DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jo mazāka, jo dārgāka un neefektīvāka

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 11.06.2019

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Secinājums ir īpaši aktuāls, ņemot vērā Latvijas demogrāfiskās tendences, kuru ietekmē iedzīvotāju skaits būtiski samazināsies tieši mazo novadu pašvaldībās.

Pētījumā aplēsts, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās rezultātā novadu pašvaldību budžetiem būs nepieciešams papildu finansējums to funkciju nodrošināšanai esošajā apjomā. Novērtējumi arī liecina, ka, koncentrējot pašvaldību pakalpojumu sniegšanu iedzīvotāju skaita ziņā lielākās administratīvi teritoriālajās vienībās, potenciālais budžeta līdzekļu ietaupījums, kas novadu ietvaros būtu izmantojams pašvaldību sniegto pakalpojumu klāsta vai to kvalitātes uzlabošanai, varētu būt nozīmīgs. Tāds ir Latvijas Bankas (LB) ekonomistu secinājums viņu veiktajā pētījumā Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta atšķirības.

Tas ir skaitļos un faktos balstīts pierādījums tam, ka iecerētā novadu apvienošana ir absolūti nepieciešama. Ja kādam rodas šaubas, vai tas maz ko dos, tad LB ekonomisti skaidri pasaka: lielākās administratīvi teritoriālās vienībās tām uzlikto funkciju īstenošana izmaksā lētāk. Jo mazāka pašvaldība, jo lielāki tās izdevumi. Pētījumā arī redzams (skaitļu veidā), ka uzņēmējdarbība koncentrējas reģionu centros un iedzīvotāju skaita ziņā lielos novados. Turklāt saskaņā ar demogrāfiskām prognozēm mazo novadu depopulācija turpināsies un nav pamata domāt, ka kādā novadā ar nelielu iedzīvotāju skaitu tas varētu pieaugt. Tāpat maldīgs ir uzskats, ka kādam mistiskam nezināmajam ir jārada šādās pašvaldībās darba vietas un tad būs arī cilvēki. Diemžēl biznesā tā nenotiek. Investori darba vietas rada tur, kur tam ir ekonomiskie priekšnosacījumi, vispirms jau nepieciešamais iedzīvotāju skaits.

To rāda arī līdz šim veiktās investīcijas. Līdz ar to ir skaidrs, ka mazapdzīvotiem novadiem nav citu variantu kā tikai iekļauties lielākās struktūrās. Latvijas Bankas pētnieki minētajā pētījumā, ar kuru ikviens interesents var iepazīties vietnē makroekonomika.lv, izrēķinājuši, ka, apvienojot mazās pašvaldības un koncentrējot izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu pakalpojumus lielākos novados, pašvaldību budžetos varētu ietaupīt līdz 130 miljoniem eiro gadā, kas ir vērā ņemama summa. Ja runā par cilvēku uztraukumu, vai tad lauki kļūs tukši un izmirs, jāteic, ka depopulācija notiks neatkarīgi no reformas. Taču novadu apvienošana ļaus uzlabot publiskās pārvaldes efektivitāti, ietaupīt līdzekļus, kurus varēs novirzīt, piemēram, ceļu atjaunošanai. Turklāt, kā norāda ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, laukos vēl joprojām būs lielās lauku saimniecības, būs tūrisma mītnes un pilsētnieku brīvdienu mājas. Tā ka no novadu apvienošanas nav jābaidās, faktiski tā ir vienīgā iespēja, kā visiem Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt vienādas iespējas saņemt kvalitatīvus pakalpojumus. Tas, ka saruks pašvaldību publiskais sektors, nezin vai ir valstiska mēroga problēma.

Komentāri

Pievienot komentāru