Redakcijas komentārs: Vai ilgi gaidītais pašvaldību avīžu gals ir klāt? 

«Beidzot!» teiks teju visi preses izdevumos strādājošie par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces iesniegto priekšlikumu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai likumā «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem», paredzot aizliegumu pašvaldībām dibināt un izdot preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus, kā arī reģistrēt interneta vietni kā masu informācijas līdzekli.

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 21.6.2019

Foto: no DB arhīva

Tajā pašā laikā minētie priekšlikumi neietekmē pašvaldību tiesības un pienākumu informēt sabiedrību par to darbību, izdodot informatīvos izdevumus. Par to ir diskutēts gadiem, taču diemžēl bez rezultātiem. Jācer, ka šoreiz būs citādi. Pašreizējā situācija ir nenormāla, jo pašvaldības izdevumi, kurus gatavo algoti sabiedrisko attiecību darbinieki, nedrīkst uzurpēt preses vārdu, jo tajos informācija ir atspoguļota tikai no domes viedokļa, tur nevar runāt par profesionālu žurnālistu sagatavotiem rakstiem ar visu iesaistīto pušu viedokli. To saturs lielā mērā ir pašvaldību politiķu tēla spodrināšana. Līdz ar to, pašvaldības informatīvos izdevumus uzdodot par masu informācijas līdzekļiem, tiek maldināti to lasītāji. Vēl viens, ne mazāk būtisks aspekts – pašvaldību avīzes kropļo mediju tirgu, radot negodīgu konkurenci, jo tās tiek apmaksātas no nodokļu maksātāju naudas. Līdz ar to spēj piedāvāt pievilcīgākas cenas gan abonentiem, gan reklāmdevējiem nekā privātie plašsaziņas līdzekļi. Uz to ne vienu reizi vien ir norādījusi arī Konkurences padome. Piemēram, pašvaldību laikraksta Iecavas vēstis, kurš iznāk reizi nedēļā, abonements mēnesim maksā tikai 0,85 centus. Tādu cenu noteikt nevar atļauties neviens privātais preses izdevums, kuram aiz muguras nav pašvaldības budžeta. Pašvaldību aizbildināšanās, ka viņi savos izdevumos «tikai informē» iedzīvotājus neiztur kritiku. Jo tajos atrodamas gan krustvārdu mīklas, gan receptes un ceļojumu apraksti, gan televīzijas programmas. Faktiski tā ir surogātprese ar negatīvu pievienoto vērtību – mediju tirgus kropļošanu. Turklāt iedzīvotāji par to samaksā divas reizes – ar saviem nodokļiem un maksu par pašu produktu. Vēl viens no neveikliem pašvaldību argumentiem ir, ka viņi «tikai pilda likumā noteikto pienākumu informēt iedzīvotājus». Taču likums nevienā brīdī neparedz, ka šādam nolūkam municipalitātei jāizdod savs preses izdevums. Ja pašvaldību pašu intelektuālā kapacitāte neļauj izdomāt, kā citādi informēt iedzīvotājus, tad atbildi sniedz ministrs. «Vietvaru mājaslapas ir lieliska un arvien attīstāma platforma saziņai ar sabiedrību. Pētījumi rāda, ka iedzīvotāju skaits, kuri pakalpojumus vēlas saņemt neklātienē elektroniski, šogad pieaudzis līdz 71%, portāla Latvija.lv lietotāju skaits ir pārsniedzis vienu miljonu un ministrijas apmācīto digitālo aģentu skaits pārsniedz 3500. Turklāt iedzīvotāju ērtībai atvērti 76 novadu un astoņi reģionālas nozīmes Klientu apkalpošanas centri, kur līdz ar valsts un pašvaldību pakalpojumiem pieejama informācija par katras domes darbu,» norāda J. Pūce. Līdz ar to pašvaldību «avīzēm» nav nekāda attaisnojuma un tām jāliek punkts.

Tevi varētu interesēt

No šī gada 1.jūlija par 15 procentiem plānots samazināt akcīzes nodokļa likmi...

Pasūtīt viesnīcu un nopirkt teātra biļetes internetā, samaksāt rēķinus internetbankā, pasūtīt...

Vai esat redzējuši, ka uz ielas notiek remontdarbi vienā un tajā pašā...

Eiropas Savienības (ES) degpunktā, pašai to negribot, pārāk ilgu laiku ir atradies...

Viena no būtiskākajām problēmām veselības aprūpē, protams, ir saistīta ar pieejamību. Šoreiz...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...