Jau desmit gadus latvietis Guntars dzīvo Sjerraleonē, kur viņš nonācis, dodoties glābt savas investīcijas dimantu biznesā, kuras veicis laikā, kad vēl strādājis Krievijas banku nozarē.

Šobrīd Guntaram, kuru satikt bija devies Latvijas Playboy žurnālists Ivars Āboliņš, Sjerraleonē ir savs birojs, sava komanda, sava māja labā pilsētas rajonā un aiz muguras akcionāri, kuru vārdus mūsu tautietis gan vēlējies paturēt noslēpumā.

Vietējie viņu pazīst kā «misteru Džonu», jo izrunāt vārdu Guntars šejieniešiem esot neiespējamā misija.

«Jūtos šeit ļoti labi. Esmu absolūti relaksēts un nodarbojos ar to, kas man patīk. Es pērku dimantus, pārdodu dimantus un nodarbojos ar visu, kas saistīts ar dimantiem. Tas, protams, joprojām ietver arī ieguvi un tālāku apstrādi. Esmu dimantu biznesā un esmu šeit, Sjerraleonē - laimīgs,» saka Guntars.

Kono dimantu raktuves Sjerraleonē ir vieta, kur 1972. gada 14. februārī tik atrasts trešais lielākais dimants pasaules vēsturē. Vietējie dimantu racēji savu "lielo akmeni" tur meklē ik dienu, bet nepiederošu baltādainu personu klātbūtne šajā vietā ir izņēmums, turklāt žurnālistu iekļūšana dimantu dzīslā ir ārkārtīgs retums.

Arī žurnālista Ivara Āboliņa un viņa kolēģu atrašanās dimantu raktuvēs, kā stāsta viņš pats, bijusi iespējama tikai dažādu apstākļu sakritību, nejaušību, palīdzīgas rokas un gadījuma dēļ.

Pavisam nesen no Kono pēc piekaušanas un aparatūras salaušanas esot padzīta BBC filmēšanas grupa, kas vēlāk kadrus no dimantu raktuvēm vienkārši inscenēja, savā rakstā žurnālam Playboy min Āboliņš.

Par nelielu samaksu kļūt par pavadoni uz Kono, nodrošinot ne tikai iekļūšanu raktuvēs, bet arī drošību, piekritis Latvijas valstspiederīgā Guntara, kurš ir žurnāla Playboy stāsta galvenais varonis un Sjerraleonē, nodarbojoties ar dimantu biznesu, dzīvo jau desmit gadus, uzņēmējdarbības partneris Sass Levi, kurš ir ne tikai Kono iedzimtais, bet arī reģionā ietekmīga persona. Viņš arī vairākas reizes aicināts iesaistīties politikā, taču vienmēr atteicies, priekšroku dodot biznesam.

Pasaules Ekonomikas foruma (World Economic Forum) veidotajā topā par valstu konkurētspēju ceļojumu un tūrisma sektorā Latvija ierindojusies 48. vietā.

2011. gadā Latvija šajā topā atradās 51. vietā.

47. vietā Pasaules Ekonomikas foruma topā atrodas Kostarika, bet 49. vietā – Lietuva. Kaimiņi igauņi šogad, salīdzinot ar 2011. gadu, topā noslīdējuši par piecām vietām un ieņem 30. pozīciju.

No Latvijas šajā topā nedaudz atpaliek tādas valstis kā Bulgārija (50. vieta), Brazīlija (51. vieta) un Puertoriko (52. vieta), bet par dažām vietām labākā pozīcijā ir Turcija (46. vieta), Ķīna (45. vieta) un Meksika (44. vieta).

Kaimiņi igauņi šogad, salīdzinot ar 2011. gadu, topā noslīdējuši par piecām vietām un ieņem 30. pozīciju.

Visaugstāk no pasaules valstīm konkurētspēja ceļojumu un tūrisma sektorā novērtēta Šveicei, otrajā vietā atrodas Vācija, trešajā – Austrija, un tai seko Spānija, Apvienotā Karaliste, ASV, Francija, Kanāda, Zviedrija un topa pirmo desmitnieku noslēdz Singapūra.

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr pasaulē vidēji tas bija 11,8%, bet Lietuvā un Igaunijā – katrā 7,4%.

Zemākais ēnu ekonomikas līmenis Eiropas Savienībā 2023. gadā bija Īrijā (5,1%), Kiprā (5,3%) un Dānijā (5,9%). Salīdzinājumam, Vācijas ēnu ekonomikas līmenis bija 6,8%, Francijā 6,7%, bet Somijā 6,6%. Savukārt, ASV tas bija 5%, bet Kanādā 4,5%.

Pētījums parāda, ka Latvijā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam kopumā ir samazinājies par 10%, bet laikā no 2013. gada līdz 2023. gadam – par 1,4%. Igaunijā kopš 2000. gada ēnu ekonomikas līmenis ir sarucis par kopumā 7%, bet laikā no 2013. gada par 2,5%. Lietuvā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam ir krities par 12,8%, bet kopš 2013. gada – par 3,5%.

“Ēnu ekonomikas samazinājuma dinamika parāda to, ka no augsta ēnu ekonomikas līmeņa samazinājumu sākumā panākt ir salīdzinoši vieglāk. Tālāk ar katru procentu šie centieni kļūst arvien smagāki, jo vieglie risinājumi ir izsmelti. Tādā situācijā esam tagad Latvijā, proti, ēnu ekonomikas līmenis ir būtiski krities, bet vēl esam tālu no attīstītāko Eiropas valstu līmenim. Valsts ieņēmumu dienests un valsts vadība kopumā ir daudz darījusi pēdējo gadu laikā ar ēnu ekonomikas samazināšanas plāniem, taču tagad priekšā ir grūtākais – jo palikusi tā ēnu ekonomikas daļa, kas ir patiesi iesakņojusies. Risinājums visdrīzāk ir ekonomikas un nodokļu administrēšanas turpmāka digitalizācija, kā arī jāveic apjomīgs darbs, lai veicinātu nodokļu nomaksas paradumus un morāli. Pāri visam cilvēkiem ir jātic, ka valsts nodokļu politika ir taisnīga un, ka maksāt nodokļus ir vērts, jo tie tiek izlietoti jēgpilni un efektīvi,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Kā liecina globālās platformas EY, kura ir netieši saistīta ar Ernst & Young Global Limited grupas uzņēmumiem, veiktais pētījums par ēnu ekonomikas lielumu un tā izmaiņām 131 pasaules valstī, tad starp 2000. un 2023. gadu Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvars pret IKP samazinājās no 19,3 % līdz 9,6 %.

Tas nozīmē, ka šajā laika posmā Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvars pret IKP samazinājās vairāk nekā divas reizes jeb par 51, 8 procentiem (nevis procentu punktiem, bet procentiem). Pēc šī rādītāja Latvija ir astotā veiksmīgākā valsts pasaulē. Visvairāk - gandrīz 3 reizes (par 64,9 %) - ēnu ekonomikas īpatsvars IKP struktūrā starp 2000. un 2023. gadu samazinājās Dienvidamerikas valstī Gajānā.

Otrajā vietā pasaulē pēc ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājuma bija Lietuva (mīnus 63,4 %), bet 3. vietā - Katara (mīnus 58,4 %).

Kā liecina globālās platformas EY dati, tad Latvija ir nodemonstrējusi apbrīnojamu progresu ēnu ekonomikas samazināšanā. Latvija varētu būt izcils paraugs citām valstīm, kā transformēt valsti no zemes ar visai augstu ēnu ekonomikas ietekmi par zemi ar zemu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Pasaules desmitniekā bez Latvijas, Lietuvas, Gajānas un Kataras vēl iekļuva Rumānija (-58,1 %), Dienvidkoreja (-53,4 %), Bulgārija (-53,3 %), Kazahstāna (-52,9 %), Kambodža (-51,7 %) un Horvātija (-51,1 %). Pēc ēnu ekonomikas apjoma samazinājuma starp 2000. un 2023. gadu Polija bija 13. vietā pasaulē (-49,2 %), bet Igaunija - 14. vietā pasaulē (-48,6 %). Vidēji pasaulē starp 2000. un 2023. gadu ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājās aptuveni par ceturto daļu (-25,8%). Vienpadsmit pasaules valstīs starp 2000. un 2023. gadu ēnu ekonomikas īpatsvars palielinājās.

Pasaules ekonomikas foruma publiskotajā Globālās konkurētspējas ziņojumā 2012/2013 Latvija pakāpusies par trim vietām un atrodas 52. pozīcijā. Aizvadītajā gadā Latvija indeksā ieņēma 55. vietu. Premjers Valdis Dombrovskis pakāpšanos saista ar jaunām iespējām uzņēmējiem radīt jaunus produktus.

Pēc premjera domām, pakāpšanās par trim vietām uz augšu pasaules valstu konkurētspējas reitingā ir vēl viens apliecinājums tam, ka Latvijas konkurētspēja pieaug, vēsta LETA. «Tas iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniedz aizvien jaunas iespējas radīt jaunus produktus, audzēt to pievienoto vērtību, iekarot jaunus eksporta tirgus un Latvijā radīt jaunas darbavietas,» pauda valdības vadītājs.

Vairāk nekā 2,2 miljardi pasaules iedzīvotāju dzīvo nabadzībā vai uz nabadzības sliekšņa, un situāciju pasliktina finanšu krīzes, dabas katastrofas, pieaugošās pārtikas cenas un vardarbīgi konflikti, brīdina ANO.

Kaut arī nabadzība pasaulē ir samazinājusies, nopietnus draudus turpina sagādāt pieaugošā nevienlīdzība un sistēmiskas problēmas, teikts ANO gadskārtējā tautas attīstības ziņojumā.

ANO norāda, ka aptuveni 1,2 miljardi pasaules iedzīvotāju nākas ikdienā izdzīvot ar aptuveni 1,25 ASV dolāriem vai pat mazāku naudas summu.

Nabadzības problēmu risināšanā svarīga loma ir valdības politikas orientēšanai uz darba vietu radīšanu un sociālo drošības sistēmu, teikts ziņojumā.

Dziļa nevienlīdzība un nabadzība bieži vien izceļ strukturālās vājās vietas. Lielāka nabadzība parasti ir starp nabadzīgajiem, sievietēm, minoritātēm (etniskām, valodas, reliģijas, migrācijas vai seksuālām), pamattautību iedzīvotājiem, lauku un nomaļu reģionu iedzīvotājiem, invalīdiem un valstīm, kurām nav pieejas atklātiem ūdeņiem vai ir ierobežoti dabas resursi, teikts ANO ziņojumā.

Lai savaldītu Ebolas vīrusa izplatīšanos turpmāko sešu līdz deviņu mēnešu laikā nepieciešami vismaz 600 miljoni dolāru (456 miljoni eiro), trešdien paziņojusi Pasaules Veselības organizācija (PVO).

«Šī ir lielākā Ebolas epidēmija, vissmagākā un vissarežģītākā, ko esam redzējuši gandrīz 40 gadu ilgajā šīs slimības vēsturē,» žurnālistiem norādīja PVO ģenerāldirektore Margarēte Čana.

No Ebolas vīrusa bojāgājušo skaits Rietumāfrikā pārsniedzis 1900, bet inficēto skaits - 3500 cilvēku, liecina PVO dati.

Gandrīz desmitā daļa mirušo ir medicīnas darbinieki.

Ebolas vīruss izplatās, nonākot saskarsmē ar inficēta cilvēka asinīm un citiem ķermeņa šķidrumiem. Mirstības rādītāji pēc inficēšanās ir ļoti augsti.

Tomēr PVO ir pārliecināta, ka vīrusu var pakļaut kontrolei, ja tam atvēl pietiekamus resursus un sadarbojas globālā mērogā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) gatavo 127 miljonu dolāru (98 miljonu eiro) palīdzības paketi Gvinejai, Libērijai un Sjerraleonei, kuras smagi skāris Ebolas vīrusa uzliesmojums.

Minēto trīs valstu valdības ir lūgušas papildu atbalstu no SVF, norādīja fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda.

Viņa nodēvēja Ebolas vīrusa uzliesmojumu par «smagu humāno, sociālo un ekonomisko krīzi, kas prasa apņēmīgu atbildi no starptautiskās kopienas».

Apstiprināšanai SVF izpildvaldei palīdzības pasākumu kopums tiks prezentēts oktobrī.

SVF aplēses liecina, ka vīrusa izplatības dēļ Gvinejā, Libērijā un Sjerraleonē ekonomikas izaugsme strauji saruks un vissmagāk no tā cietīs visvieglāk ievainojamās sabiedrības grupas.

Ebolas vīrusa uzliesmojums Rietumāfrikā ir prasījis jau vairāk nekā 2400 dzīvības, liecina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati.

Mali oficiāli pasludināta par brīvu no Ebolas vīrusa, svētdien paziņojusi ANO un Mali valdība.

Valsts var tikt pasludināta par brīvu no vīrusa, ja tajā 42 dienas, proti, divus vīrusa inkubācijas periodus, nav konstatēti jauni inficēšanās gadījumi.

Mali bija sestā Rietumāfrikas valsts, ko skāra Ebolas vīruss, kas vissmagāk piemeklējis Gvineju, Sjerraleoni un Libēriju.

Mali pēdējais pacients atveseļojās 6.decembrī.

Pirmais saslimšanas gadījums šajā valstī tika konstatēts 23.oktobrī. Ar vīrusu bija inficējies kāds bērns, kurš ieradās valstī no Gvinejas un nākamajā dienā nomira.

Slimību no Gvinejas uz Mali atveda vēl viens ceļotājs, kurš inficēja vēl astoņus cilvēkus, no kuriem seši nomira.

Paziņojot par Ebolas vīrusa izskaušanu valstī, Mali veselības ministrs pateicās visiem medicīnas darbiniekiem un starptautiskajiem partneriem par atbalstu cīņā pret nāvējošos slimību.