Rietumeiropas un Austrumeiropas pircēji – kad liksim vienādības zīmi?

2018. gada 30. janvāris plkst. 9:50
Autors: Andžela Veselova - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore
Sadaļa: Eksperti
Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Viņš norādīja, ka Eiropā nevar būt otršķirīgu patērētāju. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ne vienreiz vien norādījušas, ka šajās valstīs tirgotās pārtikas preces sastāva ziņā atšķiras no produktu analogiem, kas atrodami Rietumeiropas veikalu plauktos. Savukārt šo preču ražotāji apgalvo, ka šādas pretenzijas ir nepamatotas – viņu arguments, ka visam pamatā fakts, ka dažādu valstu tirgos pircēju gaumes ir atšķirīgas.

Kā attaisnojumu savām darbībām bieži min, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, ja produktā nav neatļautu izejvielu un tās visas ir atspoguļotas produkta marķējumā, šim produktam ir visas tiesības atrasties brīvā apritē jebkurā no ES dalībvalstīm, tādējādi nekāda veida pārkāpumos uzņēmums nevar tikt apsūdzēts. Visiem zināms, ka pasaulē pazīstamo zīmolu preces, kuras domātas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, pārsvarā tiek ražotas Polijā vai Ungārijā, kā arī citās postpadomju valstīs.

2017. gada martā Ungārija, Slovākija un Čehija kopīgā paziņojumā vērsās pret lielajām korporācijām, kas Centrāleiropā pircējus krāpj ar zemākas kvalitātes preču piedāvājumu. Slovākijas veterinārais dienests izpētīja, ka viena zīmola apelsīnu sula Austrijā un Slovākijā ir ar būtiski atšķirīgu krāsu un aromātu. Jau 2015. gadā Prāgas Ķīmijas un tehnoloģiju universitātes pētījums apstiprināja, ka vairākas preces, piemēram, šķīstošā kafija, jogurts, margarīns, desas tiek ražoti no atšķirīgām sastāvdaļām nekā Rietumos.

Piemēram, Vācijai domātajos kartupeļu čipsos Lay’s Salted izmantota saulespuķu eļļa, bet Lietuvai paredzētajos – palmu eļļa kopā ar saulespuķu eļļu.

Arī Latvijas atbildīgās amatpersonas norāda par nepieņemamu situāciju, ka viena zīmola produkti dažādās ES valstīs tiek piedāvāti tirgū ar atšķirīgu kvalitāti. Tirgotāju pārstāvji ir pozitīvi noskaņoti un norāda, ka mūsdienās pārtikas preču segmentā ir pieejams plašs piedāvājums, tāpēc pircēji var izvēlēties produktus pēc garšas, kvalitātes, sava ienākumu līmeņa, dzīvesstila u.c. kritērijiem, tādējādi norādot, ka izvēle ir pircēju ziņā un nav pierādījumu apgalvojumam, ka preču kvalitāte būtiski atšķirtos. Atšķirīgs viedoklis ir Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidentam Henrikam Danusēvičam, kurš jau pirms vairākiem gadiem norādīja, ka ražotāji Rietumu tirgum piegādā kvalitatīvāku un dārgāku produkciju, jo tur ir maksātspējīgāki pircēji. Zināmā mērā apstiprinājumu duālai kvalitātes pieejai precēm, kuras pieejamas atšķirīgos Rietumeiropas un Austrumeiropas tirgos, norāda arī PVD sniegtā informācija par nelielām, tomēr atklātām atšķirībām starp Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem. Piemēram, salīdzinot Latvijā iegādāto šokolādi Milka ar Vācijā pirkto un ražoto, konstatēti identiski marķējumi, bet, laboratoriski pārbaudot, atšķīrās riekstu un šokolādes proporcija, abos gadījumos riekstu daudzums nesasniedza 20%, kā tas norādīts marķējumā. Savukārt, salīdzinot Nestea negāzētā tējas dzēriena marķējumu, konstatēts, ka dzērienam, kas ražots Vācijā, saldinātājs nav pievienots, bet produktam, kas «izgatavots Eiropas Savienībā», saldinātājs pievienots. Salīdzinot marķējumus Grabower suflē, no kuriem viens iegādāts Latvijā, bet otrs Vācijā, konstatēts, ka Latvijā iegādātais produkts glazēts ar kakao glazūru, kuras sastāvā ir arī augu tauki, piemēram, palmu eļļa, bet Vācijā iegādātais produkts glazēts ar šokolādi, kuras sastāvā ir kakao sviests un kakao masa.

Lietuva bija pirmā no Baltijas valstīm, kura publiski paziņoja, ka preču kvalitāte kaimiņvalsts veikalu plauktos atšķiras no produktiem Vācijā. Kvalitātes atšķirības tiek pamatotas ar pirktspēju, proti, Lietuvā tiek taupīts uz preču kvalitāti, lai nodrošinātu patērētājiem pievilcīgu cenu. Piemēram, Vācijai domātajos kartupeļu čipsos Lay’s Salted izmantota saulespuķu eļļa, bet Lietuvai paredzētajos – palmu eļļa kopā ar saulespuķu eļļu. Pirms Lietuvas šo jautājumu aktualizēja Slovākija vēl bez jebkādiem pētījumiem. Jāatzīmē, ka Eiropas komisāri tikai nesen sākuši reaģēt uz šo problēmu, redzot, ka to izvirza nevis viena valsts, bet vairāku valstu grupa.

Izpētot preces, atklājās, ka ne tikai to sastāvs ir citādāks, bet arī cena atšķiras – tā ir augstāka. Jāmin gan, ka Vācijā atsevišķām produktu grupām tiek piemērots samazinātais pievienotās vērtības nodoklis 7% apmērā, kamēr Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, PVN ir 21%, kas noteikti ietekmē preces cenu, bet – vai no tā būtu jācieš kvalitātei?

Eiropas Komisija 2018. gadā sola veikt plašu pārtikas un citu preču pilotprojekta pētījumu 800 tūkst. eiro apmērā par vienādas preču kvalitātes nodrošināšanu visā ES, kurā tiks apzināti šīs problēmas mērogi. Vai tas spēs pielikt punktu problēmai vai tikai iezīmēs daudzpunkti problēmas turpmākajā risinājumā, to parādīs laiks.

Dalies ar šo rakstu