Foto: Zane Bitere/LETA

Rasmusens izglābj PNB Banku. Kas glābs pārējās? 

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku), kuras padomes loceklis viņš ir. Kas glābs pārējās? Šāds jautājums rodas, redzot valdības ieplānotās pārmaiņas banku uzraudzībā, kas faktiski nozīmē FKTK pakļaušanu politiskajam tirgum.

Sandris Točs, speciāli DB, 2019. gada 09. aprīlis plkst. 6:10

Vai nav skaidrs, kāpēc premjera padomnieks Imants Parādnieks, sēžot Saeimas komisijā, pēta vīriešu modi? Parādniekam līdz rudenim nav īsti ko darīt. Tikai rudenī sāksies īstais darbiņš, kad ir paredzēts «nomest» FKTK esošo vadību, lai varētu «ķerties pie lietas». Kādas lietas? Ne jau nu demogrāfijas jautājumiem, bet bankām! Oficiāli Parādnieks gan ir premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos. Taču atcerēsimies, ka tieši deputāts Imants Parādnieks pagājušogad bija autors FKTK likuma grozījumiem, kas paredzēja, ka visus tās locekļus ieceļ Saeima.

«Mēģinājums uzlabot banku pārraudzību vai lobēt maksātnespējas administratoru intereses?» – šādu jautājumu toreiz uzdeva arī sabiedriskās televīzijas ziņu dienests. Premjers Kučinskis, atsaucoties uz ASV lūgumu, šo grozījumu virzību lūdza atlikt. Zīmīgi, ka tagad šādus pašus grozījumus virza Kariņa valdība, kurā Parādnieks ir premjera padomnieks.

2019.gada 11.martā notika maz pamanīts, taču zīmīgs notikums. Eiropas Centrālā banka savā tiešajā pārraudzībā pārņēma nelielu Latvijas komercbanku PNB Banka. Līdz ar to ECB Latvijā tagad uzrauga Swedbank, SEB banku un PNB Banku.

Parasti ECB uzraudzībā ir atradušās trīs lielākās bankas valstī. Kāpēc pēkšņi ECB uzraudzība tiek piemērota PNB Bankai, kas ir pavisam neliela banka? Oficiālais skaidrojums ir PNB prasība pret Latvijas valsti, kuras dēļ tiek piemērota ECB pārraudzība. Taču PNB Bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels dod diezgan skaidru mājienu, ka banka ir norūpējusies par taisnīgu attieksmi «Latvijas regulējuma ietvaros». Būtībā PNB Banka pieklājīgiem vārdiem pasaka, ka netic Latvijas valstij. Savukārt ECB ar savu lēmumu PNB bažām piekrīt. Acīs krītošs ir fakts, ka nelielā PNB neiederas starp Eiropas 100 nozīmīgākajām bankām, kuras uzrauga ECB. Varbūt ir palīdzējis tas, ka bijušais NATO vadītājs ir PNB Bank padomes priekšsēdētāja vietnieks? Kas notiek, kāpēc PNB ir jāglābjas ECB uzraudzībā?

Notiek strauja Latvijas finanšu sektora uzraudzības politizācija un nepieļaujama iejaukšanās – pēc pasaulē vispārpieņemtiem banku uzraudzības standartiem neatkarīgā – finanšu regulatora darbībā. Mēs jau pieredzējām fantastisko politisko spiedienu uz FKTK vadību, lai nepieļautu ABLV Bank pašlikvidāciju. FKTK vadība noturējās un finanšu regulators demonstrēja neatkarību. Politiķu atbilde nebija ilgi jāgaida. Valdība 2019.gada 26.martā atbalstīja grozījumus FKTK likumā, kas paredz 1.oktobrī virzīt Saeimā apstiprināšanai jaunu FKTK padomi. Tajā katru locekli ir paredzēts apstiprināt Saeimā, bet FKTK vadītāja pirmstermiņa atbrīvošanu turpmāk varēs ierosināt ar desmit deputātu parakstiem. FKTK priekšsēdētāju un padomes locekļus meklēs Ministru kabinets. Faktiski finanšu regulators tiks pakļauts politiskajam tirgum.

Maksātnespējas administratori ar 1.oktobri iegūs politisku ietekmi uz FKTK.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš jau ir paziņojis, ka valdībā pieņemtās izmaiņas FKTK likumā pārkāpj Bāzeles banku uzraudzības pamatprincipus. P.Putniņam ir pilnīga taisnība, taču domāju, ka Latvijā viņš var palikt nesadzirdēts. Latvijas finanšu regulatoram ir jāmeklē starptautiskā palīdzība, iespējams, oficiāli jāvēršas Bāzelē, Briselē, Vašingtonā. Jāvēršas tur, kas saprot principu nozīmi. Kas notiks reālajā Latvijas politiskajā vidē? Par katru FKTK locekli sāksies politiska un, iespējams, faktiska tirgošanās. FKTK vadītājs ar tādu likuma normu, ka desmit Saeimas deputāti var ierosināt viņa atsaukšanu, tiks pakļauts politiskās šantāžas riskam. Atbilde, kāpēc politiķiem tik ļoti ir nepieciešams sev pakļaut FKTK tieši tagad, ir vairāk nekā skaidra. Notiek ABLV Bank pašlikvidācija FKTK uzraudzībā. Sakarā ar kavēšanos metodoloģijas apstiprināšanā izmaksas kreditoriem sāksies ne ātrāk kā vasarā. ABLV aktīvi ir 2,4 miljardi eiro, no kuriem apmēram 1,4 miljardi eiro ir nauda. Iespējams, ka ar FKTK pakļaušanu politiskajai ietekmei kāds cer sākt politiski ietekmēt izmaksas arī ABLV kreditoriem. Taču rudenī jautājums var nebūt tikai par ABLV.

Atcerēsimies finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumu, ka problēmas var būt desmit bankām Latvijā. Neilgā laika posmā Latvijas bankas ir pazaudējušas aptuveni desmit miljardus eiro ārvalstu klientu naudas. Ārvalstu klientu maksājumi ASV dolāros, salīdzinot ar 2014.gadu, ir samazinājušies 24 reizes. Līdz noteiktajam termiņam 1.aprīlī vairāk nekā puse Latvijā reģistrēto banku nav spējušas iesniegt auditētos gada pārskatus. Jebkura banka, kurai rodas problēmas, var būt gards kumoss maksātnespējas administratoriem, kuru ietekme uz politiķiem un partijām Latvijā ir zināma. Tāpēc faktiski maksātnespējas administratori būs tie, kuriem ar 1.oktobri caur politiķiem ir paredzēts piešķirt ietekmi uz FKTK, ja bīstamās likuma izmaiņas nenoraidīs Saeima!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 21. decembris plkst. 6:11

Tiekoties ar ļoti zinošiem cilvēkiem, saņēmu jaunāko informāciju, kas liecina, ka, iespējams,...

2018. gada 19. decembris plkst. 6:13

Rīgā runā, ka nākamais rindā aiz Martinsona ir Jaunups. Vai tie, kas...

2018. gada 29. novembris plkst. 6:05

Premjera kandidāts Aldis Gobzems ir malacis, ka vismaz ir nosēdinājis pie viena...

2018. gada 26. novembris plkst. 6:11

Salūts ir izšauts, simtgades sajūsma ir noplakusi, un esam turpat, kur esam,...

2018. gada 22. novembris plkst. 6:06

Pirms vairāk nekā simts gadiem komunistu vadonis Ļeņins plānoja revolūciju no Šveices....

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2019. gada 08. aprīlis plkst. 17:14

Martā patēriņa cenas bija par 2,8% augstākas nekā pirms gada. Ekonomistiem reizēm...

2019. gada 08. aprīlis plkst. 11:46

Latvijas banku sektora tehnoloģiskā attīstība pavisam noteikti nākotnē ieviesīs izmaiņas klientu...

2019. gada 08. aprīlis plkst. 11:31

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce izdevis rīkojumu par Nila...

2019. gada 08. aprīlis plkst. 11:27

Valsts ļauj, bet pašvaldība aizliedz – šāds absurds princips jau sākotnēji ielikts...

2019. gada 05. aprīlis plkst. 7:02

Beidzot pieņemts 2019. gada valsts budžets!...

2019. gada 05. aprīlis plkst. 6:31

Šonedēļ atbalstītāju skaits iniciatīvai «Par NĪN (nekustamā īpašuma nodoklis – red.) atcelšanu...

2019. gada 04. aprīlis plkst. 16:04

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi aizliegumu nekustamā īpašuma darījumus veikt skaidrā naudā....

2019. gada 04. aprīlis plkst. 15:37

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā,...

2019. gada 04. aprīlis plkst. 13:18

Jautājums par banku atbildību saistībā ar klientu darījumiem, kas tiek klasificēti kā...

2019. gada 04. aprīlis plkst. 7:54

Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (International Federation of Consulting Engineers,...