Restarts: Atdzīvinātā nažfiniera rūpnīca Riga Veneer ražo un eksportē

Danzer grupai piederošo nažfiniera ražotni Latvijā no iznīcināšanas izglāba Latvijas investori, tās restarta rezultāts – SIA Riga Veneer ar 100 darba vietām, nomaksātiem nodokļiem un eksportu.

Latvijā vienīgā nažfiniera ražotne pašlaik jau strādā divās maiņās, intensīvi darbojas pie jaunu klientu piesaistes un jaunu tirgu atvēršanas, lai palielinātu ražošanas apjomu, ienākumus un strādājošo skaitu. 2008. gada decembrī, kad ārvalstu investoriem piederošajā rūpnīcā «tika nodzēsta gaisma», tikai retais cerēja, ka tajā tiks atjaunota nažfiniera ražošana. Vēl vairāk – nodrošinātais kreditors paspēja pārdot vienu no jaunākajām iekārtām.

Trīs gadu dīkstāve

«Trīs gadus ražotne nestrādāja, un, tikai pateicoties Latvijas investoram Andrejam Zilpaušam, tajā atsākās darbs 2011. gadā, bet 2012. gadā, piesaistot SIA Alfa stars, arī izveidots jauns uzņēmums SIA Riga Veneer,» stāsta SIA Riga Veneer ražošanas direktors Jānis Zukuls, kurš šajā nažfiniera ražotnē sācis strādāt 1997. gadā, kad īpašnieks vēl bija Danzer grupa no Šveices. Viņš arī nespēj iedomāties, kāda būtu bijusi situācija ar šo ražotni, ja 2011. gadā to kā vienotu veselumu nebūtu izpirkuši pašmāju uzņēmēji. DB 1992. gada pavasarī rakstīja, ka mēbeļu ražošanas apvienība Zunda kopā ar Karl Danzer Furnierwerke GmbH& Co izveidoja kopuzņēmumu nažfiniera ražošanai.

Tās ziedu laikos kopumā tika nodarbināti ap 250 strādājošo un apgrozījums sasniedza teju 8,5 milj. Ls. SIA Riga Veneer vēl līdz tādiem rādītājiem jāaug. «Tuvākās līdzīga profila ražotnes ir Igaunijā un Čehijā, jo naž- finiera ražošana, kas paredzēta mēbeļu virsmu finierēšanai, ir visai specifiska, jo vajadzīga finierkluču «vārīšana», pirms tie tiek lobīti vai drāzti,» par tuvākajām konkurentiem, stāsta J. Zukuls.

Atgūst bijušos klientus

Pašlaik SIA Riga Veneer ražo gan mēbeļu ražotājiem nepieciešamo bērza, ozola un pat priedes nažfinieri, gan arī liekti līmēto mēbeļu (arī detaļu) ražotājiem nepieciešamās industriālās lobskaidas. Pēc rūpnīcas darbības apturēšanas visi produkcijas pircēji un finierkluču piegādātāji tika zaudēti. Pašlaik uzņēmuma produkcijas pircēju vidū ir Latvijā, Lietuvā un Polijā strādājoši mēbeļu ražotāji. «Produkciju eksportējam arī uz Zviedriju, Vāciju, Rumāniju un pat Dienvidkoreju, Vjetnamu un gatavojamies piegādēm vēl uz citām Āzijas valstīm,» stāsta J. Zukuls. Ir atgūta daļa to klientu, kuri produkciju no Rīgas ražotnes iegādājās vēl tad, kad tā piederēja Danzer.

«Savulaik, Danzer slēdzot ražotni Rīgā, daļa nažfiniera pircēju kļuva par Igaunijā strādājošas ražotnes produkcijas noņēmējiem, bet tagad daļa ir atgriezusies pie mums,» tā uz jautājumu, vai izdevies pārvilināt Igaunijas rūpnīcas produkcijas pircējus, atbild J. Zukuls. Tirgus reanimācijas process nebūt nav beidzies, un tas turpinās. «Tas ir ilgtermiņa process daudzu gadu garumā, jo nav tādas receptes, lai varētu ļoti īsā termiņā atgūt to, kas pazaudēts trīs gadu dīkstāves laikā,» uzsver J. Zukuls. Danzer laikos uzņēmumā bijusi produkcijas pārdošanas daļa, tāpēc bijušo klientu pārliecināšana – atgriezties pie iepirkumiem Rīgā – ir vienkāršāka, nekā būtu tad, ja visas produkcijas pārdošana un izejvielu sagāde būtu notikusi centralizēti, – izmantojot mātes kompānijas struktūras un speciālistus. «Šobrīd vēl neesam sasnieguši pat 50% no tā pārdošanas apjoma, ko uzņēmuma rīcībā esošās iekārtas ļauj saražot,» tā uz jautājumu par to, cik daudz vēl var kāpināt ražošanu un pārdošanu, atbild J. Zukuls. Viņš arī neprognozē, cik ilgā laikā varētu sasniegt, piemēram, 2005. gada (Rīgas finieru rūpnīcas) ražošanas un pārdošanas apjomus. «Agrāko gadu pircēji zina šīs ražotnes produkciju un tās kvalitāti, vēl jo vairāk, ja daļa no agrākās komandas pēc ilgāka laika ir atgriezusies strādāt pie tām pašām iekārtām,» agrāko pircēju piesaistīšanas niansi min J. Zukuls.

Uzņēmums aktīvi meklē jaunus savu izstrādājumu pircējus. «Gan tiešā veidā, gan arī kā tikšanās vietu izmantojot visdažādākās izstādes,» atklāj J. Zukuls. Aptuveni puse no esošajiem pircējiem agrāk nav bijusi Danzer piederošās Rīgas ražotnes izstrādājumu pircēji. Tas liecina, ka uzņemtais kurss ir pareizs, viņš uzskata.

Aug pārstrādes apjomi

Savulaik, restartējot ražotni, darbojās viena lobmašīna vienā maiņā, kura pārstrādājusi aptuveni 10 m3 finierkluču. Pašlaik darbs norit divās maiņās (divas lobmašīnas un viena drāšanas iekārta) mēnesī pārstrādā 1200 – 1300 m3 finierkluču.

Kopumā uzņēmums varētu ik gadu pārstrādāt ap 20 tūkst. m3 finierkluču, taču pārstrādes daudzumu nosaka ne tikai produkcijas tirgus, bet arī klimatiskie apstākļi un šīs izejvielas – finierkluču – eksports. «Šodien ražojam arī industriālo nažfinieri, ko Danzer laikos neražoja. Šis produkts ļauj apgūt jaunu pircēju segmentu – liekti līmēto mēbeļu ražotājus,» skaidro J. Zukuls. Viņš piezīmē, ka SIA Riga Veneer ir laba sadarbība ar specializētu uzņēmumu Zviedrijā, kurš no šī produkta tālāk ražo viesnīcu kartes durvīm.

«Āzijas tirgus ir ļoti aktivizējies industriālā nažfiniera segmentā, taču paradoksālā kārtā Latvijā kā sēnes pēc lietus arvien no jauna rodas uzņēmumi, kuri, lai sūtītu uz Ķīnu, iepērk šī produkta ražošanai nepieciešamos finierklučus par vēl labākām cenām nekā mēs, taču gatavo produkciju šie Āzijas ražotāji tirgo par tādu pašu cenu kā mēs, kaut arī viņiem jātransportē konteineros apaļkoksne,» par ekonomiskai loģikai nepakļaujošos situāciju brīnās J. Zukuls. Izejvielu deficītu vairo arī negaidīti siltais rudens un ziemas sākums.

Būs trešā maiņa

Pēc J. Zukula stāstītā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 0,23 milj. eiro mēnesī, tas nav maksimāli iespējamais līmenis. «Nažfiniera ražošanā sezona ir no septembra līdz jūlijam un šajos mēnešos ienākumiem 2014. gadā būtu jābūt vēl lielākiem, īpaši tāpēc, ka šobrīd ir pasūtījumi un darbā aicinām gan pieredzējušus speciālistus, gan arī strādniekus bez īpašām iemaņām (kopumā pat 40–60), jo vēlamies nokomplektēt trešo maiņu,» šā gada uzdevumu atklāj J. Zukuls.

Tas ir reāli īstenojams un ir tikai daļa no agrāk iecerētās Danzer ražotnes darbības atjaunošanas stratēģijas.

Lai arī bieži vien ir priekšstats, ka nestrādājošas ražotnes sekmīgu reanimāciju var īstenot tikai uzņēmējs no nozares, tomēr SIA Riga Veneer piemērs to apgāž. «Ražotnes restarta investors Andrejs Zilpaušs savā agrākajā uzņēmējdarbībā nav bijis ne tieši, ne netieši saistīts ar meža nozari, nemaz nerunājot par tik specifiska produkta kā nažfiniera ražošanu un tirgu, taču viņš spēja izveidot komandu, kurā ir visi attiecīgās jomas speciālisti,» uzsver J. Zukuls.