Finanses

Rīgas pašvaldības uzņēmumi startēs kapitāla tirgū jau tuvākajos gados

Jānis Goldbergs,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Agnese Ozolkāja:- Jūsu minētais ir piemērs tam, ka publiskais sektors var piesaistīt finanšu resursus, lai īstenotu attīstības projektus, turklāt pieprasījums pēc šīm obligācijām būtiski pārsniedzis piedāvājumu - šī pieredze varētu būt ļoti noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām. Uzņēmumi ir raduši dalīties ar citiem savos panākumos un veiksmēs, tomēr būtiski ir arī dalīties ar pieredzi, lai varētu to izvērtēt no skatupunkta – ko darīt citādi? Manuprāt, tieši tās būtu vērtīgākās mācības – informācija, kura nereti netiek atklāta. Ja zinātu jau iepriekš iespējamos izaicinājumus, tas ļautu citiem uzņēmumiem pilnveidoties un vienkāršot procesus, izmantojot optimālākos risinājumus.

Māris Ozoliņš:- Protams, šāda pieredze ir noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām. Pēc būtības nav lielas atšķirības, kurš ir kapitālsabiedrības īpašnieks, jo obligāciju emisijai ir standarta prasības, kas jāizpilda visiem emitentiem. Turklāt gatavošanās obligāciju emisijai ietver daudzus elementus, kas ir līdzīgi kotācijai biržā, tāpēc šādam nolūkam pieredze ir noderīga.

Vai jūsu pārstāvētajiem uzņēmumiem ir kapitāla nepieciešamība? Kā to esat risinājuši līdz šim?

Agnese Ozolkāja:- Uzņēmums nevar attīstīties, ja nav investīciju. Līdz šim fokusējāmies izmantot pieejamos Eiropas atbalsta mehānismus, tā paplašinot pakalpojumu pieejamību, bet papildus tam tika uzsākti lielāki projekti, kuru realizācija dotu iespējas ietaupīt resursus nākotnē. Pēdējos divos gados Rīgas ūdens investīciju piesaiste bijusi lielāka. Jāatzīst, ka investīciju apjomus līdz šim ietekmēja vairāki faktori - piegāžu ķēžu kavējumi, speciālistu trūkums tirgū, būvniecības nozares reputācija un kapacitāte, arī pašu uzņēmumu piesardzība attiecībā uz aizņemšanos. Neskatoties uz to, Rīgas ūdens ilgtermiņa stratēģija līdz 2040. gadam paredz investīcijas vairāk nekā 500 miljonu eiro vērtībā, lai sekmētu uzņēmuma izaugsmi un nodrošinātu Eiropas Savienības nozarei izvirzīto prasību ieviešanu. Līdz šim par finansējuma avotu izmantojām aizņēmumus no kredītiestādēm un paša uzņēmuma konkrētā gada finanšu plūsmu, tāpat pēdējo 20 gadu laikā kopš Latvijas iestāšanās ES esam investējuši 106 miljonus eiro Eiropas fondu līdzekļu.

Māris Ozoliņš:- Šobrīd Rīgas namu pārvaldniekam kapitāla pietiekamība ir laba, un īstermiņā mums nav nepieciešamības pēc papildu līdzekļu piesaistes. Tomēr, izstrādājot nākamā termiņa stratēģiju, plānojam veikt intensīvas investīcijas uzņēmuma modernizācijā, jaunu pakalpojumu izstrādē un energoefektivitātes, kā arī mājokļu kvalitātes uzlabošanas sekmēšanā. Šim nolūkam nākotnē būs nepieciešams piesaistīt papildu kapitālu. Pašlaik kā galvenos instrumentus izskatām bankas aizdevumu.

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums līdz šim ir veiksmīgi nodrošinājis nepieciešamos finanšu resursus, lai realizētu savus stratēģiskos mērķus, attīstības projektus un infrastruktūras modernizāciju. Uzņēmums lielāko daļu investīciju ir finansējis no paša līdzekļiem, kā arī piesaistot banku finansējumu un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus ilgtspējīgu projektu realizēšanai. Kapitāla nepieciešamība ir rūpīgi plānota, un uzņēmuma finanšu stabilitāte ir bijusi viens no galvenajiem faktoriem, lai nodrošinātu nepārtrauktu siltumapgādi Rīgas iedzīvotājiem. Līdz šim izmantotās finansēšanas metodes ir nodrošinājušas stabilu naudas plūsmu un iespēju īstenot projektus, kas uzlabo uzņēmuma efektivitāti un vides ilgtspēju. Arī nākotnē uzņēmumam būs nepieciešams piesaistīt finansējumu.

Kādas ir jūsu nākotnes attīstības ieceres? Pašvaldību kapitālsabiedrībām ir iespējas piesaistīt ES fondu līdzekļus, banku aizdevumus – vai obligācijas kā aizņēmuma iespēja vispār tiek izskatītas?

Māris Ozoliņš:- Tiešā veidā ES fondu līdzekļus Rīgas namu pārvaldnieks var piesaistīt tikai nelielā apjomā, piemēram, atsevišķiem digitalizācijas projektiem. Apjomīgāk ES fondus izmanto mūsu klienti, dzīvojamo namu kopības, lai īstenotu ēku energoefektivitātes un renovācijas projektus. Rīgas namu pārvaldnieks sniedz klientiem atbalstu Altum administrēto ES fondu piesaistē. Savukārt savām vajadzībām mums šobrīd pietiek pašu līdzekļu, un kā ilgtermiņa instrumentu izskatām akciju kotāciju biržā.

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltuma nākotnes attīstības plāni ir cieši saistīti ar uzņēmuma stratēģisko mērķi — nodrošināt stabilu, ilgtspējīgu un videi draudzīgu siltumapgādi Rīgas iedzīvotājiem. Lielākā uzmanība tiek pievērsta energoefektivitātes uzlabošanai, siltumtīklu modernizācijai un atjaunojamo energoresursu izmantošanas paplašināšanai siltumenerģijas ražošanā. Mūsu galvenais mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot Rīgas siltumapgādes sistēmas efektivitāti. Ņemot vērā plānoto investīciju apjomu un finansējuma nepieciešamību, uzņēmums plāno izmantot gan Eiropas Savienības fondu līdzekļus, gan arī aizņemto kapitālu banku aizņēmumu un aizņēmumu no starptautiskajām finanšu institūcijām formātā, kā arī tiek apsvērta iespēja piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū. Apzināmies, ka, lai piesaistītu finansējumu kapitāla tirgū, mums ir jāveic vairāki uzdevumi attiecībā uz publicējamo informāciju, atskaišu sagatavošanu u.tml., lai finansējuma piesaiste kapitāla tirgū būtu iespējama un izdevīga. Obligācijas kā finansēšanas instruments ir iespēja, kas tiek apsvērta. Taču šāda iespēja tiktu rūpīgi izvērtēta, ņemot vērā projekta apjomu, finanšu tirgus situāciju un uzņēmuma vajadzības. Līdz šim izmantotie finansēšanas veidi ir nodrošinājuši uzņēmuma stabilitāti, tomēr esam atvērti dažādām finansēšanas iespējām, kas varētu veicināt ilgtspējīgu attīstību. Uzņēmums turpinās meklēt efektīvākos finansēšanas risinājumus, lai veiksmīgi īstenotu gan vidēja, gan ilgtermiņa attīstības mērķus, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti un optimizējot resursu izmantošanu.

Agnese Ozolkāja:- Esošās ūdenssaimniecības tīkla infrastruktūras atjaunošanai piesaistīt ES fondu līdzekļus vairs nav iespējams. Ir tikai programmas, kas attiecas uz energoefektivitāti, digitalizāciju, dūņu apsaimniekošanu. Investīciju plāns tiek gatavots ilgtermiņā, vienlaicīgi vērtējot, lai uzņēmumu saistību slogs būtu sabalansēts. Rīgas ūdens skatās obligāciju virzienā ar mērķi diversificēt pieejamos finanšu resursus. Obligācijas var būt piemērots instruments lielāku un ilgtermiņa investīciju veikšanai, īpaši gadījumos, kad nepieciešams piesaistīt ievērojamu kapitāla apjomu.

Jau no esošās pieredzes zināms, ka ieiešana kapitāla tirgū un biržas prasības uzliek papildu prasības vadībai un nedaudz orientē pārvaldību. No zināmiem piemēriem – vai būtu gatavi šādām izmaiņām, lielākai caurskatāmībai un atklātībai, stingrākām terminētām atskaitēm un striktākai plānošanai?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums pilnībā apzinās, ka ieiešana kapitāla tirgū un atbilstība biržas prasībām nozīmē papildu saistības un pārvaldības pielāgošanu. Tas prasītu augstāku pārvaldības caurskatāmību, stingrākas prasības finanšu atskaišu sagatavošanai, kā arī pastiprinātu plānošanu un stratēģisko uzraudzību. No zināmiem piemēriem valsts un privātajā sektorā redzam, ka šīs izmaiņas ne tikai palielina caurspīdību un atbildību, bet arī veicina augstāku efektivitāti uzņēmuma darbībā. Mēs esam atvērti šādām izmaiņām un gatavi pielāgoties stingrākiem pārvaldības un atskaišu standartiem un esam jau ceļā uz tām. Tas nozīmētu, ka būtu nepieciešams pārskatīt iekšējās pārvaldības procesus, uzlabot atskaišu un plānošanas sistēmas, kā arī nodrošināt efektīvāku komunikāciju ar investoriem. Šāds solis būtu rūpīgi izvērtējams, un mēs apzināmies, ka tas prasa ilgtermiņa apņemšanos un vadības elastību, lai nodrošinātu veiksmīgu pielāgošanos kapitāla tirgus prasībām. Tomēr redzam arī ieguvumus — lielāka caurskatāmība un atklātība varētu ne tikai uzlabot uzņēmuma reputāciju, bet arī stiprināt uzticību no mūsu klientu, partneru un sabiedrības puses, kā arī nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu attīstību nākotnē.

Agnese Ozolkāja:- Apzināmies, ka ieiešana kapitāla tirgū un biržas prasības uzliek noteiktus uzdevumus, kas palielina uzņēmuma darbību caurskatāmību, atklātību un pieprasa papildu atskaites. Jau iepriekšējā periodā esam aktīvi strādājuši pie pārvaldības sistēmu pilnveidošanas, pēdējos trīs gadus publiskojam savus ilgtspējas pārskatus, esam pievērsuši arī pastiprinātu uzmanību informācijas atklātībai. Esam saņēmuši atzinīgu vērtējumu gan no finanšu partneriem, starptautiskās kredītreitinga aģentūras, gan no uzraugošajām institūcijām. Rīgas ūdens ir saņēmis balvas korporatīvās pārvaldības jomā, tāpat finanšu dati un plāni tiek publicēti uzņēmuma mājaslapā. Uzskatām, ka šādu standartu ievērošana var veicināt gan uzņēmuma efektivitāti, gan uzticamību iesaistīto pušu skatījumā. Iespējams, ka pagaidām līdz galam neapzināmies administratīvo slogu, tomēr redzu to kā ieguvumu, nevis apgrūtinājumu, jo uzņēmuma darbība ir vērsta uz to, lai nodrošinātu kritiski svarīgu funkciju Rīgas iedzīvotājiem, un jau šobrīd darbojamies pēc principa, ka visai informācijai jābūt pēc iespējas atklātāk pieejamai.

Māris Ozoliņš:- Rīgas namu pārvaldnieka vidējā termiņa stratēģija paredz, ka 2026. gadā mums jābūt gataviem privātā kapitāla piesaistei. Tādējādi jau kopš stratēģijas pieņemšanas brīža esam šim solim mērķtiecīgi gatavojušies. Uzņēmums kopš 2022.gada piedalās Ilgtspējas indeksā, kura ietvaros atbilstoši starptautiski atzītai metodoloģijai tiek vērtēta uzņēmuma ilgtspēja un korporatīvās atbildības līmenis. 2023. gadā ieguvām augsto zelta kategorijas novērtējumu, savukārt 2022. gadā piedalījāmies Latvijas Bankas organizētajā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas organizētajā atbalsta mehānismā Vērtspapīru smilškaste potenciālajiem emitentiem, kas palīdzēja identificēt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, lai kotētos biržā – šobrīd aktīvi strādājam pie šiem uzlabojumiem. Uzņēmuma grāmatvedība ir organizēta atbilstoši starptautiskās grāmatvedības standartiem, uzņēmumā ir ieviesta laba korporatīvā pārvaldība, par ko liecina 2023. gadā saņemtā Latvijas Bankas Ilgtspējīgas pārvaldības balva nomināciju kategorijā Padomes stratēģiskā iesaiste. Pavisam nesen auditors PWC izstrādāja Rīgas namu pārvaldnieka finansēšanas stratēģiju, kas ietver ceļa karti un turpmākos soļus veiksmīgai privātā kapitāla piesaistei 2026. gadā. Tādējādi uzskatām, ka uzņēmums nākamā gada laikā būs gatavs ieiet kapitāla tirgū atbilstoši biržas prasībām.

Kādus riskus, jūsuprāt, pašvaldību kapitālsabiedrībām nes kapitāla tirgus iespēju izmantošana? Kādi būtu galvenie ieguvumi, ja jūs izšķirtos par obligāciju emisiju?

Agnese Ozolkāja:- Galvenais ierobežojums, kāpēc pašvaldību kapitālsabiedrības neizvēlas izmantot šo iespēju, ir resursu izmaksu apmērs. Ikvienai kapitālsabiedrībai ir jāizmanto lētākie pieejamie resursi, un ir skaidrs, ka obligāciju emisija ir dārgāks resurss nekā zināmie klasiskie aizdevumi. Papildus pastāv risks, ka obligāciju cenas var mainīties atkarībā no tirgus noskaņojuma, turklāt, ja emisija nenotiek veiksmīgi, tas var ietekmēt reputāciju un sabiedrības uzticību. Rīgas ūdens ir veicis priekšdarbus, lai šos riskus mazinātu – ir saņemts potenciālajiem investoriem pievilcīgs ilgtermiņa kredītreitings A3, ir apzināta pieprasījuma esamība, ir veikta virkne priekšdarbu korporatīvās pārvaldības jomā – tas viss ļautu samazināt ne tikai riskus, bet arī obligācijas izmaksu apmēru. Galvenais ieguvums ir spēja nodrošināt ilgtermiņa investīciju plānu – piesaistīt lielākus finanšu līdzekļus un nebūt atkarīgiem no viena vai pāris finansētājiem. Šodienas neveiktās investīcijas rīt izmaksās dārgāk!

Māris Ozoliņš:- Galvenie riski, emitējot obligācijas, ir saistīti ar to, ka šis instruments pēc būtības ir aizņēmums, kas būs jāatdod vai jāspēj refinansēt, turklāt ar samērā augstu likmi, tāpēc investīciju projektiem jābūt ar augstu atdevi. Savukārt akciju kotācija biržā sākotnēji ir dārgāka, toties piesaistītā nauda paliek uzņēmumā tā attīstībai. Galvenie ieguvumi, izšķiroties par obligāciju emisiju, ir nostiprināts uzņēmuma prestižs, jo, lai kvalificētos emisijai, uzņēmumam atbilstoši biržas prasībām ir jābūt labi sakārtotam, caurspīdīgam, jāsniedz regulāri vadības ziņojumi par uzņēmumā notiekošo un pieņemtajiem lēmumiem, jāatklāj visa informācija attiecībā uz uzņēmuma sniegumu un izaicinājumiem, to potenciālo ietekmi uz uzņēmuma darbību un saredzamajiem riskiem, kas var interesēt ne tikai potenciālos investorus, bet arī pārējo sabiedrību, tādējādi nodrošinot sabiedrības uzticību. Līdzīgi ieguvumi ir arī no akciju kotācijas biržā.

Ilvars Pētersons:- Galvenie riski, pirmkārt, ir papildu saistības un pārvaldības slogs. Ienākšana kapitāla tirgū uzliek jaunas prasības, kas saistītas ar stingrākiem finanšu atskaišu termiņiem, regulāru plānošanu un vadības pārskatāmību. Otrkārt, risku sadaļā runa ir par tirgus svārstībām, kas var ietekmēt obligāciju izdošanas un atmaksāšanas nosacījumus, procentu likmes un kopējās aizņēmumu izmaksas. Tā rezultātā uzņēmums var kļūt jutīgāks pret globālajiem ekonomiskajiem procesiem. Treškārt, nozīmīgs ir uzticamības un reputācijas risks. Ja uzņēmums nespēj izpildīt investoru un tirgus regulatoru prasības vai ja finanšu rādītāji pasliktinās, tas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma reputāciju, kā arī tā spēju turpmāk piesaistīt finansējumu. Turklāt obligāciju emisija paredz fiksētas saistības ilgtermiņā, kas var ierobežot uzņēmuma elastību finanšu pārvaldībā un investīciju plānošanā. Pie nozīmīgākajiem ieguvumiem obligāciju gadījumā jāmin ilgtermiņa finansējums. Obligāciju emisija ļauj piesaistīt ilgtermiņa finansējumu lieliem attīstības un modernizācijas projektiem, kas veicina uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi un infrastruktūras uzlabošanu. Obligācijas piedāvā alternatīvu finansēšanas veidu, samazinot atkarību no tradicionālajiem banku aizdevumiem un ES fondu līdzekļiem. Tas veicina uzņēmuma finanšu bāzes stiprināšanu un nodrošina lielāku elastību finanšu resursu piesaistē. Proti, tiek veikta parādu portfeļa diversifikācija. Neapšaubāmi līdz ar ienākšanu kapitāla tirgū uzņēmums nodrošina lielāku caurspīdību un spēju darboties stingru uzraudzības prasību ietvaros, kas var uzlabot uzticamību gan klientu, gan investoru acīs. Labos tirgus apstākļos obligāciju emisija var piedāvāt izdevīgākus finansēšanas nosacījumus nekā banku aizdevumi, jo īpaši gadījumos, kad procentu likmes kapitāla tirgū ir zemākas. Obligāciju emisija ir stratēģiski svarīgs solis, kas var sniegt ievērojamus ieguvumus, bet vienlaikus prasa rūpīgu riska pārvaldību un pārskatāmu plānošanu. Mēs rūpīgi izvērtētu gan riskus, gan ieguvumus pirms šāda lēmuma pieņemšanas, lai nodrošinātu uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību un finanšu stabilitāti.

Vai Rīgas dome kā pašvaldības kapitālsabiedrību īpašnieks ir paudusi savu nostāju par dalību kapitāla tirgū, un kāda tā ir, ja zināma?

Ilvars Pētersons:- Ir apstiprināta Rīgas Siltuma vidēja termiņa stratēģija 2024. – 2030.gadam, kuras ietvaros tiek arī apsvērta iespēja piesaistīt finansējumu kapitāla tirgos, ja tas būtu ekonomiski pamatoti.

Agnese Ozolkāja:- Piedaloties kapitālsabiedrību īpašnieku sanāksmēs, Rīgas dome kā īpašnieks ir uzdevis jautājumus, vai uzņēmumiem un sabiedrībai šāda rīcība būtu ieguvums. Lai gan konkrēti lēmumi attiecībā uz Rīgas ūdeni nav pieņemti, ir saņemts atbalsts veikt visus nepieciešamos priekšdarbus obligāciju emisijai.

Māris Ozoliņš:- Rīgas namu pārvaldnieka vidējā termiņa stratēģijā 2022.-2026. gadam, par ko minēju iepriekš, ir skaidri norādīts, ka uzņēmumam 2026. gadā ir jābūt gatavam privātā kapitāla piesaistei. Šo stratēģiju ir apstiprinājusi Rīgas dome.

Ja obligācijas daudziem Latvijas valsts uzņēmumiem jau ir ierasts finanšu instruments, tad ar valsts kompāniju akciju kotēšanu biržā mums tik raiti neiet, salīdzinot mūs ar kaimiņvalstīm. Vai saredzat jūsu vadīto uzņēmumu, kotējoties biržā tuvākā vai tālākā nākotnē?

Māris Ozoliņš: - Uzsvēršu, ka Rīgas namu pārvaldnieks mērķtiecīgi virzās tieši uz akciju kotāciju biržā 2026. gadā. Iespējams, būsim pirmais pašvaldības uzņēmums, kas veiks šo nozīmīgo soli, tāpēc atbildība ir ļoti liela un tam rūpīgi jāsagatavojas – un mēs būsim gatavi. Paredzēts, ka pašvaldība saglabās kontroli uzņēmumā, kotējot akcijas pakāpeniski un pa daļām. Galvenie ieguvumi: pirmkārt, mūsu klienti un darbinieki varēs kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem, ietekmēt tā darbību un saņemt labas dividendes; otrkārt, šī būs iespēja straujāk attīstīt uzņēmuma darbību un paātrināt ēku energoefektivitātes projektus, pateicoties piesaistītajiem līdzekļiem; treškārt, kotācija palīdzēs nostiprināt uzņēmuma prestižu, pateicoties tam, ka būs jāatbilst biržas standartiem.

Agnese Ozolkāja:- Veidojot ilgtermiņa stratēģiju, Rīgas ūdens skatījās arī uz piemēriem Baltijas valstu ūdenssaimniecību nozarē. Atsaucoties uz Tallinas Vesi pieredzi - diemžēl šis nav piemērs, kuram mēs būtu gatavi sekot. Rīgas ūdens mērķis ir ieguldīt uzņēmumā. Tomēr, ja uzņēmumam ir skaidri zināms mērķis, ierobežotas finansiālas iespējas uzņēmuma vai akcionāru līmenī un vienlaicīgi tas spēj demonstrēt stabilu izaugsmi, tad kotēšana biržā varētu arī notikt. Taču Rīgas ūdens vidējā termiņā neizskata šādu finanšu instrumentu, jo arī ar esošo finanšu kapacitāti spējam nodrošināt attīstību.

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums apsver iespēju finansējuma iegūšanai kapitāla tirgū obligāciju emisijas veidā, tomēr šobrīd netiek izskatīts scenārijs par AS Rīgas Siltums akciju kotēšanu biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju banka Signet Bank uzsāk sadarbību ar Latvijas lielāko licencēto kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju Capitalia, kļūstot par Capitalia kolektīvās finansēšanas platformas investoru.

Signet Bank finansēs aizdevumus, kas atbilst bankas vēlamajam riska profilam, līdzās pārējiem Capitalia platformas investoriem. Ir plānots, ka tuvāko divu gadu laikā ar Capitalia platformas starpniecību Signet Bank ieguldīs līdz pat 5 milj. eiro aizdevumos Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Signet Bank ir pirmais institucionālais investors, kas kļuvis par Capitalia kolektīvās finansēšanas platformas investoru.

“Signet Bank vienmēr ir bijusi svarīga finansējuma pieejamības nodrošināšana vietējiem uzņēmumiem, veicinot to izaugsmi un attīstību. Augsti vērtējam Capitalia ilggadējo pieredzi mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā, tāpēc izvēlējāmies tieši Capitalia par savu sadarbības partneri. Pievienojoties Capitalia investoru lokam kā pirmais institucionālais investors, mēs paplašinām finansējuma pieejamību, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā. Mēs jau ilgstoši veicinām inovācijas Latvijas finanšu nozarē, un esmu pārliecināts, ka sadarbība ar Capitalia būs vērtīgs un jauns finansiāls atbalsts Latvijas uzņēmumiem, palīdzot tiem sasniegt jaunas virsotnes un palielināt konkurētspēju,” uzsver Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" un "Magnetiq Bank" netiks apvienotas un arī nākotnē turpinās darboties atsevišķi, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Tie ir ļoti dažādi biznesi. "Signet Bank" bizness ir korporatīvais un investīciju segments. Esam izveidojuši efektīvu komandu un labi strukturētu sistēmu, kas šajā segmentā ļoti veiksmīgi darbojas. Savukārt "Magnetiq Bank" nākamgad plāno ieviest jaunus produktus, kas palīdzēs stiprināt bankas pozīcijas. "Magnetiq" mērķa klienti ir "FinTech" uzņēmumi, kas apkalpo mazos un vidējos uzņēmumus," sacīja Idelsons.

Viņš sacīja, ka banku biznesa modelis, kas paredz pakalpojumu sniegšanu "FinTech" uzņēmumiem pasaulē attīstās ļoti veiksmīgi, un vairākās lielajās Eiropas bankās jau ir departamenti, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Latvijā šādas specializētas bankas nav un "Magnetiq Bank" tieši tur redz attīstības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Signet Bank piešķir 2,5 miljonus eiro D8 Corporation jaunu finanšu tehnoloģiju produktu izstrādei

Db.lv,01.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju banka Signet Bank ar Attīstības finanšu institūcijas Altum garantiju no Eiropas fondu līdzekļiem piešķīrusi 2,5 milj. eiro finansējumu inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmumam D8 Corporation.

Finansējums tiks izmantots gan jaunu produktu attīstībai, gan esošo finanšu saistību refinansēšanai. D8 Corporation jau tagad ir veiksmīgi ieviesis savus risinājumus vairāk nekā 32 valstīs, un šis finansējums ļaus uzņēmumam stiprināt savu pozīciju kā vienam no vadošajiem spēlētājiem globālajā finanšu tehnoloģiju tirgū.

D8 Corporation izstrādā tehnoloģiski progresīvas un drošas finanšu tehnoloģijas un IT risinājumus, kas galvenokārt paredzētas bankām un finanšu institūcijām. Uzņēmums piedāvā tradicionālās banku sistēmas maksājumu karšu un kontu apstrādei, risinājumus maksājumu sistēmām, "digitālo maciņu", kā arī tehnoloģijas krāpniecisko darbību un naudas atmazgāšanas novēršanai. 90% no visiem pasūtījumiem veido eksporta tirgi. Uzņēmums šobrīd aktīvi paplašina savas aktivitātes Centrālāzijas, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts politika ietekmē uzņēmēju ambīcijas

Jānis Goldbergs,06.11.2024

Liene Dubava, Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja: Valdība ir apņēmusies tirgus kapitalizāciju pacelt līdz 9% no IKP. To paziņoja ziemā. Valsts tiešām sāka raudzīties savu uzņēmumu virzienā ar lielu apņēmību.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju bankas Signet Bank AS esošajam valdes sastāvam pievienojas bankas vecākā viceprezidente, klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja Ineta Done, kura turpmāk ieņems valdes locekles amatu.

I. Done būs atbildīga par korporatīvo klientu apkalpošanu un Signet Bank grupas zīmola attīstību, turpinot stiprināt bankas pozīcijas korporatīvo klientu finansēšanas un apkalpošanas jomā.

I. Done ir augsti kvalificēta finanšu nozares eksperte ar 30 gadu pieredzi finanšu un banku sektorā. No 2013. līdz 2024. gada septembrim bijusi Signet Bank AS vecākā viceprezidente un klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja. Tāpat bijusi arī valdes locekle bankas meitas uzņēmumā Signet Asset Management IPA no 2015. līdz 2023. gadam un no 2024. gada janvāra līdz šī gada septembrim valdes priekšsēdētāja Signet Pensiju Pārvalde IPAS. Līdz tam Ineta pieredzi guvusi vairākās vietējās bankās, ieņemot vadītājas pozīcijas klientu apkalpošanas un privātbaņķieru nodaļās. Ieguvusi augstāko profesionālo kvalifikāciju kā ekonomiste, ar specializāciju banku nozarē, maģistra grādu vadībzinātnē un sociālajās zinātnē Latvijas Universitātē. Papildus iegūts Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslas vēsturē un teorijā Latvijas Mākslas akadēmijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Segregēto kontu nākotne 2025. gadā: normatīvo izmaiņu ietekme un Magnetiq Bankas risinājumi

Sadarbības materiāls,06.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīga normatīvā vide

FinTech industrija turpina dinamiski attīstīties, un normatīvās prasības kļūst arvien stingrākas. No 2025. gada aprīļa Eiropas Centrālā banka (ECB) nodrošinās Elektroniskās naudas iestādēm (ENI) un Maksājumu iestādēm (MI) tiešu piekļuvi maksājumu sistēmām, lai veicinātu tūlītēju kredīta pārvedumu veikšanu. Vienlaikus ECB aizliegs ENI un MI glabāt klientu līdzekļus nacionālajās centrālajās bankās ilgāk, kā nepieciešams tekošo maksājumu veikšanai. Šīs izmaiņas nozīmē, ka visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS), kas nav kredītiestādes, būs jānodrošina savu līdzekļu nošķirta turēšana no klientu līdzekļiem komercbankās, izvēloties uzticamu un atbilstošu partneri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Uzzini, kā piesaistīt finansējumu savam uzņēmumam vienas dienas pasākumā Kapitāla tirgus akadēmija

Db.lv,29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank aicina uzņēmumu īpašniekus un vadītājus, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem, akcijām un obligācijām, uz vienas dienas bezmaksas “Kapitāla tirgus akadēmiju” (turpmāk – akadēmija), kas norisināsies 31. maijā, Rīgā, viesnīcā AC Hotel no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Akadēmija ir Signet Bank 2023. gadā uzsākts ilgtermiņa sabiedriskais projekts, kas veiksmīgi īstenots gan Rīgā, gan Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās Liepājā, Cēsīs un 6. jūnijā norisināsies arī Valmierā. Akadēmijas mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

“Akadēmijā iegūtās zināšanas dod iespēju uzņēmējiem pašiem pieņemt pareizākos un efektīvākos finanšu lēmumus biznesa attīstībai. Kapitāla tirgus pratība – izpratne par plašāku finansējuma pieejamību ļaus ambicioziem Latvijas uzņēmējiem straujāk palielināt biznesa apjomus, audzēt uzņēmumu vērtību, algot kvalificētus darbiniekus. Galu galā ieguvēji būs visi – gan valsts, gan sabiedrība kopumā”, stāsta Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kas notiks, ja, gaidot kreditēšanu, bankas apliek ar nodokļiem?

Jānis Goldbergs,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank iegādājusies 51% lauksaimnieku kreditētāja AgroCredit Latvia akcijas

Db.lv,06.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju banka Signet Bank AS iegādājusies lauksaimnieku kreditētāja SIA AgroCredit Latvia uzņēmuma akcijas 51% apmērā, paplašinot finansējuma pieejamību vietējiem lauksaimniecības nozares uzņēmējiem un uzņēmumiem, kā arī diversificējot bankas finansējuma produktu portfeli.

Pēdējo gadu laikā lauksaimniecības nozari būtiski ietekmējušas krasas cenu svārstības gan izejvielu, gan produkcijas tirgos, kā arī augošās kredītu procentu likmes. Šādā situācijā finansējuma pieejamība kļūst par vienu no galvenajiem faktoriem uzņēmumu izaugsmei un stabilitātei

"Signet Bank kā vietējās kapitāla bankas mērķis ir piedāvāt daudzveidīgas un ilgtspējīgas finansējuma iespējas Latvijas uzņēmumu biznesa izaugsmei, kuri spēlē būtisku lomu arī valsts kopējās ekonomikas attīstībā. Turpinot realizēt bankas izaugsmes stratēģiju, kas vērsta uz vietējā kredītportfeļa pieaugumu, ar šo darījumu nodrošināsim Latvijas lauksaimniekiem piekļuvi plašākām finansējuma iespējām, sadarbojoties ar AgroCredit. Vienlaikus šis darījums ļaus diversificēt Signet Bank kredītportfeli, papildus kapitāla tirgus finanšu instrumentiem, piedāvājot arvien plašāku kreditēšanas produktu klāstu uzņēmumiem," stāsta Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Baltijas kapitāla tirgus konference 2024 – atziņas, cerības un secinājumi

Jānis Goldbergs,28.11.2024

Ļaujiet institucionālajiem investoriem ieguldīt kapitāla tirgos, jo sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Pārskatiet valsts pensiju sistēmas, ļaujot veikt individuālas izvēles par investīcijām. Tādējādi var stimulēt fondus vairāk ieguldīt Eiropā, norādīja Nasdaq Eiropas tirgus pakalpojumu prezidents Rolands Čai

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Aicina Valmieras uzņēmējus uz Kapitāla tirgus akadēmiju, kurā varēs uzzināt, kā piesaistīt finansējumu sava uzņēmuma izaugsmei

Db.lv,04.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais kapitāla tirgus turpina attīstīties un pēdējos gados arvien vairāk Latvijas uzņēmumu biznesa attīstībai izvēlas piesaistīt papildu finansējumu ar kapitāla tirgus instrumentiem – obligācijām un akcijām.

Lai arvien vairāk vietējo uzņēmēju uzzinātu par kapitāla tirgus iespējām un izmantotu tā piedāvātās finansējuma iespējas – Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un Valmieras Attīstības aģentūru aicina Valmieras novada uzņēmumu īpašniekus un vadītājus uz bezmaksas vienas dienas “Kapitāla tirgus akadēmiju” 6. jūnijā, viesnīcā “Wolmar” no plkst. 9.00 līdz 15.00.

Akadēmijā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, dalīsies CleanR grupas valdes locekle Inta Liepa, Banga Ltd valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un APF Holdings finanšu direktors Mihails Keziks. Savukārt zināšanās un viedokļos par finansējuma piesaistes procesu kapitāla tirgū, potenciālā emitenta mājas darbiem un investoru gaidām dalīsies tādi eksperti kā Liene Dubava no Nasdaq Riga, Kristiāna Janvare no Signet Bank un Justīne Ignatavičute no Eversheds Sutherland Bitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Solidaritātes iemaksas graujošā ietekme uz nelielām vietējā kapitāla bankām

Db.lv,18.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji politiķu publiski paustajiem uzstādījumiem, pašreizējā banku Solidaritātes iemaksas likumprojekta redakcija paredz, ka jaunā iemaksa tiks piemērota visām bankām, neatkarīgi no to lieluma un kreditēšanas apjoma pieauguma pēdējos gados. Vietējās bankas Signet Bank un Industra Bank pauž bažas par šobrīd virzītā Likumprojekta graujošo ietekmi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, ko tas atstās uz nelielo vietējo banku attīstību un konkurētspēju.

Likumprojekts paredz iemaksas atlaižu “trepi”, atkarībā no katras bankas Latvijas aizņēmējiem izsniegto kredītu apjoma pieauguma, tomēr ir paredzēts, ka šīs atlaides stāsies spēkā tikai 2026. gadā. Savukārt Solidaritātes iemaksa 2025. gadā ir maksājama pilnā apjomā neatkarīgi no kredītportfeļa apjoma pieauguma laika periodā līdz 2025. gadam. Līdz ar to jaunais nodoklis visvairāk soda tās bankas, kas tieši pēdējos gados intensīvi palielinājušas savus kredītportfeļus.

Piemēram, no 2021. gada sākuma līdz 2024. gada beigām Signet Bank kredītportfelis būs palielinājies par vairāk nekā 50%, savukārt Industra Bank kredītportfelis par 150%!“Straujā kredītportfeļu audzēšana mums rezultējas arī straujākā procentu ienākumu pieaugumā. Šobrīd piedāvātā Likumprojekta redakcija nelielajām bankām radītu nesamērīgi lielāku nodokļu slogu, kas ir pretrunā ar valsts jau vairāk nekā divus gadus publiski pausto politiku – veicināt banku kreditēšanas apjomu pieaugumu,” komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Solidaritātes iemaksas varētu saasināt konkurenci par atsevišķiem kreditēšanas darījumiem

LETA,26.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solidaritātes iemaksu likums būtu pozitīvi vērtējams no vietējo augošo banku viedokļa, jo saasinās konkurenci ar lielajām bankām par atsevišķiem kreditēšanas darījumiem, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš atgādināja, ka pašlaik likumā ir iestrādāta norma, ka tās bankas, kuras līdz noteiktam apjomam audzē kreditēšanu, varēs saņemt iemaksas atlaidi līdz 100%. Idelsons prognozēja, ka vismaz pirmajā solidaritātes iemaksu likuma darbības gadā "Signet Bank" varētu kvalificēties 100% atlaidei, jo nākamgad banka plāno kredītportfeli audzēt par vairāk nekā 20%.

"Protams, ka lielās bankas uz šo likumprojektu skatās negatīvi. Tādēļ, iespējams, tās kredītus izsniegs ne tik aktīvi kā līdz šim, iespējams, iecenos šo nodokli kredītu procentu likmēs. Savukārt mums būs, iespējams, vieglāk konkurēt par atsevišķiem kreditēšanas darījumiem," sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona nodaļa sadarbībā ar Signet Bank aicina uzņēmējus, investorus un citus interesentus piedalīties Zemgales biznesa forumā “Uzņēmumu ceļš uz kapitāla tirgu”, kas notiks 9. oktobrī, Jelgavā, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.

Foruma galvenais mērķis ir sniegt uzņēmējiem vērtīgu informāciju par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām, kas var būt nozīmīgs attīstības solis ceļā uz jaunu finansējumu un izaugsmi. Dalībnieki varēs uzklausīt nozares ekspertu prezentācijas, piedalīties diskusijās un iegūt padziļinātu izpratni par pašreizējo ekonomikas situāciju un tās nākotnes prognozēm.

“Latvijas uzņēmumi arvien vairāk sāk apzināties, ka kapitāla tirgus nav tikai lielo starptautisko uzņēmumu biznesa attīstības privilēģija, bet reāla iespēja arī vietējo uzņēmumu biznesa izaugsmei. Piekļuve jauniem finansējuma avotiem un plašākai investoru bāzei var ievērojami palielināt uzņēmuma izaugsmes potenciālu. Piesaistot finansējumu kapitāla tirgū, uzņēmumi kļūst elastīgāki, uzlabo savu pārvaldību un palielina atpazīstamību, kas veicina to konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Latvijas uzņēmumiem kapitāla tirgus var spēlēt izšķirošu lomu tālākas biznesa izaugsmes nodrošināšanai!”, stāsta Kristiāna Janvare, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja un kapitāla tirgus eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Magnetiq Bank" risku direktora amatā iecelts Voldis Zlobins, informēja bankas pārstāvji.

Karjeru Zlobins ir veidojis dažādos amatos Latvijas finanšu iestādēs, tostarp pēdējos sešus gadus strādājot "Magnetiq Bank" un vadot bankas Risku analīzes nodaļu. Viņa pieredze tostarp aptver likviditātes un tirgus risku pārvaldīšanu, stresa testēšanu, darījumu partneru kredītriska analīzi, kā arī COREP pārskatu sagatavošanu.

Jau ziņots, ka šogad aprīlī "Signet Bank" piederošās "LPB Bank" nosaukums tika mainīts uz "Magnetiq Bank".

2023.gadā "Magnetiq Bank" strādāja ar peļņu 423 000 eiro apmērā, kas ir 3,1 reizi mazāk nekā 2022.gadā, liecina bankas publiskotā informācija.

"Signet Bank" akcionāri ir deviņi Latvijas un starptautiskie privātie investori, tostarp "Signet Acquisition III" (24,5%), kuras vienīgais akcionārs ir ASV investors Aleksandrs Solovejs, AS "RIT Group" (19,51%), kura pieder Rapoportu ģimenei, un SIA "Reglink" (15,93% ), kuras dibinātāja ir Irīna Pīgozne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Jānis Goldbergs,26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar procentu likmju samazināšanos, atkal aug interese par kreditēšanu, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Pirms gada tomēr bija redzams, ka bija liela neskaidrība, kas notiks ar procentu likmēm un vai tās neaugs vēl vairāk. Tagad drīzāk ir jautājums, kurā līmenī procentu likmes apstāsies. Tādēļ kopumā interese par kreditēšanos ir palielinājusies, tostarp korporatīvajā segmentā," sacīja Idelsons.

Viņš piebilda, tas, ka aizņēmumi kļūst lētāki, nāk par labu arī nekustamo īpašumu segmentam, jo arī hipotekārie kredīti paliek lētāki un cilvēki saprot, ka likmes vairs neiet uz augšu, bet iet lejā, līdz ar to ir parādījusies drošība, ka nebūs divreiz vairāk jāmaksā procentos. Tāpat ir nostabilizējušās arī būvniecības izmaksas.

"Tas, ka likmes iet uz leju, noteikti atstāj pozitīvu efektu. Varbūt efekts nav grandiozs un uzreiz jūtams, bet viennozīmīgi tas atstās ietekmi. Es domāju, ka pozitīvu efektu uz kreditēšanu un kapitāla tirgu atstāj arī Latvijas Bankas kā regulatora pēdējos gados piekoptā politika - tā ir kļuvusi par banku partneri, reāli piekopjot riskos balstīto pieeju un palīdzot bankām un kapitāla tirgus dalībniekiem efektīvāk piemērot regulācijas un ilgtspējīgi attīstīties. Tas viennozīmīgi dod pozitīvu pienesumu," sacīja "Signet Bank" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts uzņēmumi kapitāla tirgū – kas, kā un kāpēc

Jānis Goldbergs,01.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FinTech Latvija Asociācija (FLA) ir noslēgusi sadarbības līgumu ar AS Magnetiq Bank, kas fokusējas FinTech uzņēmumu apkalpošanā, piedāvājot bankas infrastruktūru biznesa attīstībai.

Šī ir pirmā šāda veida vienošanās, ko FinTech nozari pārstāvoša organizācija noslēgusi ar Latvijas komercbanku.

Magnetiq Bank pievienošanās FLA ir nozīmīgs solis bankas izaugsmē un apstiprina interesi un vēlmi sadarboties ar FinTech uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.

Banka piedāvās asociācijas biedriem bankas pakalpojumu arhitektūru, ļaujot tiem uzsākt un attīstīt savu biznesu “zem viena jumta”, ietaupot laiku un resursus.

Tīna Lūse, FinTech Latvija Asociācijas vadītāja: “FinTech apkalpošanu orientētas bankas ir ļoti svarīgs posms, lai veicinātu jaunu un inovatīvu finanšu pakalpojumu attīstīšanos un līdz ar to arvien lielāku sabiedrības finansiālo iekļautību un arī finanšu pratību.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Rīgā notiks lielākais kapitāla tirgus pasākums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference, fokusā tirgus izaugsme

Db.lv,25.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 7. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau trešo gadu pēc kārtas notiks Baltijā lielākais kapitāla tirgus pasākums – Baltic Capital Markets Conference, kas turpinās aktualizēt Baltijas kapitāla tirgus nozīmi un attīstības perspektīvas.

Konferencē piedalīsies nacionālie un starptautiskie politikas veidotāji, finanšu institūciju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un investīciju eksperti, lai diskutētu par aktualitātēm Baltijas un Eiropas kapitāla tirgos, investīciju klimatu un to nozīmi ekonomiskajā izaugsmē.

Konference norisināsies piecos paneļdiskusiju blokos, kas aktualizēs dažādas tēmas un jautājumus, piemēram, vai nenoteiktības apstākļos uzņēmumiem ir prātīgi veikt IPO, vai privātpersonas kļūst par jaunajiem institucionālajiem investoriem, kā kapitāla tirgus var palīdzēt atraisīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izaugsmes potenciālu un ekspertu viedoklis jeb skats no malas par Baltijas kapitāla tirgu vietējā un globālā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija (LBAA) noslēgusi sadarbības līgumu ar AS Magnetiq Bank, kas kļuvusi par organizācijas oficiālo banku sektora partneri. Šī ir pirmā šāda veida vienošanās, ko blokķēdes nozari pārstāvošā organizācija noslēgusi ar kādu no Latvijas komercbankām.

Sadarbības rezultātā Latvijas kriptoaktīvu un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem būs iespējams saņemt konsultācijas un atbalsta pakalpojumus. Gan LBAA biedriem, gan citiem interesentiem būs pieejamas bankas ekspertu konsultācijas par finanšu tehnoloģiju un kriptoaktīvu pārvaldību. AS Magnetiq Bank piedāvā bankas infrastruktūru un tehnisko atbalstu, kas ļaus uzņēmumiem pieslēgt dažādus maksājumu risinājumus. Abu pušu vienošanās noslēgta uz vienu gadu.

"Šī sadarbība ar LBAA ir nozīmīgs solis pretim mūsu mērķim veicināt inovācijas Latvijas finanšu sektorā. Esam lepni kļūt par pirmo komercbanku Latvijā, kas sadarbojas ar blokķēdes nozari pārstāvošu organizāciju, un esam pārliecināti, ka kopīgās pūles veicinās jaunu, efektīvu finanšu risinājumu attīstību”, skaidro Antons Kononovs, AS Magnetiq Bank valdes priekšsēdētāja p.i..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstas kredītu likmes, ne vienmēr pieejami banku pakalpojumi – tās ir tikai dažas no problēmām, kurām uzņēmēji kopā ar finanšu institūciju pārstāvjiem mēģina rast risinājumus.

Par finanšu pieejamību un citām problēmām uzņēmēji diskutēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales Biznesa forumā “Uzņēmumu ceļš uz kapitāla tirgu”.

“Lai gan par grūtībām ar finanšu pieejamību runājam vairākus gadus, uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu. Pievienotās procentu likmes ir nemainīgi augstas un kombinācijā ar lielu mainīgo procentu likmju īpatsvaru atspoguļojās ļoti augstās kredītu procentu likmēs. Eiropas Investīciju bankas aptauja liecina, ka finansiāli ierobežoto uzņēmumu īpatsvars Latvijā 2023. gadā bija tikai nedaudz zemāks nekā 2022. gadā un vairāk nekā divas reizes pārsniedz Igaunijas un Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Lai situāciju vērstu par labu, arī uzņēmumu kreditēšanas segmentā jāstiprina konkurence, cita starpā samazinot kredītu pārfinansēšanas izmaksas,” foruma atklāšanā problēmu iezīmēja LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai Baltijas akciju tirgus šobrīd ir peļņas gūšanas iespēja vērtību investoriem?

Edžus Ozoliņš,28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir apstiprinājusi Baltijā lielākā lietoto automašīnu tirgotāja AS Longo Group obligāciju emisijas pamatprospektu. Pirmajā obligāciju laidienā plānots piesaistīt līdz 10 miljoniem eiro.

Baltijas privātie un profesionālie investori aicināti ieguldīt nodrošinātās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi. Parakstīšanās periods ilgs no 11. līdz 25. novembrim.

“Līdzšinējā uzņēmuma darbība apliecina Longo spēju augt — uzņēmums ir veicis stratēģiskus ieguldījumus visos būtiskajos biznesa procesos, lai nodrošinātu izaugsmes iespējas nākotnē. Nākamais solis — būtiski palielināt automašīnu sortimentu, kā arī paplašināt fizisko tīklu esošajos tirgos,” saka Edgars Cērps, AS Longo Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu AS Longo Group plāno izmantot esošo saistību refinansēšanai, kā arī uzņēmuma paplašināšanās plānu finansēšanai, kas ietver ieguldījumus apgrozāmajos līdzekļos, kuri nepieciešami jaunu auto krājumu iegādei un sagatavošanai, kā arī pārdošanas kanālu paplašināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru