Redakcijas komentārs: Sadarbības ekonomika nav bizness 

Ministru kabinets 30. aprīlī atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu neradīt atsevišķu regulējumu sadarbības platformu jeb sadarbības ekonomikas jomas sakārtošanai, bet tā vietā uzlabot esošo regulējumu.

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 2019. gada 02. maijs plkst. 6:23

Foto: no DB arhīva

Kā sadarbības ekonomikas piemērus var minēt tādas platformas kā Taxify, airbnb, BlaBlaCar, SnappCar, Uber, Prosper, Wiseed un virkni citu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, kopumā Eiropas Savienībā (ES) ir 651 šāda platforma. Sadarbības ekonomikas attīstību var tikai apsveikt, vienlaikus skaidrs, ka regulējums ir jāpilnveido. Galvenokārt divu iemeslu dēļ: patērētāju aizsardzība un godīga konkurence.

Jāteic, ka ES valstu presē ir gana daudz rakstu par sadarbības ekonomiku, norādot uz tās ambivalenci. Proti, no vienas puses, pozitīvs ir sadarbības ekonomikas moto attiecībā uz resursiem: pieejamība, nevis īpašumtiesības, tāpat sadarbības platformas daudzus pakalpojumus cenas ziņā padara ļoti pieejamus klientiem, vienlaikus ļaujot gūt papildu ienākumus šo pakalpojumu sniedzējiem, kas pārsvarā nepieder pie sabiedrības turīgākā slāņa. No otras puses, problēmas rada tas, ka šīs platformas apzināti tiek pārvērstas par lieliem biznesiem, tādējādi kropļojot to radīšanas jēgu un veicinot negodīgu konkurenci. Tāpat sadarbības ekonomika izvirza jautājumu par strādājošo aizsardzību, sociālajām garantijām, nodokļu nomaksu.

Eiropā īpaši aktuālas ir diskusijas par Uber, kas sniedz kopbraukšanas pakalpojumus, un airbnb, kas ir platforma, lai savestu kopā īslaicīgus izīrētājus ar īrniekiem. Vispirms tie ir jautājumi, kas skar klientu drošību. Tā, piemēram, Uber gadījumā ir bijušas sūdzības par šoferu seksuāliem uzbrukumiem klientēm. Līdztekus pret šo platformu protesta akcijas ir rīkojuši tradicionālo taksometru firmu šoferi, norādot, ka nereti Uber strādā kā parasts uzņēmums, tikai ar citiem nodokļiem un prasībām, tādējādi kropļojot konkurenci.

Šī problēma nav sveša arī Latvijai. Rīgas Taksometru parka valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks jau pirms trim gadiem satraucās par negodīgu konkurenci, jo ir virkne privātu autobraucēju, kuri ar kopbraukšanu gūst peļņu, tātad faktiski tie ir tie paši taksometra pakalpojumi, tikai kopbraucējiem ir atviegloti noteikumi. Līdzīgi ir ar platformu airbnb. Parīzes mērijas priekšsēdētāja Anne Idalgo ir norādījusi, ka viņai nav nekas pret parīziešiem, kuri savu mājvietu izīrē uz pāris diennaktīm gadā, lai gūtu papildu ienākumus. Taču viņa iebilst pret tiem izīrētājiem, kuriem ir vairāki īpašumi, kas visu gadu tiek izīrēti tūristiem bez to deklarēšanas un tātad bez nodokļiem. Ne velti Parīze ir izīrēšanu airbnb ierobežojusi līdz 120 naktīm gadā, Londona – 90, bet Amsterdama – 30.

Rezumējot - veicināsim sadarbības ekonomiku, bet nezaudēsim tās jēgu, pārvēršot to par biznesu, kas spēlē pēc citiem noteikumiem un kropļo konkurenci.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 25. aprīlis plkst. 6:24

Iesākumam ir ķecerīgs jautājums: «Kādēļ jums, pilsoņi, ir vajadzīga valsts?» Es pateikšu,...

2019. gada 24. aprīlis plkst. 6:11

Saulītei spīdot siltāk, straujiem soļiem tuvojas vasaras autobraukšanas sezona. Pozitīvās pavasara...

2019. gada 23. aprīlis plkst. 5:57

Latvijas darba tirgū bezdarba kontekstā viena no lielākajām problēmām ir ilgstošais bezdarbs,...

2019. gada 18. aprīlis plkst. 6:19

No šā gada 4. novembra minimālā alga būvniecības nozarē būs 780 eiro....

2019. gada 17. aprīlis plkst. 6:27

Mūsu nacionālās lidsabiedrības airBaltic apgrozījums un peļņa turpina kāpt, pasažieru skaits...

Nepalaid garām

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...