"Fintech" segmenta uzņēmumiem izsniegto darbības atļauju skaits šogad turpinās augt, un patlaban Latvijas Bankā licencēšanas posmā ir 15 uzņēmumu, bet pirmslicencēšanas konsultāciju posmā - 29, tāpat vairāki finanšu uzņēmumi ir interesējušies par iespēju saņemt specializētās kredītiestādes licenci, norāda Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Viņa skaidro, ka pērnā gada nogalē valdības apstiprinātajā Latvijas "FinTech" stratēģijā izvirzītie mērķi - par trešdaļu kāpināt "FinTech" uzņēmumu skaitu Latvijā, nozarē izveidot jaunas darbavietas, piesaistīt jaunas investīcijas un Latvijai kļūt par konkurētspējīgu Eiropas "FinTech" centru - ir gana vērienīgi. Tos sasniegt būs iespējams vien tad, ja savu artavu ieguldīs visi "FinTech" ekosistēmas dalībnieki.

Purgaile pauž, ka "FinTech" stratēģijas īstenošanas periodā Latvijas Banka ieguldīja daudz pūļu atbildības jomu - licencēšanas, regulējuma, infrastruktūras - pilnveidē.

"Mūsu paveiktais sāk nest augļus: licencēto finanšu tirgus dalībnieku skaits aug, un arvien vairāk maksājumu pakalpojumu sniedzēju izmanto Latvijas Bankas maksājumu infrastruktūru," norāda Purgaile, piebilstot, ka 2025. gadā Latvijas Banka izsniegusi astoņas licences "FinTech" segmenta uzņēmumiem, bet šogad četros mēnešos - piecas. Turklāt pagājušā gada nogalē izsniegtas pirmās divas licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai.

Latvijas Bankai būtu jāveido aktīvāks dialogs starp valsts pārvaldi un finanšu nozari, lai panāktu tautsaimniecības straujāku attīstību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, kuru koalīcijas partijas vienojušās virzīt Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Purgaile sacīja, ka ievēlēšanas amatā gadījumā viņas galvenais uzdevums būs koncentrēties uz Latvijas finanšu sektora pilnveidošanu un attīstību, lai tas varētu dot lielāku pienesumu tautsaimniecības attīstībā. Purgaile uzsvēra, ka ar finanšu sektoru domā ne tikai komercbankas, bet arī "FinTech" nozari un kapitāla tirgu.

Tāpat Purgaile vēlētos, lai Latvijas Banka kā organizācija palīdzētu ieraudzīt Latvijas ekonomikas potenciālu un būtu labs padomdevējs valdībai, dialoga veidotājs starp nozari un valdību.

"Jāatrod risinājums, lai Latvijas ekonomika attīstītos," teica Purgaile.

Purgaile atzina, ka, strādājot kopā ar līdzšinējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, jau daudz kas no tā ir izdarīts. Vienlaikus Purgaile norādīja, ka dialogam starp valdību un nozari būtu vēl vairāk jāveidojas, nevis karojot vienam ar otru, bet ciešāk sadarbojoties.

Turpmāk šī gada gaitā banku peļņa mēreni kritīsies, sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Saskaņā ar Latvijas Bankas publiskoto informāciju Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 161,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Purgaile intervijā sacīja, ka pirmais ceturksnis tiešām ir sācies ar apjomīgiem peļņas rādītājiem visā banku sektorā. Tam ir ļoti vienkāršs matemātisks skaidrojums. Eiropas Centrālā banka (ECB) likmes cēla pakāpeniski, un tas nozīmē, ka arī kredītu likmes cēlās pakāpeniski, jo ir sešu, 12 mēnešu EURIBOR likme.

"Tas nozīmē, ka pagājušā gada pirmajā ceturksnī visiem kredītiem likmes vēl nebija mainījušās. Arī depozītiem likmes cēlās pakāpeniski un iedzīvotāji līdzekļus no norēķinu kontiem uz depozītiem pārlika pakāpeniski. Tādēļ šā gada pirmajā ceturksnī ir sasniegts maksimālais peļņas apjoms," skaidroja Purgaile.

Kopējām klientu un banku attiecībām zemākais punkts varētu būt aiz muguras un šobrīd notiek kustība pareizajā virzienā, intervijā sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Viņa skaidroja, ka sadarbība ar bankām vairs nav sistēmiska problēma, kas skar lielu daudzumu klientu. Latvijas Bankas dati rāda, ka to klientu skaits, kas saskaras ar problēmām, kļūst arvien mazāks.

Latvijas Banka kā uzraugs par šā gada uzraudzības prioritāti noteikusi finanšu pakalpojumu pieejamību. Gada sākumā Latvijas Banka nosūtīja visām bankām ļoti skaidru redzējumu, kādi pasākumi būtu jāīsteno, lai finanšu pakalpojuma pieejamība un sadarbība ar klientiem uzlabotos.

"Skatāmies uz virzieniem, kuros ir jāīsteno galvenās aktivitātes. Pirmais ir pārbaudes. Mēs vērtējam, kā bankas izvērtē un apkalpo tieši zema riska klientus. Zema riska Latvijas rezidentiem banku pārbaužu un izpētes slogam būtu jābūt daudz mazākam nekā augsta riska nerezidentu klientiem, tādēļ mēs gribam pārliecināties, ka pieejas abām klientu grupām ir atšķirīgas. Paralēli mēs vērtējam komisijas maksu pamatotību. Tāpat mēs ļoti vēršam uzmanību uz klientu apkalpošanas standartu un kultūru," skaidroja Purgaile.

Riski, kas Latvijā bija pirms vairākiem gadiem un bija saistīti ar lieliem nerezidentu noguldījumiem un transakcijām caur Latviju, ir maksimāli mazināti un šobrīd ir uzskatāmi par minimāliem, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Pašlaik Latvijas finanšu sistēmas galvenais fokuss ir sankciju piemērošana Krievijai un Baltkrievijai un ar to saistītās finanšu plūsmas, skaidroja Pirgaile, norādot, ka finanšu sektors iekšējās kontroles sistēmās ir ieviesis sankciju uzraudzības un kontrolēšanas mehānismus, un atbildīgajām iestādēm tiek ziņots par potenciāliem sankciju apiešanas mēģinājumiem.

Purgailes ieskatā finanšu sektors ar šo pašu lielāko risku tiek galā ļoti labi.

Jautāta, kāda veida sankciju apiešanas mēģinājumi pārsvarā ir redzami finanšu sektorā, Purgaile skaidroja, ka galvenais ir naudas un maksājumu plūsma uz paaugstināta riska jurisdikcijām, kas savā ziņā ir uzskatāmas par tādām kā Krievijas satelītvalstīm un uz kurām notiek arī paaugstināta aktivitāte preču plūsmās.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile atsaukusi savu kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Bankā.

"Latvijas Bankai pēc iespējas drīz ir nepieciešams prezidents, kas var pilnvērtīgi pildīt likumā noteiktos pienākumus. Ņemot vērā, ka manai kandidatūrai nav koalīcijas atbalsta, es atsaucu savu kandidatūru prezidenta amatam, lai lieki netērētu laiku neauglīgās diskusijās," teikts Purgailes paziņojumā.

Jau ziņots, ka piektdien, 24.janvārī, valdības koalīciju veidojošās partijas konceptuāli vienojās par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu virzīt Purgaili.

Pēc "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica aģentūrai LETA iepriekš teiktā, koalīcijas partneri uzskata, ka Purgaile atbilst visiem iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, īpaši uzsverot nevainojamu reputāciju un spēju pilnā kapacitātē pildīt amata pienākumus jau no pirmās dienas amatā gan Latvijas Bankā, gan pārstāvot Latviju Eiropas Centrālās bankas darba formātos.

Pēc tam, kad Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile atsaukusi savu kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, "Jaunās vienotības" (JV) un "Progresīvo" Saeimas frakcijas Latvijas Bankas prezidenta amatā nolēmušas atbalstīt iepriekšējā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru.

Kā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem paziņoja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV), ņemot vērā, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija tomēr izvēlējusies Purgailes kandidatūru neatbalstīt, JV atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Arī "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andis Šuvajevs pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka viņu deputāti atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis teica, ka, vērtējot Purgailes kandidatūru, partija nebija solījusi "pilnīgu", bet tikai konceptuālu atbalstu. ZZS politiķi esot norādījuši, ka Purgailei nebūtu visas ZZS Saeimas frakcijas atbalsts.

Latvijas ekonomikas neredzamā rokas bremze ir kritiski zemā kreditēšana. Atpalicība no citām Baltijas valstīm kreditēšanā mērāma miljardos, liecina pieejamie statistikas dati

Dienas Bizness uzsāk pētījumu sēriju par finanšu pakalpojumu nozari Latvijā, kurā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par finanšu resursu pieejamību uzņēmumiem un mājsaimniecībām, to salīdzinājumu ar citām ES valstīm, kā arī nozares attīstības virzieniem un galvenajiem tirgus dalībniekiem. Pirmajā pētījumā uzmanība pievērsta kreditēšanai, kas ir kritiski svarīga tautsaimniecības un iekšzemes kopprodukta izaugsmei.

Prologs – atbilde uz kāpēc?

Ekonomikas attīstība nav iespējama bez naudas aprites. Tā ir gluži kā degviela, kas virza uzņēmējdarbību, investīcijas un patēriņu. Lai uzņēmumi varētu augt, radīt jaunas darbavietas un ieviest inovācijas, tiem ir nepieciešami finanšu resursi, kas bieži vien pārsniedz pašu pieejamos resursus. Ne mazāk svarīga tā ir arī privātpersonām, jo kredīti ļauj finansēt mājokļa iegādi un labiekārtošanu, automašīnas iegādi, izglītību un citus nozīmīgus sadzīves izdevumus, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti. Tieši tāpēc kreditēšana spēlē tik būtisku lomu ekonomikā, tā nodrošina pieeju kapitālam brīdī, kad tas ir nepieciešams. Ja šī naudas plūsma ir ierobežota, arī ekonomikas attīstība kļūst lēnāka.

Bankām turpinot pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kontu atvēršanas politiku, pastāv iespēja tām piemērot jaunu nodokli, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

Ja banku riska politika nemainīsies, "mēs varētu piemērot jaunu nodokli par agresīvu risku politiku un paņemt valsts budžetā vēl kādus 100 miljonus eiro," teica Reirs.

Tāpat viņš norādīja, ka komisija uzrunās Finanšu ministriju un lūgs konkrētu plānu, kad un kā tiks atrisinātas visas finanšu sektorā identificētās problēmas. Reirs izteicās, ka līdz šim no ministrijas ir tikai dzirdēts, ka "mēs risināsim, mēs risināsim...".

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komisijas sēdē atzina, ka banku piesardzība patlaban ir pārspīlēta.

"Latvijas Banka no komercbankām konkrēti prasa - ejiet pie klientiem, uzlabojiet pakalpojumus, ieviesiet jaunus, mūsdienīgus pakalpojumus," teica Kazāks, kā piemēru minot "Revolut", kur viss notiek "ātrāk un lētāk".

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un prezidenta vietniece Santa Purgaile 20.janvārī tikās ar "Fintech Latvija Asociācija" vadītāju Tīnu Lūsi un nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu ieceri par nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzības institūcijas maiņu.

Tikšanās laikā nozares pārstāvji iezīmēja tos aspektus, kas līdz šim nav plašāk diskutēti un uzņēmējiem rada bažas. Tika panākta vienošanās veidot tematiskas darba grupas, lai praksē izvērtētu neskaidros pārmaiņu aspektus.

Līdzšinējā diskusijā no nebanku kreditētāju puses izskanējušas bažas, piemēram, ka pēc pārmaiņām iecerēts pārskatīt un padarīt stingrākas regulējuma prasības. Šīs bažas "Fintech Latvija Asociācija" atkārtoja arī šīs dienas tikšanās laikā, un M.Kazāks un S.Purgaile stingri apliecināja – godprātīgiem uzņēmumiem nav nekāda pamata satraukties. Latvijas Banka nerosina stingrāka regulējuma ieviešanu un šā sektora prudenciālo (drošas prakses un apdomīga riska) uzraudzību. Šis sektors nepiesaista noguldījumus un nav tik apjomīgs, lai radītu komercbanku darbībai līdzīgus riskus finanšu sistēmas stabilitātei, līdz ar to nav pamata ieviest komercbankām līdzvērtīgu uzraudzības mehānismu.

Latvijas Ilgtspējīgas pārvaldības balvu šogad saņēma VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un vides apsaimniekošanas uzņēmums AS "CleanR grupa", informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Īpašā balva par izaugsmi ilgtspējīgas pārvaldības jomā tika pasniegta apdrošināšanas kompānijai "Balcia Insurance", VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un Valsts zemes dienestam.

VNĪ balvu saņēma nominācijā "Dažādība un vienlīdzīgas iespējas", savukārt "CleanR grupa" - nominācijā "Iesaistīto pušu vadības praktiķis".

Atzinību nominācijā "Dažādība un vienlīdzīgas iespējas" saņēma VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", savukārt atzinību nominācijā "Iesaistīto pušu vadības praktiķis" - SIA "Rīgas dzemdību nams".

Nominācijā "Atbildīga sadarbība ar partneriem" atzinību saņēma trīs uzņēmumi - kokapstrādes uzņēmums AS "Latvijas finieris", energokompānija AS "Latvenergo" un pārtikas ražotājs SIA "Orkla Latvija".

Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja izsniegusi SIA "BlockBen" licenci kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, informē Latvijas Bankā.

"BlockBen" ir pirmais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas Latvijā saņēmis licenci atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA) prasībām.

MiCA regula stājās spēkā 2024. gada nogalē, ieviešot ES vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tostarp prasību kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem saņemt darbības atļauju.

Līdz ar licences saņemšanu "BlockBen" visus tam atļautos kriptoaktīvu pakalpojumus MiCA noteiktajā kārtībā varēs piedāvāt arī citās ES valstīs.

"BlockBen" izveidojis privāto slēgto blokķēdi, kurā iespējams veikt kriptoaktīvu apmaiņu pret naudu vai pret citiem kriptoaktīviem, kā arī glabāt kriptoaktīvus un veikt kriptoaktīvu pārvedumus. "BlockBen" piedāvā uzņēmumiem kriptoaktīvu (patēriņa žetonu) emisijas pakalpojumu, kā arī piedāvā izvietot šos kriptoaktīvus savā platformā, lai klienti varētu tos iegādāties.

Latvijā visas sistēmiskās jeb kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas ir ārvalstu kapitāla komercbankas, tā sauktais lielais četrinieks - Swedbank, SEB banka, Citadele banka un Luminor banka. Pēc būtības nozīmīgākā finanšu sektora daļa valstī atrodas ārvalstu kapitāla kontrolē, turklāt redzam, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā šo banku aktīvu īpatsvars ir palielinājies no 54% līdz 83% no kopējiem banku aktīviem. Savukārt Baltijas mērogā redzam citu tendenci – finanšu pakalpojumu tirgū arvien sekmīgāk nostiprinās arī vietējā kapitāla spēlētāji: ARTEA banka Lietuvā (iepriekš Šiaulių banka), Igaunijā LHV banka un COOP banka.

Dienas Bizness ir uzsācis rakstu sēriju, kurā analizē finanšu pakalpojumu tirgus attīstību Latvijā. Iepriekšējā publikācijā (Latvijas ekonomikas neredzamā rokasbremze, Dienas Bizness 07.04.2026.) mēs parādījām, ka kreditēšanas apjomu ziņā Latvija no Lietuvas un Igaunijas atpaliek miljardos eiro, kas būtiski kavē valsts ekonomikas attīstību. Šajā rakstā pievērsīsimies tirgus struktūrai, analizējot tās dalībniekus un konkurenci starp tiem.

Vai eksistē sistēmiska problēma?

Ārvalstu kapitāla bankas pašas par sevi nav nekas slikts, tieši pretēji - tām ir pieejams plašāks kapitāls, uzkrāta pieredze dažādos tirgos, kā arī ir lielāka spēja pārvarēt krīzes. Tas sniedz finanšu sistēmai stabilitāti un drošību. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka kopumā kreditēšanas tempi pēdējos desmit gados Latvijā ir bijuši salīdzinoši gausi, kas lielā mērā ir kavējis arī valsts ekonomikas attīstību. Atgādināsim, ka Latvijā kopējais banku kredītportdelis, kreditējot uzņēmumus un mājsaimniecības, uz 2025. gada 30. jūniju bija 17,9 miljardi eiro.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Latvijas kreditēšanas tirgū šī gada otrajā pusē vērojamas pozitīvas tendences, – pēc ilgstoša piesardzības perioda, iedzīvotāji un uzņēmēji sāk apsvērt ilgtermiņa investīciju projektus, kā rezultātā kreditēšanas portfelis pakāpeniski aug.

Kopējais kredītportfelis ir pieaudzis par 4,3% (salīdzinot 2024.gada jūnija beigu datus ar 2023.gada jūnija beigu datiem). Straujāku kreditēšanas pieaugumu varētu sagaidīt tad, ja mērķtiecīgāk augtu Latvijas ekonomika, Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā pasākumā norādīja Latvijā lielāko komercbanku vadītāji. Valdības vēlme budžeta vajadzību segšanai ieviest Solidaritātes iemaksu kreditēšanu neveicinās un drīzāk radīs pretēju efektu.

Ar aktualitātēm kreditēšanas jomā un valdībā apstiprinātā Solidaritātes iemaksu likumprojekta sagaidāmo ilgtermiņa ietekmi uz kreditēšanu un Latvijas konkurētspēju medijus iepazīstināja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, Luminor bankas vadītāja Latvijā un Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja Kerli Vares, SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Swedbank valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis un Citadele valdes loceklis Valters Ābele.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Šī gada siltais pavasaris un karstā vasara varētu būt “atkausējuši” ieilgušo sasalumu privātpersonu un uzņēmēju vēlmē piesaistīt finansējumu, lai iegādātos vai paplašinātu mājokli, uzņēmuma telpas, ieguldītu jaunās iekārtās un eksportētu vairāk.

Tam ir virkne cerīgu priekšnosacījumu – inflācijas vilnis atkāpjas, Eiropas Centrālā banka (ECB) sāk piesardzīgi samazināt procentu likmes, algas un pirktspēja aug un izskatās, ka ekonomika ieiet jaunā attīstības ciklā. Tomēr ir viena nelāga blakne, kas apgrūtina un ierobežo spēju aizņemties, lai realizētu ieceres, – tā ir augstā ēnu ekonomikas izplatība, kas īpaši skar uzņēmējdarbības finansēšanu, taču ietekmē arī privātpersonu spēju aizņemties. Nemainīgi aktuāla tā ir būvniecības sektorā, kas tradicionāli ir viens no galvenajiem kreditēšanas tirgus virzītājspēkiem.

Lai arī kopējais ēnu ekonomikas apjoms pērn ir mazinājies (par to liecina Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs), tas aizvien vēl veido iespaidīgu apjomu – 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Un būvniecībā, salīdzinot ar citām nozarēm, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir visaugstākais – 34,2%, liecina indeksa dati. Salīdzinājumam, – mazumtirdzniecībā ēnu ekonomikas apjoms ir 27%, pakalpojumu sektorā 26,4%, ražošanā 18,9%, bet vairumtirdzniecībā 13%.

Ņemot vērā šīs nedēļas vētras un stipro lietusgāžu radītos postījumus, Latvijas Banka ir regulārā un ciešā saziņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, lai gūtu pārliecību, ka apdrošinātāji nodrošina taisnīgu un ātru atlīdzību izmaksu cietušajiem klientiem atbilstoši individuālo līgumu nosacījumiem.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Šīs nedēļas notikumi izgaismo vairākus segmenta izaicinājumus. Pirmkārt, dabas spēku radīti postījumi kļūst arvien biežāki, tāpēc šādiem riskiem nepārprotami un bez interpretācijas iespējām jāatspoguļojas arī piedāvātajos apdrošināšanas produktos. Otrkārt, iegādājoties mājokļa apdrošināšanu, klientam jāiepazīstas ar visiem līguma nosacījumiem, savukārt apdrošinātājiem skaidrojošais darbs par līguma nosacījumiem aktīvāk ir jāveic tieši līguma slēgšanas, nevis atlīdzību pieteikšanas posmā. Latvijā darbojas vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā dažādus un individuāli pielāgotus apdrošināšanas produktus, un tiem līguma nosacījumi klientiem ir nepārprotami jāizskaidro jau līguma slēgšanas posmā, lai klienti pilnībā izprot apdrošināto risku apjomu."

"Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).

Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.

Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.

Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts - Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka nav uzrunāta no politiķu puses un neplāno kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, aģentūrai LETA pauda Šteinbuka.

"Par šo ziņu uzzināju no medijiem, uzrunāta neesmu un neplānoju kandidēt šim amatam. Redzot savu vārdu kandidātu vidū, jūtos gandarīta par sava darba novērtējumu Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas amatā," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka "šajā atbildīgajā pozīcijā, turot rūpi un nodrošinot atbildīgu valsts fiskālo disciplīnu šajā izaicinājumiem bagātajā laikā, redzu sevi arī turpmāk".

Būdama Latvijas Universitātes profesore, Šteinbuka vēlas turpināt iesāktos starptautiskus un nacionālās nozīmes pētnieciskus projektus.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 16.janvārī, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" vēstīja, ka koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi.

Latvijā arī nebanku kreditētāju uzraudzību būtu lietderīgi nodot Latvijas Bankai, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzītais vienīgais kandidāts, Latvijas Bankas bijušais prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka šobrīd nebanku kreditētāju uzraudzība ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetencē, taču varētu diskutēt par to, ka visa finanšu sektora uzraudzība būtu koncentrējama Latvijas Bankā.

"Manuprāt ir mērķtiecīgi visu uzraudzību koncentrēt Latvijas Bankā. Tas dotu gan efektivitātes ieguvumu, gan arī visiem tirgus spēlētājiem apmēram līdzīgus nosacījumus," sacīja Kazāks.

Savukārt, runājot par Latvijas Bankas galvenajiem uzdevumiem nākamajiem pieciem gadiem, Kazāks minēja, ka ir jāstrādā pie drošības, proti, lai iedzīvotāji varētu norēķināties arī dažādās krīzes situācijās, lai finanšu sektors būtu drošs, lai inflācija ir zema, tāpat ir jāstrādā pie finanšu pakalpojumu pieejamības, lai pakalpojumi ir lētāki, lai tie ir mūsdienīgi un reģionāli plaši pieejami.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien Latvijas Bankas prezidenta amatam atkārtoti virzīja iepriekšējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Komisijas sēde jautājumu par Kazāka virzīšanu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izskatīja ātri, jo tā pati komisija jau iepriekš Kazāka kandidatūru bija izskatījusi.

Par Kazāku Saeimas ārkārtas sēdē parlamentārieši balsos ceturtdien, 6.februārī.

Kazāks pēc komisijas sēdes žurnālistiem sacīja, ka viņa izvirzīšanas process parlamentā bijis "garš un samocīts".

Atbildot uz jautājumu, vai viņa pašam ir pārliecība, ka šoreiz viņš atkārtoti tiks ievēlēts Latvijas Bankas prezidenta amatā, Kazāks teica, ka "tas viss ir politisks process un politisks lēmums".

"Es šobrīd tajā piedalos kā profesionālis ar skaidru redzējumu par to, ko Latvijas Bankai darīt tālāk," viņš turpināja.

Latvijas Banka no 2. janvāra pieņem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pieteikumus darbības atļaujas saņemšanai atbilstoši jaunās Eiropas Savienības (ES) regulas par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA) prasībām.

MiCA regula stājās spēkā 2024. gada 30. decembrī, ieviešot ES vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tostarp prasību, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem darbības atļauja.

MiCA regulējums nodrošina kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem līdzvērtīgas iespējas ES valstīs neatkarīgi no tā, kurā valstī uzņēmums saņēmis darbības atļauju. Tātad – saņemot darbības atļauju Latvijā, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs varēs sniegt pakalpojumus visā ES saskaņā ar pārrobežu darbības paziņošanas mehānismu.

"Latvijas Bankas izsniegta licence ir kvalitātes zīme. Latvijā esam sasnieguši izcilību atbilstības jomā un esam labi sagatavoti, lai atbalstītu uzņēmumus, kas saskaras ar izaicinājumu orientēties MiCA regulējuma sarežģītajās prasībās. Turklāt uzraudzības izmaksas pēc licences iegūšanas ir konkurētspējīgas," uzsver Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Parlamentārieši ar opozīcijas balsu palīdzību šodien par Latvijas Bankas prezidentu atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās. Par Kazāku nobalsoja visi klātesošie deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem". Tāpat par Kazāku nobalsoja teju visi deputāti no "Apvienotā saraksta", izņemot Dzidzi Šmitu, kurš balsoja "pret".

Kazāks saņēma balsis no Nacionālās apvienības deputātiem, kā arī no lielākās daļas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķu. No ZZS, kuri vēl nesen nebija izlēmuši, kā balsot Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanās, "pret" Kazāku nobalsoja vien Jānis Vucāns, bet trīs ZZS Saeimas deputāti - Līga Kļaviņa, Gunārs Kūtris un Harijs Rokpelnis - balsojumā atturējās.

Pēc Latvijas Bankas kā finanšu sektora uzraudzības iestādes novērtējuma un priekšlikuma Eiropas Centrālās banka (ECB) 15.maijā ir pieņēmusi lēmumu izsniegt AS INDEXO Banka licenci kredītiestādes darbībai, informē Latvijas Banka.

Lēmums stājies spēkā 16.maijā.

"Latvijas kredītiestāžu sektors turpina mainīties laikam līdzi. Licence kredītiestādes darbībai Latvijā jaunam dalībniekam izsniegta pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma, un AS INDEXO Banka ir pirmā Latvijas kredītiestāde, kas licencēšanas procesu īstenojusi Vienotā uzraudzības mehānisma ietvarā. Latvijas Bankas mērķis ir rūpēties, lai Latvijā ir kvalitatīvi, inovatīvi un ērti finanšu pakalpojumi. Veselīga konkurence savukārt veicinās finanšu pakalpojumu un visa sektora attīstību," uzsver Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

AS INDEXO Banka plāno fokusēties uz ikdienas banku pakalpojumu sniegšanu, karšu izsniegšanu, kreditēšanu un noguldījumu pieņemšanu. Sākotnēji AS INDEXO Banka pakalpojumi būs pieejami privātpersonām.