Efektīva loģistikas pārvaldība ir būtisks faktors veiksmīgas uzņēmumu darbības nodrošināšanā un attīstībā. Viens no loģistikas risinājumiem, kas kļūst arvien populārāks gan starptautiskos, gan vietējos kravu pārvadājumos, ir saliktās kravas.

Saliktās kravas, zināmas arī kā LTL (Less Than Truckload) pārvadājumi, piedāvā vairākas priekšrocības gan mazajiem, gan lielajiem uzņēmumiem. Kas ir saliktās kravas un kādos gadījumos LTL ir efektīvāks risinājums nekā pilnu kravu (FTL) pārvadājumi?

Kas ir saliktās kravas?

Saliktās kravas jeb LTL (Less Than Truckload) pārvadājumi ir loģistikas risinājums, kur viena kravas automašīna tiek komplektēta no dažādiem nosūtītājiem un tā tiek izmantota vairāku sūtījumu pārvadāšanai.

Kad izvēlēties saliktās kravas?

Šis risinājums ir īpaši piemērots uzņēmumiem, kuriem nepieciešams pārvadāt relatīvi nelielu preču daudzumu, kas nesasniedz pilnas kravas apjomu. Salikto kravu pārvadājumi nodrošina izmaksu efektivitāti, jo katrs nosūtītājs maksā tikai par tam piederošās kravas aizņemto vietu transportlīdzeklī, nevis par visu kravas automašīnas izmantošanu.

Eiropas Savienība vēlas dekarbonizēt autobusus un kravas automašīnas, turklāt ir iniciatīvas to darīt daudz straujāk, turklāt no 2030. gada atļaut reģistrēt tikai bezemisiju pilsētas autobusus; Latvijā šajā virzienā pagaidām vēl tiek sperti tikai pirmie biklie soļi.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Kravas transportlīdzekļu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizācija – kā sasniegsim 2030.gada atjaunojamās enerģijas un konkurētspējas mērķus?. Latvijā vieglie un smagie kravas transportlīdzekļi, komunālais transports, kā arī autobusi veido vairāk nekā 40% no visām autotransporta emisijām, tomēr diskusija par kravas automašīnu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizāciju nenotiek. Ir daudz jautājumu par to, cik var ātri ieviest (pāriet uz) biometāna un citu alternatīvo degvielu (LNG, CNG, ūdeņraža) transportlīdzekļiem, kā paātrināt kravas transporta un autobusu elektrifikāciju, kā mainīt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļu likmes un degvielu nodokļus. Par to, kā varētu rīkoties Latvija, kādus risinājumus īstenot un kādā laikā, jau tuvākajā laikā būtu jābūt konkrētiem projektiem, kurus diskusijās apspriest un tad attiecīgi pieņemt to īstenošanai nepieciešamos lēmumus.

Valdība otrdien apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Transporta enerģijas likumu.

KEM norāda, ka transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros. Regulējuma mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu". Likumprojekts tiek virzīts tālākai apstiprināšanai Saeimā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka apstiprinātais regulējums dos signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos.

"Mūsu mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu" - ne tikai domājot, kā veicināt auto nomaiņu, izmantojot zaļās tehnoloģiju priekšrocības, bet arī, kā nodrošināt, lai mūsu esošais autoparks izmanto videi un cilvēkam drošu enerģiju transportā, veicinot arī uzlādes iespēju paplašināšanu," pauž Melnis.

Svētdienas rītā trīs Latvijas robežkontroles punktos, gaidot iebraukšanu Krievijā vai Baltkrievijā, rindā kopumā stāv vairāk nekā 1500 kravas auto, liecina Valsts robežsardzes apkopotā informācija.

Vislielākā rinda ir uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Pāternieku robežpunktā savu kārtu gaida 600 kravas auto. Tik liels rindā esošu kravas auto skaits novērojams jau kopš 1.decembra vakara. Vakar no rīta rinda bija nedaudz lielāka - pie robežas savu kārtu gaidīja 660 kravas mašīnas.

Tikmēr Terehovas robežpunktā uz Latvijas-Krievijas robežas rindā stāv tikai nedaudz mazāk kravas automobiļu - to skaits diennakts laikā sasniedzis 590, kopskaitam pieaugot par 160 vienībām. Robežsardzes apkopotajā informācijā redzams, ka kopš 2.decembra pēcpusdienas rindā gaidošo kravas auto skaits pieaudzis ik pa desmit vienībām.

Savukārt Grebņevas robežpunktā uz Latvijas-Krievijas robežas gaida 390 kravas auto, kas ir par 50 kravas auto vairāk nekā vakar no rīta.

Kopš pagājušās nedēļas Rīgā cauri pilsētas centram ir aizliegta kravas transportlīdzekļu tranzīta satiksme, informē Rīgas dome.

Pirmajās dienās pēc jaunās satiksmes organizācijas ieviešanas Rīgas pašvaldības policija noteikumu pārkāpējus brīdināja, bet no pirmdienas, 22.janvāra, tiek uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi ar sodu piemērošanu.

Pirmdien, 22.janvārī, kravas transportlīdzekļu kustību aizlieguma zonā Daugavas labajā krastā uzrauga vairākas Rīgas pašvaldības policijas ekipāžas, savukārt Daugavas kreisajā krastā šāda veida pārkāpumiem pastiprinātu uzmanību pievērš ikdienas norīkojumā esošās ekipāžas.

Atgādinām, ka Ceļu satiksmes noteikumos 306. zīme "Kravas automobiļiem braukt aizliegts" nosaka aizliegumu braukt kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām (ja zīmē pilna masa nav norādīta) vai, kuru pilna masa ir lielāka par zīmē norādīto, kā arī traktortehnikai. Par ceļa zīmes prasības neizpildīšanu, transportlīdzekļa vadītājam piemēro naudas sodu 30 eiro apmērā.

No 21.marta tiks pilnībā aizliegta kravas transporta tranzīta satiksme cauri Torņkalnam pa Vienības gatvi un Jelgavas ielu, kā arī rīta un vakara sastrēgumstundās aizliegta kravas transporta satiksme abos virzienos gar Daugavas kreiso krastu starp Bolderāju un Salu tiltu, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Plānots, ka ceļa zīmju uzstādīšana tiks sākta ceturtdien un pabeigta aptuveni nedēļas laikā. Pirmo nedēļu Rīgas pašvaldības policija noteikumu pārkāpējus brīdinās, bet pēc tam sāks administratīvā pārkāpuma procesus ar sodu piemērošanu.

Izmaiņas turpmāk aizliegs kravas transporta kustību abos virzienos Vienības gatves posmā no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Jelgavas ielai jeb Latvijas Universitātes akadēmiskajam centram, Jelgavas ielas posmā no Vienības gatves līdz Akmeņu ielai un Akmeņu ielas posmā līdz Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) jeb Valguma ielai.

Savukārt sastrēgumstundās no plkst.7 līdz 10 un no plkst.16 līdz 19 tiks ierobežota kravas transporta, kura pilna masa ir virs piecām tonnām, kustība abos virzienos gar Daugavas kreiso krastu no Salu tilta līdz Bolderājai - pa Mūkusalas ielu, Akmeņu ielu, Valguma ielu, Raņķa dambi, Daugavgrīvas ielu un šoseju līdz Finiera ielai.

Latvijai ir svarīgi un stratēģiski nozīmīgi saglabāt ostas un transporta koridorus, jo tranzīts un transporta pakalpojumi bijuši nozīmīga Latvijas ekonomikas daļa vismaz pēdējo simts gadu, lai kādi arī šajā laikā ir bijuši ģeopolitiski sarežģījumi un problēmas.

Ja šai tēzei piekrītam, tad ir citādām acīm jāskatās uz pašreizējo diskusiju par iespējamo tirdzniecības un tranzīta attiecību pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Paskatīsimies uz problēmu no Liepājas ostas viedokļa. Vēsturiski ir izveidojies tā, ka Liepājā nekad nav pārkrauta nafta vai ogles, šī osta savu nišu ieguva gadu tūkstoša mijā, kad tika saskatīta iespēja pārkraut graudus un to pārstrādes produktus. Kopš divtūkstošo gadu sākuma Liepājas ostā izveidojušies trīs graudu pārkraušanas termināļi un graudu un to produktu pārkraušana veido apmēram pusi no visa Liepājas ostā pārkrautā kravu apjoma.

Lielākais no šiem trijiem Liepājas graudu pārkraušanas termināļiem ir “Liepāja Bulk Terminal”, tas veidots 26 gadus, ieguldot attīstībā vairāk kā 70 miljonus eiro. Šis terminālis pārkrauj apmēram 40% no visām graudu un to produktu kravām Liepājā.

Neskatoties uz to, ka 2023. gada otrā pusē transporta un uzglabāšanas nozares kopējā pievienotā vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājusies, ekonomisti uz 2024. gadu raugās ar piesardzīgu optimismu.

Ir novērojama stabilizācija Eiropas ekonomikā un, kā liecina uzņēmēju aptaujas, Eiropā preču krājumi sāk sarukt, kas norāda uz to, ka 2024. gadā aktivizēsies ražošana. Tas savukārt veicinās ārējo pieprasījumu un transporta nozares izaugsmi. Aplūkosim, kādas tendences sagaida transporta un loģistikas nozari šogad un kas būtu nepieciešams, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu un nodrošinātu attīstību arī savam uzņēmumam.

Tiešā ietekme uz piegādes ķēžu ilgtspēju

Pēdējo gadu laikā ilgtspēja ir kļuvusi par prioritāru virzienu nozaru vairākumā. Pēc Eiropas Zaļā kursa daudzi lielie uzņēmumi no mūsu klientu loka ir parakstījuši iekšējās apņemšanās samazināt CO2 emisijas savās piegādes ķēdēs un, attiecīgi, arvien vairāk pieprasa ekoloģiskus risinājumus arī no pārvadātājiem. Gadu no gada notiek diskusijas par to, kā kopīgiem spēkiem ar valdību, ražotājiem, pārvadātājiem un galalietotājiem sasniegt šos mērķus. Ir skaidrs, ka individuāli tos sasniegt nav iespējams, jo tas nav finansiāli izdevīgi. Ilgtspējīgu, videi nekaitīgāku un līdz ar to dārgāku risinājumu ieviešana vienmēr ir saistīta ar finansiālās neitralitātes nodrošināšanu, lai kompensētu paaugstinātās izmaksas. Ja privātā transporta jomā aktīvi tiek izmantoti elektroauto, kas samazina emisijas, tad komerctransporta jomā situācija ir sarežģītāka. Pašlaik elektrifikācijas tehnoloģijas ar vienu uzlādes reizi ļauj veikt vien 300 kilometru braucienu, kas nav pietiekami tālsatiksmes transportam. Tuvākajos gados potenciāls ir iekšzemes pārvadājumiem. Lai ieviestu ātrās uzlādes stacijas, ir pilnībā jāpārkārto noliktavu elektrotīkli, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu, un elektrisko degvielas uzpildes staciju skaits starptautiskajos maršrutos joprojām ir nepietiekams.

Zviedru prāmju uzņēmums Stena Line šodien oficiāli atklājis jaunu kravas pārvadājumu maršrutu Dublina–Liverpūle (Bērkenheda).

Plānots, ka jaunā maršruta atklāšana vēl vairāk palielinās uzņēmuma kravu pārvadājumu apjomu pēc rekordlielā kravu apjoma, kas tika sasniegts 2023. gadā.

Pirmais prāmis jaunajā maršrutā devās ceļā no Dublinas ostas 5. termināļa šorīt plkst. 6.30. Prāmis izbrauks no Dublinas katru dienu no rīta un dosies atpakaļceļā no Bērkenhedas 12 Quays termināļa vakarā. Šis būs jau septītais Stena Line maršruts Īrijas jūras reģionā līdztekus maršrutiem Belfāsta–Kērnraina, Belfāsta–Heišema, Belfāsta–Liverpūle, Dublina–Holiheda, Roslēra–Fišgārda un Roslēra–Šerbūra.

Pašlaik jaunajā maršrutā Dublina–Liverpūle kursēs prāmis Stena Horizon, taču uzņēmums apsver iespēju pastāvīgi norīkot maršrutā prāmi, kas paredzēts tikai kravu pārvadāšanai. Jaunais maršruts sniegs klientiem, kuri izmanto kravas pārvadājumu pakalpojumus abos Īrijas jūras krastos, vēl efektīvāku un uzticamāku transporta pakalpojumu izvēles iespēju starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Rīgas attīstības vīzija paredz, ka 2030. gadā Latvijas galvaspilsēta būs “starptautiski atpazīstama Ziemeļeiropas metropole.”

Attīstības stratēģijas autori paredz, ka Rīgai piemitīs Ziemeļeiropas lielpilsētām raksturīga dzīves kvalitāte, inovatīva ekonomika, vieda un resursus taupoša saimniekošana un moderna pārvalde ar aktīvu iedzīvotāju līdzdalību. Lai iedzīvinātu šo visnotaļ pievilcīgo un atbalstāmo redzējumu, ir jānovērš kāds būtisks šķērslis – straujais iedzīvotāju skaita kritums. Ir jāizmaina apstākļi, kas cilvēkiem pēdējās desmitgadēs liek pamest Rīgu.

Pēdējo 23 gadu laikā Rīgas centru ir atstājuši aptuveni 20 tūkstoši iedzīvotāju – ja šī gadsimta sākumā centrā dzīvoja nedaudz virs 50 tūkstošiem cilvēku, 2023. gada beigās – nepilns 31 tūkstotis. Ievērojama daļa no viņiem ir devušies uz kādu no Pierīgas rajoniem, lai dzīvotu privātmājā. Tendence atspoguļo norises Rīgā kopumā, taču centra “iztukšošanās” ir notikusi daudz straujāk. Ja Rīga kopumā divās desmitgadēs zaudējusi ap 20% iedzīvotāju (no 762 tūkstošiem 2000. gadā līdz 614 tūkstošiem 2023. gadā), centrā šis samazinājums bijis aptuveni 40% liels. Visai iespaidīgs apjoms! Par laimi, - lejupejošā līkne pēdējos gados ir apstājusies, tāpēc, nu, būtu īstais brīdis domāt par cilvēku piesaisti Rīgas centram.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Valdība 23.jūlijā apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos noteikumus Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam finansējuma piesaistei Rīgas transporta infrastruktūras attīstībai - Dienvidu tilta ceturtajai kārtai.

Dienvidu tilta ceturtā kārta ietver Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) pavasarī klāstīja, ka Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūves konkursā iesniegtie piedāvājumi pārsniedza plānoto ES finansējumu, par kura piešķiršanu tika panākta vienošanās ar Satiksmes ministriju - 70 miljonus eiro. Līdz ar to trūkstošie līdzekļi būs jāatrod pašai pašvaldībai, visticamāk, tos aizņemoties.

SM norāda, ka noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt Rīgas transporta infrastruktūras izbūvi, pārbūvi un atjaunošanu, nodrošinot starptautisko savienojamību un iekļaušanos TEN-T tīklā, novēršot infrastruktūras pārrāvumus esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā un uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību.

Mangāna rūdas kravu apturēšana nerada lielu robu Rīgas ostas kopējā darbībā, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Komentējot Eiropas Savienības aizliegumu pārkraut mangāna rūdas kravas, Šteins uzsvēra, ka pēdējās mangāna rūdas kravas ir atstājušas Rīgas ostu un jaunas nav plānotas."Šis pasākums ir beidzies," viņš atzīmēja.

Šteins skaidroja, ka pērn šo kravu tranzīta apmērs bija ap pusmiljonu tonnu, kas nav nekas liels un būtiski neietekmē ostas kopējo darbību.

Rīgas brīvostas vadītājs arī skaidroja, ka ostā lielāko ietekmi ģeopolitiskā situācija ir atstājusi uz ogļu, degvielas un naftas produktu, citām energoresursu kravām, kur novērojami lielākie kritumi, tādēļ tās ir jākompensē ar kaut ko citu.

"Ja skatāmies uz pārējo kravu sadaļu, kas ir kokmateriāli, lauksaimniecības kravas, konteinerkravas, tad to apmērs gadu no gada aug," minēja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana tepat Latvijā ir nepieciešama un nākotnē veicināma daudz vairāk nekā līdz šim, saglabājot jau esošos instrumentus.

Tāds ir nozīmīgākais secinājums pēc Dienas Biznesa organizētās diskusijas Kā samazināsim emisijas transportā, un cik tas maksās?

Diskusijā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, 14. Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere un Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Pēteris Lesničenoks.

Saruna pirms dokumentu lasīšanas

Patlaban ir nepieciešams stingrāks regulējums autotransporta segmenta radīto emisiju samazināšanai, jo transporta sektors Latvijā aizņem dominējošo piesārņotāja lomu - 37% no visām nozarēm, pavēstīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā atgādina, ka Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis ir līdz 2030.gadam tās samazināt par 17%, salīdzinot ar 2005.gadu.

Savukārt Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) norāda, ka, lai arī notiek darbs pie šo mērķu sasniegšanas, tomēr tas notiek novilcināti un bez īpašas "valsts piepūles".

Tostarp no visām transporta radītajām emisijām autotransports rada 71,7% siltumnīcefekta gāzu emisijas, no kurām 60,6% ir vieglo automašīnu radītās emisijas, bet 27,1% tiek radītas tieši ar smagajām kravas automašīnām, skaidro asociācijā.

"Lai darbs pie izvirzīto mērķu sasniegšanas noritētu raitāk, būtu nepieciešama lielāka un mērķētāka valsts iesaiste. Proti, ja vieglo pasažieru automobiļu segmentā ir ieviesti daži atbalsta pasākumi elektromobiļiem, tad smagā komerctransporta zaļināšanas segmentā nav pat ideju risinājumu ieviešanai," piebilst Kulbergs.

Polijas lauksaimnieki piektdien sākuši daļēji bloķēt autoceļu uz Lietuvas un Polijas robežas, taču satiksmes sastrēgumu nav, notikuma vietā novēroja ziņu aģentūra BNS.

Kalvarijas-Budzisko robežkontroles punktā tiek pārbaudītas no Lietuvas izbraucošās kravas automašīnas. Tās tiek novirzītas uz atsevišķu joslu, bet tās, kuras izraisa aizdomas, tiek nosūtītas uz īpašu vietu, kur tās pārbauda amatpersonas.

Aptuveni 30-40 protestētāju vēro, kā poļu policisti, muitas un autotransporta inspektori pārbauda autofurgonu dokumentus. Pārbaude ilgst līdz piecām minūtēm.

Pagaidām neviena kravas automobilis nav aizturēts.

Uz ceļa nav sastrēgumu, automašīnas var brīvi pārvietoties.

Viens no protesta organizētājiem Karols Pečiņskis norādīja, ka protestētāju nolūks nav bloķēt satiksmi, bet gan pievērst uzmanību lauksaimniecības nozares problēmām. Vinš teica, ka šis ir jauns protesta veids, ko poļi līdz šim nav izmantojuši.

Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam Eiropu padarīt klimatneitrālu, tomēr šobrīd nav plāna, kā atbalstīt tālsatiksmes autobusus pārejā uz oglekļneitrāliem risinājumiem. Šķiet, ka pastāv kopēja ilūzija par to, ka elektriskie vilcieni atrisinās visas ar tālsatiksmes transportu un klimata mērķu sasniegšanu saistītās problēmas.

Kamēr Eiropas un valstu iekšējie līdzekļi tiek ieguldīti dzelzceļa savienojuma izveidē un attīstībā, tālsatiksmes autobusi ir aizmirsti. Nākotnes tālsatiksmes transporta risinājumu pamatā nav tikai pārvietošanās ar vilcieniem, bet gan dažādu transporta veidu mijiedarbība. Pat Vācijā, kur ir ļoti blīvs dzelzceļa tīkls, autobusi ir ārkārtīgi svarīgi.

Pirmkārt, ir daudz lokāciju, kur vilcieni nekad nebrauks dažādu iemeslu dēļ, piemēram, sliežu ceļu būvniecība prasa laiku un ne vienmēr gūst pozitīvu atbalstu sabiedrībā, jo cilvēki nevēlas, lai dzelzceļš būtu blakus viņu pagalmam. “Rail Baltica” ir viens no piemēriem - mēs strādājam pie jauna vilciena maršruta attīstības, tomēr neesam spējuši panākt pietiekami lielu progresu.

No decembra sākuma starp diviem Rīgas brīvostā strādājošajiem termināļiem – Rīgas universālo termināli (RUT) un Baltic Container Terminal (BCT) ir uzsācis kursēt regulārs konteineru vilciens jeb “shuttle train”, nodrošinot ātrāku un drošāku konteineru nogādi uz terminālos apkalpotajiem kuģiem.

Tādējādi tiek ne vien uzlabota kravu aprite ostas teritorijā, bet arī no autotransporta atslogota termināļu infrastruktūra, ostas autoceļi un, kas būtiski ostai piegulošu apkaimju un citiem Rīgas iedzīvotājiem - arī pilsētas ielas.

Pārvadājumu nodrošina lielākais privātais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijā “Baltijas Ekspresis” sadarbībā ar ostas uzņēmumiem Jaunzeltiņi, RUT un BCT.

Līdz šim konteineri starp Rīgas ostas termināļiem tika pārvietoti tikai ar autotransportu, būtiski noslogojot Rīgas pilsētas ielas, ostas autoceļus un terminālu infrastruktūru. Jaunais “shuttle train” projekts ir svarīgs notikums Rīgas ostai, jo pirmo reizi ir izveidots alternatīvs risinājums autotransporta pārvadājumam, kas savieno divus lielākos un noslogotākos terminālus Rīgas ostā. Regulārs vilciena pārvadājums ir drošs veids, kā ostas klientiem - kravu nosūtītājiem, konteineru īpašniekiem un kuģošanas līnijām ātri, ērti un vienmēr laikā nogādāt savus sūtījumus uz kuģiem Rīgas ostas terminālos.

Biometāna ražošanas attīstību Igaunijā lielā mērā ir sekmējusi skaidra valsts politika transporta sektorā, un šim piemēram vajadzētu sekot arī Latvijai, atzīmē Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Biometāna ražošanā Igaunija ir attīstītākā no Baltijas valstīm, un viņu piemērs skaidri parāda, ka arī Latvijā būtu jādefinē konkrēti mērķi biometāna ražošanas attīstībai, spriež A.Tihane. Dāvis Skulte, SIA Elenger un AS Eesti Gaas valdes loceklis, gan neslēpj: lai arī vēsturiski kaimiņvalstī pieņemti pareizie lēmumi, pašreizējā investīciju vide Igaunijā ir visai neskaidra. Biometāna ražotājiem trūkst skaidra valsts plāna attiecībā uz pieprasījumu pēc biometāna nākotnē, kā arī skaidras motivācijas investēt šīs jomas attīstībā, atzīmē D.Skulte.

Jāsper nākamais solis

Šobrīd būtu jāpanāk, lai tirgus kļūtu aktīvāks un noturīgāks, domā D.Skulte. “Biometāns kā transporta degviela vidē likvidē siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešus – pirmkārt, tiek savākts piensaimniecības nozares radītais metāns, kas citādi nonāktu atmosfērā, un, otrkārt, savāktais metāns aizvieto fosilos kurināmos, kas citādi tiktu izmantoti. Lai saglabātu tirgus noturību, biometāna cenā būtu jāiekļauj būtiskais siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazinājums, un to būtu iespējams panākt, socializējot biometāna izmaksas un nodrošinot cenu minimālo robežvērtību, kā tas tiek darīts šodien, vai arī uzliekot par pienākumu izmantot biometānu transporta nozarē, piemēram, nosakot prasību pašvaldībām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar transportu, kas izmanto biometānu. Jebkurš risinājums ļautu sasniegt noturīgāku tirgu un priekšrocības, ko sniedz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazināšana,” spriež D.Skulte, atzīmējot, ka pašlaik Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes, no kurām četras ir pieslēgtas gāzes sadales sistēmai.

Vai spējat iedomāties pasauli bez loģistikas, kur it nekas netiek pārvadāts starp pilsētām, valstīm vai pat kontinentiem? Mūsdienās, dažādu nozaru uzņēmumus visā pasaulē vieno kopīga sastāvdaļa - efektīva loģistika. Loģistika nav vien stāsts par izejvielu vai materiālu piegādāšanu ražotājam. Varētu pat apgalvot, ka mūsdienu globālajā ekonomikā loģistika ir pati svarīgākā, jo uzņēmumiem ir jāspēj efektīvi nogādāt preces uz jebkuru valsti pasaulē, un tieši loģistikas piegādes ķēdes ir tās, kas veido ekonomikas asinsriti, savienojot gan uzņēmumus, gan patērētājus vienā veselumā.

Loģistikas pakalpojumi - daļa no veiksmīgas uzņēmējdarbības

Arvien vairāk uzņēmumu atzīst, ka loģistikas pakalpojumi ir neatņemams elements, kas ietekmē to konkurētspēju tirgū. Piegādes ātrums, efektivitāte un precizitāte kļuvuši par galvenajiem faktoriem, kas ietekmē klientu izvēli. Pasaules mērogā uzņēmumi saskaras ar aizvien sarežģītākām piegādes ķēdēm un strauji mainīgām tirgus prasībām. Šajā kontekstā loģistikas pakalpojumi piedāvā inovatīvus risinājumus, lai uzlabotu kravas pārvadājumu efektivitāti un samazinātu izmaksas.

Loģistikas nozīme ikdienā

Padomājot par to, kāda būtu cilvēku ikdiena bez loģistikas pakalpojumiem, skaidrs kļūst viens – nāktos iztikt bez ļoti daudz ierastajām precēm un pakalpojumiem. 2023. gadā nozīmīgākie Latvijas tirdzniecības partneri importā bija Lietuva, Vācija un Polija, bet eksportā - Lietuva, Igaunija un Vācija. Pērn vislielāko daļu no importētajām precēm sastādīja mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas. Ja šodien tiktu pārtraukti pārvadājumi, tad rītdien būtu jāiztiek bez viedierīcēm, automašīnām un pat bez pirmās nepieciešamības precēm. Tieši loģistikas pakalpojumu sniedzēji ir tie, kuri veido saikni starp ražotāju, izplatītāju un patērētāju. Tas ir mūsu ekonomikas pamats.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Rīgas brīvostā šogad plāno pārkraut aptuveni 20 miljonus tonnu kravu, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Viņš prognozēja, ka šogad lielāko kravu apjomu veidos kokmateriāli. Savukārt pēc tam konteinerkravas un lauksaimniecības kravas.

"Kas attiecas uz kokmateriālu kravām, tad pārsvarā tās ir vietējās, un līdz ar to svārstību risks ir mazāks. Arī lauksaimniecības kravas ir vietējās, un ir diezgan droši, ka tās būs arī turpmāk," papildināja Šteins.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs norādīja, ka konteinerkravas nāk tranzītā, tostarp no Vidusāzijas, kur var parādīties dažāda veida ierobežojumi, taču pagaidām tādu nav, un no Vidusāzijas kravas var ievest diezgan brīvi.

"Arī kravām no Ķīnas šis ir koridors, pa kuru kravas ar dzelzceļu līdz ostai var atvest 12-13 dienu laikā un tālāk jau tās sūtīt pa visu Eiropu, kas ir daudz ātrāk, nekā veikt visu ceļu ar kuģi. Taču visām šīm kravām ir augsts risks, jo pa vidu ir Krievija, un mēs nezinām, vai kādā brīdī tā nevar paziņot, ka kaut kas neapmierina, un ieviest ierobežojumus," piebilda Šteins.

Projektēšanas un būvniecības birojs “SEP” uzsāk jaunu un ambiciozu projektu komerciālā un kravas transporta apkopes sfērā. Proti, “SEP” birojs uzsācis projektēt industriālās telpas “Skuba Latvija” kravas auto apkopes servisam.

“SEP” projektēto industriālo telpu kopējā platība paredzēta 7000m2 apmērā, kas ir nozīmīgs mērogs šāda veida industriālajiem projektiem Latvijā.

Ņemot vērā, ka pēc būvniecības pabeigšanas telpās “Skuba Latvija” nodrošinās kravas un komerciālā transporta servisa apkopi un rezerves daļu tirdzniecību, telpu projektēšana “SEP” projektētājiem solās būt izaicinoša tehnoloģisko prasību dēļ. Projektēšanas gaitā “SEP” projektētājiem nepieciešams paredzēt sarežģītu servisa iekārtu integrāciju telpās. Tas ietver modernus tehnoloģiskos, automatizācijas un vides risinājumus, kas atbilst visaugstākajiem nozares standartiem.

Projektēšanas un būvniecības biroja “SEP” komercdirektors Oļegs Umanskis, komentējot jaunā objekta projektēšanu, norāda uz profesionāliem izaicinājumiem: ““Skuba Latvija” prasības savām jaunajām servisa telpām no projektēšanas viedokļa ir izaicinošas, un šis noteikti nav tipveida industriālais projekts. Te ir gan mērogs, gan plānoti tehniski sarežģīti risinājumi, kurā kombinēsies funkcionalitāte un mūsdienīgas tehnoloģijas."

Naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb" pirmdien paziņoja, ka aizliedz novērošanas kameras viesu māju iekšienē, lai ievērotu viesu privātumu.

"Airbnb" iepriekš atļāva novērošanas kameras tādās koplietošanas telpās kā gaiteņi un dzīvojamās istabas, ja šīs kameras bija skaidri redzamas un pieminētas naktsmītņu piedāvājumos pirms to rezervācijas.

Tomēr cilvēki sociālajos medijos ir sūdzējušies par to, ka atraduši šķietami paslēptas kameras "Airbnb" naktsmītnēs, un dažas no tām bijušas zonās, kur ir gaidāms privātums.

""Airbnb" aizliedz iekštelpu novērošanas kameru izmantošanu piedāvājumos visā pasaulē, un tas ir daļa no centieniem vienkāršot mūsu politiku novērošanas kameru un citu ierīču jomā un turpināt mūsu kopienas privātuma noteikšanu par prioritāti," blogā paziņoja ASV bāzētais uzņēmums.

Eiropas Parlaments (EP) devis zaļo gaismu direktīvai, kas uzlabos produktu marķējumu un aizliegs marķējumā maldinoši atsaukties uz vides aizsardzību, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Ar 591 balsīm "par", 21 - "pret" un 14 deputātiem atturoties EP 17.janvārī pieņēma direktīvu, kuras mērķis ir aizsargāt patērētājus no maldinošas mārketinga prakses un palīdzēt viņiem iepērkoties izdarīt labāku izvēli. Lai to panāktu, Eiropas Savienības aizliegto komercprakšu sarakstā iekļaus vairākus jaunus, nevēlamus mārketinga paradumus, kā, piemēram, zaļmaldināšanu un preču ilgmūžīguma saīsināšanu.

Jaunie noteikumi prasa produktu marķējumā iekļauto informāciju padarīt skaidrāku un uzticamāku. Aizliegts marķējumā bez pierādījumiem izmantot tādas vispārinātas ar vidi saistītas norādes kā "videi draudzīgs", "dabisks", "bioloģiski noārdāms", "klimatneitrāls" vai "ekoloģisks".