Redakcijas komentārs: Nodokļu reforma nav mazinājusi aplokšņu algas 

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme medijos izteikusies, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb «aplokšņu» apmēru ir dramatiska un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu.

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 2019. gada 14. maijs plkst. 6:17

Foto: no DB arhīva

Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar “aplokšņu” algām pērn lēšami 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk nekā gadu iepriekš, kad šāda veida nodokļu zaudējumi sasniedza 927,01 miljonu eiro, aprēķinājis VID. Vislielākais aplokšņu algu īpatsvars reģistrēts Rīgas reģionā, un negatīvajos līderos ir tādas nozares kā būvniecība, taksometru pārvadājumi un apsardzes pakalpojumi. Tas, ka nemazinās aplokšņu algu īpatsvars, ir krasā pretstatā bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas solītajam, ka nodokļu reforma palīdzēs izskaust ēnu ekonomiku. Vismaz pagaidām, kā redzams, skaitļi un fakti par to neliecina. Tas nozīmē, ka nodokļu reforma līdztekus citām negatīvajām blaknēm nav bijis pietiekams stimuls uzņēmējiem atteikties no šīs negatīvās prakses.

Attiecībā uz ļaunprātīgiem aplokšņu algu maksātājiem VID noteikti ir jādarbojas pēc stingras pātagas principa, jo tās negatīvi grauj godīgo uzņēmēju konkurētspēju, tāpat būtiski pazemina to darbinieku sociālo garantiju līmeni. Turklāt nebūtu pareizi apgalvot, ka aplokšņu algas nabaga uzņēmēji maksā aiz nabadzības un tāpēc, ka nav citas izejas. Par to liecina tas, ka lielākais aplokšņu algu īpatsvars ir tieši Rīgas reģionā, kas pēc teju visiem ekonomiskajiem rādītājiem apsteidz citus valsts reģionus. Tā kā tiek skatīts aplokšņu algu īpatsvars, nevis absolūtie skaitļi, tad Rīgas reģiona izvirzīšanos negatīvos līderos nevar norakstīt tikai uz augstāku ekonomisko aktivitāti.

Domājot par aplokšņu algu izskaušanas pasākumiem, viens no efektīvākajiem variantiem noteikti būtu likvidēt nelegālos skaidras naudas avotus, no kuriem aploksnes tiek maksātas. Tas saistīts gan ar kases aparātu reformu, lai tie strādātu tiešsaistes režīmā, gan ar PVN karuseļshēmu apkarošanu. Nodokļu eksperts Jānis Taukačs pavisam nesen tvītoja: «Ar 1.maiju Polija ievieš online kases aparātus. Kad mēs LV beigsim mākslīgi elpināt kases aparātu pārdošanas un sertificēšanas industriju? Vajadzīgs vien printeris (vai epasts), jo katrs darījums uzreiz - @vid_gov. LV budžets peldēsies naudā. Čeku loterija (virs 100k gadā) arī būs lieka.» Būtu tikai saprātīgi, ja šādu sistēmu ieviestu arī Latvijā.

Tāpat J. Taukačs norāda, ka līdz ar grozījumiem ES PVN direktīvā Latvijai ir iespējas ieviest vispārējo reverso PVN visiem darījumiem. Jautājums tikai, vai būs politiskā griba. Ja ir vēlme cīnīties ar aplokšņu algu, tad svarīgāk par to maksātāju sodīšanu, bez kā, protams, arī neiztikt, ir likvidēt nelegālas skaidras naudas plūsmas, no kurām šīs algas tiek maksātas. Tāpat cīņa pret aplokšņu algām būs efektīvāka tad, ja tajā iesaistīsies pašas nozares. Šajā ziņā jāuzteic būvnieki, tā ir vienīgā nozare, kas šā gada sākumā noslēgusi ģenerālvienošanos par minimālo algu.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 08. maijs plkst. 6:16

Maija beigās gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās aptaujas prognozē lielu balsu skaita...

2019. gada 07. maijs plkst. 6:25

Vairākas pašvaldības gatavojas rīkot iedzīvotāju aptaujas, lai noskaidrotu viņu viedokli par novadu...

2019. gada 03. maijs plkst. 6:28

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nākusi klajā ar ideju (intervija laikrakstā Diena),...

2019. gada 02. maijs plkst. 6:23

Ministru kabinets 30. aprīlī atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu neradīt atsevišķu...

2019. gada 30. aprīlis plkst. 5:55

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods kārtējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām sākās 26. janvārī,...

Nepalaid garām

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez...

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....