Redakcijas komentārs: Iedzīvotāju aptaujas nevajadzētu uzdot par referendumu 

Vairākas pašvaldības gatavojas rīkot iedzīvotāju aptaujas, lai noskaidrotu viņu viedokli par novadu reformu, kas paredz novadu apvienošanos. Iedzīvotāju aptaujas, kurās tiek noskaidrots cilvēku viedoklis, ir pilnībā leģitīmas.

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 2019. gada 07. maijs plkst. 6:25

Foto: no DB arhīva

Vienīgi pašvaldībām nevajadzētu mulsināt savus iedzīvotājus un izskaidrot spēles noteikumus. Proti, tas nebūs referendums, kura rezultāti ir valsts varai saistoši. Jo VARAM jau ir paziņojusi, ka pašvaldību referendumi par novadu reformu ir nelikumīgi. Nav nekas iebilstams pret iedzīvotāju aptauju, tikai vietvarām būtu jāizskaidro, ka aptaujas rezultāti var būt par pamatu diskusijai ar reformas autoriem, taču tie nebūs saistoši. Attiecībā par to, ka referenduma aizliegums «smakojot» pēc totalitāras valsts, tas neiztur kritiku.

Ir absolūti pamatoti, ka ir atsevišķi jautājumi, par kuriem referendumi rīkoti netiek. Piemēram, nevienā valstī budžeta projekts netiek apspriests referendumā. Ja valsts ir nolēmusi veikt novadu reformu, tad tai, protams, ir jākonsultējas ar iedzīvotājiem un jāmeklē kompromiss, taču būtu aplami, ja katra no pašreizējām 119 pašvaldībām referenduma rezultātā varētu uzlikt veto novada apvienošanas projektam. Skaidrs, ka novadu reformai ir jābūt centralizēti vadītai, ņemot vērā visu novadu intereses, un te neder pieeja: viens grib apvienoties, cits nē. Un tā nav totalitārisma izpausme, ja katrai no vietvarām nav veto tiesību valstiski svarīgos jautājumos.

Kā pamatoti norādīja kāds tvītotājs, tad kādēļ gan neatbalstīt kādas pierobežas pašvaldības vēlmi rīkot referendumu par pievienošanos Krievijai? Iedzīvotājiem taču ir tiesības lemt. Gribētu vēlreiz uzsvērt: iedzīvotāju aptaujas ir laba lieta, un tādām noteikti ir jābūt, taču nedrīkst to jaukt ar referendumu, un iedzīvotājiem nevajadzētu gaidīt, ka aptaujas rezultātu ietekme būs tāda pati kā referenduma rezultātiem. Ir skaidri redzams, ka pašreizējais 119 pašvaldību modelis sevi ir izsmēlis. Kaut vai tādēļ, ka plaisa ienākumos starp pilsētām un laukiem nemitīgi pieaug. Ir virkne pašvaldību, par kurām jau pašlaik ir skaidrs, ka to iedzīvotāju skaits nākotnē tikai saruks.

Līdz ar to uz novadu dzīvotspēju ir jāraugās ilgtermiņa perspektīvā. Savukārt par to, ka stiprām un veiksmīgām pašvaldībām nav vēlmes apvienoties ar mazākiem un vājākiem novadiem, jāteic, ka tām ir jābūt solidārām, grib tās vai nē. Tas ir tāpat kā ar nodokļu progresivitāti. Cita lieta, ka noteikti ir jādiskutē, vai konkrētie novadu apvienošanas plāni ir visoptimālākie. Var runāt par to, vai ir prātīgi Rūjienu pievienot Valkai, ja tā visādā ziņā ir vēsturiski saistīta ar Valmieru. Par šādām tehniskām lietām ir vērts spriest, jo, kā zināms, velns slēpjas detaļās.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 29. aprīlis plkst. 6:33

Ķīnas valdība savā ceļā uz pasaules supervaru ir sasniegusi nākamo pakāpi. Ķīna...

2019. gada 26. aprīlis plkst. 6:12

Kāpēc ceturtdienas rītā tika slēgts Deglava tilts Rīgā - sabiedrības drošības, politikas...

2019. gada 25. aprīlis plkst. 6:24

Iesākumam ir ķecerīgs jautājums: «Kādēļ jums, pilsoņi, ir vajadzīga valsts?» Es pateikšu,...

2019. gada 24. aprīlis plkst. 6:11

Saulītei spīdot siltāk, straujiem soļiem tuvojas vasaras autobraukšanas sezona. Pozitīvās pavasara...

2019. gada 23. aprīlis plkst. 5:57

Latvijas darba tirgū bezdarba kontekstā viena no lielākajām problēmām ir ilgstošais bezdarbs,...

Nepalaid garām

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...