Latvija ir maza un atvērta tautsaimniecība, kas nozīmē, ka to ne tikai ietekmē mūsu pašu vietējās problēmas, bet arī tas, kas notiek uz globālās ekonomikas skatuves.
Pēdējā laikā bilde tur kļuvusi drūmāka, un ekonomikas dati šķietami liecina, ka recesijas stadijai tuvojas vairākas lielas pasaules tautsaimniecības. Neskatoties uz vājākiem datiem, zināmu optimismu par nākotni noturējis tas, ka centrālās bankas solījušas, šķiet, par katru cenu pildīt ekonomikai neatliekamās pirmās palīdzības lomu. Tāpat bijusi cerība, ka drīzāk atrisināsies ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņš. Šā mēneša pirmajā pusē šī otra vienādojuma daļa tika pamatīgi paārdīta – dienas kārtībā nupat ir jauni tarifi, kas nozīmē, ka tas metīs ēnu pār pasaules ekonomikas izaugsmi. Tiek spriests – pat gadījumā, ja kāda vienošanās formāli tiks panākta, strīdi par detaļām turpināsies. Notiekošais ietekmēs arī eksportējošo Eiropu, kur jau tā ekonomikas aktivitāti nevar uzskatīt par diez ko pārliecinošu. Tāpat dienas kārtībā kādā brīdī var būt ASV – Eiropas tirdzniecības strīds.
Pagaidām finanšu tirgos kāds totāls pesimisms vērojams nav, jo saglabājas cerība, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam šī ir kāda īpaša diskusiju taktika un arī Ķīna neprecīzi novērtējusi ASV gribēšanu panākt kādu konkrēto vienošanos. Pēdējā laikā ekonomikas un finanšu ziņu fons ir bijis dažāds, lai gan uzmanība vairāk koncentrēta uz nosacīti optimistisko – bijusi zināma cerību piegarša līdz ar spīdošu akciju tirgu izaugsmi un atsevišķiem nedaudz labākiem ekonomikas datiem. Rezumējot – radusies sajūta, ka pasaules ekonomika ir lēnīgāka, bet tā ir stabilizējusies uz joprojām augšupejošas taciņas. Aina gan var pamainīties, ja kļūs skaidrāks, ka tirdzniecības lielā kopaina vēl ilgi tiks pamatīgi sarežģīta. Tad uzmanība atkal var tikt koncentrēta uz negatīvo un arī finanšu tirgos daudzi var labāk izlemt fiksēt iegūto no nesenā pieauguma, lai daudzmaz mierīgi «pārziemotu» vasaru.
Tādā brīdī varam virzīties uz to, ka aktīvāka ekonomikas lejupslīdes gaidīšana vai pat kādas bailes no krīzes vien var nozīmēt to, ka tā ir neizbēgama. Piemēram, bankas, kas savus aizdevumus balsta uz kādiem modeļiem, saredzot neskaidrākas debesis, arvien vairāk reāli sāk ierobežot aizdošanu. Varbūt negaiss arī nepienāktu, lai gan ekonomikai tas tāpat apcērp skābekli. Tad arī uzņēmumi atliek ieguldījumus un realizē daudz piesardzīgāku politiku. Rezultātā ekonomikas bremzēšanās gaidas vien var provocēt zemākus izaugsmes tempus. Recesijas oficiālā paziņošanas brīdī tas visbiežāk nepasaka daudz ko tādu, ko visi jau kādu laiku nejūt. Ne velti ekonomisti bieži vien uzmanību pievērš tā saucamajiem apsteidzošajiem ekonomikas indikatoriem, kas pēta uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu. Šie mērījumi vairākos lielos reģionos jau kādu brīdi liecina par ekonomikas samazināšanās tendences tuvumu.
