Jaunākais izdevums

SIA “Reitan Convenience Latvia”, kas pārvalda Latvijā lielāko mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un lielāko kafejnīcu ķēdi “Caffeine”, 2024. gadā strādājusi ar uzņēmuma vēsturē lielāko apgrozījumu, kaut arī nav trūcis izaicinājumu lokālā un globālā mērogā.

Salīdzinot ar 2023. gadu, pērn apgrozījums pieaudzis par 4,5 %, sasniedzot 91,3 miljonus eiro, peļņa palielinājusies līdz 1,1 miljonam eiro, savukārt nodokļos kopumā samaksāti 3,3 miljoni eiro.

“Man vissvarīgāk ir rūpēties par cilvēkiem un veidot spēcīgu, uz vērtībām balstītu kultūru. Tas arī ir mūsu galvenais veiksmes faktors, kas atspoguļojas rezultātos – spēcīga, mērķtiecīga komanda, kas iedegas par katru klientu,” saka SIA “Reitan Convenience Latvia” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena. Viņa uzsver – pagājušais gads ir bijis veiksmīgs, jo, neskatoties uz ārējiem apstākļiem, ir izdevies izmantot katru iespēju, lai uzlabotu uzņēmuma veiktspēju.

“2024. gadā spējām izvērtēt pārklājumu un optimizēt tirdzniecības vietas, kurās bijām sajutuši ekonomikas stagnēšanu, jo pēc pandēmijas atsevišķas tirdzniecības vietas neatguva iepriekšējo klientu plūsmu un tika slēgtas. Tomēr vienlaikus 2024. gadā tika atvērti divi jauni “Narvesen” veikali – Rēzeknes slimnīcā un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jaunajā korpusā – ar paplašinātu svaigo sortimentu, pielāgojoties klientu vajadzībām. Turklāt Rīgā, Miera un Brīvības ielas krustojumā, ekspluatācijā tika nodots Latvijā pirmais “Narvesen” klimatneitrālais paviljons, kura izgatavošanas kopējo CO2 emisiju summa ir negatīva, turklāt 92 % no moduļa ražošanā izmantotajiem materiāliem iespējams atkārtoti izmantot vai pārstrādāt pēc moduļa dzīves cikla beigām. Nozīmīga uzņēmuma daļa ir arī “Caffeine” kafejnīcu ķēde, kuru arī izdevās paplašināt, atverot jaunu kafejnīcu tirdzniecības centrā “Origo” Rīgā,” stāsta Dace Dovidena.

2024. gadā atvērta jaunā, paplašinātā “Caffeine” ražotne. Investīcijas 380m2 telpās nodrošina darbiniekiem ērtākus un ergonomiskākus darba apstākļus, kā arī ir ļāvušas paplašināt “Caffeine” sortimentu ar jauniem produktiem. Pērn pavasarī, reaģējot uz klientu pieprasījumu un atbalstot ilgtspējīga un veselīga dzīvesveida kustību, tika radīta arī “Narvesen” privātā preču zīme “Good Food” ar “Nutriscore” indikatoru veselīgām, sabalansētām un augstvērtīgām pārtikas maltītēm. Uzņēmuma finanšu rādītāji ļauj secināt, ka klienti jauno produktu novērtē atzinīgi. Vienlīdz pozitīvas atsauksmes ir saņemtas arī par “Narvesen” tīkla pāreju uz tikai ekoloģiski audzētām kafijas pupiņām.

“Mūsu uzņēmumam īpaši svarīgs mērķis ir ilgtspēja visās darbības jomās, centrā izvirzot cilvēku. Pērn turpinājām iesaistīties un atbalstījām Valsts asinsdonoru centru, novirzījām 20 000 eiro jauniešu motivācijas programmai “MOT”, kā arī atbalstījām biedrību “Tavi draugi”. Gada beigās katrs “Narvesen” tika pārvērsts par ikgadējā labdarības pasākuma “Dod pieci!” vēstniecību, palīdzot vākt ziedojumus cilvēkiem ar kritiskām un akūtām veselības problēmām. Ļoti novērtējam arī Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta organizētā Ilgtspējas indeksa novērtējumu: esam atkārtoti ieguvuši augsto Platīna novērtējumu. Savukārt Sabiedrības integrācijas fonds atkārtoti piešķīris “Ģimenei draudzīga darba devēja” statusu,” atklāj Dace Dovidena.

Ilgtspējas fokuss tiek attīstīts arī IT infrastruktūras un energoefektivitātes jomā, ieguldot attālināto skaitītāju nolasīšanas sistēmā. Savukārt uzstādot modernākās aukstuma vitrīnas un kondicionierus, uzņēmums sekmīgi nodrošinājis būtisku energoresursu patēriņa samazinājumu. Arī domājot par sortimentu, svarīga ir ilgtspēja: “Caffeine” kafejnīcu ķēdēs kopš 2022. gada un “Narvesen” tirdzniecības vietās no 2024. gada pieejamā kafija ir gatavota tikai no ekoloģiski audzētām kafijas pupiņām.

Arī “Reitan Convenience AS”, kas ir SIA “Reitan Convenience Latvia” mātesuzņēmums, iepriekšējā gadā strādāja ar rekordlielu apgrozījumu – 16,9 miljardiem norvēģu kronu. SIA “Reitan Convenience Latvia” pamatdarbības veids ir “Narvesen” zīmola vadība, mazumtirdzniecības tīkla attīstība un mazumtirdzniecība 168 tirdzniecības vietās Latvijā, kā arī “Caffeine” zīmola kafejnīcu pārvaldīšana 26 kafejnīcās. Abi zīmoli pieder norvēģu uzņēmumam “Reitan Convenience”, kas Ziemeļeiropas valstīs un Baltijā pārstāvēts ar tādiem zīmoliem kā “Narvesen”, “7-eleven”, “Caffeine”, “R-kiosk” un “Pressbyrån”, “UnoX” un “REMA 1000”.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Slēgtas piecas Narvesen jaunā koncepta tirdzniecības vietas Neste degvielas uzpildes staciju tīklā

LETA,03.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības ķēdes "Narvesen" frančīzes devējs SIA "Reitan Convenience Latvia" slēdzis piecas jaunā koncepta tirdzniecības vietas SIA "Neste Latvija" degvielas uzpildes staciju tīklā, informēja kompānijā.

Uzņēmumā skaidroja, ka "Narvesen" kioski slēgti mainīgo tirdzniecības apstākļu un pieaugošo izmaksu dēļ, jo tirdzniecības vietu uzturēšana bija finansiāli neizdevīga.

Divas no tirdzniecības vietām atradās Rīgā, Lielirbes ielā un Brīvības gatvē, bet pa vienai bija Ogrē, Salaspilī un Tīnūžos.

"Lēmums par kādas tirdzniecības vietas slēgšanu ir sarežģīts, taču vienmēr ir pamatots tieši finanšu rādītājos un klientu plūsmas novērtējumā," pauda "Reitan Convenience Latvia" pārstāvji.

LETA jau vēstīja, ka "Neste Latvija" 2023.gada rudenī nolēma slēgt piecus bezkontakta pašapkalpošanās veikalus "Neste Easy Deli" un to vietā pērnā gada februārī tika atvērti pieci iepriekš minētie "Narvesen" kioski.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miera ielā, Rīgā atklāts pirmais klimatneitrālais “Narvesen” veikals, kuru SIA “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen” un “Caffeine”) izveidojusi sadarbībā ar arhitektu biroju “CO2 ZERO” un moduļu ēku ražotāju “Master Industry”.

Iepirkšanās vieta ir atvērta jauna koncepta moduļa ēkā ar neitrālu klimata pēdas nospiedumu.

Aprēķini liecina, ka ēkas izgatavošanas kopējo CO2e emisiju summa ir negatīva, un 92 % no moduļa ražošanā izmantotajiem materiāliem iespējams atkārtoti izmantot vai pārstrādāt pēc moduļa dzīves cikla beigām. Pieskaitot aprēķināto ēkas lietošanai nepieciešamo enerģiju paredzētajā 50 gadu ekspluatācijas laikā, kopējā emisiju vērtība ir 0 kg CO2e uz kvadrātmetru gadā, padarot šo “Narvesen” moduli par pirmo klimatneitrālo tirdzniecības vietu “Reitan Convenience Latvia” tirdzniecības vietu tīklā.

“Vides ilgtspēja un mūsu uzņēmējdarbības radīto CO2 emisiju mazināšana ir mūsu galvenā prioritāte, kuras īstenošanai katru dienu meklējam jaunus risinājumus gan “Narvesen” tirdzniecības vietu, gan “Caffeine” kafejnīcu tīklā. Mēs aicinām arī mūsu sadarbības partnerus ievērot atbildīgas rīcības kodeksu un kopā padarīt katru dienu mazliet vieglāku un pasauli mazliet labāku. Tāpēc, atsaucoties uz Rīgas domes vīziju par Rīgu kā klimatneitrālu pilsētu līdz 2030. gadam, esam gandarīti par mūsu pirmā klimatneitrālā “Narvesen” veikala atvēršanu. Ticu, ka tas paver jaunu lappusi “Reitan Convenience Latvia” biznesa attīstībā un kļūs par lielisku iedvesmu arī citiem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem”, saka SIA “Reitan Convenience Latvia” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) teritorijā atklāts jaunākā koncepta "Narvesen" veikals, informēja zīmola "Narvesen" pārvadītāja SIA "Reitan Convenience Latvia" pārstāvji.

Investīcijas jaunā veikala izveidē uzņēmuma pārstāvji neatklāj.

Jaunais veikals ir pirmā zīmola "Narvesen" tirdzniecības vieta, kurā būs pieejams salātu bārs, gatavoti smūtiji, nopērkamas dažādas maltītes, Latvijā ražoti konditorejas ēdieni, kā arī rotaļlietas, galda spēles un grāmatas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kā ziņots, "Reitan Convenience Latvia" koncerns 2023.gadā strādāja ar 98,529 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī koncerns guva peļņu 888 195 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Kompānija reģistrēta 1997.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 592 672 eiro. "Reitan Convenience Latvia" vienīgā īpašniece ir Norvēģijas "Reitan Convenience". Norvēģijas "Reitan" Ziemeļeiropas valstīs un Baltijā ir pārstāvēta ar tādiem zīmoliem kā "Narvesen", "7-eleven", "Caffeine", "R-kiosk" un "Pressbyran", "UnoX" un "Rema 1000".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Milzīgo nodokļu dēļ Latvijas uzņēmēji ik gadu zaudē lielu daļu savas peļņas, jo ietvert visus izdevumus gala cenā nav iespējams klientu zemās pirktspējas dēļ, atzīmē Dace Dovidena, SIA Reitan Convenience Latvia valdes priekšsēdētāja.

Eiropas līmenī kafija ar akcīzes nodokli ir aplikta tikai septiņās valstīs, tajā skaitā Latvijā, kur par vienu kilogramu kafijas uzņēmējiem papildus jāmaksā 1,42 eiro, stāsta D.Dovidena. Lielāks nodoklis nekā Latvijā ir tikai Dānijā, Grieķijā un Vācijā, norāda Reitan Convenience Latvia valdes priekšsēdētāja, atgādinot, ka produktu gala cenu būtiski ietekmē arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas Latvijā ir ievērojami augstāks nekā citās valstīs. Saskaitot šos abus nodokļus kopā, jāsecina, ka Latvijas kafijas bizness tiek pakļauts visdrastiskākajiem ierobežojumiem, teic D.Dovidena.

Viņa atzīmē, ka Latvijas tirgum tas ir liels izaicinājums, jo kafijas gala cenas jāpielāgo arī klientu pirktspējai, kas mūsu gadījumā nav nemaz tik augsta. Šādā veidā uzņēmēji zaudē lielu daļu savas peļņas un valsts - šauj pati sev kājā, jo zaudē cilvēkus, kas būvē mūsu ekonomiku. Daudzas kafejnīcas bankrotē, jo nespēj izdzīvot šādos apstākļos, secina D.Dovidena.

Tehnoloģijas

Pētījums: Katrs trešais uzņēmums apsver brīvprātīgu kiberdrošības prasību ieviešanu

Db.lv,20.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2025. gada 1. aprīlim uzņēmumiem ir jāsniedz informācija par atbilstību jaunā Nacionālā kiberdrošības likuma prasībām, kas attiecas uz transporta, komunikāciju, enerģētikas un citiem kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem, kā arī dažādu nozaru institūcijām.

Vienlaikus pētījumu centra SKDS un elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” veiktā pētījuma dati liecina, ka 33 % uzņēmumu apsver brīvprātīgu kiberdrošības prasību ieviešanu, pat, ja uz tiem jaunais regulējums neattiecas.

Kā norāda “Bite Latvija” IKT un IoT biznesa virziena attīstības vadītājs Māris Gaugers, tendences apliecina, ka kiberdrošība biznesa vidē vairs nav tikai juridisks pienākums – tas ir kļuvis par stratēģisku lēmumu, nodrošinot gan uzņēmuma, gan klientu informācijas drošību.

Kopumā 33 % uzņēmumu, uz kuriem tieši neattiecas jaunais Nacionālā kiberdrošības likums (turpmāk – NKDL), apsver kiberdrošības prasību ieviešanu, lai uzlabotu uzņēmuma kiberdrošību, kā arī savu un klientu datu aizsardzību. No tiem 22,7 % aptaujāto norādīja, ka drīzāk apsvērtu ieviest kiberdrošības prasības, savukārt 10,3 % – sniedza pārliecinošu atbildi. 34 % uzņēmumu šādu iespēju neapsver, 22,7 % atbildēja drīzāk, nē, un 11,3 % atzina, ka noteikti to neplāno. Tikmēr vēl 33 % uzņēmumu nav konkrētas atbildes šajā jautājumā, iespējams, gaidot papildu informāciju, lai pieņemtu lēmumu par kiberdrošības prasību ieviešanu.

Eksperti

Vai nākotnē Latvijā varēsim atļauties dzert kafiju?

Dace Dovidena, SIA “Reitan Convenience Latvia” valdes priekšsēdētāja,15.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu Latvijas iedzīvotāji patērē aptuveni 22 000 tonnu kafijas , vienlaikus ekonomisti iezīmē inflāciju, ko lielā mērā dzen pārtika – īpaši kafijas cenu kāpuma dēļ . Lai gan mēs neierindojamies starp lielākajiem kafijas cienītājiem pasaulē, kafija ir daļa no mūsu ikdienas.

Līdz ar globālā kafijas tirgus svārstībām un iespaidīgā cenu pieauguma klimata pārmaiņu nesto izmaiņu dēļ nākas uzdot jautājumu – vai nākotnē kafiju Latvijā varēsim atļauties?

Kafijas industrijas izaicinājumi

Pasaules kafijas nozare šobrīd atrodas krustcelēs. Pieprasījums pēc kafijas aug, taču vienlaikus audzēšanas apstākļi kļūst sarežģītāki. Klimata pārmaiņas samazina kafijas ražas apjomus un ietekmē arī tās kvalitāti. Kafijas plantāciju ierīkošana, cenšoties pielāgoties pieprasījumam, bieži notiek neētiski, izcērtot tropu mežus. Turklāt kafija joprojām ir viena no visvairāk ar pesticīdiem apstrādātajām kultūrām pasaulē. Papildus vides riskiem kafijas industrija vēl arvien saskaras ar būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem: bērnu darbu, piespiedu darbu, nedrošiem, pat bīstamiem darba apstākļiem un nepietiekamu atlīdzību kafijas audzētājiem. Vienlaikus – kafijas industrijas spēcīgākie spēlētāji arvien lielāku nozīmi piešķir ilgtspējai, to iezīmējot savos plānos un ieviešot darbībā.