Jaunākais izdevums

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Arī «Orkla Foods Latvija» savā piedāvājumā iekļāvusi produktus par godu Latvijas valsts simtgadei. Katra no četrām jaunajām tomātu mērcēm simbolizē attiecīgā Latvijas kultūrvēsturiskā novada būtību, raksturu un garšu, biznesa portālam db.lv pastāstīja Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Mērces idejas un izpildījuma autori ir «Orkla Foods Latvija» jauno produktu izstrādes komanda, tehnologi un mārketinga speciālisti.

«Spilvas» jaunās tomātu mērces pārdošanā nonāca maijā un uzņēmums secina, ka cilvēki ir novērtējuši produktu, jo tiek veikti atkārtoti pirkumi. «Jaunās produktu sērijas kopējo ietekmi uz tomātu mērču kategoriju varēsim izvērtēt šā gada beigās, kad arī būs godam nosvinēta valsts apaļā jubileja,» stāsta R. Avots.

Ražotājs atzīst, ka cena veikala plauktā ir atkarīga no konkrētā mazumtirdzniecības uzņēmuma. Šo tomātu mērču vidējā cena veikala plauktā ir 1,60 eiro.

Investīcijas Latvijas valsts simtgades sērijas tomātu mērču ražošanā nav nošķiramas no kopējām investīcijām «Spilvas» tomātu mērču ražošanā, kur pēdējo gadu gaitā ir investēti vairāki simti tūkstošu eiro. Latvijas simtgades sērijas «Spilvas» mērces ir saražotas 100 tonnu apjomā.

«Mūs iedvesmo Latvijas ražotāju radošā pieeja un interesantie risinājumi. Uzskatām, ka svētki, kas ir reizi 100 gados, ir jānosvin ar vērienu, un jubilejai veltītas uzmanības nevar būt par daudz,» stāsta R. Avots.

Jāatgādina, ka uzņēmums ar nosaukumu «Orkla Foods Latvija» strādā kopš 2015. gada decembra, kad tika pabeigta «Orkla» grupai piederošo kompāniju SIA «Spilva» un AS «Gutta» apvienošana vienā uzņēmumā.

Tev varētu interesēt arī:

Latvijas Tekstils iegulda 17 tūkstošus eiro jauno kolekciju izveidē

Simtgades produkti: Latviskā mežizstrādes tehnika

Kā top? Rocket Bean Roastery Latvijas Nacionālā kafija

Simtgades produkti: 40 tūkstoši eiro saldējumā un sieriņos

Simtgades produkti: Riija latviskā kolekcija

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols “Spilva”, līdzās konservējumiem, mērcēm un ēdienu piedevām, produktu portfeli papildinājis ar jaunumu – garšvielu piedāvājumu.

““Spilva” šogad atzīmē trīsdesmit gadu jubileju, un, atbilstoši biznesa attīstības stratēģijai, zīmola produktu portfeļa papildināšana bija loģisks solis, tādēļ esam pievienojuši produktu sortimentam garšvielu zīmolu, ko līdz šim pazinām kā “Latplanta”, stāsta “Orkla Latvija” komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

“Līdz šim “Latplantas” sortimentā ir 70 dažādas garšvielas, kuru pārdošanas apjomi ik gadu turpinājuši augt – to veicināja arī pandēmijas laikā mājās biežāk gatavotās maltītes,” piebilst L.Mikša.

“Latplanta” ir viens no senākajiem garšvielu zīmoliem Latvijā, dibināts 1991. gadā, savukārt 2009. gadā, biznesa stratēģijas paplašināšanas ietvaros, to iegādājās ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs “Spilva”, kas pašlaik ir viens no “Orkla Latvija” zīmoliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot zīmola «Spilva» sortimentu, «Orkla Latvija» radījusi vairākus produktus, kas piemēroti vegānu uzturam, informē uzņēmumā.

Šobrīd «Spilvas» produktu klāstā ir pieejami tādi vegāniski produkti kā «4 sezonu majonēze», triju veidu humusi, saldās sinepes, kā arī vairāki citi produkti.

«Šajā vasarā, uzsākot ražot humusu un «4 sezonu majonēzi», esam spēruši nozīmīgu soli, lai attīstītu produktus, kuru sastāvā nav dzīvnieku izcelsmes izejvielas. Sagatavošanās process, ietverot izejvielu iegādi, laboratoriskos testus, ražošanas iekārtu pielāgošanu un iepakojuma dizaina izstrādi, ilga vairāk nekā gadu, un ar rezultātu esam gandarīti,» stāsta «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Šobrīd «Spilva» piedāvā trīs veidu humusus – klasisko, ar saulē kaltētiem tomātiem un ar adžiku, kas tiek gatavoti no turku zirņiem un apgrauzdētu, īpaši rūpīgi sasmalcinātu sezama sēklu jeb tahini pastas. Savukārt «4 sezonu majonēze» pagatavota bez olām un citām dzīvnieku izcelsmes izejvielām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Orkla Latvija pērn apgrozījusi 112,8 miljonus eiro

Db.lv, 08.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotāja “Orkla Latvija” apgrozījums 2021.gadā pieaudzis par 9%, sasniedzot 112,8 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sarukusi līdz 2,3 miljoniem eiro, iepretim 4,594 miljonu eiro peļņai 2020.gadā.

Samaksāto nodokļu apmērs pērn veido 20,2 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā.

Uzņēmums, kurš Latvijā pazīstams ar tādiem produktu zīmoliem kā “Laima”, “Spilva”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu”, “Naturli” un citiem, pērn vietējam un eksporta tirgiem kopumā izstrādāja rekordskaitu – 169 jaunus un atjauninātus produktus – saldumu un uzkodu, kā arī dažādu pārtikas produktu kategorijās.

“Orkla Latvija” 2021.gadā turpināja investēt ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā kopumā ieguldot vairāk nekā 2 miljonus eiro.

“Par spīti izaicinājumiem, ar kuriem saskārāmies 2021.gadā – turpmāku Covid-19 pandēmijas ietekmi un resursu cenu pieaugumu – mums izdevies panākt izaugsmi teju visos virzienos, svarīgākais no tiem – izstrādāt jaunu, tirgū labi pieņemtu un vienlaikus arī veselīgāku produktu piedāvājumu un turpināt investēt ilgtspējīgos ražošanas procesos. Covid-19 pandēmija un savā ziņā arī resursu cenu pieaugums pasteidzinājis transformāciju uz efektīvākiem un ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem, skrupulozāku izejvielu un piegādātāju atlasi, fokusu uz labvēlīgu darba vides nodrošināšanu, kā arī veicinājis patērētāju pieprasījumu pēc veselīgākiem un pilnvērtīgākiem produktiem un maltītēm,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 10.līdz 14. februārim Maskavā notiek ikgadējā pārtikas nozares izstāde “Prodexpo 2020”, kur piedalās arī Latvijas ražotāji.

Izstādē savu produkciju prezentē pārtikas, dzērienu un pārtikas izejvielu ražotāji un tirgotāji. Šajā gadā izstāde notiek jau 27.reizi, un tajā piedalās 2600 dalībnieki no 70 valstīm, savukārt apmeklētāju skaits sasniedz 67 000, pārstāvot 112 valstis. Izstādē piedalās arī vairāk nekā 120 starptautiskās un Krievijas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes.

Izstādē piedalās arī Latvijas uzņēmumi, pārstāvot gan zivju pārstrādes, gan saldumu nozares un citas. Daļa Latvijas uzņēmēju izstādē piedalījušies jau vairākus gadus un norāda, ka iepriekš izdevies atrast jaunus sadarbības partnerus, tādēļ piedalās atkal.

SIA “Ilgezeem” (“Iļģuciema” medalus, kvass) mārketinga vadītājs Rihards Jablokovs stāsta, ka uzņēmums izstādē piedalās jau vairākus gadus pēc kārtas. “Apmeklētāju un potenciālo sadarbības partneru ir ļoti daudz, un mūsu produkcija – kvass, iesala dzērieni, alus – vienmēr izraisa lielu interesi,” viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošanas koncerns SIA "Orkla Latvija" investējis aptuveni 300 000 eiro saules parka izveidē mērču un gatavās produkcijas ražotnes "Spilva" teritorijā Babītē.

Uzstādītie saules paneļi ļaus uzņēmumam saražot 17% atjaunojamās elektroenerģijas no kopējā ražotnes patēriņa. Gada laikā plānots saražot vismaz 306,24 megavatstundas atjaunojamās elektroenerģijas.

Projekta realizācijai piesaistīts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalsta finansējums.

Saules parka izveide notikusi sadarbībā ar SIA "Enefit".

Patlaban atjaunojamā elektroenerģija tiek nodrošināta "Ādažu" čipsu ražotnei 51% apmērā no kopējā patēriņa, "Laima" saldumu ražotnei un "Orkla Latvija" loģistikas centram 50% apmērā, "Staburadze" ražotnei 47% apmērā, savukārt "Orkla Latvija" administrācijas ēkai Rīgā, Miera ielā - 47% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Zīmola Stockmann vēsture Latvijā

Laura Mazbērziņa, 18.05.2018

Tālāk galerijā skatāmas vēsturiskās fotogrāfijas, kas saistītas ar «Stockmann» Rīgā! Piemēram, šajā fotogrāfijā redzams būvniecības process 2003. gadā.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads ir universālveikala «Stockmann» jubilejas gads. «Stockmann» Rīgā atvērts 2003.gada oktobrī. Jubilejas gadā universālveikals modernizācijā ieguldīs 220 tūkstošus eiro, turpinot digitalizēt pakalpojumus klientiem.

«Stockmann» vietas izvēle notika ilgstoši, tā tika izvēlēta 5 gadu laikā. Universālveikala atvēršanai Rīgā tika meklēta vieta pilsētas centrā, kura labi pieejama iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. Viena no sākotnēji iecerētām vietām bijusi ēka, kur iepretim stacijai tagad atrodas «McDonald`s» restorāns. Tomēr «Stockmann» iegādājās esošo vietu, kur bija iesākta un nepabeigta autostāvvietas būvniecība.

Narvesen zīmola vēsture

Zīmola Olainfarm vēsture

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Orkla Latvija" pērn, salīdzinot ar 2022.gadu, ražotnēs samazināja kaitīgos izmešus par 32%, bet, salīdzinot ar 2017.gadu, par 47%, informē "Orkla Latvija" pārstāvji.

Kaitīgo izmešu samazinājumu saldumu un uzkodu ražošanā pagājušajā gadā sekmēja investīcijas alternatīvās enerģijas ražošanā un atsevišķi energoefektivitātes pasākumi. 2023.gadā uzņēmums uzstādīja saules paneļus "Laima", "Spilva" un "Ādažu" ražotnēs. Tāpat "Orkla Latvija" pārstāvji atzīmē, ka visas uzņēmuma ražotnes darbojas tikai ar atjaunojamo elektrību.

Pērn "Laima" ražotnē Ādažos kaitīgo izmešu daudzums samazinājies par 17% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, bet par 80% salīdzinājumā ar 2017.gadu. Savukārt "Ādažu čipsu" ražotnē pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, kopējais kaitīgo izmešu radītais daudzums pieauga par 4,8%, bet salīdzinājumā ar 2017.gadu samazinājās par 16%. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka arī turpmāk "Orkla Latvija" apņēmusies pilnveidot energoefektivitātes risinājumus, samazināt kaitīgos izmešus visās ražotnēs un turpināt darbu pie ilgtspējas mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Zīmola DPD Latvija vēsture: viss sākās divistabu dzīvoklī

Laura Mazbērziņa, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūtījumu piegāžu uzņēmums «DPD Latvija» maijā atzīmē savu 20. darbības gadu. Aizvadīto gadu laikā kopš dibināšanas uzņēmums ir piedzīvojis attīstību un bijis liecinieks pārmaiņām nozarē. Darbības trešās dekādes ieskaņā «DPD Latvija» plāno turpināt investēt «Pickup» tīkla attīstībā, uzstādot arvien jaunus paku skapjus sūtījumu saņēmējiem un nosūtītājiem.

Sākotnēji «DPD Latvija» telpas atradās divistabu dzīvoklī, kura platība bija vien 62 kvadrātmetri, taču tagad tās aizņem vairāk nekā 8000 kvadrātmetru.

Pašreizējā biroja ēka un termināls tika celti pilnībā no jauna, un atklāšana norisinājās 2007. gada 7. maijā. Kopumā celtniecība ilga aptuveni 9 mēnešus. Pirms tam uzņēmums atradās telpās gan Antonijas ielā, gan Rankas ielas apkaimē. Tagad jau 11 gadus uzņēmums tas mitinās Uriekstes ielā 8a. Uzņēmums pakāpeniski vairo savu atpazīstamību starptautiskajā līmenī un veido arvien plašāku sūtījumu piegādes tīklu. Kopējais «DPD Latvija» piegādāto paku apjoms 2017. gadā palielinājās par 11%, bet uzņēmuma apgrozījums kāpa par 22,9%, salīdzinot ar 2016. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pārtikas ražotāji reaģē uz jauno tirgus situāciju

Lelde Petrāne, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Orkla Latvija" sadarbībā ar ēdienu piegādes uzņēmumu "Wolt" sākusi piedāvāt iespēju pasūtīt uz mājām "Laimas", "Selgas", "Staburadzes", "Ādažu Čipsu", "Spilvas", "Pedro" un "Everest" produktus. Savukārt AS "Cēsu alus" uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli.

Produkcija ar "Wolt" starpniecību tiek piegādāta Rīgā un Mārupē no trim "Laimas" saldumu tirdzniecības veikaliem Rīgā.

"Paplašinot mūsu sadarbības partneru loku ar "Wolt", mēs speram nozīmīgu soli mūsu produkcijas iegādes iespēju daudzveidībā. Tagad tortes "Cielaviņa", "Ādažu Čipsu" un citu mūsu produktu piegāde ar "Wolt" pie jūsu durvīm ir realitāte," stāsta "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Šobrīd ir pieejami vairāk nekā 60 "Orkla Latvija" zīmolu "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Spilva", "Pedro" un "Everest" produkti, kurus iespējams pasūtīt, izmantojot "Wolt" ēdienu piegādes platformu, taču laika gaitā plānots piedāvāto produktu klāstu paplašināt, balstoties uz klientu pieprasījumu.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams reģistrēties "Wolt" ēdiena piegādes platformai telefona aplikācijā vai mājaslapā – https://bit.ly/Orkla_Wolt. Papildus tam "Orkla Latvija" produkcija ir pieejama pasūtīšanai arī dažādos sadarbības partneru internetveikalos "Barbora", "Nuko", kā arī "Rimi" e-veikalā un citos.

"Wolt" veic visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu cilvēku tiešo kontaktu iespējamību, un nodrošinātu klientu, kurjerpartneru un restorānu darbinieku drošību. "Wolt" ir ieviesis iespēju pasūtītājam izvēlēties bezkontakta piegādi, kas nozīmē, ka kurjers piegādāto pasūtījumu atstāj pie durvīm.

"Orkla Latvija" pārstāv tādus zīmolus kā "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus.

Savukārt cits Latvijas ražotājs - AS "Cēsu alus", pielāgojoties jaunajai tirgus situācijai un vajadzībām, uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli. "Santizer Forte" ir spēcīgs dezinfekcijas līdzeklis uz etilspirta (sastāvā 70%) un glicerīna bāzes, pildīts 500 ml tilpuma pudelē. Pirmajā partijā plānots saražot 70 000 pudeles dezinfekcijas līdzekļa.

Visas Cēsu alus skārdenes būs ar vāciņiem 

"Cēsu alus" turpmāk visiem saražotajiem dzērieniem skārdenēs izmantos folijas vāciņus. Reaģējot...

Eva Sietiņsone, "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja, informē: "Laikā, kad dezinfekcijas līdzekļi ir akūti nepieciešami, mēs vēlamies sniegt savu ieguldījumu un, izmantojot "Cēsu alus" speciālistu kompetenci un spēcīgo laboratorijas bāzi, nodrošināt dezinfekcijas līdzekļa pieejamību valstī. Daļu no saražotā dezinfekcijas līdzekļu apjoma – 5000 pudeles - mēs ziedosim Cēsu klīnikai, Vidzemes slimnīcai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Cēsu filiālei."

Izstrādājot dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" ņemtas vērā "Pasaules Veselības organizācijas" norādes un to ir akreditējušas valsts uzraugošās iestādes - "Pārtikas Veterinārais dienests" (PVD) un "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) - apstiprinot līdzekļa efektivitāti un atbilstošu etilspirta daudzuma koncentrāciju sastāvā vīrusu un baktēriju apkarošanai.

Iedzīvotājiem būs iespēja dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" iegādāties attālināti "Cēsu alus" internetveikalā www.veikals.cesualus.lv, ar piegādi uz mājām visā Latvijas teritorijā, kā arī to varēs iegādāties mazumtirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmola Putnu fabrika Ķekava vēsture

Laura Mazbērziņa, 28.06.2018

20. gadsimta 60. gadu vidū putnu fabrikas uzcelšana būtiski izmainīja dzīvi Ķekavā. Līdz ar fabriku «izauga» arī tās strādnieku ciemats ar daudzstāvu apbūvi.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zīmola vēsture: Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas 130 gadu veiksmes stāsts

Laura Mazbērziņa, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Garšvielu, kečupu un dažādu ēdienu piedevu ražotājs un tirgotāja SIA «Orkla Foods Latvija» padomē reģistrētas izmaiņas - iecelti trīs jauni padomes locekļi, tostarp mainīts uzņēmuma padomes priekšsēdētājs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Padomes priekšsēdētāja amatu atstājis Klaes Johans Vilhelmsons (Claes Johan Wilhelmsson), kā arī amatus atstājuši padomes locekļi Tarmo Virkus un Josefs Šūbers (Josef Šuber).

Par jauno SIA «Orkla Foods Latvija» padomes priekšsēdētāju iecelta Ann-Beth Nina Johannesen Freuchen, un par padomes locekļiem iecelti Jan Roar Nordby un Irene Olsson.

Izmaiņas SIA «Orkla Foods Latvija» padomē ierakstītas komercreģistrā 3.decembrī.

Divi padomes locekļi - Kaido Kaare un Darjus Taraila turpinās darboties padomē bez izmaiņām.

SIA «Orkla Foods Latvija» dibināta 1992.gadā kā SIA «Spilva». Līdz 2004.gadam uzņēmums piederēja Latvijas uzņēmējiem, bet pēc tam par tā vienīgo īpašnieku kļuva Norvēģijas grupa «Orkla», kas pamatā ražo pārtikas preces, uzkodas un saldumus. SIA «Orkla Foods Latvija» ražo un/vai izplata preces ar zīmoliem «Spilva», «Latplanta», «Abba Seafood», «Alta», «Gutta» un «Everest».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgas un uzticamas komandas veidošana ir viens no veiksmīga vadītāja pamatuzdevumiem, uzskata SIA Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Darbs ar komandu ir viena no manām galvenajām prioritātēm – man ir svarīgi, lai cilvēki, ar kuriem strādāju, ir uzticami, drosmīgi un iedvesmojoši, teic T. Didrihsons, piebilstot, ka šīs īpašības atspoguļo gan viņa personīgās, gan Orklas Latvijas pamatvērtības. Viņš domā, ka uzņēmuma kultūru lielā mērā veido tieši darbinieki, tāpēc kopīgas dzīves vērtības ir ļoti svarīgs aspekts.

Karjeru veido pats

Būtu sarežģīti vadīt uzņēmumu, kura vērtības krasi atšķiras no manām personīgajām, domā T. Didrihsons. “Tas pats attiecas uz komandu. Es veltu daudz darba, lai komanda būtu uz viena viļņa. Protams, mūsu uzskati atšķiras, taču mūsu pamatvērtības ir līdzīgas. Tieši šī iemesla dēļ es ļoti uzticos saviem cilvēkiem, bez savstarpējas cieņas un uzticēšanās strādāt ilgtermiņā nav iespējams. Ne velti teic, ka uzņēmuma kultūra jebkuru stratēģiju apēd brokastīs. Esmu šī apgalvojuma piekritējs: tu vari izveidot labāko plānu, bet, ja darbinieki to neatbalstīs, nekas nesanāks. Kopīga redzējuma veidošana nav viena mēneša vai gada darbs, tas ir nepārtraukts process, kas sākas ar katra indivīda uzvedību,” secina T. Didrihsons, kurš profesionālajā jomā ir bijis uzticīgs pārtikas industrijai un Orklai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas cenas turpinās augt arī nākamajā gadā

LETA, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Viņš skaidroja, ka Ukraina un Krievija jau vēsturiski ir bijušas lielākās vairāku pārtikas izejvielu, piemēram, saulespuķu eļļas, kartupeļu, kukurūzas un kviešu, kā arī dabasgāzes un minerālmēslu ražotājas un piegādātājas pasaulē. Karš Ukrainā ļoti lielā mērā ietekmēs visas pasaules pārtikas piegādes ķēdi, tādējādi liekot pārorientēties un meklēt jaunus risinājumus ikvienā nozarē.

Pēc Didrihsona sacītā, īstermiņā šī situācija rada nepieejamību pēc dažādām izejvielām, tādējādi veidojas apjukums globālā tirgū un krasi aug izejvielu cenas.

Tāpat viņš norādīja, ka papildus tam arī ar pārtikas nozari netieši saistītās industrijas, piemēram, iepakojuma materiālu ražošana ir ietekmēta, jo tās lielā mērā ir atkarīgas no energoresursu cenām. Savukārt degvielas cenu straujais pieaugums ietekmē transporta pakalpojumu cenas un gala rezultāta atstāj ietekmi arī uz gala produktu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā

Visbiežāk uzņēmumu veiktie pasākumi saistīti ar pāreju uz efektīvākām iekārtām, kā arī degvielas un siltum- enerģijas taupīšanu, liecina AS Attīstības finanšu institūcijas Altum veiktā uzņēmēju aptauja. Ieguldījumus enerģijas taupīšanas pasākumos visbiežāk veic lielie ražošanas uzņēmumi un būvniecības nozares pārstāvji, tuvākā gada laikā ieguldīt energoefektivitātē plāno katrs piektais uzrunātais uzņēmējs. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem šodien tiešraidē portālā db.lv diskutēs un pieredzē dalīsies uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Būtisks ietaupījums

Lai gan situācija uzlabojas un energoefektivitāte pakāpeniski kļūst par uzņēmēju ikdienu, pieredze rāda, ka šie jautājumi joprojām nav komersantu prioritāte, atzīst Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, piebilstot, ka nereti cilvēkiem trūkst izpratnes par energoefektivitātes uzlabojumos veikto investīciju atmaksāšanos. «Uzņēmēji bieži vien labprātāk paliek savā komforta zonā, nosedzot izmaksas un sarūpējot peļņu, taču nedomājot par tālāku attīstību. Tajā pašā laikā to komersantu pieredze, kuri jau ir veikuši ieguldījumus, piemēram, enerģijas patēriņa samazināšanā, liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, tāpēc jāsecina, ka energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem,» pauž R. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības un degvielas pieaugošo izmaksu dēļ Baltijas reģions cieš un cietīs visvairāk, tādējādi konkurētspēja reģionā kritīsies, informē SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Tāpat viņš uzsver, ka vidējā un ilgtermiņā šī situācija ir ļoti nopietna, norādot, ka ir nepieciešams skaidrs valdības un attiecīgo ministriju redzējums un plāns, kā kopā ar uzņēmējiem tiks risinātas tuvojošās problēmas.

"Pašlaik neesam neko konkrētu dzirdējuši, un arī mūsu viedokli neviens nav vaicājis, neskatoties uz to, ka esam viens no lielākajiem pārtikas ražotājiem, eksportētājiem un nodokļu maksātājiem valstī," norāda Didrihsons.

Atbildot uz jautājumu, kā "Orkla Latvija" plāno pārdzīvot elektrības un degvielas cenu kāpumu, valdes priekšsēdētājs komentēja, ka iespēju robežās ir jau akumulējuši un pārņēmuši to uz saviem pleciem, bet vairs nav citu variantu, kā pārnest uz gala produktu un celt cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Orkla Latvija investē 500 000 eiro vafeļu konfekšu saiņošanas iekārtā

Zane Atlāce - Bistere, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanas procesa pilnveides nolūkā «Orkla Latvija» uzstādījusi jaunu, energoefektīvu vafeļu konfekšu iesaiņošanas iekārtu, kas ļauj strādāt efektīvāk un ātrāk, turklāt tā iesaiņo konfektes hermētiski noslēgtā, pasargājot no ārējo apstākļu ietekmes, informē uzņēmuma pārstāve Lineta Mikša.

Kopumā šajā projektā uzņēmums investējis 500 000 eiro.

«Īstenojot šo projektu, mēs varējām nomainīt piecas savu laiku nokalpojušās iekārtas pret vienu mūsdienīgu un jaudīgu iekārtu, kas sniedz iespēju strādāt efektīvāk un ražošanas procesā patērē mazāk elektroenerģijas,» uzsver «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Salīdzinājumā ar līdz šim izmantotajām iekārtām, uz jaunās iekārtas iespējams iesaiņot četras reizes vairāk konfekšu, turklāt tā sniedz iespēju nākotnē attīstīt vēl papildu ražošanas jaudu. Iekārtas procesu vadība ir pilnībā datorizēta, kas ļauj ātri un ērti veikt datu analīzi, kā arī reāllaikā sekot līdzi tam, cik efektīvi tiek strādāts. Savukārt iebūvētie optiskie devēji seko līdzi procesa nepārtrauktībai un automātiski atlasa tās konfektes, kas neatbilst iepriekš definētiem kvalitātes parametriem, tādējādi nodrošinot pirmo kvalitātes kontroli. Ne mazāk būtiski ir tas, ka iekārta nav jāapstādina, lai nomainītu iepakojuma materiāla ruļļus – šis process notiek automātiski, nesamazinot mašīnas ātrumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Orkla Latvija” noslēgusi trīs investīciju projektus jaunajā “Laimas” ražotnē ar nolūku paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti un uzlabot darba apstākļus ražotnes darbiniekiem.

Par kopumā vairāk nekā 700 000 eiro iegādātas un uzstādītas jaunas miksēšanas iekārtas “Laimas” šerbetiem un vafeļu produktu pildījuma sagatavošanai, kā arī jaunas “Laimas” batoniņu glazēšanas iekārtas.

“Šī brīža tirgus situācijā, kurā valda arvien pieaugošas produktu izejvielu, materiālu un ražošanas izmaksas, mēs visus investīciju projektus, tajā skaitā šos, izvērtējam un ieviešam ar mērķi ietaupīt, lai neradītu papildu slogu uz produktu cenām,” stāsta Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Jaunajā “Laimas” ražotnē, kas atklāta pagājušā gada septembrī, ir uzstādīti divi jauni mikseri: viens no tiem paredzēts pildījumu gatavošanai “Laimas” vafeļu tortēm un konfektēm, otrs – šerbetu ražošanai. Šīs iekārtas paaugstinās produktu kvalitāti un ražošanas līniju kopējo efektivitāti, automatizējot procesus, kas līdz šim bija manuāli. Tas sniegs vairākus ieguvumus, piemēram, ļaus precīzāk dozēt produktu sastāvdaļas, kā arī nodrošinās arvien labākus darba apstākļus ražotnes darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā top gatavās maltītes Maxima pārtikas fabrikā

Ilze Žaime, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu tīkls Maxima prezentējis jaunāko pārtikas ražotni Maxima Pārtikas Fabrika, kuras izveidē iepirkšanās un izklaides centrā Akropole investēti 320 000 eiro.

Šajā pārtikas fabrikā nodarbināti 32 darbinieki, tai skaitā konditori un suši meistari, kā arī kulinārijas izstrādājumu speciālisti.

«Pagaidām strādājam uz jaudas robežas, lai gan nākotnē mēs vēlētos ražot vairāk» min Pārtikas ražošanas departamenta direktors Vilnis Cīrulis. «Maxima Pārtikas Fabrika» koncepts ir radīts tā, lai pilnībā nodrošinātu «Maxima XXX» veikala Akropolē klientu pieprasījumu pēc gatavām maltītēm un konditorejas izstrādājumiem.

Fabrika nodrošina plašu maltīšu klāstu: otros ēdienus, grila maltītes, piedevas, dažāda veida svaigi gatavotus salātus, sviestmaizes, konditoreju, uzkodas, kā arī izvērstu suši sortimentu - kopumā 11 veidus. Db.lv jau vēstīja, ka tieši Akropoles veikalā tiek piedāvāti arī svaigi cepti burgeri un beļģu vafeles dažādās garšu variācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jāsaprot, ka Latvijā labākajā gadījumā raža ir vienreiz gadā, bet Turcijā – trīsreiz gadā,» jautāts, ko atbild tiem, kuri brīnās, ka daļa Spilvas gurķu produktu ir ražoti Turcijā, sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness akcentē SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija un SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

«Jāsaprot, ka Latvijā labākajā gadījumā raža ir vienreiz gadā, bet Turcijā – trīsreiz gadā. Tajā pašā laikā Latvijas patērētājam garšo mazie gurķīši – trīs līdz sešus centimetrus gari. Neviens Latvijā nespēj izaudzēt tik daudz tieši tādu produktu, jo apjomi, ko mēs tirgojam, ir daudz lielāki. Tāpat – cik daudz varam izaudzēt papriku vai saldos piparus?» viņš jautā.

«Otrs ir specializācija. Lieli uzņēmumi specializējas tajā, ko prot vislabāk. Spilva ir Orkla mērču ekselences centrs, kas nozīmē, ka investējam lielas summas šajās tehnoloģijās un radām produktus, ko mūsu konkurenti reģionā nespēj. Visā investēt nav iespējams – tas nebūs rentabli, un bizness pazudīs. Ir jāsaprot, kas ir uzņēmuma spēcīgās kategorijas, un uz tām jākoncentrējas,» skaidro T. Didrihsons. Spilvas gurķu produkti tiek ražoti arī Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošana pašlaik iet cauri vēl nepieredzētam laikam un neko iedrošinošu par pārtikas cenām tuvākajā laikā Eiropā, Baltijā un Latvijā teikt nevar, jo aug visu ražošanas komponenšu izmaksas, atzina SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Ikviens pārtikas produkts nosacīti sastāv no lauksaimniecības produkta, vai tās būtu olas, ogas, labība, kartupeļi vai kas cits, kas iziet cauri apstrādei un tiek iepakots. Visos šajos posmos ir vajadzīga enerģija un darbs. Mēs nevaram teikt, ka kāds no šiem elementiem kļūst lētāks vai tuvākajā nākotnē kļūs lētāks. Jautājums pašlaik ir tikai par to, par cik kārtām katra no šīm komponentēm ir palikusi dārgāka," sacīja Didrihsons.

Viņš stāstīja, ka pirmo šoku pārtikas industrija piedzīvoja, sākoties karam Ukrainā, jo pēkšņi sastapās ar dažādu pārtikas izejvielu nepieejamību. Kā piemēru viņš minēja saulespuķu eļļu, kuru Ukraina ražoja 80% apjomā no visa pasaules patēriņa. Tagad alternatīvas piegādes ir atrastas, bet risināmie jautājumi ir kļuvuši vēl sarežģītāki, jo ir saistīti ar energocenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārrutku ražotājs MārLapiņi pacēlis mārrutkus citā līmenī, pievienojot tiem dažādas ogas, piparus un garšvielas

MārLapiņu saimnieks Māris Lapiņš jau apsver domu paplašināt ražošanu un izveidot savu pārstrādes cehu. Pašlaik mārrutku pārstrāde notiek pašu mājās Mārupes novadā. Saimnieks ir gandarīts, ka mārrutkus izdevies izcelt citā gaismā. Jāatgādina, ka padomju laikos teju ikvienā kolhozā bija savs mārrutku pārstrādes cehs. Tolaik mārrutku audzēšana un pārstrāde bija plaši izplatīta nodarbošanās, kas vēlāk gan gāja mazumā. Pašlaik Latvijā rūpnieciskos apjomos mārrutkus ražo SIA Spilva un SIA Firma Rosība, bet lielākoties tas ir mājražotāju rūpals. Māris Lapiņš uzskata, ka tirgū vietas pietiks visiem, jo katram ir sava niša.

MārLapiņu mārrutku pārstrādes process aizsācies pirms nepilniem diviem gadiem ar Miķeļdienas tirdziņu, uz kuru Lapiņu meitām Annai un Elizabetei bija jāņem līdzi rudens raža. Sagatavojuši pašu lasītās tējas un pārstrādājuši dārzā izaudzētos mārrutkus. Sapratuši, ka «tā lieta iet» un sākuši darboties. Tagad jau procesā iesaistīta visa ģimene – Māris atbild par ražošanu, viņa dzīvesbiedres Intas pārziņā ir PR, mārketings un loģistika, vecākiem palīdz arī meitas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot īstenot ilgtspējas stratēģiju, "Orkla Latvija" no 2020. gada sākuma "Ādažu Čipsu" ražotnē izmanto tikai saulespuķu eļļu. Jau kopš 2019. gada sākuma "Ādažu Čipsu" kartupeļu čipsi tiek ražoti, izmantojot tikai saulespuķu eļļu, bet šā gada sākumā ir pilnībā paveikta pāreja uz saulespuķu eļļas izmantošanu arī sāļo uzkodu ražošanā.

Kā ziņots iepriekš, uzņēmuma ilgtspējas attīstības stratēģija paredz pakāpenisku visu "Orkla Latvija" zīmolu produktu sortimenta pāreju no palmu eļļas uz atbildīgi iegūtu palmu eļļu vai citām augu eļļām līdz 2021. gadam.

"Ar atbildību domājam par mūsu produktu attīstību ilgtspējas jomā. Mēs lepojamies, ka rūpīgi plānotais un vadītais darbs kopš 2015. gada ir vainagojies panākumiem un esam pilnībā atteikušies no palmu eļļas izmantošanas "Ādažu Čipsu" ražotnē. Pārejas process bija pakāpenisks, jo ikvienas pārmaiņas produktu receptūrās prasa laiku. Mums ir svarīgi radīt ilgtspējīgus produktus, kuru pilnveidotās receptūras saglabā augstāko kvalitāti un nemainīgi labu garšu, kas ir tik ļoti svarīga mūsu produkcijas cienītājiem. Esam gandarīti, ka tagad varam piedāvāt visus mūsu čipsus un sāļās uzkodas bez palmu eļļas," uzsver "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” investējis 258 000 eiro “Ādažu” čipsu kartupeļu noliktavas ventilācijas sistēmas nomaiņā, kas ļaus samazināt elektroenerģijas patēriņu un uzlabot kartupeļu uzglabāšanas apstākļus.

Kartupeļu čipsu ražošanai ir ļoti augstas prasības, nepieciešami kartupeļi ar augstu cietes saturu un ļoti zemu cukura līmeni, lai čipsiem būtu gaiši zeltaina nokrāsa, kas atbilst standartiem un “Orkla” grupas prasībām. Taču augstai čipsu kvalitātei tikpat svarīgi ir arī kartupeļu uzglabāšanas nosacījumi. Čipsu kartupelis ir jutīgs pret temperatūras svārstībām. To nepieciešams uzglabāt nemainīgā temperatūrā, ko var nodrošināt mūsdienīgas un automatizētas ventilēšanas sistēmas.

“Pateicoties apjomīgajām investīcijām kartupeļu uzglabāšanas noliktavā, esam uzstādījuši jaunu un mūsdienīgu ventilēšanas sistēmu, kas sniedz iespēju pat attālināti ļoti precīzi kontrolēt gan temperatūras, gan mitruma svārstības. Šīs tehnoloģijas patērē trīs reizes mazāk elektroenerģijas, nodrošina nepieciešamos kartupeļu uzglabāšanas apstākļus, kā arī palīdz mums strādāt arvien ilgtspējīgāk,” stāsta “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldīs vairāk nekā miljonu eiro Ādažu čipsu paku transportēšanas un pakošanas līnijā

LETA, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmolu Laima, Selga, Staburadze un Ādažu čipsi īpašnieks Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīs vairāk nekā miljonu eiro čipsu paku transportēšanas un pakošanas līnijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānijas izsludinātajā iepirkumu konkursā par čipsu paku transportēšanas un pakošanas līnijas piegādi starp septiņiem pretendentiem uzvarējis uzņēmums ABB, kura piedāvātā līgumcena ir 1,294 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) jeb 1,07 miljoni eiro bez PVN.

Investīciju projektu plānots īstenot līdz 2018.gada 30.novembrim, piesaistot finansējumu Eiropas Lauksaimniecības fonda Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma Ieguldījumi materiālajos aktīvos apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē.

Iepirkuma konkursam pievienotajā tehniskajā specifikācijā ir teikts, ka iepirkuma mērķis ir kastu pakošanas procesa automatizācija un jaudas palielināšana, nodrošinot iespēju vienlaicīgi strādāt ar četrām dažāda izmēra kastēm un izmantot vienlaicīgi divus dažādus vākus. Investīciju projekts paredz papildus aprīkot esošās pakošanas līnijas, attiecīgi uzstādot tām trīs jaunas kastu pakošanas iekārtas, divas jaunas kastu formēšanas iekārtas, vienu jaunu vāku formēšanas un uzlikšanas iekārtu, jaunus transportierus un trīs jaunas kastu uzlīmju iekārtas. Projekta ietvaros daļēji ir jāizmanto esošā kastu padeves sistēma, no diviem esošiem kastu formētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru