Ministru kabinets 30. aprīlī atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu neradīt atsevišķu regulējumu sadarbības platformu jeb sadarbības ekonomikas jomas sakārtošanai, bet tā vietā uzlabot esošo regulējumu.
Kā sadarbības ekonomikas piemērus var minēt tādas platformas kā Taxify, airbnb, BlaBlaCar, SnappCar, Uber, Prosper, Wiseed un virkni citu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, kopumā Eiropas Savienībā (ES) ir 651 šāda platforma. Sadarbības ekonomikas attīstību var tikai apsveikt, vienlaikus skaidrs, ka regulējums ir jāpilnveido. Galvenokārt divu iemeslu dēļ: patērētāju aizsardzība un godīga konkurence.
Jāteic, ka ES valstu presē ir gana daudz rakstu par sadarbības ekonomiku, norādot uz tās ambivalenci. Proti, no vienas puses, pozitīvs ir sadarbības ekonomikas moto attiecībā uz resursiem: pieejamība, nevis īpašumtiesības, tāpat sadarbības platformas daudzus pakalpojumus cenas ziņā padara ļoti pieejamus klientiem, vienlaikus ļaujot gūt papildu ienākumus šo pakalpojumu sniedzējiem, kas pārsvarā nepieder pie sabiedrības turīgākā slāņa. No otras puses, problēmas rada tas, ka šīs platformas apzināti tiek pārvērstas par lieliem biznesiem, tādējādi kropļojot to radīšanas jēgu un veicinot negodīgu konkurenci. Tāpat sadarbības ekonomika izvirza jautājumu par strādājošo aizsardzību, sociālajām garantijām, nodokļu nomaksu.
Eiropā īpaši aktuālas ir diskusijas par Uber, kas sniedz kopbraukšanas pakalpojumus, un airbnb, kas ir platforma, lai savestu kopā īslaicīgus izīrētājus ar īrniekiem. Vispirms tie ir jautājumi, kas skar klientu drošību. Tā, piemēram, Uber gadījumā ir bijušas sūdzības par šoferu seksuāliem uzbrukumiem klientēm. Līdztekus pret šo platformu protesta akcijas ir rīkojuši tradicionālo taksometru firmu šoferi, norādot, ka nereti Uber strādā kā parasts uzņēmums, tikai ar citiem nodokļiem un prasībām, tādējādi kropļojot konkurenci.
Šī problēma nav sveša arī Latvijai. Rīgas Taksometru parka valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks jau pirms trim gadiem satraucās par negodīgu konkurenci, jo ir virkne privātu autobraucēju, kuri ar kopbraukšanu gūst peļņu, tātad faktiski tie ir tie paši taksometra pakalpojumi, tikai kopbraucējiem ir atviegloti noteikumi. Līdzīgi ir ar platformu airbnb. Parīzes mērijas priekšsēdētāja Anne Idalgo ir norādījusi, ka viņai nav nekas pret parīziešiem, kuri savu mājvietu izīrē uz pāris diennaktīm gadā, lai gūtu papildu ienākumus. Taču viņa iebilst pret tiem izīrētājiem, kuriem ir vairāki īpašumi, kas visu gadu tiek izīrēti tūristiem bez to deklarēšanas un tātad bez nodokļiem. Ne velti Parīze ir izīrēšanu airbnb ierobežojusi līdz 120 naktīm gadā, Londona – 90, bet Amsterdama – 30.
Rezumējot - veicināsim sadarbības ekonomiku, bet nezaudēsim tās jēgu, pārvēršot to par biznesu, kas spēlē pēc citiem noteikumiem un kropļo konkurenci.
