, lai uz tiem varētu paļauties arī dažādu līgumu, rīkojumu un citu lietvedības dokumentu sagatavošanā. Ja vien biznesa vidē valdītu pārliecība, ka MI nepieļaus kļūdas, tad šādu speciālistu pakalpojumus labprāt izmantotu 42,8% no visiem aptaujātajiem. Arī šajā jautājumā vadītāju interese par MI ir spēcīgāka nekā strādājošo. Pirmo grupā virtuālos dokumentu gatavotājus savā komandā labprāt redzētu 48% respondentu, bet strādājošo vidū šādu iniciatīvu atbalsta 37,1%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgā intelekta (MI) ekspansija darbavietās turpina pieņemties spēkā. Aizvadīto divu gadu laikā ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem pilnveidojuši prasmes, kā izmantot MI darba pienākumu veikšanā. Vēl vairāk ir tādu, kas šādas iemaņas vēlētos iegūt tuvākajā nākotnē, noskaidrots ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2025. gada kārtā.

MI izmantošana šogad kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko prasmi darbavietās, un to apguvuši 24,8 % no visiem respondentiem. Ja iepriekšējos gados lielākā interese par vismodernākajām tehnoloģiskajām iespējām bija vadītājiem, tad šogad sasparojušies arī darbinieki.

Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šīs iemaņas apguvuši 24,5% aptaujāto, bet darbinieku – 25,2%. 2025. gads arī kļuvis par pirmo, kad MI kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko apgūstamo prasmi, apsteidzot darba un privātās dzīves līdzsvarošanas (19,3%), laika plānošanas (17,4%) un motivēšanas iemaņas (13,9%). No aptaujas datiem var secināt, ka MI sniegto iespēju iepazīšana tuvākajos gados vērsīsies plašumā. 33,9% respondentu jau izteikuši vēlēšanos apgūt vai papildināt tieši šīs digitālās prasmes. Īpaši apņēmīgi šajā jautājumā ir vadītāji – šajā grupā tādu vēlmi izteikuši 38,2% aptaujāto. Darba ņēmēju vidū šādu cilvēku īpatsvars ir 29,6%. Jāpiebilst, ka interese par MI korporatīvajā vidē ir teju divreiz augstāka nekā par otro populārāko digitālo prasmi – darbu ar failu koplietošanas sistēmām. Tās vēlas apgūt 19,2% no visiem respondentiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo prasmju pilnveidošana ekonomiski aktīvo cilvēku vidū nezaudē aktualitāti, pat neraugoties uz to, ka XXI gadsimtā uzņēmumi un paši strādājoši jau ieguldījuši pamatīgas pūles datorpratības uzlabošanā.

Īpaši vilinošas ir modernāko tehnoloģiju sniegtās iespējas – 61% Latvijas uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadītāju aizvadītajā gadā apguvuši mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu darba pienākumu veikšanā. Darbinieku vidū MI iepazīšana bijusi pieejama 36% respondentu.

Ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2024. gada kārtā noskaidrots, ka vairums uzņēmumu apņēmīgi nodrošina digitālo prasmju uzlabošanas apmācības kā vadītājiem, tā darbiniekiem. Turklāt apmācību tematika ir daudzveidīga, aptverot kā progresīvākās tehnoloģijas, tā joprojām noderīgas pamata datorprasmes.

Darbinieki aizvadītajā gadā visbiežāk apguvuši darbu ar dokumentu vadības un lietvedības sistēmām. Šādi kursi bijuši pieejami 38% no aptaujātajiem uzņēmumiem. 36% mācījušies par mākslīgā intelekta risinājumiem un 31% - dokumentu koplietošanas sistēmas. Relatīvi augsta interese bijusi par datu drošības un datu aizsardzības jautājumiem. Šādas apmācības organizētas 29% uzņēmumu. Interesanti, ka ceturtajā daļā uzņēmumu joprojām ir nepieciešamība apgūt biroja programmu lietošanu, kas tiek pasniegta jau vispārizglītojošajās skolās.

Tehnoloģijas

62% vadītāju mākoņpakalpojumos visaugstāk novērtē kopīgas strādāšanas iespēju

Db.lv,18.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopdarbs, attālinātā darba iespējas un ātrāka informācijas aprite uzņēmumā ir trīs galvenās priekšrocības, kādas Latvijas uzņēmumu vadītāju skatījumā sniedz mākoņpakalpojumi.

Šo un citu argumentu dēļ kā privātās kompānijās, tā valsts pārvaldes iestādēs lietoto ārējos serveros bāzētu programmu īpatsvars turpina pieaugt.

Ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrots, ka mākoņpakalpojumu piedāvātās kopdarba iespējas novērtē jau 62% no visiem respondentiem. Dažādas kopdarba sistēmas patiešām mainījušas strādāšanas veidu neskaitāmās darbavietās. Iepriekš piekopto dokumentu pārsūtīšanu aizstājušas dokumentu platformas, kurām ikviens strādājošais var pieslēgties no sava datora vai mobilās ierīces, un papildināt ar savu pienesumu. Rezultātā visi kolēģi redz izmaiņas reālā laikā un var aplūkot dokumentu aktuālo versiju. Otrā nozīmīgākā priekšrocība ir attālinātā darba iespēja, ko novērtē 57% aptaujāto. Ja darbavieta izmanto mākoņpakalpojumu, darbiniekiem vairs nav obligāti jādodas uz biroju, jo darbam nepieciešamajām platformām tie spēj piekļūt arī attālināti. Tas nodrošina arī ātrāku informācijas apriti, ko augstu novērtē 53% respondentu.

Reklāmraksti

“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” – augstākā līmeņa fotogrāfijas, šokējošas mākslīgā intelekta izdarības

Rakstu sagatavojis neatkarīgs žurnālists R. Kažimėkas,03.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Citas ziņas

Pētījums: 42% Latvijas uzņēmumu pērn palielinājušies izdevumi

Db.lv,07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB,11.03.2025

Dalies ar šo rakstu

Latvija var kļūt ne tikai par nozīmīgu spēlētāju drošības industrijā, bet arī par vienu no šīs jomas pētniecības un inovāciju izstrādes centriem Eiropā, ja vien īstenos atbilstošu konsekventu politiku, pārskatīs ieviestās prasības darbībai šajā sfērā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Starptautiskās aizsardzības produkcijas ražošanas asociācijas (SAPRA) un nakts redzamības iekārtu izstrādes un ražošanas SIA Baltic Photonics valdes loceklis Edgars Zandmanis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.marta žurnālā lasi:

Statistika

Eiropas investīciju dinamika skaitļos

Tēma

Biznesā un ienākumu gūšanā no īpašumiem dziļi ir iesaistījušās Rīga, Liepāja un Jūrmala

ES finansējums

ES naudas lietojumu var pamatīgi koriģēt. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards

Uzņēmējdarbība

Kapitāldaļu maiņu rēbuss

Nekustamais īpašums

Dzīvoklis kā mājvieta un ilgtermiņa ieguldījums

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB,06.05.2025

Dalies ar šo rakstu

Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA Centrālā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas preces spītē tarifu paziņojumiem

Tēma

Latvijā slepkavību līmenis – stabili augsts

Finanses

Latvija — dārgākā Baltijā

Tirdzniecība

Kurši dibinās akciju sabiedrību

Birokrātijas mazināšana

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Ilgtspēja

Jāveicina ēku ilgmūžība un energoefektivitāte

Tehnoloģijas

Mērķē kļūt par vadošo viesabonēšanas eSIM pārdevēju Ziemeļeiropā

Portrets

Jevgenija Kiseļova, Colliers Baltics partnere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas prasības, kuras balstītas uz problēmām attiecīgajos Eiropas reģionos, nav piemērojamas un iedzīvināmas Latvijā, vēl jo vairāk, ja to ieviešana būtiski sadārdzinās ražošanu, to padarot pat virknē vietu neiespējamu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.jūlija numurā lasi:

Statistika

Enerģijas cenu kritums neglābj Latvijas tautsaimniecību

Tēma

Latvijā 2023. gadā bija vislielākais jaunu sieviešu iztrūkums pasaulē

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksātāju rindas kļūst kuplākas

Nekustamais īpašums

SEP pārbūvē Skanstes biroja ēku par modernu skolu

Ražošana

Izpatikt aļģēm. Spirulina Nord dibinātāja un vadītāja Agnese Stunda-Zujeva

Finansējums

Pūļa finansēšanas platformas ļauj piesaistīt miljonus

Portrets

Edgars Bilinskis, Oferta Finance vadītājs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl jaunāka parauga pases būs nepieciešamas pēc aptuveni desmit gadiem, otrdien žurnālistiem pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.

LETA 2022.gada oktobrī rakstīja, ka PMLP rīkotajā 9,8 miljonu eiro apjomīgajā iepirkumā par jauna parauga pasu sagatavju izgatavošanu un piegādi pieciem gadiem uzvarējusi Vācijā un Portugālē reģistrētu divu uzņēmumu - "Veridos GmbH" un "Imprensa Nacional-Casa da Moeda, S.A." - apvienība.

Iepirkumā izvēlēts lētākais piedāvājums, un kopumā tiks piegādātas 1 250 000 pasu sagataves. Pārvalde no pirmdienas sākusi izsniegt jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu.

Jauna parauga pases ir nepieciešamas apmēram pēc astoņiem, desmit gadiem. "Ja tagad sāk izdot jauna parauga pases, tad pēdējie iedzīvotāji tās saņems apmēram pēc astoņiem gadiem un tā būs derīga vēl desmit gadus. Jārēķinās, ka šī pase būs apritē 18 gadus un tas nozīmē, ka nepieciešams skatīties uz jaunākajām tehnoloģijām, iet laikam līdzi, pasēs iestrādāt jaunus drošības elementus un arī mainīt dizainu," uzsvēra Roze.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #34

DB,02.09.2025

Dalies ar šo rakstu

SEP arhitektūras birojs kā projektētājs un SEP Construction kā būvnieks ir gatavi Latvijas tirgum piedāvāt būvniecību, kas ar garantiju iekļausies termiņos un paredzētā budžeta rāmī, tā mainot domāšanu būvniecības nozarē kopumā.

To intervijā Dienas Biznesam apliecina SEP arhitektūras biroja komercdirektors Oļegs Umanskis un šogad aprīlī dibinātā būvniecības uzņēmuma SEP Construction izpilddirektors Gatis Kauliņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.septembra numurā lasi:

DB analītika

Galvenie skaitļi 2026. gada budžetam

Tēma

Privātais sektors netiek līdzi valsts sektora ambīcijām

Iepirkumi

Plašāk atvērs publisko iepirkumu tirgu

Mēbeļu ražošana

Pārmaiņu vēsmas dod iespējas palielināt ražošanu

Portrets

Zane Driņķe, Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja

Brīvdienu ceļvedis

Alla Matjušenko, sporta deju kluba Vecrīga vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB,02.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) sācis jauna ilgtspējīga 10 MW datu centra būvniecību Rīgā, iegādājies zemi papildu datu centru būvniecībai Lietuvā, kā arī turpina nostiprināt savas pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā. Skaitļošanas jaudu eksports tuvākajos gados varētu kļūt par straujāk augošo nozari.

Par šodienas vajadzībām un rītdienas iespējām Dienas Bizness iztaujāja DEAC un Data Logistics Center (DLC) valdes priekšsēdētāju Andri Gailīti.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Trūkumcietēju skaits samazinās

Tēma

Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju

Finansējums

Mapon obligācijas izpirka stundas laikā. Mapon valdes loceklis un finanšu direktors Aleksejs Avanesovs un Mapon valdes loceklis Ingus Rūķis

Veselības aprūpe

Cilvēku veselība ir drošības lietas. Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča

Nodokļi

Auto nodokļi nākotnes izmaiņu gaidās

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #42

DB,28.10.2025

Dalies ar šo rakstu

Iecerētās izaugsmes īstenošanai atkritumu apsaimniekošanas un pilsētvides uzkopšanas segmentā tiks veikta obligāciju emisija līdz 50 miljoniem eiro, kur daļa piesaistītās naudas tiks atvēlēta jaunu kompāniju kapitāldaļu iegādei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš norāda, ka tālāko izaugsmi iecerēts fokusēt vairākos virzienos, tostarp realizējot reģionālu paplašināšanos Baltijā, iegādājoties jaunus uzņēmumus.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.oktobra numurā lasi:

DB Analītika

Pēc pandēmijas tirgotāju skaits internetā nepieaug

Tēma

Latvijā ir visaugstākā jaunu un vidēja vecuma vīriešu mirstība ES

Nodokļi

Nodokļu celšanas strupceļš – grib vairāk, saņems mazāk

Investīcijas

Tirgū startēs ar piekto fondu

Lauksaimniecība

Teju 200 000 hektāru zemes stāv dīkā

Īpašumtiesības

Lielāka daļa dzīvo sev piederošos mājokļos

Ekonomika

Eksperti prognozē, kuras profesijas būs pieprasītas nākotnes darba tirgū

Db.lv,24.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #48

DB,16.12.2025

Dalies ar šo rakstu

Katrs eiro, kas ieguldīts sporta infrastruktūrā, atgriežas sabiedrībā - nodokļos, darbavietās, cilvēku veselībā un valsts reputācijā. Tas ir ieguldījums nākotnē, nevis izmaksas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Vēl uzņēmēju žurnala Dienas Bizness 16.decembra numurā lasi:

DB analītika

Ražošanā peļņas daļa kūst

Tēma

Latvija - Eiropas Savienības militāro izdevumu lielvalsts

Pavisam vienkārši

Jo mazāks komercsektors, jo vājāka valsts

Kapitāla tirgus

Attīstīts kapitāla tirgus – kopēja Baltijas prioritāte

Enerģētika

Zaļās enerģijas projektiem vairāki finansējuma avoti

Dekarbonizācija

Kravas auto dekarbonizācija prasīs visas sistēmas reorganizāciju

Portrets

Kārlis Zenfs, SIA Linas Agro valdes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Veronika Valkere, labdarības iniciatīvu vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB,16.07.2024

Dalies ar šo rakstu

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to vairāk Dienas Biznesa intervijā Latvijas filiāles vadītāju Andreju Martinovu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.jūlija numurā lasi:

Statistika

Rūpniecības produkcijas apjoms turpina dilt

Tēma

Latvija - pasaules līdere vermuta un šampanieša eksportā

Klimata neitralitāte

Būvmateriāliem nāksies kļūt zaļākiem

Būvniecības

Zemas īres mājokļi reģionos sildīs būvniecības tirgu

Uzņēmējdarbība

Jaundibinātu mazāk, bet nodokļu maksātāju vairāk

Portrets

Juris Lazdiņš, zemnieku saimniecības (ZS) Lazdiņi saimnieks

Brīvdienu ceļvedis

Kristīne Krama, Old Riga SPA un SIBI salons īpašniece

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #5

DB,03.02.2026

Dalies ar šo rakstu

Sarežģīta, daudzslāņaina vadības sistēma komplektā ar situācijai neatbilstoši lēnu informācijas apriti un nokavētiem lēmumiem noveda pie Dānijas East Metlal Holding likvidācijas, kurai bija pakļautas arī ražotnes Latvijā. Taču, iedarbinot šeit esošā uzņēmuma stabilizācijas stratēģiju ar konkrētu pasākumu plānu, to izdevās izglābt no ūtrupes un šobrīd jaunu īpašnieku vadībā uzlikt uz attīstības sliedēm.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA East Metal valdes locekļi un līdzīpašnieki Sigita Ozola un Mārtiņš Lavrenovs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.februāra numurā lasi:

DB analītika

Enerģijas ražošana vēl aizvien ir nepietiekama

Tēma

Rietumeiropas dzimstības līmeni uztur imigrantu jaundzimušie

Aktuāli

Izmešu ir mazāk, bet ražošana sarūk

Top 500

Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Zemgalē - AS Virši-A

Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?

MI ienāk ikdienā – laiks iemācīties to lietot gudri. Accenture biznesa attīstības vadītāja Baltijā Zane Segruma

Zaļā enerģija - konkurētspējīga Latvija

Biomasa - pašu zemē izaudzētā zaļā enerģija

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #36

DB,03.09.2024

Dalies ar šo rakstu

Alus darītavas pērk visās valstīs, un kapitāla kustība ir normāla lieta, bet Latvijas īpatnība ir tā, ka ražošana visu laiku iet prom no mums, vismaz, ja runājam par aldariem - ir Latvijas zīmoli, ir sortiments, bet alus nav tapis Latvijā. Septembri vietējie aldari gaida ar cerībām, jo lielveikalu plauktos produkciju rotās karodziņi, ļaujot patērētājam identificēt vietējos ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam teic alus darītavas Labietis vadītājs un Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības prezidents Reinis Pļaviņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.septembra numurā lasi:

Statistika

Būvniecības nozarē grūtības turpinās

Tēma

Par skaidras naudas darījumiem zinās vairāk

Aktuāli

Valsts neefektīvi tērē naudu

Transports

Elektroauto bums pierimst

Meža nozare

Kokrūpniekiem krasas peļņas svārstības

Ceļojums

Uzkāpt Olimpa kalnā

Portrets

Rita Maizenberga, SIA BOMA Capital līdzīpašniece un valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Arnis Ozols, Aleph reģionālais vadītājs Latvijā

Uzņēmumu jaunumi