Jaunākais izdevums

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

"Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka uzņēmums regulāri monitorē "Dobeles dzirnavnieka" zīmola produktu cenas veikalu plauktos un seko līdzi to izmaiņām.

LPTA: Joprojām turpinās pieprasījumi cenas paaugstināt, ko pārtikas mazumtirgotāji neakceptē 

Kaut arī energoresursu un izejvielu cenas salīdzinājumā ar skarbākajiem inflācijas mēnešiem ir...

Lai gan situācijai globālajā tirgū nedaudz stabilizējoties, atsevišķām produktu grupām pēdējā pusgada laikā cenas ir samazinātas, Amsils stāstīja, ka šo samazinājumu lielveikalu plauktos īsti neredz. "Dobeles dzirnavnieka" produktiem novērots, ka gadījumos, kad uzņēmums cenu nav mainījis vai tā pat tikusi mazliet samazināta, lielveikalu plauktos cenas ir kāpušas.

"Pēc mūsu cenu samazinājuma, lai arī neproporcionāli, tomēr cenu izmaiņas uz leju esam manījuši tikai mazajos tirdzniecības tīklos vai pie individuālajiem tirgotājiem," norādīja Amsils.

Pēc viņa teiktā tirdzniecības tīkli mēdz manipulēt ar uzcenojumu - piemēram, produktam kādā veikalu ķēdē tiek pacelta neadekvāti augsta cena, bet pēc laika - samazināta.

"Akcija šķiet ļoti draudzīga pircējam, tomēr reālais produkta uzcenojums attiecībā pret mūsu pārdošanas cenu tirdzniecības tīklam tāpat tiek saglabāts augsts," atzina Amsils.

Viņš arī atzīmēja, ka "Dobeles dzirnavnieka" zīmola produktiem veikalu plaukta cena reizēm ir pat 2,5 reizes augstāka nekā cena, par kādu produkts pārdots veikalam.

Viņš minēja arī nevienlīdzīgos spēles noteikumus, ko rada vietējo Latvijas ražotāju preču zīmju produktu cenu attiecība pret tirdzniecības ķēžu privāto preču zīmju cenu politiku. "Tas ir segments, kurā, mūsuprāt, varam runāt par nevienlīdzīgu konkurenci vai cenu dempingu tieši uz Latvijas ražotāju preču zīmju produktu rēķina," norādīja Amsils.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure uzsvēra, ka LPUF biedri ir saņēmuši pieprasījumus no Konkurences padomes un visu ražošanas izdevumus atspoguļojošo dokumentāciju sniedz konkurences uzraugiem, tostarp ar visām cenu akcijām no ražotāju puses.

Viņa uzsvēra, ka uzraugu uzdevums būtu maksimāli ātri noskaidrot, kas notiek ar mazumtirgotāju piecenojumiem vai produktu grupām, kurām ražotāji cenas ir samazinājuši un vai tās atbilstoši tiek samazinātas arī lielveikalu plauktos.

Šure arī atzīmēja, ka tirgotāji noklusē faktu, ka daudzi pārtikas ražotāji un pārstrādātāji cenas nav paaugstinājuši kopš pagājušā gada vasaras. "Šķiet, vasaras karstumā būs aizmirsies, ar kādām mežonīgām energoizmaksām, darbaspēka, iepakojuma izmaksu pieaugumu mēs ilgstoši strādājām," uzsvēra LPUF padomes priekšsēdētāja.

Vienlaikus LPUF rīcībā esošā informācija liecina, ka, dažkārt ražotāji, ņemot vērā augsto pieprasījumu pēc produkta un patērētāja pirktspēju, piecenojumu vispār neliek, bet turpina ražot, sedzot augsto pašizmaksu, lai saglabātu produktu un savu zīmolu cīņā ar importa precēm.

"Šādā situācijā paziņot, ka ražotāji nesamazina cenu, nav nedz godīgi, nedz objektīvi," norādīja Šure.

Tāpat viņa stāstīja, ka izejvielu cenas un energoresursi ir tikai divas no daudzām izmaksu pozīcijām, kas veido cenas. Lai gan izejvielas un energoresursi ir kļuvuši lētāki, darbaspēks un iepakojums paliek arvien dārgāks.

Arī vides prasību ievērošana nozīmē nepārtrauktas investīcijas veselīgāku produktu izstrādē un esošo produktu sastāva uzlabošanā, skaidroja Šure.

"Vairākām produktu kategorijām ražotāji cenas ir samazinājuši, mēs piedāvājam cenu atlaides tirgotājiem, kad rodas tāda iespēja, kur izejvielu cenu kritums ir būtiskāks, taču veikalu plauktos konkrētajiem produktiem cenu pazeminājumu mēs bieži vien neredzam, tieši pretēji - dažkārt cenas veikalu plauktos pat paaugstinās," uzsvēra Šure.

Tāpat Šures ieskatā būtu svarīgi noskaidrot, vai lielveikalu piecenojumi ir samērīgi ar situāciju Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. "Ja lielveikalu piecenojumi Latvijā ir augstāki, tas ir tiešs sitiens mūsu ražotāju konkurētspējai kaimiņvalstu tirgos," uzsvēra Šure.

Viņa arī informēja, ka jau divus mēnešus LPUF mēģina ar tirgotājiem vienoties par sadarbības memoranda noslēgšanu par korektu cenu veidošanu, bet tieši tirgotāji ir tie, kas memoranda noslēgšanu velk garumā.

"Lasot tirgotāju paziņojumus, ka ap 90% cenas nesamazina un lielākoties ražotāji, pārstrādātāji un piegādātāji prasa cenas celt no 5% līdz 25%, man ir jautājums, par kādiem ražotājiem tirgotāji runā, jo mums šādu datu nav," stāstīja Šure.

Viņa arī piebilda, ka Konkurences padome informāciju par pārtikas cenām gatavojas apkopot vien septembrī, taču, ņemot vērā notiekošo, gan ražotāji, gan patērētāji vēlētos ātrāk uzzināt konkurences uzraugu secinājumus. Konkurences padome ir tā, kas var viest skaidrību un sniegt visas atbildes un LPUF sagaida, ka uzraugu secinājumi sekos nekavējoties, negaidot rudeni.

Arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāstīja, ka viņš nezina nevienu piena pārstrādes uzņēmumu, kas būtu aicinājis tirgotājus palielināt vairumtirdzniecības cenas.

Šolks norādīja, ka pat siera ražotāji, kuriem paiet seši līdz septiņi mēneši līdz produkta realizācijai un kuri izejvielu iepirkuši par augstākām iepirkuma cenām, nekā tās ir šogad, piedāvā akcijas un pielāgojas iedzīvotāju pirktspējai, jo uzņēmumiem ir svarīgi savu produkciju realizēt, lai tā neaiziet bojā.

Viņš apsvēra iespēju, ka ražotāji vairumtirdzniecības cenas maina pāris procentu apmēros, bet tās noteikti nav būtiskas cenas izmaiņas.

Vienlaikus Šolks stāstīja, ka piena pārstrādes uzņēmumi, lai nezaudētu savu pozīciju "piena aprites sistēmā", ražo cik iespējams vietējam tirgum, bet atlikušo pārstrādā industriālajos produktos un pārdod labākajā gadījumā par pašizmaksu, jo industriālajiem produktiem starptautiskajos tirgos patlaban cenas ir zemas.

Šolks arī uzsver, ka ražotāji, vienojoties ar tirgotajiem, būtu gatavi atklāt vairumtirdzniecības cenas un saistītās izmaksas, lai viestu skaidrību par cenu veidošanas politiku.

Jau ziņots, ka Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvji (LPTA) balstoties uz biedru sniegto informāciju, informēja, ka, lai gan energoresursu un izejvielu cenas salīdzinājumā ar skarbākajiem inflācijas mēnešiem ir samazinājušās, gandrīz 90% piegādātāju un pārstrādātāju nesteidzas ar regulāro cenu samazinājuma pieprasījumu.

"Joprojām turpinās pieprasījumi cenas paaugstināt, ko pārtikas mazumtirgotāji neakceptē," norāda LPTA pārstāvji.

LPTA norādīja, ka ražotāji, pārstrādātāji un piegādātāji lielākoties prasa celt cenas no 5% līdz 25% apmērā, to pamatojot ar ražošanas, piegādes, izejvielu, iepakojuma materiālu un darbaspēka izmaksu pieaugumu. Savukārt tādu ražotāju, kuri, pārskatot izmaksas, ir gatavi cenu samazināt, ir salīdzinoši ļoti maz - tikai katrs desmitais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patēriņa cenu līmeni 2023.gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē

Db.lv, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pašlaik pārtikas cenu kritums lielā mērā ir panākts uz agresīvu akciju rēķina

LETA, 24.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ir ļoti grūti izteikt prognozes par pārtikas cenu turpmāko attīstību Latvijā, taču tuvākajā laikā pārtikas cenas Latvijā turpinās kristies, lai gan ilgākā termiņā nevajadzētu cerēt, ka tās atgriezīsies līmenī, kāds bija pirms kara Ukrainā izraisītās krīzes, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā "Pārtikas cenas - kur slēpjas problēmas un kas gaida nākotnē?" atzina eksperti.

"Cenām pašlaik ir jāiet uz leju, tā ir taisnība. Bet domāt, ka šis kritums visu laiku turpināsies un mēs atkal dzīvosim leiputrijā, kāda bija pirms šī lielā kāpiena… Tā tas nav un nebūs. Tas vienkārši vairs nav iespējams. Daudzas izmaksu komponentes ir pieaugušas un tās nesamazināsies. Uz efektivitātes rēķina var kaut ko panākt, bet arī tam ir robežas," uzsvēra Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Pārtikas ražotāji un tirgotāji atkārtoti aicina samazināt PVN likmi pārtikai 

Pārtikas ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju pārstāvji aģentūras LETA rīkotajā diskusijā...

Viņa gan norādīja, ka pašlaik izteikt prognozes ir visai sarežģīti, bet domāt, ka viss būs lēti, daudz un lielā izvēlē, nav pamata.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis diskusijā sacīja, ka pašlaik pārtikas cenu kritums lielā mērā ir panākts uz agresīvu akciju rēķina. Savukārt, ja skatās uz pieprasījumiem, kurus veikali par pamata jeb bāzes cenām saņem no piegādātājiem, tad daudz vairāk ir par cenu palielinājumu, nevis samazinājumu.

Vienlaikus Krūzītis prognozēja, ka pārtikas patēriņa cenu inflācija nākamajos mēnešos par trim vai četriem procentpunktiem turpinās samazināties. Viņš gan arī pauda, lai gan tendence ir vienota, var atšķirties skaitļi par to, cik liels patiesībā pašlaik ir pārtikas cenu kāpums mazumtirdzniecībā.

Viņš skaidroja, ka Centrālā statistikas pārvalde inflāciju aprēķina, sekojot izvēlētu pārtikas produktu grozam, bet pircēju paradumi pēdējā gada laikā ir būtiski mainījušies.

Viņš arī minēja, ka vienam konkrētam veikalu tīklam, kura nosaukumu gan Krūzītis neatklāja, ir lūgts aprēķināt pārtikas cenu izmaiņas visām tā sortimentā esošajām precēm. Lai gan Centrālās statistikas pārvaldes dati liecināja, ka maijā, salīdzinot ar šo pašu laiku pirms gada, pārtikas preces bija par 18% dārgākas, veikalu tīkla aprēķini uzrādīja cenu kāpumu par 10%.

"Tagad noteikti pārtikas inflācija jau ir zem 10%. Tas neapšauba kopējo tendenci, bet tas parāda, ka var būt atšķirības arī datos," piebilda Krūzītis.

Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis uzsvēra, ka mēs dzīvojam globālā pasaulē. Tādēļ liela ietekme uz pārtikas cenām būs karam Ukrainā, laika apstākļiem un tam, kas notiek pasaules tirgos.

Viņš uzsvēra, ka prognozes vienmēr ir tikai prognozes. "Ja atceramies, kas notika Covid-19 laikā, kad vienkārši aizvēra robežas un nevarēja ievest neko, kas notiek karā Ukrainā, tad es domāju, ka ekonomikas analītiķiem drīz var nebūt darba, jo viņu prognozes var tikpat labi piepildīties un tikpat labi nepiepildīties," sacīja Gūtmanis.

Tāpat viņš pauda, ka lauksaimniecībā ir jādara viss iespējamais, lai mēs spētu sevi pabarot. "Mums ir jānodrošina vispusēja lauksaimniecības ražošana, lai mēs varam sevi apgādāt, jo tas ir nacionālās drošības jautājums. Mēs redzam, ka to ļoti pašlaik izjūt Ukraina, un tas ir tas, uz ko mums primāri būtu jākoncentrējas," uzsvēra Gūtmanis.

Arī SIA "Latvijas tirgotāju savienība" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis aicināja neaizmirst Ukrainas kara ietekmi, jo tieši tas sāka būtisko pārtikas cenu kāpumu.

"Es personīgi uzskatu, ka šī ir cena, kas mums ir jāmaksā par šo karu. Tā ir runa par mūsu drošību. Tādēļ arī pircējiem būtu jāsaprot, ka ne jau veikalnieks ir tas, kurš šīs cenas dzen uz augšu. Arī tā ir maksa par mūsu mieru un agresora apturēšanu Ukrainā, tādēļ ir jābūt iecietīgiem," norādīja Okmanis.

Jau vēstīts, ka Centrālās statistikas pārvades dati liecina, ka kopš maija tieši pārtikas cenām ir lielākā ietekme uz kopējo inflāciju Latvijā, apsteidzot līdzšinējo līderi - ar mājokli saistītās izmaksas. Ja jūnijā kopējā inflācija samazinājās zem 10%, tad pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas joprojām bija par 14,4% augstākas nekā pirms gada šajā laikā. Jūnijā gan pārtikas cenas, salīdzinot ar maiju kritās, tiesa nedaudz - par 0,1%. Turklāt virkne ekonomistu uzsver, ka vēl nevaram runāt par nopietnu pārtikas cenu samazināšanās tendenci, jo kritumu pamatā veicināja sezonālo dārzeņu cenas un akcijas veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pārtikas ražotāji aicina apturēt 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkumu

Db.lv, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ierosina nekavējoties apturēt vērienīgo armijas pārtikas iepirkumu kā neatbilstošu izvirzītajiem mērķiem līdz brīdim, kamēr tiks izstrādāts un ar pārtikas nozari saskaņots jauns iepirkums, uzsver federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

“Vairāk nekā 800 vietējo pārtikas produktu ir marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām, bet pašlaik iepirkuma ietvaros ir iegūts viens ļoti dārgs starpnieks, un šķiet, ka kvalitatīvas vietējās pārtikas vietā mūsu kareivjus drīzāk barosim ar zemas kvalitātes importa preci. Mums ir aizdomas, ka pašreizējas līgums netiek pildīts, jo, cik mums zināms, nav noslēgts neviens līgums ar ražotājiem par pārtikas produktu rezervju uzglabāšanu X stundai,” norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes vadītāja Ināra Šure.

Prasības NBS 220 miljonu eiro pārtikas iepirkumā Sanitex ieskatā bijušas nesamērīgas 

Viens no lielākajiem Latvijas pārtikas vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumiem un līdzšinējiem...

“Zaļais publiskais iepirkums izskanējis tikai vārdos, bet tā prasības iepirkuma nosacījumos praktiski nav iestrādātas. Arī plānotajā loģistikas modelī neredzam godīgu iepirkuma konkursu, bet iespējas nopelnīt starpniekiem un cenu cīņu līdzīgi kā par plauktu vietām jebkurā tirdzniecības vietā. Rezultāts ir tāds, ka pārtikas uzņēmumi izskata iespēju pārtraukt piedalīties armijas apgādē ar pārtiku, jo jaunais iepirkuma modelis neatbilst ne ražotāju interesēm, ne godīgas komercdarbības un konkurences principiem,” skaidro LPUF padomes vadītāja.

Federācija no biedriem saņēmusi virkni iebildumu, kas ražotājus attur piedalīties Latvijas armijas pārtikas apgādē. Nav pieļaujama cenu paziņošana un ievietošana mājaslapā, jo tas ir komercnoslēpums, kas nav izpaužams konkurentiem. Publiski pieejama cenu lapa radīs problēmas arī sadarbībā ar tirdzniecības tīkliem. Tāpat cenu publicēšana un dzīšanās pēc zemākās cenas izraisīs cenu dempingu un zemas kvalitātes importa uzvaras gājienu. Ja armiju apgādāsim ar importa pārtiku, kas notiks ar piegādēm X stundā?Pārtikas uzņēmumi ražošanas apjomus pielāgo pasūtījumam, un nozares specifika ir produktu un izejvielu ierobežotais derīguma termiņš. Armijas lielajiem produktu apjomiem izejvielas ir jāiepērk laicīgi un lielos apjomos.

“Kas notiks ar saražoto preci, ar izejvielu krājumiem, ja pēc trīs mēnešiem piegādātājs tiks nomainīts? Ir ļoti daudz neatbildēju jautājumu šī iepirkuma kontekstā, līgumu projektos paredzētas arī neadekvāti augstas soda sankcijas, tādēļ var saprast ražotājus, kas atsakās sadarboties tādā formā,” norāda I. Šure.

“Mums arī nav skaidrs, kā konkursā varēja uzvarēt firma, kurai nav savu noliktavu, tostarp ar speciālo temperatūras režīmu. Vai produkcijas glabāšanas izmaksas un arī ilglaicīgo rezervju glabāšana X stundai plānota uz ražotāju rēķina? Transportēšanas izmaksas arī liekam uz ražotāju pleciem?” vaicā I. Šure.

Viņa atgādina, ka Aizsardzības ministrijai ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju ir noslēgts Sadarbības līgums par armijas apgādi ar vietējo pārtiku. Līdz ar to LPUF aicina Aizsardzības ministriju nekavējoties apturēt Nacionālo bruņoto spēku noslēgto līgumu, izstrādāt jaunu iepirkumu, iesaistot nozari, lai iepirkums atbilstu godīgai komercpraksei un būtu izdevīgs gan valstij, gan ražotājiem.

LPUF ir vienīgā Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvo aktu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvu atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,5%, bet gada inflācija - janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri - bija 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī palielinājās par 18,5%.

Statistikas pārvalde informē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42%), konditorejas izstrādājumiem (+26,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1%), makaronu izstrādājumiem (+35,1%), rīsiem (+31,4%), brokastu pārslām (+22%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1%), mājputnu gaļai (+37,0%), cūkgaļai (+24,7%), gaļas izstrādājumiem (+26,5%), liellopu gaļai (+30,4%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0%), piens (+45,3%), piena produkti (+32,1%), olas (+35,2%) un jogurts (+20,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada jūlijā sarukušas pārtikas un rūpniecības preču cenas, tomēr patērētāji droši vien vairāk ievērojuši nevis lētāku ikdienas pārtikas preču grozu, bet krietni lielākus rēķinus par elektrību.

Gada laikā cenas pieaugušas par 6.4%, bet mēneša laikā patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 0.7%. Saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu, izmaiņas elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu tarifos inflāciju Latvijā jūlijā palielināja par 0.9 procentu punktiem. Bez šādām izmaiņām inflācija Latvijā jau būtu ļoti tuva eiro zonas vidējam inflācijas līmenim, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Gada inflācija jūlijā Latvijā samazinājusies līdz 6,4% 

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet...

Turklāt jāņem vērā, ka šī ir samērā neelastīga izdevumu pozīcija, kas skar visas mājsaimniecības. Šādu tarifu pieauguma ietekme uz iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem ir salīdzinoši sāpīgāka, jo, lai gan rēķinu var mazināt, meklējot atbilstošos pieslēgumus, tomēr nav iespējams atrast veidu, kā šajā jomā ietaupīt būtiski.

Kopējā inflācijas izmaiņu tendence gan Latvijā, gan eiro zonā ir lejupejoša. Samazinājušās globālās enerģijas un pārtikas cenas, tomēr pamatinflācija, ko vairāk ietekmē atalgojuma izmaiņas un iedzīvotāju pirktspēja, joprojām ir noturīga. Turklāt jāatceras, ka tas, ka inflācija mazinās, nenozīmē, ka visās jomās atgriezīsimies pie cenu līmeņa, kāds bija ierasts pirms šī augstās inflācijas perioda. Zemāka inflācija jūlijā ar pozitīvu mēneša pieauguma tempu nozīmē, ka cenas vidēji turpina pieaugt, vien lēnāk nekā pērn, komentē I.Opmane.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka šobrīd maksa par mājokli nav galveno aktualitāšu topā, kaut pēc pāris mēnešiem tā atkal tur nokļūs, jo aktualizēsies jautājumi par un ap siltumenerģijas tarifiem. Daudziem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem cenas vairs nemazināsies, tomēr attiecībā uz siltumenerģijas tarifiem ir pamats gaidīt vismaz nelielu samazinājumu. Elektroenerģijas cenas ir normalizējušās, kas nozīmē, ka to ietekme uz inflācijas kritumu pastiprināsies. Ja ziema neizrādīsies pārmēru auksta, tad lieliem sarežģījumiem attiecībā uz mājokļa rēķinu nomaksu rasties nevajadzētu.

D.Gašpuitis atzīst, ka augstās pārtikas cenas joprojām ir problēma. Latvijas pārtikas cenu pieaugums ir bijis ļoti straujš. Ja 2021. gadā vidējais pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 94.9% no ES27 vidējā, tad pērnā laikā tas ir jau ir pārsniedzis vidējo un sasniedzis 102.8%. Turklāt, neskatoties un pārtikas cenu līmeņa kritumu jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju par 1.2%, gada pieauguma temps ir 11.2%. Graudu, piena cenas pēdējos mēnešos ir bijušas salīdzinoši zemas. Ja cenas noturēsies šajā līmenī, izejvielu cenu kritums arvien vairāk sāks sasniegt galapatērētāju, lai arī jau šobrīd ir pamanāms akciju piedāvātais cenu samazinājums. Tomēr nesenās dabas stihijas ir radījušas jaunus izaicinājumus, tai skaitā Baltijā un Ziemeļvalstīs. Dažādām kultūrām gan ražu, gan kvalitāti ietekmē nelabvēlīgie laikapstākļi. Sausums un salnas pavasarī un vasaras sākumā jau radīja problēmas, taču ražas novākšana daudzviet ir ne tikai jāpārtrauc, tā ir iznīcināta, bet ilgstoši spēcīgais lietus periods arī apdraud graudu dīgšanu un veido piedāvājuma problēmas, kas acīmredzami vairākās grupās nozīmēs cenu pieauguma risku.

Tikmēr cenu kāpums arī pārējās grupās, īpaši pakalpojumos, saglabājas. Vēl paies vairāki mēneši, līdz inflācija sasniegs daudz maz saprātīgu līmeni. Daudz vairāk laika prasīs, lai iedzīvotājos stabilizētos inflācijas uztvere un sāks atjaunoties pirktspēja. Pat zema inflācija nozīmē to, ka cenas turpinās pieaugt. Un, lai arī darba samaksas pieaugums šobrīd arvien pārliecinošāk apsteigs inflācijas kāpumu, starp dažādām sabiedrības grupām pirktspēja atjaunosies nevienmērīgi un ar aizturi. Tādēļ vēl tuvākos ceturkšņus augstās inflācijas ietekme atspoguļosies patēriņā, prognozē SEB bankas ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,8 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,4 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+22,9 %) un svaigiem augļiem (+10,7 %). Cenas pieauga cūkgaļai (+9,3 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %). Cenas palielinājās arī kafijai (+10,1 %), maizei (+3,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,2 %), olīveļļai (+28,3 %), saldējumam (+13,4 %), saldumiem (+18,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+10,9 %). Savukārt cenu kritums bija pienam (-19,5 %), piena produktiem (-10,5 %), mājputnu gaļai (-5,2 %), miltiem un citiem graudaugiem (-8,2 %), augu eļļai (-14,8 %), olām (-7,1 %), sviestam (-9,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 1,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju - palielinājās par 7,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 18,4%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023.gada jūnijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+3,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+2,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,6 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,9 procentpunkti).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences uzraugu pasivitāti izjūtam savos maciņos

Artūrs Spīgulis, zvērināts advokāts, 25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 8,9%, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Vienlaikus 2023.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,8%, bet gada laikā - 2023.gada decembrī salīdzinājumā ar 2022.gada decembri - patēriņa cenas pieauga par 0,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), kā arī apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas saglabājās nemainīgas.

Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+4%) un svaigiem dārzeņiem (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+2,9%), maizei (+1%), saldumiem (+6,2%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (+2%). Dārgāka bija arī olīveļļa (+4,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2022.gada maiju - palielinājās par 12,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 15,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 19,5%.

2023.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+1,2 procentpunkti), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Cenas samazinājās svaigiem dārzeņiem (-3,6%) un svaigiem augļiem (-1,3%). Akciju ietekmē cenas samazinājās piena produktiem (-2,7%), šokolādei (-2,1%), mājputnu gaļai (-1,1%), gaļas izstrādājumiem (-1,8%), makaronu izstrādājumiem (-2,5%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-3,1%). Savukārt dārgāka bija cūkgaļa (+4,2%) un olas (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), pienam (+2,3%), augļu un dārzeņu sulām (+2,5%), kartupeļiem (+3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,4%), kā arī augu eļļai (+2,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 4,5%.

2024.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Galvenokārt noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā preču grupā mēneša laikā bija pienam (+8%), sieram un biezpienam (+4,1%), piena produktiem (+4,1%), kā arī jogurtam (+2,5%). Dārgāki bija arī svaigi dārzeņi (+3,1%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9%) un augu eļļai (+4,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā nemainījās, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2022.gada novembri - palielinājās par 1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 10,6%.

2023.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+15,5%) un svaigiem augļiem (+2,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,2%), maizei (+1,2%), tostarp galvenokārt baltmaizei, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1%), pienam (+2%) un saldējumam (+2,1%). Savukārt akciju ietekmē lētāki bija piena produkti (-3,5%), konditorejas izstrādājumi (-2,0%), makaronu izstrādājumi (-3,4%) un šokolāde (-1,5%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-3,7%), sieram un biezpienam (-0,9%), un cūkgaļai (-0,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri - palielinājās par 20,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 19,4%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām mēneša laikā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+19,7%) un svaigiem augļiem (+5,1%). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija kafija (+3,4%), jogurts (+2,6%), biezpiens (+2,7%), kā arī čipsi (+8,9%). Mēneša laikā cenas pieauga augļu un dārzeņu sulām (+6,3%), olām (+4,2%), saldējumam (+5,5%), kartupeļiem (+2,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju - palielinājās par 6,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 17%.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2023.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,7 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,3 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-11,4%). Akciju ietekmē lētāks bija siers un biezpiens (-4%), kafija (-3,2%), piens (-2,6%), milti un citi graudaugi (-3,5%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-0,6%), žāvēti augļi un rieksti (-5,6%), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-4%). Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums bija svaigiem augļiem (-2,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada septembrī, salīdzinot ar 2022. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2022.gada septembri - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 14%.

2023.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (mīnus viens procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2022.gada martu - palielinājās par 17,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 20,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 19,8%.

2023.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (+0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupā (+0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti) un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2022.gada augustu - palielinājās par 5,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 15,6%.

2023.gada augustā, salīdzinot ar 2023.gada jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,5 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,8%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-17,1%) un kartupeļiem (-15,1%). Cenas pazeminājās svaigiem augļiem (-4,1%) un olām (-3,4%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija piens (-12,4%), piena produkti (-3,2%), mājputnu gaļa (-1,3%), sviests (-3,8%), cukurs (-4,3%), atspirdzinošie dzērieni (-4,4%), konditorejas izstrādājumi (-0,7%), kā arī siers un biezpiens (-0,5%). Savukārt dārgāka bija kafija (+4,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,7%), augu eļļa (+4,6%), gaļas izstrādājumi (+1,7%), žāvēti augļi un rieksti (+5,1%), kā arī cūkgaļa (+0,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2022.gada aprīli - palielinājās par 15,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 20%.

2023.gada aprīlī, salīdzinot ar 2023.gada martu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,4%.

Noslēdzoties akcijām, cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga kafijai (+3,1%), konditorejas izstrādājumiem (+1,9%), maizei (+0,9%), pienam (+1,4%), sālim un garšvielām (+6,4%). Dārgāka bija arī cūkgaļa (+1,3%), olīveļļa (+6,3%), makaronu izstrādājumi (+3,6%), gaļas izstrādājumi (+1,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 12,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+10,2%) un svaigiem augļiem (+1,7%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sviestam (+4,9%), kafijai (+0,9%), augu eļļai (+4,2%), šokolādei (+1,5%), sieram un biezpienam (+0,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%). Dārgāka bija olīveļļa (+5,7%), saldumi (+4,8%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, salīta vai kūpināta gaļa (-1,6%), cūkgaļa (-0,9%), atspirdzinošie dzērieni (-3,7%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-2,9%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (-2,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

KP: Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm piemēro lielāku uzcenojumu

LETA, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērots vidēji lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem konstatētas nepilnības, secināts Konkurences padomes (KP) veiktajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus izpētes noslēdzošajā sadaļā.

KP aicina iepircējus, tostarp arī mazumtirgotājus, neizmantot savu iepirkuma varu ļaunprātīgi, būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteikto godīgo tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka Latvijā ražotai doktordesai, svaigam cālim un svaigām zivīm mazumtirdzniecības posmā tiek piemērots vidēji augstāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām līdzvērtīgām precēm. Piemēram, Latvijā ražotā doktordesa vidēji tika cenota par 16% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā doktordesa. Savukārt vietējam svaigam cālim mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā piemērotais uzcenojums ir bijis vidēji 2,9 reizes lielāks salīdzinājumā ar importa cāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pārtikas nozarei draud vismaz 30 miljonu eiro eksporta apgrozījuma zaudējumi

Db.lv, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas nozare mēneša laikā var zaudēt eksporta apjomus vismaz 30 miljonu eiro apmērā, ja nekavējoties netiks atrisināta ārkārtas situācija ar Polijas autopārvadātāju uzsākto Ukrainas ekonomikas blokādi, uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Polijas autopārvadātāju īstenotā Ukrainas ekonomikas blokāde ar aktivitātēm uz Ukrainas un Polijas robežas, kas pasliktina situāciju arī uz citu tuvējo valstu robežām, ir būtiski ietekmējusi arī Latvijas pārtikas nozares darbību.

"Ukraina mūsu pārtikas nozarei ir svarīgs partneris gan eksportā, gan izejvielu piegādēs. Situācija uz Ukrainas un Polijas robežas un līdz ar to piegādes uz un no Ukrainu pašlaik ir neprognozējamas, pārvadājumu grafiki ir dramatiski nobīdījušies no divām dienām līdz pat vairākām nedēļām. Daudzas transporta vienības ir paralizētas, stāvot uz robežas Polijā un Ukrainā, ietekmējot arī citu eksporta līgumu izpildi. Rezultātā eksports uz Ukrainu ir būtiski kavēts, pārtikas ražotāji ir neziņā par izejvielu piegādēm, tas ietekmē ražošanu un draud ar soda sankcijām par neizpildītiem līgumiem. Tikai viena mēneša kavēšanās pārtikas nozarei var radīt vismaz 30 miljonu eiro eksporta apgrozījuma zaudējumu, kas būtu jūtams sitiens arī valsts maciņam negūto nodokļu ieņēmumu veidā," brīdina Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru