Uz tirdzniecības centra Sāga jumta uzstādīti saules paneļi 3500 m2 platībā ar kopējo jaudu 499kW.

Jaunais saules paneļu parks turpina t/c Sāga apņemšanos darboties videi draudzīgi un ilgtspējīgi, samazināt oglekļa emisijas un uzlabot energoefektivitāti. Ik gadu tas ļaus t/c Sāga saražot ap 500MWh enerģijas, ko izmantot to pašpatēriņam.

Tuvākajā nākotnē t/c Sāga plāno palielināt enerģijas ražošanu un paplašināt saules paneļu parku vēl par 1 MW.

“Saules paneļu uzstādīšana ir vēl viens solis t/c Sāga centienos darboties atbildīgi un videi draudzīgi. Uzskatām par privilēģiju atrasties zaļā teritorijā un respektējam dabas tuvumā, tāpēc mūsu mērķis ir ikdienā pieņemt videi labvēlīgus lēmumus un samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu, tam iedvesmojot arī mūsu apmeklētājus un nomniekus,“ komentē T/c Sāga direktore Jolanta Opaleva.

2024.gada jaunu automašīnu tirgus Latvijā piedzīvoja būtisku samazinājumu, reģistrējot 17 128 vienības, kas ir par 7,2% mazāk nekā 2023.gadā, informē Auto asociācija.

Salīdzinot ar 2007.gada rekordu (30 800 vienības), tirgus apjomi ir gandrīz uz pusi mazāki. Gada sākumā reģistrāciju skaits strauji kritās, bet no septembra situācija stabilizējās, decembrī noslēdzoties ar pozitīvu 13,3% pieaugumu.

"Pārdoto auto apjoms ir nestabils, 2024.gada sākumā saglabājās zems pieprasījums un tikai ar septembra mēnesi stabilizējās un iezīmējās neliels pieaugums salīdzinot ar 2023.gadu. Turpinoties augstām Euribor finansēšanas likmēm, vājai Eiropas ekonomikas attīstībai un nestabilitātei enerģētikas sektorā nav paredzams, ka auto tirgus pieredzēs kāpumu. Auto tirgus vēl joprojām ir 56% no 2007.gada vēsturē augstākā rezultāta, kam par pamatu ir gausais banku finansējuma apjoms tirgū, kas sastāda tikai 57% no visām reģistrācijām. Nemainoties finansējuma piedāvājumam un cenai auto tirgus nepiedzīvos būtisku kāpumu," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Restorāna KEST Cēsīs līdzīpašnieks, šefpavārs Māris Jansons tirdzniecības centrā Sāga atklājis līdz šim lielāko Kest veikalu. Šis ir jau trešais zīmola veikals.

“Mēs radām ēdienus, kas ļauj nesteidzīgi pabūt kopā pat straujā ikdienas ritmā. Arvien vairāk cilvēku novērtē maltītes bez liekas gatavošanas – tieši to piedāvā Kest," uzsver M.Jansons.

Jau vēstīts, ka šī gada sākumā "Michelin" ceļvedī iekļautā Cēsu restorāna "Kest" līdzīpašnieks M.Jansons atvēris jauna koncepta veikalu "Kest at Home". Jaunā koncepta veikala izveidē tika investēti 50 000 eiro.

Veikala pārvaldošais uzņēmums SIA "Jansons un partneri" 2023.gadā strādāja ar 1,133 miljonu eiro apgrozījumu un peļņu 22 117 eiro apmērā. Uzņēmums reģistrēts 2017.gada martā, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma 80% kapitāla pieder Gundaram Skudriņam un 20% Jansonam.

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Pastāstiet par Nacionālā futbola stadiona ieceres vēsturi! Ne jau pirmo gadu par stadionu prāto? Kādēļ vajadzēja un vajag, un kāpēc neizdevās iepriekš?

Pirms vairāk nekā desmit gadiem gan Futbola federācijā, gan arī sabiedrībā bija plašas diskusijas par jauna stadiona nepieciešamību, jo bija pilnīgi skaidrs, ka Skonto stadions vai arī vecais Daugavas stadions pirms renovācijas neizpilda mūsdienīga ceturtās kategorijas stadiona prasības. Proti, ir nepieciešams jumts, vajadzīgs pietiekams skaits sēdvietu skatītājiem, palīgtelpas un tehniskie mezgli spēles norisei. Līdzīgas būves Latvijā ir gan hokeja spēļu apmeklētājiem, gan basketbola cienītājiem. Ir halles, kas apmierina starptautiskās prasības, kurās var notikt augsta līmeņa spēles un kuras var apmeklēt pietiekams skaits skatītāju. Tas, kādas ir prasības ceturtās kategorijas futbola stadionam, bija zināms jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un šīs prasības nav būtiski mainījušās. Loģiski, ka futbola cienītāji, federācija, sabiedrība kopumā visu laiku izdara šo spiedienu, proti, mums vajag vismaz vienu šādu stadionu. Kaimiņvalstī Igaunijā jau sen ir uzbūvēts šāds stadions ar 12 tūkstošiem skatītāju vietu. Jau pirms septiņiem gadiem tur notika UEFA superkausa spēle.

Publicēts Rietumu Bankas un Grupas finanšu pārskats par 2025. gada janvāri-septembri, informē banka.

Saskaņā ar pārskatu, Rietumu Bankas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa pirmajos deviņos mēnešos bija 17.7 miljoni eiro, Grupas peļņa sasniedza 29.3 miljonus eiro.

Bankas aktīvi 30.09.2025. bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi 956 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 358 miljoni eiro.

Rietumu Banka izteikti fokusējas uz Latvijas un Baltijas biznesa kreditēšanu, atbalstot klientus dažādās nozarēs. Kopējais bankas kredītu portfeļa apjoms uz 2025. gada 30. septembrī bija 686 miljoni eiro.

Ar Rietumu Bankas piešķirtajiem finanšu resursiem tiek realizēti daudzi vērienīgi projekti komerciālā un dzīvojamā nekustamā īpašuma jomā. Trešajā ceturksnī banka ir paziņojusi par papildu 11,4 miljonu eiro kredītu uzņēmumam Riga Retail Park – tirdzniecības centra “Sāga” attīstībai Rīgā. Tas ir jau otrais aizdevums šī vērienīga projekta realizācijai – iepriekš Rietumu Banka tam bija piešķīrusi kredītu 48 miljonu eiro apmērā.

Pašapkalpošanās veļas mazgātavu tīkls “Laundromat” šogad plāno atvērt vairākus jaunus punktus Rīgā un citviet Latvijā. Jaunas mazgātavas tks atvērtas t/c “Sāga” Ulbrokā un Siguldā.

Latvijā izveidotā uzņēmuma izaugsme noris strauji: tas dibināts 2022. gadā, gadu vēlāk atvērta pirmā filiāle Juglā, un šobrīd uzņēmumam ir jau 30 filiāles desmit Latvijas pilsētās. Tādējādi pakalpojumi pieejami plašam sabiedrības lokam visā Latvijā – no Liepājas līdz Daugavpilij.

“Pašapkalpošanās mazgātavas novērtē ne vien Rīgā, bet arī reģionos, piemēram, veiksmīgs projekts ir nelielais Smiltenes punkts,” stāsta “Laundromat” pārstāve Monta Purkalne. Pēc viņas teiktā, “Laundromat” pakalpojumus iecienījuši gan jaunieši un ģimenes, gan arī seniori. “Ja cilvēkiem rodas jautājums, kā iespējams izmazgāt lielu drēbju apjomu tik īsā laikā, aptuveni 30 minūtēs, atbilde ir vienkārša – parastās veļas mašīnas lielāko daļu laika patērē, sildot ūdeni un, protams, arī patērējot visai daudz elektroenerģijas. Mūsu izmantotās Spānijas firmas “Girbau” ražojuma mašīnas izmanto karstā ūdens padevi.”