Politika

Prezidenta padomnieku biroja vadītājai Kucinai noteikta 3968 eiro mēnešalga

LETA, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Valsts prezidenta Egila Levita padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos, padomnieku biroja vadītāja Irēna Kucina saņem 3968 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Levita padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga, strādājot pilnu slodzi, mēnesī saņem 3421 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tikpat lielu mēnešalgu saņem arī prezidenta ārlietu padomniece Solveiga Silkalna un prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš.

Savukārt prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 2993 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Levita padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, kura arī strādā nepilnu slodzi, mēnesī saņem 428 eiro pirms nodokļu nomaksas. Prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos Elīna Pinto, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 458 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Kā pavēstīja kancelejā, darba līgumā padomniekiem nav paredzēti citi papildu atlīdzības veidi.

Valsts pirmās amatpersonas ārštata padomnieks viedo tehnoloģiju jautājumos Rolands Lappuķe, ārštata padomniece zinātnes un izglītības politikas jautājumos Ieva Siliņa, ārštata padomnieks vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos Jurģis Klotiņš finansiālu atlīdzību par darbu nesaņem.

Savukārt Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, strādājot pilnu slodzi, mēnesī saņem 3978 eiro pirms nodokļu nomaksas. Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Laila Jurcēna par pilnu slodzi mēnesī saņem 3968 eiro.

Bijusī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka, kura pašreiz pilda Vējoņa sekretāres amata pienākumus, mēnesī par pilnu slodzi saņem 1368 eiro pirms nodokļu nomaksas, informēja prezidenta kancelejā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 61 vienu balsi «par» un 32 «pret» Valsts prezidenta amatā ievēlēts Egils Levits.

«Es būšu visas Latvijas prezidents,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Levits, solot, ka būs visu pilsoņu prezidents - gan to, kas dzīvo Latvijā, gan ārpus tās, gan trūcīgo, gan pārtikušo, gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo prezidents.

Kopumā uz šo amatu kandidēja Levits, tiesībsargs Juris Jansons Saeimas deputāts Didzis Šmits (KPV LV). Par J.Jansonu bija balsojuši astoņi deputāti, pret 85. Bet par D.Šmitu balsoja 24, pret 69 deputāti.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā - Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.

Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apmeklējis Jūrmalas rezidenci, kurā plāno dzīvot prezidentūras laikā, secinot, ka tā ir «tukša un samērā nemājīga būve», to viņš atzina intervijā Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā».

«Rezidencē es neesmu īpaši ievācies. Līdz šim esmu bijis tur tikai vienu reizi. Esmu to apskatījis. Tā ir tukša un samērā nemājīga būve. Es tur atstāju dažas savas lietas - rakstāmpiederumus, kniedētāju, papīru, lai, tur atrodoties, varu kaut ko uzrakstīt,» pastāstīja Levits.

Levits arī teica, ka, atrodoties rezidencē, izgājis pastaigāties gar pludmali un parunājies ar cilvēkiem, kuri viņu atpazinuši.

Tāpat prezidents atklāja, ka viņam nav sava pavāra. Levits pats iet uz veikalu iepirkties.

Savukārt, runājot par interjera maiņām Rīgas pilī, prezidents atzina, ka savā kabinetā novietojis gleznu, kas atradusies citā vietā pilī. Uz gleznas attēlots skats uz jūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Levits aicina ANO mainīties līdzi laikam, lai nezaudētu savu ietekmi

LETA, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu efektīvi cīnīties ar aktuālajām problēmām, Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) ir jāmainās līdzi laikam, uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijas dalībniekiem Ņujorkā sacīja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Gan savas runas sākumā, gan arī noslēgumā viņš īsi atgādināja Latvijas un Baltijas vēsturē svarīgus notikumus un uzsvēra, cik svarīgi ir izmantot multilaterālisma sniegtās iespējas.

«Lai saglabātu mieru un drošību pasaulē, starptautiskajai kārtībai ir jābūt stabili veidotai uz multilaterālisma, iekļautības un tiesību noteikumos balstītiem principiem. Tās aizsargāšana un stiprināšana ir mūsu kopīgs uzdevums. Apvienoto Nāciju Organizācija ir un būs multilaterālisma un tiesību noteikumos balstītas pasaules kārtības centrālā institūcija,» runas sākuma daļā pauda Valsts prezidents.

Pēc viņa teiktā, pieredze rāda, ka visefektīvāk var sasniegt vēlamo, darbojoties tieši daudzpusējā formātā, tādēļ arī Latvija aktīvi izmanto visas iespējas padarīt mūsu pasauli miermīlīgāku un taisnīgāku. Kārtība, kas balstās uz daudzpusēju sadarbību, nepieļauj ANO Statūtos iestrādāto mērķu un principu neievērošanu no ANO dalībvalsts puses attiecībā uz kādas citas valsts teritoriālo nedalāmību un suverenitāti, uzsvēra Levits. Šajā kontekstā viņš atgādināja, ka Krievija joprojām pārkāpj starptautisko tiesību principus, turpinot ignorēt kā Ukrainas, tā arī Gruzijas teritoriālo nedalāmību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Balsojumā par prezidentu nederīgas bija Čakšas un Kučinska vēlēšanu zīmes

LETA, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balsojumā par Valsts prezidentu nederīgas bija deputātes, bijušās veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) un parlamentārieša, bijušā premjera Māra Kučinska (ZZS) vēlēšanu zīmes.

Par līdzšinējo Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu nobalsoja 61 deputāts, kas pārstāvēja koalīcijas partijas, savukārt pret balsoja 32 opozīcijas deputāti.

Par Juri Jansonu nobalsoja astoņi parlamentārieši no Zaļo un zemnieku savienības, bet pret bija 85 deputāti.

Savukārt Didža Šmita (KPV LV) kandidatūru atbalstīja 24 deputāti - «Saskaņas» parlamentārieši, Aldis Gobzems un iekšējie «KPV LV» opozicionāri - Linda Liepiņa, Karina Sprūde un pats Šmits. Pret Šmita kandidatūru balsoja 69 parlamentārieši.

Kopumā balsojumā par prezidentu piedalījās 95 parlamentārieši. Pret visiem kandidātiem nebalsoja neviens deputāts.

Kā ziņots, Saeima šodien Valsts prezidenta amatā ievēlēja Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nododot svinīgo zvērestu, Valsts prezidenta amata pilnvaras no 8.jūlija uzsāk pildīt jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš solījis, ka iedzīvotājiem neliks vilties, jo koncentrēsies uz darāmajiem darbiem, nevis savu reitingu. E.Levits apņēmies būt aktīvs un rūpīgs Saeimas pieņemto likumu vērtētājs, kā arī nākt klajā ar savām likumdošanas iniciatīvām.

Valsts prezidenta amatā stājoties Levitam, pilnvaras noslēgušās līdzšinējai valsts pirmajai amatpersonai Raimondam Vējonim.

Atgādinām, ka, 61 deputātam balsojot par, E.Levits Valsts prezidenta amatā tika ievēlēts 29.maijā.

«Mana vīzija par Latviju kā modernu, ilgtspējīgu valsti - un tā ir reāla vīzija! – vispirms nozīmē, ka ir izlēmīgi jānovērš, jāmazina jau visiem zināmie pastāvošie trūkumi. Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja. No tiem mēsliem, kas ir sakrājušies trīsdesmit gados, kas velkas mums līdz, un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas, piemēram, krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem, korupcija, nodokļu nemaksātāji, kur blēži saņem daļu no kopējā labuma, bet nepiedalās tā vairošanā, ēnu lobijs un tamlīdzīgi. Šādas visiem sen jau apnikušas nejēdzības ir apnikušas un godprātīgos pilsoņos rada rūgtumu pret valsti. Un principā ir arī sen jau zināms, kā šādas problēmas ar tiesiskiem līdzekļiem var risināt. Tiesiskumā nav iespējams kompromiss. Protams, šīs problēmas pilnībā izskaust diez vai varēs. Taču ievērojami mazināt to traucējošo ietekmi uz mūsu sabiedrību, tas noteikti ir iespējams. Šeit mums vajag tik vien kā politisko gribu. Es aicinu visus kopā šo politisko gribu radīt un īstenot to dzīvē, lai pēc pāris gadiem šie jautājumi vairs nebūtu mūsu sabiedrības dienaskārtības augšgalā,» teica prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir uzkrājis 298 015 eiro, bet finanšu instrumentos ieguldījis 884 981 eiro, liecina Levita valsts amatpersonas deklarācija, kuru viņš iesniedzis, stājoties Valsts prezidenta amatā.

Levitam pieder obligācijas 94 997 eiro vērtībā. Prezidentam ir arī līdzekļi četros ieguldījumu fondos - kopumā 245 540 eiro vērtībā, kā arī citi ieguldījumi 544 443 eiro vērtībā.

Levits deklarējis 232 641 eiro uzkrājumus «Luminor Bank» Latvijas filiāle un 64 414 eiro uzkrājumus bankā «Banque et Caisse d»Epargne de l'Etat» Luksemburgā. Deklarācijā norādīts, ka Levitam ir arī 960 eiro uzkrājumi Francijas bankā «Societe Generale».

Prezidentam ir arī dzīvības apdrošināšana.

Deklarācijā norādīs, ka prezidents ieņēmis valdes locekļa amatu Eiropas publisko tiesību asociācijā «Societas Iuris Publici Europaei».

Valsts pirmās amatpersonas īpašumā ir divi dzīvokļi Rīgā un viens - Cēsīs, kā arī divi zemes īpašumi Mārupes novadā, liecina Levita iesniegtā amatpersonas deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai, kas savā zīmolā veiksmīgi nes zaļas valsts tēlu, ir jāpanāk arī rīcībpolitika, kas mudina Latvijas lauksaimniecību pakāpeniski pārorientēties uz bioloģisku lauksaimniecību, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāju Gustavu Norkārkli, Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītāju Viesturu Ķerus un Latvijas Dabas fonda vadītāju Andreju Briedi, pārrunājot Latvijas vides ilgtspēju un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

"Latvijas zīmols ir zaļums, un mums vajag šo zaļumu arī īstenot mūsu politikā. Latvija jau iet šajā virzienā, šis pagrieziens notiek, bet šim kursam ir jābūt pilnīgi skaidram, lai mēs zināmā laika posmā tomēr "pagriežam kuģi" zaļās lauksaimniecības virzienā," uzsvēra Levits, vēršot uzmanību, ka bioloģisku lauksaimniecību savā nākotnes attīstībā iekļauj arī Eiropas Komisijas izvirzītais tā saucamais "Zaļais kurss".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits izsludinās Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumu, neskatoties uz pašvaldību vadītāju pausto aicinājumu prezidentam rīkoties pretēji.

Preses konferencē valsts pirmā persona žurnālistiem sacīja, ka reforma ir nepieciešama, lai varētu uzlabot pašvaldību jaudu, panāktu, ka iedzīvotāji saņem kvalitatīvus un vienmērīgus pakalpojumus.

Reforma ir visu iedzīvotāju interesēs un tā ir jāveic, uzsvēra prezidents. Levits sacīja, ka viņš labi apzinās, ka reforma kā sasāpējusi problēma, kas skar gandrīz katru, nav atrisināma ar gludu un visiem pieņemamu likumu.

Prezidents uzsvēra, ka ART rezultātā nedrīkst pazust vietējās kopienas. Viņa ieskatā valstij ir jārada priekšnoteikumi, lai vietējo kopienu balsis tiek sadzirdētas.

Prezidents uzsvēra, ka ATR sagatavošanas posms bijis nepietiekami pārdomāts. Lai varētu likumu pieņemt ātri, tika upurēta rūpīga situācijas analīze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Levits apžēlojis Vecrīgas grautiņos notiesāto Bērziņu un noņēmis viņa sodāmību

LETA, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits, izskatot Vecrīgs grautiņos notiesātā Anša Ataola Bērziņa advokāta apžēlošanas lūgumu, nolēmis to apmierināt, noņemot Bērziņa sodāmību, lasāms apžēlotā vīrieša "Facebook" profilā.

Bērziņš iepriekš divas reizes bija lūdzis apžēlošanu iepriekšējam prezidentam Raimondam Vējonim, taču šie lūgumi tika noraidīti. Savukārt 10.decembrī Levits apmierināja divus apžēlošanas lūgumu, tostarp Bērziņa.

Jau vēstīts, ka Bērziņš pērn 30.novembrī tika atbrīvots no ieslodzījuma vietas.

Bērziņš no cietuma tiks atbrīvots, jo ir izcietis viņam piespriesto brīvības atņemšanu uz gadu un astoņiem mēnešiem, kurā ieskaitīts arī nebrīvē pavadītais laiks Čehijas cietumā.

Bērziņam par dalību 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņos sākotnēji bija piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Tiesa Bērziņam piemēroja arī Valsts probācijas dienesta (VPD) uzraudzību, tomēr viņš to nepildīja un VPD neieradās, kā rezultātā tiesa mainīja savu lēmumu un nosacītu cietumsodu aizstāja jau ar reālu brīvības atņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā 12. martā atklāts ,jaunais "airBaltic" Pilotu akadēmijas lidmašīnu angārs, kura celtniecība tika uzsākta pērn augustā.

Kopējā jaunā lidmašīnu angāra platība ir 1200 m2, nodrošinot vietu vairāk nekā 15 apmācību lidaparātiem, kā arī Diamond lidmašīnu tehniskajām apkopēm.

Angāra celtniecību īstenoja būvfirma "PICHE" un tas ekspluatācijā tika nodots 2020. gada 10. februārī.

Šobrīd airBaltic Pilotu akadēmijai ir septiņi apmācību lidaparāti - seši Diamond DA40 un viens Diamond DA42, bet vēl trīs Diamond Aircraft lidaparātus airBaltic Pilotu akadēmija saņems 2020. gadā.

"Ja mēs skatāmies Baltijas valstu mērogā, tad "airBaltic" ir galvenais pasažieru apkalpotājs, un "airBaltic" skaitļi rāda, ka tā ir augoša kompānija un ka tā ieņem arvien jaunas nišas. Arī šodien mēs šeit varam redzēt, ka tā tiešām ir augoša kompānija un tai ir lielas priekšrocības. Šis jaunais pilotu treniņu centrs, kurā šobrīd ir apmēram 60 cilvēku, kas, manuprāt, šajos apstākļos ir daudz, apliecina, ka "airBaltic" ir stabila un augoša kompānija," uzsver Valsts prezidents Egils Levits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.

Šādu lēmumu Vējonis pieņēmis, neraugoties uz Latvijas Zaļās partijas viņam pausto atbalstu. Līdz ar to pašlaik ir zināms tikai viens potenciālais Valsts prezidenta amata kandidāts - jurists Egils Levits, kuru ir apņēmies virzīt vairums valdošās koalīcijas partiju un kuram ir solīts vairāk nekā puses deputātu atbalsts.

Vējonis šorīt pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pauda, ka viņa pilnvaru laikā Latvijā ir paveikts daudz - stiprināta valsts drošība, stiprināta latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, kā arī sāktas reformas vairākās valsts darbības jomās.

«Četru gadus ir intensīvi strādāts Latvijas tautas labā pēc vislabākās sirdsapziņas. (..) Bet, protams, tie ir tikai daži gadi, kas vērsti kopumā uz Latvijas valsts ilgtspējīgumu un labklājības celšanu,» sacīja Vējonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 12.maijam, otrdien lēma Ministru kabinets, sociālajos tīklos vēsta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā valdība iepriekš lēma no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.

Līdz ar otrdien valdībā lemto, ārkārtējā situācija Latvijā ir pagarināta līdz 12.maijam.

Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem atzina, ka situācija ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā ir vērtējama kā kopumā stabila, turklāt, salīdzinot ar vīrusa izplatību citās valstīs, Latvija "izskatās labi".

"Taču mēs nevaram atslābt, jo Covid-19 pandēmija joprojām plosās. Pēc konsultācijām ar epidemiologiem un speciālistiem, valdība pieņēma lēmumu pagarināt ārkārtējo situāciju valstī līdz 12.maijam. Tas nozīmē, ka mēs nepastiprinām ierobežojumus, bet arī tos nemīkstinām," sacīja Ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunievēlētais prezidents Egils Levits par Valsts prezidenta kancelejas vadītāju ir izvēlējies vēstnieku Andri Teikmani, kurš ir piekritis ieņemt šo amatu no 8.jūlija. Teikmanis pašlaik pilda Latvijas vēstnieka pienākumus ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš varēs saņemt aptuveni 150 tūkstošus eiro lielu kompensāciju, ja līdz 1. augustam uzrakstīs atlūgumu.

Tā teikts 13. jūnijā pieņemtajos FKTK likuma grozījumos. Šīs likuma izmaiņas bija vienas no plašāk apspriestajām pēdējā laikā, jo to nepieciešamība tika skaidrota vienīgi ar vēlmi no darba atlaist pašreizējo FKTK vadību. Turklāt tā arī netika izskaidrots, ko P. Putniņš izdarījis nepareizi vai slikti. Tieši par valdošās koalīcijas dāsno piedāvājumu P. Putniņam, kā arī viņa vietniecei Guntai Razānei bija vienīgās Saeimas debates pēdējā, trešajā lasījumā.

Par 30% vairāk

Patiesībā FKTK vadītāja atbrīvošana ir vienkārša Saeimas kaprīze, jo FKTK likums tiek mainīts vadītāja pilnvaru termiņa vidū un šo termiņu noteikusi iepriekšējā Saeima. Pieņemtajos likuma grozījumos teikts: «Ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019. gada 1. augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80 procentu apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no Komisijas budžeta.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc pilnvaru beigām ikmēneša pensijā, kas viņam pienāksies saskaņā ar likumu, saņems 3613 eiro, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saskaņā ar likumu Vējonis saņems pensiju 85% no Valsts prezidentam noteiktā atalgojuma. Līdz ar to pensijas apmērs būs 4692 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb Vējonim tiks izmaksāti 3613 eiro mēnesī.

Likumā noteikts, ka personām, kuras ieņem Valsts prezidenta amatu pēc 2011.gada 7.jūlija, Valsts prezidenta kanceleja nodrošina sociālās un citas garantijas - ikmēneša pensiju, sekretāru un dienesta automašīnu. Vējonim netiks nodrošināts valsts dzīvoklis, norāda prezidenta kancelejā.

Vējoņa sekretāres pienākumus pēc viņa pilnvaru beigām pašlaik pildīs Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka.

Lēmums par to, vai un kā Vējonim pēc prezidentūras tiks nodrošināts autotransports, tiks pieņemts tuvākajā laikā un par to tiks informēta sabiedrība, norāda prezidenta kancelejā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot savu prezidentūru, bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis izpirkt septiņas dāvanas, no kurām divas pasniegtas viņa kundzei Ivetai Vējonei, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Dāvanu kopēja vērtība ir 512 eiro.

Starp dāvanām, kuras paredzēts izpirkt, atrodama Baltkrievijas Ārlietu ministra Vladimira Makeja dāvātā Baltkrievijas pirmā monēta koka rāmītī, Lietuvas Seima spīkera Viktora Pranckieša dāvātā sudraba jubilejas monēta «Atjaunotai Lietuvai 100», kuras autore ir Laurina Zanavičiūte.

Tāpat bijušais prezidents nolēmis izpirkt Ukrainas prezidenta Petro Porošenko dāvāto Reprezentācijas-piemiņas monētu, kuras aversā ir Ukrainas simbolika un prezidenta Petro Porošenko paraksta faksimils, savukārt reversā redzama prezidenta rezidence Marinskas pils.

Vējonis arī iecerējis izpirkt Horvātijas parlamenta priekšsēdētāja Gordana Jandrokoviča dāvāto Horvātijas Republikas parlamenta sudraba piemiņas medaļu, kuras aversā redzama Horvātijas parlamenta celtne, bet reversā atainots Horvātijas ģerbonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Tiešraide: LMT uzsāk 5G tīkla darbību

Db.lv, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ LMT uzsāk 5G tīkla darbību Latvijā. Startu 5G svinīgi dos Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un LMT prezidents Juris Binde.

5G ir šobrīd jaunākā mobilo sakaru paaudze, kas rada pilnīgi jaunas iespējas ikvienā nozarē un sektorā, sniedzot Latvijai iespēju stiprināt savas pozīcijas kā vienai no mobilo tehnoloģiju līdervalstīm.

5G tīkls ļaus izveidot plašus lietu interneta risinājumus, nodrošināt mākslīgajam intelektam nepieciešamo darbības ātrumu un jaudu, kā arī attālinātas operācijas veikšanai nepieciešamo darbības stabilitāti un drošību, izveidojot individuāli pielāgotus pakalpojuma parametrus un risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija vēlas būt demokrātiska un parlamentāra valsts, kurā politiskās partijas nekalpo dažiem turīgiem sponsoriem, bet pārstāv savu vēlētāju intereses, tad ir jāpalielina valsts finansējums tām, vienlaikus ierobežojot privāto ziedojumu apmērus.

Par to ir pārliecināts gan Valsts prezidents Egils Levits, gan dažādi politologi, gan arī valdība, kas šīs nedēļas sēdē lēma piešķirt papildu piecus miljonus eiro partiju finansēšanai pašreizējo 600 000 eiro vietā. 12. Saeimā pārstāvēto partiju ienākumu kopapjoms 2014.- 2017. gadā bija 9,4 miljoni eiro, no tiem valsts finansējums veidoja aptuveni tikai 20 %. Tas nozīmē, ka aptuveni 80 % no visiem līdzekļiem partijām bija jāpiesaista kā ziedojumi, biedru nauda vai saimnieciskā darbība. Tas nozīmē lielu risku nokļūt bagātu krusttēvu finansiālā atkarībā. Jāuzsver, ka valsts finansējuma īpatsvars Rietumeiropas valstīs politiskajām partijām veido 60% līdz 80%. Latvija ar līdzšinējo finansējumu partijām – 600 000 eiro gadā – krietni atpaliek arī no Igaunijas, kur finansējums sasniedz 5,4 miljonus eiro gadā, un Lietuvas ar 5,8 miljoniem eiro gadā. Vienlaikus KNAB uzsver, ka finansējuma palielināšanai jāiet roku rokā ar ziedojumu un biedra naudu ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru