Jaunākais izdevums

Ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms privātīpašnieku mežos sarūk, bet to kompensē pieaugums valsts mežos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tas ir loģiski, jo pie sarukušajām apaļkoksnes cenām cirst nav vēlēšanās,» secina viens no lielākajiem mežu īpašniekiem Latvijā Modris Fokerots. Viņš atzīst, ka ne jau pirmo reizi apaļkoksnes cenu līmenis privātmežu īpašniekus attur no ciršanas.

Arī vairāki DB aptaujātie privātmežu īpašnieki atgādināja, ka viņu vēlmi cirst ietekmē ne tikai koksnes izstrādājumu cenu izmaiņas noieta tirgos, bet arī konkurentvalstu nacionālo valūtu vērtības kritums. Kā viens no piemēriem ir Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas nacionālo valūtu vērtības kritums pret eiro un ASV dolāru, kas veicinājis šo valstu eksportētās apaļkoksnes un koksnes izstrādājumu importu, kas savukārt negatīvi ietekmē Latvijas mežsaimniekus, jo vēl vairāk palielināja spiedienu uz apaļkoksnes cenu kritumu.

Visu rakstu Privātmežu īpašniekiem mazāka apetīte lasiet 15. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms pērn palielinājies par vairāk nekā diviem miljonie m3, iemesls ir privātmežu īpašnieku aktivitāšu pieaugums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn ciršanai izsniegtais koksnes apjoms bijis 14,23 milj. m3, kas ir par 2.11 milj. m3 lielāks, nekā 2016. gadā liecina Valsts meža dienesta dati. Valsts mežos 2016. gadā kopumā ciršanai izsniegti 6,01 milj. m3 koksnes, kas ir par 0,33 milj. m3 mazāk nekā aizpērn.

Savukārt privātīpašnieku mežos izsniegti tikai 8,22 milj. m3 koksnes kas salīdzinājumā ar 2016. gadu ir par 2.44 milj. m3 vairāk.

Jāatgādina, ka izsniegtie apliecinājumi koku ciršanai ir derīgi trīs gadus, taču to darbības laikā ik gadu mežu īpašniekiem būs jāiesniedz atskaite par paveikto. Meža īpašnieks ciršanu var neveikt vispār, kaut arī apliecinājums ir saņemts, un tajā minētais koks-nes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz tiek izcirsts. Līdzšinējo gadu pieredze liecina, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Lai arī Latvijā valsts un privātīpašnieku meži platības ziņā ir apmēram vienādi, tomēr valsts mežos ciršanai paredzētās koksnes apjoms ir mazāks nekā privātajiem; pirms pāris gadiem bija redzama pretēja aina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieki Zane un Reinis Maskavi saskata skaistumu tajā, ko citi uzskata par vecu un nevajadzīgu.

Viņi kokmateriāliem, kuri nokalpojuši savu laiku kā izejmateriāli ēku konstrukcijās, dod trešo iespēju un pārvērš tos Honey Furniture dizaina priekšmetos un mēbelēs.

Mīlestība pret seniem kokmateriāliem sākusies ar lēmumu iegādāties koka māju Bauskas pusē. Abi vēlējušies sākt ar rokām radīt lietas, jo iepriekš strādāja reklāmas nozarē, kurā, pēc viņu domām, svarīgs ir ātrums, bet rezultāts – gaistošs. «Izdegām, jo strādājām kaislīgi, ar visu sirdi, bet vienā mirklī visa bija par daudz. Nopirkām 1860. gadā celtu māju un nedēļas nogalēs braucām, lai sevi «izliktu», – rakām zemi, iztīrījām veco ābeļdārzu, gribējās plosīties. Tur bija jāiegulda liels darbs, bet tas mums deva iedvesmu,» stāsta R. Maskavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 8,2%. Būtisko eksporta kritumu jūnijā noteica mehānismu eksporta samazinājums uz ASV, kas veidoja gandrīz pusi no visa eksporta samazinājuma. Savukārt, preču imports saruka vēl straujāk – par 11,9%, norāda Ekonomikas ministrija.

Bez mehānismiem un ierīcēm jūnijā eksporta vērtība samazinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda grupās. Saruka arī graudaugu, farmācijas produktu un elektroierīču un iekārtu eksports. Savukārt pozitīvi eksportu ietekmēja eļļas augu sēklu un pārtikas rūpniecības ražojumu eksports.

2019. gada jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1,9%. Eksports samazinājās uz Poliju (minerālie produkti, koksne uc. ), Zviedriju (koksne un mēbeles) un Vāciju (koksne un mehānismi), savukārt pieauga uz Igauniju (minerālie produkti un transportlīdzekļi), Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (tabaka).

Jūnijā eksports samazinājās arī uz NVS valstīm – par 5,5%. Eksporta vērtība samazinājās uz Krieviju (mehānismi un farmācijas produkti) un Uzbekistānu (farmācijas produkti), savukārt būtiski pieauga uz Baltkrieviju (optiskās ierīces) un Kazahstānu (mehānismi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Intensīvās prāta vētrās radīs jaunu produktu prototipus kokrūpniecības jomā

Raksts tapis sadarbībā ar <i>Garage48 Wood 2</i>, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 23. līdz 25. novembrim Latvijā, Cēsīs, notiks starptautiskais koksnes hakatons Garage48 Wood 2. Tajā jau otro reizi vienkopus pulcēsies Igaunijas un Latvijas kokrūpniecības nozares praktiķi, industriālie dizaineri, arhitekti, inženieri, kā arī saistīto jomu studenti, kuri kopā ar profesionālu un nozarē atpazīstamu mentoru palīdzību 48 stundu intensīvā komandu darbā izstrādās jaunu koksnes produktu prototipus, šoreiz meklējot risinājumus kokmateriālu izmantošanai publiskajās telpās un nozarē kopumā.

“Pirmais koksnes hakatons, kas norisinājās pirms gada Igaunijā, aktivizēja kokrūpniecības nozari. Starpdisciplinārās komandas darbs pasākuma ietvaros, kad vienā komandā darbojas dažādu specializāciju pārstāvji, palīdzēja MVU pārplānot dažādus procesus uzņēmumu iekšienē vēlāk. Balstoties uz atsauksmēm, kopš pagājušā gada koksnes hakatons ir viens no gaidītākajiem pasākumiem nozarē,” uzsver projekta “Koksne un mēbeles” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Laima Engere, kura ikdienas darbā cieši sadarbojas ar kokrūpniecības industrijas uzņēmējiem.

Hakatons kā ideju un pieredzes apmaiņas formāts ir ierasts jaunu ideju un virzienu atklāšanas instruments daudzās citās radošo industriju nozarēs. “Kopā ar sadarbības partneriem Igaunijā nolēmām organizēt hakatonu tieši kokrūpniecības nozarei, tajā sapulcējot starpdisciplināru dalībnieku sastāvu – gan nozares profesionāļus, gan dizainerus, arhitektus. Jau pērn pasākuma laikā redzējām šīs idejas efektivitāti un vērtību – 48 stundu laikā komandas radīja patiešām inovatīvas idejas ar augstu potenciālo pievienoto vērtību. Turklāt virkne no hakatonā dzimušajām idejām jau ir pārtapušas ļoti konkrētos projektos,” norāda Laima Engere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Uzmanības centrā: Nevar no govs izslaukt vairāk, to mazāk barojot

Māris Ķirsons, 23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz cenu kritumu Latvijas koksnes eksporta tirgos, valsts mežu apsaimniekotājs sasniegs plānoto peļņas rādītāju, tomēr ilgtermiņā uzņēmums nevarēs investēt, ja 90% peļņas maksās dividendēs

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņaprāt, iemesls, ka maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms 2016.-2020. g. apstiprināts vien nepilnus divus mēnešus līdz gada sākumam, ir meklējams zemā diskusiju kultūrā un dažādās intrigās, kas pavadīja šo procesu, tomēr šādai novilcināšanas politikai ir negatīva ietekme uz Latvijas kā valsts eksporta konkurētspēju.

Kā vērtējat situāciju, ka valdība tikai nepilnus divus mēnešus pirms gada sākuma apstiprina ciršanas tāmi?

Lai arī nekad tik vēlu kā šoreiz iepriekšējo 15 gadu laikā valdība ciršanas tāmi nav apstiprinājusi, tomēr saku «paldies» Zemkopības ministrijai par dokumenta sagatavošanu un MK par tā konstruktīvu apstiprināšanu. Protams, paskatoties plašāk, izriet loģisks jautājums par to, kāpēc Latvijā vienam meža īpašniekam nākamajos gados plānotā saimnieciskā darbība – ciršanas apmērs – ir jāakceptē valdības līmenī? Nezinu nevienu tirgus ekonomikas valsti Eiropā, kur vienam īpašniekam valdības līmenī tiktu noteikti saimnieciskās darbības apmēri nākamajos gados. Pagājušajā nedēļā, tiekoties ar Somijas valsts mežu apsaimniekotāja Metsahallitus pārstāvjiem, mums neizdevās viņiem izskaidrot, kāds ir loģisks pamatojums noteikt ciršanas apjomu valdības līmenī. «Vai tad pie jums valdības līmenī regulē arī izaugušās labības ievākšanas apjomu?» – vaicāja somu kolēģi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn jau otro gadu pēc kārtas koksnes ciršanas apjomi sarukuši un atgriezušies 2009. gada līmenī, koksne turpina krāties, jo nocērt mazāk, nekā pieaug, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn privātmežos ciršanas apjoms ir par 0,05 milj. m3 lielāks, bet valsts mežos – par 0,11 milj. m3 mazāks nekā 2015. gadā, liecina Valsts meža dienesta apkopotie dati. Kopējie ciršanas apjomi nokritušies zemāk par 11 miljoniem m3, kas būtībā ir kā 2009., 2007. vai 2004. gadā.

«Dati tikai apliecina, ka mežu izciršana sarūk, vienlaikus pieaug mežā pieaugušās un uzkrātās koksnes apjoms, kuru ilgstoši zaļajā noliktavā turēt nevar, jo koks zaudē savu vērtību un sapūst,» situāciju vērtē Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs un meža īpašnieks Māris Liopa. Viņaprāt, iemesli šādai situācijai ir koksnes cenas.

Visu rakstu Koksne turpina krāties zaļajā noliktavā lasiet 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

HES un vēja elektrostacijās pērn saražots par 70,5% vairāk elektroenerģijas

Laura Mazbērziņa, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais energoresursu patēriņš 2017. gadā bija 194,9 petadžouli (PJ), kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Pēdējo piecu gadu laikā no 2013. gada līdz 2017. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.

AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %. Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (+70,5 % jeb par 6,7 PJ) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4531 GWh, no tām 4381 GWh HES un 150 GWh VES.

Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu pērn visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Būtiski ir turpināt reformas

Dainis Gašpuitis, AS SEB banka makroekonomikas eksperts, 27.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Referenduma rezultāti sacēla vētru, kas no pasaules akciju tirgiem vienā dienā aizslaucīja nedaudz vairāk nekā 2 triljonu dolāru, kas apstiprināja prognozes, ka Brexit sekas atbalsosies tālu pasaulē. Taču, lai arī referenduma rezultāti ir zināmi, tālākie situācijas attīstības scenāriji joprojām ir neskaidri.

SVF vērtējumā Lielbritānijas aiziešana dzēsīs no 0.1% - 0.2% no globālās ekonomikas izaugsmes, kuras perspektīvas jau tā ir pietiekami piezemētas. Esošais izaugsmes risku līmenis, kuru papildinājis Brexit radītie izaicinājumi, ir pietiekami augsts, tādēļ būtiski Eiropas politiķiem ir pēc iespējas ātrāk iezīmēt turpmākās attīstības scenārijus. Centrālās bankas uzņemsies iniciatīvu situācijas stabilizēšanai, izsniedzot papildus stimulējošās devas, taču tās nevar atrisināt situāciju politiķu vietā. Pašreizējā situācija liecina, ka britu politiķu vilcināšanās var ievilkties, tādēļ tuvāko mēnešu laikā nenoteiktība turpinās šūpot finanšu tirgus un ierobežos izaugsmes potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB banka uzņēmumam Jauda-koks piešķīrusi 400 tūkstošu eiro finansējumu, kas paredzēts uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, informē bankas pārstāvji atzīmējot, ka ņemot vērā uzņēmuma darbības specifiku, kas ir koksnes impregnēšana, šāds finansējums ir liels ieguldījums Jauda-koks attīstībā.

DNB sniegtais finansējums ļaus uzturēt pat 10 000 m3 stabu koksnes noliktavu dažādās gatavības stadijās, kā arī nodrošinās labāku produkta kvalitāti, kas līdz šim nebija iespējams tik lielā apjomā, jo stabu koksne pirms impregnēšanas dabīgi jānožāvē 6 līdz 9 mēnešu laikā. Tāpat ar šāda apjoma noliktavu uzņēmums spēs reaģēt arī uz steidzamiem pasūtījumiem, kad laiks bieži vien ir svarīgāks kritērijs par piedāvājuma cenu.

«Ja kādreiz uzņēmums savu produkciju realizēja pārsvarā Tuvajos Austrumos, veicot piegādes 40 pēdu lielos konteineros, tad līdz ar ieiešanu Āfrikas tirgū piegādes jau tika veiktas pilnās kuģu kravās. 2016. gadā uz Lībiju tika piegādāti 50 000 stabu piecās kuģu kravās, un starp šīm realizācijām, protams, bija lieli naudas plūsmas pārrāvumi. Lai saviem piegādātājiem spētu laikus maksāt, izmantojām uzņēmuma īpašnieku naudu. Ar to mēs dubultojām apgrozījumu jau otro gadu pēc kārtas un guvām lielāko peļņu uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, tāpēc radās iespēja piesaistīt arī citus finanšu avotus,» skaidro Eriks Eisaks, Jauda-koks valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Zināšanas par šitaki sēņu audzēšanu smeļas no japāņiem

Monta Glumane, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sākumā par šitaki sēņu audzēšanu interesējāmies pie lielajiem Latvijas audzētājiem, bet viņi katrs dara pa savam. Ja divi, trīs gadi jāgaida laba sēņu raža, tad tas nav bizness. Sarakstījāmies ar japāņiem, un viņi mums atklāja ļoti daudzas interesantas lietas,» biznesa portālam db.lv stāsta zemnieku saimniecības Trubenieki īpašnieks Jānis Volksons.

Iepriekš saimniecībā aptuveni 15 hektāros zemes saimniekojis J.Volksona tēvs. «Laiks iet un paaudzes mainās, jādomā kaut kas cits un efektīvāks, ar ko nopelnīt. Domājām vairākus variantus, ko iestādīt. Piecpadsmit hektāros graudus audzēt nav vērts, tur vajag simtiem hektāru. Izdomājām, ka varētu pamēģināt audzēt sēnes. No sākuma domājām, ka iestādīsim sev desmit kociņus ar sēnēm pārbaudei. Meklējām micēliju, Latvijā to nekur nevarēja atrast. Vietējiem audzētājiem bija, bet cena bija pārāk augsta. Atradām micēliju ārzemēs, kas maksāja samērā maz, bet transporta izmaksas bija ievērojami augstas. Sēņu micēlijs jāatgādā noteiktos apstākļos, ja būs par siltu, tad tas iet bojā. Izdomājām - kāpēc jāņem viena kastīte, ja var pasūtīt paleti, jo cena par transportu ir tāda pati. Pasūtījām paleti ar sēņu micēliju un divas lielas kravas ar svaigu koksni. Viena daļa koksnes aizgāja malkā, otra daļa - sēnēs. Domājām vienkārši tāpat sastādīt - nometīsim kaut kur, jo man ir arī cits bizness. Pirmo gadu trīs mēnešus seši cilvēki strādāja un viņiem bija jāsamaksā algas. Tad saproti, ka nevar vienkārši nomest stūrī un jāturpina tālāk,» biznesa pirmsākumus atceras šitaki sēņu audzētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Moduļu māju ražotājs Wigo Group Limbažos ražos CLT paneļus

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās uzsvars vairs nav tikai uz to, kādas ir būvmateriālu siltumizolācijas īpašības, bet tiek vērtēta arī materiāla ietekme uz veselību un vidi, saka paneļu un moduļu māju ražošanas uzņēmuma Wigo Group valdes loceklis Sergejs Ippolitovs.

Piemēram, putupolistirola ražošanā ne tikai izmanto naftas produktus, bet arī tā ražošanas procesā izdalās liels daudzums CO2, kas silda atmosfēru un veicina globālo sasilšanu. Turpretī dabiskie būvmateriāli ir draudzīgāki cilvēkiem un klimata pārmaiņu nomocītajai pasaulei.

Nafta un formaldehīds pret dabu

Wigo Group Limbažos gatavojas sākt ražot krusteniski līmētos koka paneļus (CLT) eksportam. Īpašus tos padara izturības rādītāji – koksne, līmējot krusteniski, veido ārkārtīgi izturīgu materiālu. Vētru vai seismiskās aktivitātes gadījumā tie ir izturīgāki par betonu, jo koks ir plastiskāks. Arī ugunsdzēsības testos CLT paneļi uzrāda labas īpašības – paneļi tikai apdeg. Lai gan koks ir ekoloģisks materiāls un var izmantot arī ekoloģisku siltinājumu, CLT paneļu ražošanā tiek izmantota līme. Kā stāsta Sergejs, jebkura līme ir videi nedraudzīga, taču tagad pieejamas līmes ar kaitīgā formaldehīda nulles emisiju. CLT iekārtu vada dators, tāpēc bez modernas projektēšanas iemaņām šīs iekārtas faktiski ir metāllūžņi. «Projektēt mācījāmies piecus gadus,» stāsta uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīriešu veļas zīmols "tom àdam" drīzumā plāno uzsākt tirdzniecību uni-sex pidžamām, kas šūtas no ekoloģiski inovatīva auduma, kas ir radīts no rožu krūma, informē zīmola attīstītājs Toms Ādams Vītoliņš.

Daļa no pidžamām ir ražotas, izmantojot rožu krūmus, un otra daļa ir no "tencel", kas ir dabiska šķiedra, kuras izejmateriāls ir koksne. Asimilācijas cikls ļauj izmantotajam šķīdinātājam pārstrādāties gandrīz 100%. Tas nozīmē, ka ražošanas procesā nerodas indīgas vielas, kas varētu piesārņot gaisu vai ūdeni, norāda dizainers. Tādā veidā produkcija tiek padarīta ekoloģiski draudzīga.

Pēc T.Ā.Vītoliņa domām, tas būs ļoti piemērots apģērbs tieši šim laikam, kad visi uzturas mājās. Pidžamu audums tiek izstrādāts Portugālē, pie viena no senākajiem Portugāles kreklu audumu ražotājiem. Tas ir ģimenes uzņēmums, kas ir vēl viens svarīgs faktors sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Lielbritānija šajā situācija nebūs uzvarētāja

Biznesa augstskolas Turība docētāja Zane Driņķe, 04.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd medijos aktīvi tiek apspriests jautājums, vai Lielbritānijas referenduma rezultāts ir Eiropas Savienības (ES) beigu sākums? Vai britu lēmums iezīmē politiskās un ekonomiskās krīzes sākumu? Tā kā Lielbritānijā dzīvo un strādā vislielākais skaits no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju, aptuveni 100 tūkstoši, Latviju, protams, satrauc jautājums, kā mainīsies mūsu valstspiederīgo dzīve šajā valstī? Kā Brexit ietekmēs darba iespējas Lielbritānijā, tur esošo latviešu uzņēmumu darbu u.tml. Bažas tiek paustas arī par turpmākajām eksporta iespējām uz Lielbritāniju, tāpēc gribētos mazliet ieskicēt, kāpēc uztraukumam tomēr nav pamata.

Panikai nav pamata

Šobrīd lielākā panika sakņojas tajā, ka ES vienkārši nebija gatava šādam referenduma rezultātam, jo visas provizoriskās aptaujas liecināja, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pret ES pamešanu, ir lielāks. Bet balsojums ir tāds, kāds ir – taču, jāņem vērā, ka jautājums ir vairāk politisks, nekā ekonomisks. Tuvāko divu gadu laikā būtiskas izmaiņas nebūs jūtamas, pirmkārt, jau britiem jānostabilizē savs politiskais kurss. Šobrīd nav pat īstas skaidrības, kurš būs gatavs stāties pie valsts vadības.

Jāgaida, ko nesīs valūtas kursa svārstības

Nenoliedzami, pavisam bez sekām šī situācija nebūs – samazināsies to mūsu valsts piederīgo ienākumi, kuri strādā Lielbritānijā, attiecīgi samazināsies arī tā naudas masa, kas caur viņu atbalstu tuviniekiem atplūst uz Latviju. Jau kopš 2010. gada ārvalstīs strādājošo uz Latviju sūtītās summas stabili veido ap 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Konkrētus samazinājuma apmērus šobrīd būtu pāragri saukt, jo būs jāņem vērā arī valūtas kursa svārstības. Tuvojoties referenduma iznākumam, finanšu tirgos jau bija jūtamas negatīvas svārstības, īpaši Lielbritānijas mārciņas valūtas kursa izmaiņās, kas sākumā uzlidoja līdz gada maksimumam un tad noslīdēja līdz zemākajam līmenim pēdējo 20 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Latvija kļuvusi par meža stādu eksporta lielvalsti

Māris Ķirsons, 08.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecpadsmit gados koku stādu ražošanā ir notikusi būtiska revolūcija, jo arvien vairāk tiek audzēti ietvarstādi, bet savulaik dominējošo parasto kailsakņu stādu apmērs ir būtiski sarucis

Meža stādu ražošanas pārmaiņas ir notikušas pakāpeniski, tomēr 2017. gada datos, salīdzinot ar 2001. gadu, var redzēt būtiskas pārmaiņas.

Latvijā ietvarstādu audzēšanā pirmie mēģinājumi bijuši jau pagājušajā gadsimtā, tomēr par pagrieziena punktu ir jāuzskata 2004. gads.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: DB viesojas Baltezera kokaudzētavā

Koksne turpina krāties zaļajā noliktavā

Ideju mežs: Attīstības soļus sper septiņjūdžu zābakos

Otra būtiska atšķirība ir meža stādu realizācijas apjomi Latvijā, jo tobrīd par savdabīgu sižetu no fantastikas žanra tika uztverta stādu eksporta iespēja. Meža stādu kopējie audzēšanas apjomi palielinājušies vairāk nekā 3,2 reizes un sasniedza nepilnus 55 milj. gabalu. Meža stādu audzēšanā faktiski ir notikusi evolūcija, jo no sadrumstalota pašmāju tirgus Latvija kļuvusi par meža stādu eksporta lielvalsti Baltijas jūras reģionā, jo tos eksportē gan uz Lietuvu un Igauniju, gan arī uz Zviedriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Dižmežs: Latvijā nav ko darīt, jādomā par eksportu

Laura Mazbērziņa, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

95% no Jēkabpils kokapstrādes uzņēmuma SIA Dižmežs kopējā apgrozījuma veido eksports, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gunārs Mitris.

SIA «Dižmežs» ir ģimenes uzņēmums, kas dibināts 1996. gadā un tas darbojas trīs virzienos: no bērza veido mēbeļu sagataves, ražo kurināmo kamīnam – malku, briketes, iekurus. Un vēl uzņēmums pievērsies arī mežu apsaimniekošanai. Kopumā uzņēmumā strādā ap 85 cilvēkiem.

Sākotnēji uzņēmums kokus iepirka. Vēlāk, lai mazinātu atkarību no piegādātājiem un koksnes cenu svārstībām, paši sākuši iegādāties un apsaimniekot meža platības. Koksne nav viendabīga, tai ir specifiska struktūra, liela toņu mainība, arī daudz zaru vietu, bet par galvenajiem defektiem uzskata serdes iekrāsojumus un minerālu ieaugumus, kas mēbeļu sagatavju ražošanā tikai retos gadījumos pieļaujami. Līdz ar to ir daudz ražošanas atlikumu un diezgan grūti iegūt viendabīgu gala produktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 2 miljonus eiro, Ošukalns izveidojis koksnes termiskās apstrādes kalti

Žanete Hāka, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot teju divus miljonus eiro, Jēkabpils uzņēmums SIA «Ošukalns» nodevis ekspluatācijā koksnes apstrādes tehnoloģisko iekārtu – koksnes termiskās modifikācijas kalti.

Šī koksnes apstrādes tehnoloģija paredz koksnes žāvēšanu, uzkarsējot to 180 – 230 grādu temperatūrā. Šādas tehnoloģijas izmantošana ļauj ievērojami uzlabot koksnes materiāla īpašības tālākajā kokmateriāla izmantošanas procesā, tostarp – mēbeļu ražošanā, terašu būvniecībā, grīdas segumu, vannas istabu un saunu iekārtošanā, māju apšuvumā un citās vietās, kur nepieciešami augstvērtīgi kokmateriāli.

Koksnes termiskās modifikācijas procesā, karsējot kokmateriālus, notiek vairāki savstarpēji saistīti ķīmiskie procesi, kas padara iegūtu kokmateriālu daudz noturīgāku pret mitrumu – samazinās koksnes spēja absorbēt mitrumu, kas tālākajā kokmateriāla «dzīves ciklā» samazina materiāla uzbriešanas un sarukuma iespējamību par teju 60%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie informācijas sistēmas "TULPE" pieejamo pakalpojumu pilnveidošanas, Valsts vides dienests (VVD) izveidojis jaunu pakalpojumu - rīku "Kalkulators dabas resursu nodokļa (DRN) aprēķināšanai".

Jaunais pakalpojums pieejams VVD mājas lapā www.vvd.gov.lv sadaļā "Kalkulatori".

Pēdējo trīs gadu statistikas dati liecina, ka vidēji ik gadu vairāki tūkstoši operatoru maksā dabas resursu nodokli par izmatotajiem dabas resursiem un mazo katlumāju apsaimniekošanā veiktajām emisijām.

Ievadot attiecīgo vielas daudzumu nepieciešamajā mērvienībā (tonnas, m3, kg), kalkulators automātiski aprēķina nodokļa apmēru

veic emisiju aprēķinu atkarībā no kurināmā materiāla veida (dabasgāze, sašķidrinātā naftasgāze, šķidrais kurināmais, koksne un kūdra), sadedzināšanas iekārtas veida un kurināmā daudzuma - atvieglo emisiju aprēķinus mazo katlu māju operatoriem, C kategorijas piesārņojošo darbību veicējiem. Izmatojot aprēķinātos emisiju daudzumus un dabas resursu nodokļa summu, tas atvieglo Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamā pārskata sagatavošanu, kā arī atvieglo vides datu sniegšanu valsts statistikas pārskatā "Nr.2- Gaiss" vienotajā vides informācijas sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Industriālā degviela darbina tautsaimniecību

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 01.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējas kāpināt realizāciju eksporta tirgos un cerības uz kreditēšanas pieaugumu gada otrajā pusē varētu paātrināt valsts ekonomiskās izaugsmes tempu

Lai arī pavisam nesen Latvijas ekonomiskās izaugsmes izredzes izskatījās pagalam bēdīgas, šobrīd tautsaimniecībā vērojams aktivitātes pieaugums, par ko liecina gada otrajā ceturksnī notikušais valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums par 0,6% salīdzinājumā ar gada pirmajiem trim mēnešiem.

Šis skaitlis ir krietni pievilcīgāks par to, kas bija iepriekš, kad gadu mijā Latvijas tautsaimniecība vispār bija ieslīdējusi tehniskā recesijā, tam notiekot pirmo reizi kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Kaut gan otrā ceturkšņa pieauguma temps ir visai līdzīgs tam, kā bija iepriekš, atsevišķas pazīmes liecina, ka ekonomiskā pieauguma temps gada otrajā pusē varētu palielināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekogranulas novērtē arī aiz Latvijas robežām

Elīna Pankovska, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Makulatūras pārstrādes uzņēmums SIA Balticfloc rada pakaišus mājdzīvniekiem un arī ar šo produktu veiksmīgi iekaro ārvalstu tirgus

SIA Balticfloc specializējas makulatūras pārstrādē, izgatavojot otrreizēji pārstrādātu celulozes šķiedru ar plašu pielietojuma spektru, un ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas ražo tādus papīra pārstrādes produktus kā celulozes piedevu asfaltam un absorbcijas materiālu videi kaitīgu produktu savākšanai. Attīstot ražošanas jaudas, uzņēmums apgūst arī jaunas tehnoloģijas un veic pētnieciskos darbus jaunu produktu radīšanai, sadarbojoties ar pētniecības institūtiem gan Latvijā, gan citās valstīs. SIA Balticfloc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2017 startē kategorijā Importa aizstājējprodukts, piedāvājot dabīgus pakaišus mājdzīvniekiem, kas ražoti no pārstrādātas makulatūras. Uzņēmums pēdējos gados ir strauji kāpinājis apgrozījumu. Proti, 2015. gadā tas bija 80,18 tūkst. eiro, bet pagājušajā gadā jau sasniedza 380,58 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Paint Eco krāsas

Laura Mazbērziņa, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās Iecavas novada uzņēmumā Linum Color, vērojot zīmola Paint Eco krāsu ražošanas procesu.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Uzņēmums Paint Eco ražo dabīgos lineļļas produktus – pernicu, beices, krāsas un vaskus. «Šie produkti ir paredzēti gan iekšdarbiem, gan ārdarbiem. Uzņēmuma darbība sākās ar lineļļas ražošanu, vēlāk uz šī produkta bāzes sākām ražot beici, krāsu un vaskus. Šobrīd strādājam pie jaunu produktu izstrādes. Beice veido lielāko daļu no mūsu apgrozījuma,» pastāstīja Paint Eco pārdošanas vadītājs Guntars Jaunpujens-Pujens.

Lineļļu uzņēmums iepērk no eļļas ražotāja SIA Iecavnieks & Co.

Krāsu izejvielas ir lineļļas pernica un dabīgie minerālpigmenti. Uzņēmums veikalu tirdzniecības tīklos piedāvā toņu pamatpaleti, bet klientiem ir iespēja pasūtīt papildtoņus no krāsu katalogiem. Pēdējo gadu laikā Latvijā pieprasītāki ir bēšie un pelēkie toņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Veidos jaunus atkritumu savākšanas un šķirošanas laukumus

Lelde Petrāne, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 8 septembrī, akceptēja divus Rīgas domes lēmumprojektus par jaunu atkritumu savākšanas un šķirošanas laukumu izveidi.

«Īstenojot šos projektus, samazināsies apglabājamo atkritumu daudzums, jo sašķirotie atkritumi tiks pārstrādāti. Būtiski ir arī tas, ka vienā no šiem laukumiem, iedzīvotāji varēs bez maksas nodot plastmasas, papīra, stikla un metāla atkritumus, kā arī sadzīvē radušos bīstamos atkritumus,» saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

SIA Clean R Spilves ielā 8E vēlas paplašināt savā rīcībā esošo teritoriju, izveidojot šķiroto atkritumu savākšanas laukumu, kur iedzīvotāji bez maksas varēs nodot sašķirotus sadzīves atkritumus, kā arī mājsaimniecībās radušos bīstamos atkritumus, piemēram, luminiscentās spuldzes un citus dzīvsudrabu saturošos atkritumus, hlorfluorūdeņražus saturošas nederīgās iekārtas, baterijas un akumulatorus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Viedoklis: Valsts spiež pārdot uzpircējiem

Grigorijs Rozentāls, MPKS Mežsaimnieks valdes priekšsēdētājs, meža īpašnieks, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valdība šogad akceptēs Zemkopības ministrijas piedāvāto koku ciršanas caurmēru samazināšanu, privāto meža īpašumu kopējā tirgus vērtība palielināsies par gandrīz miljardu eiro.

Kā šis skaitlis rodas? No valsts puses apzināti vai neapzināti ir daudz kas ticis darīts, lai privāto mežu tirgus vērtība būtu iespējami zema. Vispirms tika aizliegts saimnieciskos lēmumus pieņemt pašiem meža īpašniekiem. Ciršanas atļauju saņemšanai tika noteikti Ziemeļeiropai neparasti augsti ciršanas vecumi. Situācija uzlabojās, kad tika ieviesti ciršanas caurmēri, kas ļāva meža īpašniekiem ciršanas atļaujas saņemt pirms vecuma kritērija iestāšanās. Tomēr arī šie caurmēri tika noteikti ļoti augsti salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm. Piemēram, Latvijā pašlaik vidējais diametrs, no kura drīkst cirst priedi, ir 27–39 centimetri, Igaunijā tas ir tikai 28 centimetri, savukārt Somijā un Zviedrijā šādu ierobežojumu nav vispār. Līdzīgi ir arī ar egli un bērzu. Šāda situācija ierobežo Latvijas mežu īpašnieku iespējas, un mēs zaudējam konkurencē ar kaimiņvalstīm. Kas no tā visa ir ieguvēji? Visvairāk – mežu uzpircēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Karnīte: Par zaļo enerģiju ir ļoti daudz nepatiesas informācijas

Līva Melbārzde, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Komentāri

Pievienot komentāru